Kolnasāta

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz puorškūrsteis Seimaņa Putāna kūpuotūs rokstu puslopys. Latgalīšu literaturys viesturē sovu vuordu pamatušu autoru dorbu atkuortuoti izdavumi nav puoruok bīža paruodeiba. Īmeslis ir finansials – projektu konkursūs leidzekļus pamatā pīškir jaundorbim, kab izdūtu koč kū nu “zalta fonda”, juovu...

Ar literati, vysaidu volūdu i autentisku tekstu meiļuotuoju Inku jeb eistajā vuordā Ingu Mastiņu runojam par juos ceļu iz Latgolu i Latgolys ceļu iz juos sirdi. Par latgalīšu volūdu, vydabolsu, cylvākim ite i dzeivi Latgolys laukūs. Itymā godā Inka suokuse pīsavērst latgalīšu volūdai i latgaliskajim tekstim, beja ari vīna nu Latgolys prozys skaitejumu finalistu ar dorbu “Latgaliski”.  “Muns iz vys...

Gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Šudiņ turpynojam īpazeit Augšdaugovys nūvodu – julī gastejom Kolupā i Leiksnā, bet šudiņ asam nūbraukuši iz Ambelim. Ambeli nazkod ir saukti par Ambelmuižu  jeb Ombu muižu, niu vys vītejī stuosta, ka muižys centraluos ākys atsarasšonys vīta nav skaidri...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordu sovpus.  

Latvejis dzimšonys dīnys nedelis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par  ceļu iz Latvejis naatkareibu, kas tyka pasludynuota 1918. gods 18. novembrī, vystik tei nabeja pyrmuo raize, kod tys tyka dareits. Kaida beja latgalīšu pīsadaleišona i lūma itymūs svareigajūs nūtykumūs? “Ir juosakreit cīši daudzim faktorim, lai taids konstitucionals akts kai naatkareib...

Šudiņ pi myusu gostūs ir latgalīšu volūdys zynuotuoja, literate i zynuotneica Ilze Sperga. Ar Ilzi runuosim par latgalīšu literaturys aktualitatem, izaicynuojumim, kai ari juos jaunuokajim literarajim dorbim, ari dorbu pi  koncertizvaduma “Atīšona”, kas Rēzeknē izskanēs jau 1. decembrī. “Par tū latgalīšu literaturu juosokai tai, ka bīžai viņ tys varbyut ari ir myusu pošmierkis, kam nav jau nivīna...

Kab pasarunuotu par dzeivi i volūdu Rēzeknis nūvoda Drycānūs i jūs apleicīnē, raidejuma „Kolnasāta” rodūšuo komanda draudzis sātā beja saaicynuojuse vītejūs ļauds iz suprātku aba vakariešonu. Kasdīna i latgaliskais iteinis laužu acim. Vīteji zynuoja stuosteit par vītvuordim, apleicīnē lītuotim sovpateigim latgalīšu vuordim i izteicīnim. Suprātkuos pīsadola: aktivuo drycānīte Diāna Saksone, viestur...

Oktobra vydā Reigā izskaniejs i 14. novembrī Rēzeknē atskaņuojumu pīdzeivuos jaundorbs “Folk pasija”, kas stuosta par latgalīšu goreidznīka i vaļstveira Fraņča Trasuna davumu. Ar komponisti Lauru Jēkabsoni, kura, īsadvasmojūt nu Baha i cytu komponistu leidzeiga formata dorbu, radejuse pyrmū paseju jeb lyugšonu latgalīšu volūdā, i postfolkloras grupys “Rikši” vadeituoju Ēriku Zepu runuosim par tū,...

Jau 2. novembrī Rēzeknē, Latgolys kulturviesturis muzejā, plānuota dzejnīka Seimaņa Putāna gruomotys “Kūpuotī roksti” i vinila platis “Caur bolsim as eju”  attaiseišona, taipat ari byus īspieja satikt  projekta "Putāns. Toreiz un Tagad" rodūšū komandu. Gruomotā pi dzejūļu byus atrūnami kvadratkodi, ar kurūs paleidzeibu skaiteituojs varēs nūsaklauseit dzīsmis, kurys radeja komponists Nikita Grapp i...

Oktobrī svietejam izcyla vaļstsveira, politiķa, goreidznīka, literata, kulturys i sabīdryskuo darbinīka Fraņča Trasuna 160. dzimšonys dīnu. Fraņcs Trasuns ir izcyla viesturyska personeiba, vīns nu pyrmūs izgleituotūs latgalīšu, kura lūma Latgolys apvīnuošonā i Latvejis vaļsts izveidē ir nanūviertejama. Taišni jis vadeja viesturyskū Latgolys kongresu Rēzeknē 1917. gods 26.–27. aprelī (piec v. st.)....

Ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituoju i niu ari volūdnīceibys studenti Edeiti Laimi runuosim par raksteišonu latgaliski i rokstu volūdys kūpšonys tendencem, izaicynuojumim i īspiejom, kod gribīs suokt pošam raksteit latgaliski. Latgalīšu diktata raksteituojim, teksta izalaseišonu i diktata vajadzeibu.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim 'viņ' i 'tik' i tū, kurā reizē kuru lobuok lītuot.  „Nivīnys lopys, tik zīda kuots." „Tik viņ i beja."

Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par kaidu skandalozu Latvejis armejis karaveiru Herbertu Upīti. Čyguonim ir teicīņs: kab tu lapnys palyktu! Itys ir vīns nu švakuokūs nūvieliejumu jūs kulturā. Par lepneibu daīt samoksuot. Tai izguoja ari Herbertam Upītim.

Školuotuoju dīnu svietejūt saruna ar myzykys pedagogu, inovatīvu vuiceišonys metodu autoru i vīnu nu retajim profundo basa bolsim Latvejī īpašnīku Andri Repeli.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par kruosom latgaliski -  voskons, bryuns, kapovs, sorkons, violets, liļovs.

  Pi myusu gostūs režisore Inese Mičule, kurys īstudiejumi beidzamajūs godūs sajāmuši augstus nūviertiejumus. Vysa vydā 2018. godā sajimta Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” par koncertizruodi rokstim i skaņai “Latgolys gradzyns”, sovpus itūgod tai pīsavīnuoja vēļ vīns “Boņuks” par dzīšmuspēli “Trasuns. Fabulas”. Niu Inese struodoj pi jauna projekta – koncertizvaduma “DOT un DOTIES”, kurā varg...

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu vužgynuot.

Itūreiz pi myusu gostūs dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” debitants latgaliskajā literaturā  i uzvarātuojs Silvestrs Solovjevs. Pyrma deveņu goda Silvestrs cīte smogā avarejā i niu juo kasdīna paīt, atjaunojūt spākus. Jam ir daudzi sapynu i mierku, kai ari prīca par vareibu pīdzeivuot lītys i nūtikšonys. Silvestrs padzilinuoti interesejās par smogū muzyku i ir podkasta "Metālkāsts LV" vīns nu au...

Turpynojūt svieteit Dzejis dīnys raidejuma producente Guna Zvīdre ar literaturzynuotnīku i literatu Valentīnu Lukaševiču runuos par aktualū latgaliskajūs tekstūs i raksteituo vuorda svoru laika garšys saglobuošonai. Kas kūpeigs literaturai i laika mašynai? Voi i kai literatura puorsavītoj, pasamej? Kas ir literats i kod jis par taidu suoc byut? “Es suoču dūmuot par tū, ka Raiņa leluokais davums pa...

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par dzejneicys Anitys Mileikys naseņ izguojušū kruojumu “ziņas par gadalaikiem”. Dzejneicys Anitys Mileikys vuords latgalīšu i varbyut ari kūpnacionaluos latvīšu literaturys cīneituojim varātu byut zynoms – 2015. godā izguoja juos pyrmais kruojums “mūžīgā nepārtikusī stirn...

Kruoslovys nūvoda Aulejā teikamīs ar literati, itainis kulturys dzeivis organizatori Ilzi Vovku jeb Elizabeti, kurai tikkū kai izguojs juos trešais kruojums, itūreiz tī ir “Dzejūleiši” bārnim. Ar Ilzi runojom par raksteišonu latgaliski, rudini kai dzejis ražys laiku, itainis volūdys sovpateibom i vareibu tuos saglobuot caur raksteitū vuordu.  

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "izslacis" - olkons, napaieds. 

Nu 13. da 16. godu symta vysa tānejuo Latgola beja Livonejis sastuovā. Par tuo laika livonīšu dzeivi līcynoj vysaidi viesturis olūti. Ituos reizis viesturis rubrikā  viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par puora interesantom atkuopem saisteibā ar dzeivi Livonejā.

Gastejam Ludzys nūvoda Ļauderu pogosta bibliotekā. Ite ir ludzuonīša, literaturzynuotnīka, vaira nakai 20 gruomotu autora ci sakuortuotuoja profesora Vitolda Valeiņa dzymtuo puse. Jau rudinī tiks izdūta pīminis i atkluošmu gruomota  “Vitolds Valeiņs: personeiba i dorbi”. Pi tuos struodoj i ari itamā sarunā par tū, kas i kaids tod beja Vitolds Valeiņs,  pīsadola filologejis doktore, Latgalīšu kultu...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "fotogrāfija" - karteņa, biļde.