Grāmatai pa pēdām

Raidījumā Grāmatai pa pēdam. Latviešu grāmatai 500 šoreiz dodamies par Johana Kristofa Broces pēdām, izzinām viņa atstāto mantojumu rokrakstu un zīmējumu tradīcijā un mēģinām saprast, kā Broces veikums mūsdienās joprojām palīdz arhitektiem. “No 1770. līdz 1818. gadam esmu savācis plašu materiālu par ģerboņiem, pieminekļiem, skatiem, uzrakstiem, ciltskokiem un citiem ievērojamiem objektiem. Es tos...

Vācbaltu dzejniece un publiciste Elīza fon der Reke, viņas sacerēti garīgi dzejoļi, ceļojumu apraksti, memuāri un ziņojums par krāpnieku Kaliostro ir liecība neparastai Apgaismības laika sievietei. Dosimies arī uz Jelgavu, jo Elīza nāk no Mēdemu dzimtas. Šoreiz mūs interesē tieši Elīza, Elīza  fon der Reke, dzimusi fon Mēdema – Kurzemes un Zemgales hercogistes baltiešu aristokrāte, dzejniece un li...

Raidījumu ciklā “Grāmatai pa pēdām” esam nonākuši līdz 18.gadsimta beigām. Iepriekšējās nedēļas stāsta galvenais varonis, vācu filozofs un rakstnieks Johans Georgs Hāmanis bija garīgais skolotājs filozofam un pirmajam latviešu tautasdziesmu apkopotājam Johanam Gotfrīdam Herderam, par kuru stāstīsim šajā reizē. Nemēģinot vienā raidījumā izstāstīt visu par Herdera mantojumu, pievērsīsimies viņa paša...

Par "Ziemeļu magu" dēvētais vācu rakstnieks, filozofs, mistiķis Johans Georgs Hāmanis - Imanuela Kanta sarunu biedrs, latviešu tautasdziesmu pierakstītāja Johana Gotfrīda Herdera iedvesmotājs. Stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām šoreiz ne tik daudz par konkrētu grāmatu, bet gan par tām idejām, kas valdīja Vācijas un arī Baltijas mācīto vīru vidē 18. gadsimtā. Stāsts par 18. gadsimtā dzīvojošo vācu...

Par pirmo latviešu vēstures stāstnieku Frīdrihu Bernhardu Blaufūsu un viņa latviešu valodā sarakstīto Vidzemes vēstures apcerējumu, arī par to, ko pētniekiem vēl izdevies atrast par Blaufūsu Brāļu draudzes arhīvā Hernhūtē stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām. Šoreiz par pirmo latviešu valodā sarakstīto vēstures grāmatu „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753”. Vēstu...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 iepazīstam vācu mācītāju, literātu, folkloristu un grāmatizdevēju Gustavu fon Bergmani. Stāsts par viņa daudzajiem talantiem, par paveikto baku potēšanā un par saskari ar Gēti. Vērienīga Apgaismības laika personība – vācu izcelsmes mācītājs, literāts, izdevējs un folklorists Gustavs fon Bergmans. Viņa radošais mūžs  saistīts ar Āraišiem, Mazsalacu...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 dodamies uz Palsmani, kur interesējamies par luterāņu mācītāju Frīdrihu Danielu Vāru un viņa Palsmanes pusē savākto tautasdziesmu krājumu. Mazais miestiņš, ar ko iepazīstina Ginta Pērle-Sīle, ir Palsmane, šī ir pētnieces dzimtā puse, un nav jābrīnās, ka viņas pētījumu lokā ir viens no pirmajiem tautasdziesmu krājumiem, kas saistīts ar šo vietu – „...

Šajā raidījumā dosimies pa pēdām kādai īpašai grāmatai, kas latviešu valodā dienasgaismu ieraudzīja pirms trīssimt vienpadsmit gadiem – 1711. gadā. Tā ir pirmā grāmata, kas domāta tieši latviešu sievietēm – vācu dzejnieka un izdevēja Johana Kundīzija “Garīga pērļu rota”, ko latviskojis Smiltenes mācītājs un trīspadsmit bērnu tēvs, baltvācietis Svante Gustavs Dīcs. “Garīgu pērļu rotu” virpināsim ko...

Šoreiz raidījums būs nevis par grāmatām, bet galvenokārt par rokrakstiem, par hernhūtiešu rakstu liecībām. Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latvieši grāmatai 500 skaidrojam, kādas hernhūtiešu rakstu liecības glabā Latvijas grāmatu krātuves un kāpēc hernhūtiešu teksti ir rokrakstā nevis drukāti? Kādā no iepriekšējiem raidījumiem izsekojām Vidzemes brāļu draudžu sākotnei, pabijām Valmiermuižā, stāstījām...

Ir 18. gadsimts. Pasauli pārņem apgaismības idejas Vētru un dziņu laikmets literatūrā. Filozofa Imanuela Kanta izpratnē cilvēka autonoma spriestspēja ir cilvēka "pilngadības" sasniegšana. Franču un britu filozofiskajā tradīcijā jēdzieni "kultūra" un "civilizācija" 18. gadsimtā tiek lielā mērā lietoti kā sinonīmi. Savukārt Johans Gotfrīds Herders postulē, ka kultūra ir konkrētai tautai raksturīgas...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 dodamies uz Smilteni un sekojam vācu tautības valodnieka, tulkotāja un mācītāja Jakoba Langes gaitām. Viņš latviešu kultūras vēsturē zināms kā pirmā periodiskā izdevuma "Latviešu Ārste" radītājs. Jakobs Lange latviešu kultūras vēsturē svarīga persona, jo ir pirmā periodiskā izdevuma "Latviešu Ārste" radītājs, viņš arī izstrādājis plašāko 18.gadsim...

1753. gadā Viļņā izdotā "Evangelia toto anno" jeb "Evaņģēliji visām gada svētdienām un svētku dienām, kurus saskaņā ar veco baznīcas ieražu ir parasts lasīt priekšā Livonijas latviešiem" ir pirmais vietējo mācītāju mēģinājums iztulkot latgaliski Jaunās Derības tekstus un lūgšanas, poļu rakstībā atveidot augšzemnieku izloksni. Latviešu valodniece Anna Stafecka min pirmo latviski izdoto grāmatu, kas...

Šoreiz raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 stāsts par Glika Bībeles otro izdevumu. Kāpēc tas tik nozīmīgs, kas mainījies tulkojumā un kas to rediģējis. Būsim klāt arī Glika ozola stādīšanā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas.  Atkārtotais Glika Bībeles izdevums klajā nāk 1739.gadā. Tas ir hernhūtiešu aizsākuma laiks, un grāfam Cincendorfam bijusi īpaša loma, lai atkārtotais izdevums...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 šoreiz par Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudzes sākotni, par piētiski noskaņotiem Vidzemes mācītājiem. Dosimies uz Valmieru uzzināt, kur atradies skolotāju semināra ēku komplekss un ko paveikusi ģenerāliene Hallarte. Kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieci Beatu Paškevicu apmeklējam svarīgas vietas Valmierā un Valmiermuižā, lai labā...

Pētera I armijas veidotais Rīgas aplenkums 18.gadsimta sākumā izvērtās par dramatiski smagu pārbaudījumu gan ilggadējiem pilsētniekiem, gan neseniem iebraucējiem. Astoņi mēneši nemitīgas bombardēšanas noslēdzās ar Vidzemes muižniecības un arī pašas pilsētas infrastruktūras kapitulāciju. Kādi izdevumi un dokumenti par šo periodu liecina no iesaistīto puses, meklējam LU Akadēmiskajā bibliotēkā un La...

Jelgavā 1822. gadā tika izdots pirmais laikraksts latviešu valodā “Latviešu Avīzes”, tā iedibinot avīžniecības laikmetu, kura turpinājumu mūslaikos var ieraudzīt interneta ziņu portālu, elektronisko mediju un citu plašsaziņas līdzekļu darbībā. Šajā raidījuma epizodē viesojamies šim izdevumam veltītajā izstādē Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā. Nesen iepazīstinājām ar pirmo regulār...

Raidījuma Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 uzmanības centrā čehu dižgars, teologs, pedagoģijas zinātnes aizsācējs Eiropā Jans Amoss Komenskis. Iepazīstamies ar viņa idejām un šķirstām unikālus 17. gadsimta Komenska leksikona izdevumus. Jans Amoss Komenskis – šis vārds labāk zināms pedagogu aprindās, jo viņš ir pedagoģijas zinātnes aizsācējs Eiropā, bet mazāk iepazīts citu humanitāro jomu s...

Lai gan iecere izdot regulāru laikrakstu Rīgā ir saistāma jau ar 1632. gadu, tai nav lemts piepildīties izdevēju un iespēdēju savstarpējās nesaprašanās dēļ. Tādēļ par pirmo regulāro preses izdevumu varam runāt jau ar krietni tālāku datējumu - 1680. gadu, kad Zviedrijas karalis norīko īpašu intendantu, kuram jāveido un jāuzmana laikraksta darbība. Tā nosaukums bija "Rigische Novellen", proti - "Rīg...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 šoreiz par latviešu valodas apzināšanās ceļu, šķirstām pirmās vārdnīcas un gramatikas izdevumus, ar piemēriem ilustrējam frāzes un sarunas, kas pierakstītas 17.gadsimtā. Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas lasītavā, nodaļas vadītāja Aija Taimiņa sarindo uz galda gramatikas un vārdnīcu izdevumus, kas rod...

1684. gadā Rīgā, Johana Georga Vilkena tipogrāfijā, iznāca čehu pētnieka un dārznieka Georga Holīka grāmatiņa par dārzkopību “Vereinigter Liff- und Aus-Ländischer Garten-Bau” (“Apvienotā Vid- un ārzemju dārzkopība”). Tā kļuva par bestselleru un piedzīvoja 20 papildinātus pārizdevumus, tomēr līdz mūsdienām zināmi vien divi šīs retās grāmatas pirmizdevuma eksemplāri Baltijā, un viens no tiem glabāja...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai piecsimt šoreiz izsekojam Rīgas jeb Kārļa liceja vēsturei, ieskatāmies liceja bibliotēkā un spriežam par piētisma kustības nozīmi izglītībā. Vecrīgā meklējam vietas, kur dažādos laikos atradies licejs. Dodamies Rīgas liceja izpētē. Kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieci Kristīni Zaļumu un kultūrvēsturnieci Ievu Pauloviču vispirms Vecrīgā aps...

Zviedrijas karaļu un arī karalieņu izdotos rīkojumus, regulas un arī brīdinājumus Rīgā iespieda vienīgais grāmatizdevējs Nikolauss Mollīns. Tas nenozīmē, ka šo veikumu nebūtu vēlējies uzņemties neviens cits grāmatnieks, taču Mollīns savas nodarbes monopolu varēja baudīt, pateicoties speciāli izdotai karaļa Gustava II Ādolfa privilēģijai. Šie juridiski saistošie iespieddarbi – vienlapes, plakāti un...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 sekojam līdzi mācītāja un tulkotāja Jāņa Reitera gaitām, kura dzīve filmas vai romāna vērta. Pētām viņa Bībeles „Tulkojuma paraugu”,  un meklējam atbildi, kāpēc Bībeli nav tulkojis Reiters? Jānis Reiters – viens no nedaudzajiem 17.gadsimta latviešu tautības mācītājiem, studējis Tērbatas universitātē, tulkojis dažas Bībeles daļas. Līdz mūsu dienām...

Šoreiz raidījuma tēma ir aļķīmija – vājība, no kuras brīvi nav pat slaveni vīri. Grāmata kā galvenais izziņas resurss uz savām lappusēm ir nesusi arī šīs zinātnes pārspriedumus, to sarunu gaitā uzsvēra Latvijas Universitātes profesore Māra Grudule. Savukārt atsaucoties uz mūsu kultūras vēstures – nebaidīsimies šī vārda, gigantu – Gothardu Frīdrihu Stenderu: „Aļķīmija īstiem adeptiem dod dziļākas u...

Sekojot grāmatu vēstures gaitai, šoreiz raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 par Ernsta Glika tulkoto Bībeli latviešu valodā, savam laikam apjomīgu iespieddarbu. 17. gadsimta otrā puse ir laiks, kurā ritēja Glika mūžs un kurā arī tulkota Bībele latviešu valodā. Par to, ka darbs nav bijis vienkāršs, pārliecināts kultūrvēsturnieks Jānis Polis, kāda ir Bībeles tulkojuma ietekme uz latvi...