Kolnasāta

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "apģērbs"  - drēbis. Likt, viļkt, aut voi maukt drēbis?

Par tū, kas ir  vydabolss, klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā”.

Itymā godā Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks" prožektoru gaismys pagrīztys iz Rogovkys pusi – ite vys vēļ aktivi dorbojās ituo gods myuža bolvys sajiemieja, latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure i ite dzeivoj ari myusu ituos dīnys gaška, Nautrānu kulturys centra kulturys pasuokumu organiz...

Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” ceremonejā gūdynuos latvīšu volūdys i literaturys školuotuoju, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoju Veroniku Dunduri. “Sajiutys ir breineigys, aizkustynūšys, varātu saceit ari saviļņojūšys par tū, ka "Boņuks" ite vystik cīši nūzeimeiga bolva. Latgol...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "darīšanas" - līta, dareišona.

Par tū, kas ir  sprāglys i kū nūzeimej sprāguot, klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā”.

Cik nūzeimeigs ir tautys sports i vītejūs sporta entuziastu padareitais regionūs? Kaidu vierzeibu tys var īdūt? Par fiziskū kulturu sovulaik i niu šudiņ runuosim ar sporta entuziastu, saimnīceibys “Brīviņi” saiminīku Pīteri Pavlovu. Pīters ar sportu saisteits vysu dzeivi, bejs meistara kandidats boksā. Hokeja entuziastu kusteibys aizsuociejs i vierzeituojs Ludzys i Rēzeknis pusē.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "pudele" un "limonāde" - butele, limonade.

Vysaidim viesturis nūtykumim (militarim konfliktim, jaunu vaļstu dybynuošonai) var byut atškireigs viertiejums. Nav ratums, ka pat vīnys saimis vydā cylvāki atškireigi interpretej faktus i izdora sacynuojumus. Turpynojam ar rubriku “Viesture latgalīša acim”, kurā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins kūpa ar literaturzynuotnīku Valentinu Lukaševiču  atsavērs iz 1961. gods Iņdejis i Portu...

Tautys muzyka — kaida ir juos vīta i nūzeime niu? Šudiņ Rēzeknis nūvoda Viļānūs nūteik jau 21. ziņgātuoju i stuostnīku vokors, kas itūreiz puļcej vaira nakai 20 folklorys kūpu nu tyvejuokys i tuolejuokys apleicīnis. Tī ir tautys muzykys svātki, svātki vysim ituos muzykys izpiļdeituojim i meiļuotuojim i šudiņ mes sasateikam ar ituo pasuokuma idejis autori, Latvejis Universitatis studeju departament...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim nu seve, nu sevi.

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz īpazeistynuos ar jaunu gruomotu bārnim latgaliski – “Kai palikt par eistynu luoci”. Tim, kas sekoj leidza nūtikšonom latgalīšu literaturā, luocāns Meikuleņš i juo draugi jau ir pazeistami nu Meldrys Gailānis 2018. godā izguojušuos gruomotys “Meikuleņš īpazeist omotus”. Niu mozuokī skaiteitu...

Izguos trešais rokstu kruojums par Kuorsovys vieturis stuotim “Kārsavas stāsti III”,  kas papyldynoj pyrmajūs kruojumūs jau izcaltū industrialuo montuojuma temu i pīduovoj Latvejis teritorejā pyrmuo dzeļžaceļa daudzpuseigu viesturyskū i aktualū dokumentaceju. Gruomotys “Kārsavas stāsti III” autori ir Ineta Zelča Sīmansone, Raivis Sīmansons, Andris Uškāns, Agnese Neija, Toms Altbergs, sovpus interv...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim par i ap - kuru i kod lobuok lītuot.

Vīns nu zeimeiguokūs nūtykumu Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonā beja 1991. gods janvara barikadis Reigā, kuruos pīsadaleja ļauds nu vysys Latvejis. Deļ tam janvarī vysod atguodojam barikažu laikus i cylvākus, kuri stuoviejuši kluotyn itim viesturiski svareigim nūtykumim. Vīns nu taidu ir Augstuokuos padūmis deputats, kurš tūlaik bolsuoja par Latvejis naatkareibys atjaunuošonu, rēzeknīt...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "ledusskapis" - ladaskaps, soltaunīks i saldātova.

Par tū, kas ir blazavnīks i kū nūzeimoj blazavuot klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina “Vuordineicā”.

Pyrma 105 godu itymā laikā nūtyka Latgolys atbreivuošonys ceinis, bet šudiņ mes gribim runuot par vīnu cytu, viesturyski nūzeimeigu pūsmu – Latvejis Nacionalūs pratizanu jeb mežabruoļu kusteibu. Deļtuo kūpā ar vieturis pietnīku Zigmāru Turčinski i Viļakys nūvoda muzeja vadeituoju Ritu Gruševu runuosim par Latvejis nacionalūs partizanu jeb mežabruoļu kusteibu Latgolā, vaira pīsaskarūt taišni Viļaky...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim īdviesme, īdvasma, dvaša, dvašuot, īdvašuot, izdvašuot i pegasu, kas atskrīn da latgalīša.

Jau 1. martā septeņpadsmytū reizi tiks padūtys Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks”. Sovpus vēļ leidz pyrmūdīnei, 13. janvaram, kotram nu myusu ir vareiba dasaceit tūs, kas par pārnejā godā padareitū ir peļnejuši sajimt muola "Boņuku". Muola statuetis par padareitū 2024. godā sajims latgaliskuos kulturys aktivitatis, nūtikšonys, procesi i personeibys. Par tū, kai nūteik gataveišonuos bolvai i t...

Šudiņ gostūs Kruoslovys nūvoda muzeja strukturvīneibys “Andrupenes lauku sēta” nūvodpietneica, “Muozuos tradiceju školas mozajim” iniciatore i vadeituoja, malnuos keramikys veiduotuoja, augu pazinieja, piertneica i tradicionaluos kulturys pietneica Evija Maļkeviča-Grundele. Pījamūt dzeivis izaicynuojumus, pārnejuo gods suokumā jei suokuse organizēt “Muozuos tradiceju školas mozajim”. Evija piec ga...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim prīca i prīks, i tū, kuru lobuok lītuot.

Ar muokslineicu, teatra režisori, Ludzys bārnu i jaunīšu centra kusteibu teatra pedagogi Mariku Čerņavsku runojam par Latgolu, kas leist puori rezervata molom, par latgalīšu volūdu, kuru vide naveicynoj vyuceitīs, par kulturys decentralizacejis vajadzeibu i pīrūbežu kai tautystārpa molu – graznu i dubultai nūšyutu, kam jei vystik ir mola, kai ari muokslu i kusteibu kai terapeju i cylvākim apleik.

Eisi piec 20 godu jubilejai veļteituo koncerta sasateikam ar Rēzeknis folklorys draugu kūpys “Vīteri” izveiduotuoju i vadeituoju Sandru Stari i juos dalinīkim –  Mārci Lipski, Aleksandru Maļkeviču, Dārtu Vucenu, Lieni Skrebinsku i Kevinu Ziemeli. Taipat ar mums kūpā ir folkloriste, filozofe, bārnu folklorys kusteibys “Pulkā eimu, pulkā teku” organizātuoja Māra Mellēna. Runuosim par folklorys kūpu...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordu slovons, kai arī slave i slyut.