Kolnasāta

Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2023” ceremonejā gūdynuos Jezupu Dobkeviču. Jū var saukt par Kruoslovys kulturys styprū bolstu. Jezupa Dobkeviča dorba myužs ir veļteits dzymtuo Latgolys nūvoda i vysvaira Kruoslovys pusis ļaudim. „Ka koč kū dzeivē i pagaisynovu, tod myužam navaru pagaisynuot cylvāku mīlesteibys. Mīlesteibys iz cylvāk...

“Drupanenis” ir vuords, ar kū kasdīnā apzeimojom koč kū nalelu. “Tuos jau tik taidys drupanenis!” pīticeigi ļauds mādz īsasaukt, kod kaids jūs paslavej. Tok, ruodīs, ka dzejneica Ingrida Tārauda itam vuordam rauga nūjimt taidu mozuma pīskaņu i atguodynuot, ka koč kas nalels bīži viņ ir cīši vierteigs. Jei kruojumā ar itaidu nūsaukumu apkūpuojuse sovus raksteitūs dzejūļus – haikys, kas eistyn ir ei...

Saruna ar mūziki, folkloristu, komponistu, aranžātuoju, multiinstrumentalistu, grupys "Laimas Muzykanti"  i etnografiskuo ansambļa "Vabaļis" izveiduotuoju i vadeituoju Arturu Uškānu. "Laimas Muzykanti" ar sovu jaunuokū, aizvadeitajā godā izdūtū albumu "Turu buru" ir ari vīni nu Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks 2023" nominantu.    

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „iemesls" i „atzīt". Īmeslis pīzeit.  

Kas kūpeigs Hamiltonai Kanadā i Lubuonai Modūnis nūvodā i kai atškiert tautysdzīsmi nu autordzīsmis? Tū dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoja Edeite Laime i muzikis, etnomuzykologs Ēriks Zeps rauga nūskaidruot dzīsmis “Zemli zvaigzneite puorguoja” stuotā. Koč i dzīsme zynoma i teik dzīduota kai latgalīšu tautysdzīsme, vys tik itei vysu dreižuok ir dzīsme ar skaidri atpazeistamu auto...

Ar Muokslu izgleiteibys i kompetenču centra „Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys” džeza i myusdīnu ritmu muzykys izgleiteibys programys vadeituoju, sitaminstrumentalistu Kalvi Sleži–Zaļkalnu, kas ir ari vīns nu organizatoru konkursam "Guoyu pa Jazz" jeb II Storptautyskajam etnodžeza muzykys ansambļu konkursam runuosim par džezu Latgolā i latgaliskū džezā. Itūgod Latgolys Muzykys i muokslys vyds...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „apsēdās". Atsasāda, aizasāda, dasāda, dasasāda. Aizasāda aiz golda. Dasāda kluot voi dasasāda kluot?

Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par naparostim i anomalim soltuma viļnim, kas vysaidūs laikūs pīmekliejuši Latgolu i pasauli. Rubrikā izmontuotys zinis nu vysaidu Latgolā izdūtu gazetu.

Itūreiz iz sarunu asam aicynuojuši vīnu nu nadaudzūs Latgolys horeografu, Rēzeknis deju apriņča viersvadeituoju, Feimaņu pogosta jaunīšu deju kolektiva „Vīmyns” vadeituoju, Rībeņu vydsškolys direktora vītinīku izgleiteibys jūmā i informatikys školuotuoju Gunti Tjarvji. „Golvonais ir doncuot nu sirds. Tehniku vysod var pīlobuot, bet, ka tu redzi doncuotuoja sejā taidu emocionalu gondarejumu, smaidu...

Bolvu nūvoda Baļtinovys pogosta amaterteatris "Palādas" ir vīns nu zynomuokūs amaterkolektivu vysā Latvejā i nanūlīdzami ir ari Baļtinovys i Latgolys vizitkarteņa. Ituo gods novembrī kolektivs svieteis sovu 25 godu pastuoviešonu, koč i par sovu dzimšonys dīnu skaita Ontona dīnu, kas ir 18. janvarī. Par latgaliskuo, latgalīšu volūdys i latgaliskūs vierteibu populariziešonu caur sovu rodūšū dorbuošo...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit  - mīlestība, mīlēt. Mīļuot, žāluot.

“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne pastuosteis par 2024. godā pyrmū latgaliski izguojušū gruomotu – rakstnīka i literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča “Dīnvydlatgolys stuostim”. “Latgola nav moziņka, Latgola ir dažaida i lela. Ir kolnu i leidzonomu Latgola. Dīnvydu i zīmeļu, reitu i vokoru. Vyds Latgola. Lelpiļsātu i lauku. I tai v...

Ar Latvejis Universitatis Matematikys i informatikys instituta (LU MII) Muoksleiguos intelekta laboratorejis zynuotniskuū asistenti Kristīni Pokratnieci i literati, Latvejis Universitatis Matematikys i informatikys instituta eksperti Ilzi Spergu runuosim par sabīdriskū iniciativu "Bolsu tolku" latgalīšu volūdys atteiteibai iz prīšku.  Ar mierki saglobuot cytom paaudzem līceibu par myusu dīnu latga...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit - šķēres un griezt matus? Zirklis. Cierpt motus.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu apiežys. Kas tuos taidys i kū ar juom dareit ci nadareit?

Meklejūt vysaidu dzīšmu stuostus, rubrikys veiduotuojis Edeitis Laimis viereibu dasaisteja feletonista, rakstnīka, publicista, ari  bibliotekara i agronoma Bonifaceja Briškys 60. godūs trimdā izdūtajā žurnalā “Dzeive” publicātais roksts. Tys saucās “Latgolā dzīduotuos himnas”. Briška aproksta vaļsts, vysaidu politiskūs varu, religiskuos i ari parodeju himnys, kaidys skaniejušys Latgolys teritorejā...

Režisora Viestura Kairiša jaunuokais kino projekts ir kina par slovonū Latvejis basketbolisti Uļjanu Semjonovu — "Uļa". Jei ir nu vacticeibnīku mīsta Daugovpiļs pusē, ari akteru atlase i fiļmeišona byus Latgolā. Ar Viesturu runuosim par jaunuos kinys tapšonys procesu, Latgolu i latgaliskū tamā, kai ari cytom juo īcerem i dorbim niu.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit - dusmīgs, dusmoties? Sirdeigs, sirdeitīs. Jis sirdejuos. Navajag sirdeitīs!

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu drystuot, drystuns.

Ar latgalīšu muziki, dzīšmu i tekstu autoru, zemnīku saimIsteibys “Pumpuri” saiminīku, drycānīti i muzykaluos apvīneibys “Drycānu dominante” izveiduotuoju i vadeituoju Andri Eriņu atsacerēsim barikažu nūtykumus, kurūs jis sovulaik ari ir aktivi pīsadalejs. Taipat pasavērsim iz Latgolu i Latveju šudiņ. Kas beja tys, kas sovulaik pamudynuoja sēstīs mašynā i braukt iz barikadem? Kaidys sajiutys beja,...

Piec dzymtbyušonys atceļšonys Latgolys zemnīki gribēja byut par saiminīkim sovā zemē, bet sasakuore ar jaunom problemom – zemis tryukumu, tuos duordzeibu i birokratiskim skieršlim zemis dabuošonai, tok mierktīceigi guoja iz sovu mierki. 1912. godā Baļtinovys zemnīki beja gona drūsmeigi, lai nūpierktu Baļtinovys muižu i vysu juos zemi. Vaira par itim nūtykumim rubrikā “Viesture latgalīša acim” stuo...

Šūreiz iz sarunu asam aicynuojuši Ņujorkā dzeivojūšū gitaristu i komponistu, plotā muzykys amplitudā dorbojūšūs muziki Matīsu Čudaru, kura saknis vaicojamys Rēzeknis nūvoda Bieržgalī. Niu Matīss ir atbraucs iz Latveju i jau pavysam dreiži, 13. janvarī, ar koncertu “No Bērzgales līdz Ņujorkai. Matīsa Čudara trio” uzastuos Latgolys viestnīceibā GORS. Ar Matīsu runojam par juo Latgolys atminom i tū,...

Šudiņ pi myusu gostūs ir vīna nu pyrmūs sīvīšu folklorys kapelu Latgolā, kas muzicej vaira nakai 20 godu — Viļānu kulturys noma kapela „Bumburneicys”. Tymā apsavīnuojušys vejūļneica Inga Stafecka, ceitara spālātuoja Biruta Vigupe, bundzineica Margarita Cakula i akordeoniste, kapelys vadeituoja Vivita Skurule. Novembra golā “Bumburneicys” izdave sovu pyrmū albumu, kas tai i nūsaukts — “Bumburneicys...

Koč ari maskuošonuos tradiceja Latvejā īrosta nu Mārteņu da Aizgavieņa (Meteņu), Latgolā čyguonūs īrosts īt laikā storp Zīmyssvātkim i Jaunū godu. Nazkod itei tradiceja beja dzeiva gondreiž kotrā mīstā, niu sastūpama reši kurā saimē ci folklorys kūpā. Aiz tuo itūreiz gastejom Upītē pi Slišānu saimis, kur kūpā ar Andri, Ligitu i jūs bārnim, Andra muosu Mārīti Slišāni i juos bārnim runuosim par čygu...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordu vajag.