Grāmatai pa pēdām

Raidījumā Grāmatai pa pēdām ienirsim aizraujošajā piedzīvojumu grāmatu pasaulē, kas latviešu lasītājus sasniedz 19.gadsimta pirmajā pusē. Uzzināsim, kas „Robinsonā Krūziņā” ir šildkrētis, cik emocionāli lasītāji uztvēra daiļās grāfa lielmātes Genovevas skaudro likteni un kā tolaik populārās fabulas vēlāk atrada ceļu arī latviešu autoru darbos. Raidījuma ievadā kādreizējā Latvijas Nacionālās biblio...

Neredzīgais Indriķis – pirmais latviešu valodā izdotās dzejoļu grāmatas autors. Skaidrojam, kā Indriķis nonāk līdz dzejošanai, kādas bijušas ietekmes un kāpēc Indriķa dziesmas jālasa skaļi. Dosimies arī uz Apriķiem, kur dzimis un dziesmas sacerējis dzejnieks. Raidījumu sākam ar Apriķu muzeja vadītājas Ainas Cērmanes ceļavārdiem raidījuma tēmai – Neredzīgais  Indriķis  un latviešu laicīgās rakstītā...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām šoreiz dosimies pa vietām, kur 19.gadsimta sākumā darbojās ietekmīgākie Rīgas grāmatu izdevēji, durvis vēra pirmais latviešu grāmatu veikals, un uzzināsim, kādas tehnoloģijas sekmēja grāmatu izdošanas straujo pieaugumu 19.gadsimta pirmajā pusē. Šodien raidījuma sākumpunkts ir Doma laukumā. Jo tieši šeit, ap Doma laukumu, 19.gadsimta sākumā viens pēc otra durvis vēra vai...

Vienu no pirmajiem zināmajiem 18.gadsimta latviešu tautības dzejniekiem Juri Natanaēlu Ramani šogad pieminam 280.gadskārtā. Atceres brīdis pie Krimuldas baznīcas un sarunas mācītājmājā, dziesmas un fragmenti no Ramaņa „Krusta skolas grāmatas” raidījumā Grāmatai pa pēdām. Šķiet, šis ir pirmais gadījums, kad raidījumā Grāmatai pa pēdām atgriežamies pie autora, par kuru jau esam stāstījuši. Iemesls s...

Dēvēta par Baltijas kluso un laimīgo laikmetu 19.gadsimta pirmā puse glabā daudz neatklāta latviešu grāmatniecības vēsturē. Iezīmēsim laikmeta izjūtu, iejutīsimies bīdermeiera interjerā un vērsīsim uzmanību būtiskiem atklājumiem grāmatu iespiešanā.  Lai arī latviešu grāmatniecības vēsturē tāpat kā daudzās citās jomās nevar novilkt svītru un jaunu gadsimtu apskatīt neminot iepriekšējo, šajā reizē i...

"Grāmatai pa pēdām" šoreiz iepazīstinām ar kādu spilgtu 18. gadsimta enciklopēdistu - cilvēku ar plašu interešu loku, un, ja mēs dotos uz Varakļānu pusi, tad tur daudz dzirdētu par viņa dzimtas mantojumu. Stāsts ir par Mihalu Janu grāfu Borhu, un ar viņa dzīvesgājumu un izdotajām grāmatām iepazīstinās Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja un vado...

Nikolauss fon Himzels – Rīgas ārsts, kolekcionārs un ceļotājs. Šoreiz īpaši pētīsim viņa ceļojumu dienasgrāmatu, uzzināsim, kādi bija sarežģījumi, tulkojot 18.gadsimta tekstu. Aplūkosim arī Himzela portretu un novērtēsim, kāds detektīva darbs ir atklāt gleznas autoru. Himzela projekta vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām dodamies iepazīt hernhūtiešu kustības un tās pārstāvja Johana Šteinhauera starptautiskās gaitas. Noskaidrosim, uz kurieni veda viņu ceļi, kāda bija šo misiju nozīmē un atklāsim ko jaunu par Johana Šteinhauera biogrāfiju, kā arī satiksimies ar viņa pēcteci septītajā paaudzē. Aktīvai hernhūtiešu kustības jeb brāļu draudžu pārstāvis Johans jeb Jānis Šteinhauers zināms arī...

Publicists un izdevējs Garlībs Merķelis – viens no modernās žurnālistikas pamatlicējiem, ražīgs un ass publicistikā, nesaudzīgs literatūrkritikā. Izveido pirmo frontes laikrakstu. Mazāk zināmās Merķeļa dzīves un darbības lappuses šķirstām raidījumā Grāmatai pa pēdām. Merķeļa darbībau žurnālistikā palīdz izzināt, arī parādot kādas mazāk zināmaas privātās dzīves līnijas, Latvijas Universitātes Akadē...

Vācbaltiešu literāts, publicists un izdevējs Garlībs Merķelis un viņa nozīmīgākais  darbs – publicistiskais traktāts „Latvieši”. Par tā tulkojumu un izdevumiem latviski, arī par to, kā mūsdienu skatuves mākslinieki interpretē slavenāko Merķeļa darbu, raidījumā Grāmatai pa pēdām. „Merķeli var pētīt un pētīt”, „zināmais un nezināmais Merķelis” – šie ir tikai daži izteikumi, ko dzirdu no pētniekiem p...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām šoreiz ielūkojamies maz zināmajā, bet svarīgajā grāmatu iespiešanas procesā 18.gadsimtā, kad dienasgaismu ieraudzīja arvien vairāk grāmatu arī latviešu valodā. Pētāim, kur tās drukāja, kas drīkstēja drukāt, kā atšķīrās iespiedēji un izdevēji, un galu galā – kādus 18. gadsimtā izgudrotus drukas principus nenojaušot izmantojam arī šodien.  “18.gadsimts poligrāfijā – jeb t...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 šoreiz iepazīstam „nepareizo aristokrātu” – grāfu Ludvigu Augustu Mellīnu. Skaidrojam, kāpēc latviešu zemnieki viņam vēlējušies uzcelt pieminekli, un šķirstām Mellīna būtiskāko dzīves veikumu – Vidzemes un Igaunijas atlantu. Vai atminaties stāstu šajā raidījumu ciklā par ārkārtīgi precīzo sava laika dokumentētāju Johanu Kristofu Broci, kurš būtu p...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām vēršam skatu mūzikas un nošu virzienā. 18. gadsimta otrās puses Rīgas mūzikā spožākais vārds ir komponists Johans Gotfrīds Mītelis, kurš šodien iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Caur līdz šodienai saglabātajām Mīteļa notīm un vēstulēm izzināsim komponista neparasto rokrakstu mūzikā un dzīvē un viņa atstātās pēdas Rīgas kultūrā. Tas bija 2004. gads, kad vairāki latviešu...

Rīgas pilsētas teātris un tā afišas 18. – 19. gadsimta mijā. Pārlapojam unikālo afišu kolekciju un izzinām, kādi iestudējumi un koncerti priecējuši turīgos rīdziniekus un kādi slaveni mūziķi viesojušies teātrī. Raidījumā Grāmatai pa pēdām spriežam arī, uz ko publika gāja vairāk – uz Vāgnera mūzikas koncertiem vai blusu cirku. Vai zinājāt, ka arī afišas var lasīt kā grāmatu? Veidojot šo raidījumu,...

Rīgas pilsētas bibliotēka – Kristofa Hāberlanda un Johana Kristofa Bērensa veltījums savai pilsētai 18.gadsimta izskaņā. Kāda bija ideālās bibliotēkas vīzija un kādas avangardiskas idejas iekļautas nama arhitektūrā, skaidrojam raidījumā Grāmatai pa pēdām. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja darbiniece Ingrīda Lukašēviča pavada uz Kolonnu zāli, jo tieši šajā zālē veselu gadsimtu atradusies Rīgas p...

Juris Natanaēls Ramanis – 18.gadsimta dzejnieks, kura sacerētās dziesmas izplatījušās rokrakstā, bet viņa  manuskripts „Krusta skolas grāmata” unikāls ar paša autora ilustrācijām. Kāpēc plašāka sabiedrība par dzejnieku uzzināja tikai 20.gadsimta izskaņā un kādus noslēpumus vēl glabā Ramaņa biogrāfija? Pie Krimuldas baznīcas vēsturnieks Edgars Ceske izrāda apkārtni, arī skatu uz Krimuldas baznīcu,...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām šoreiz dosimies uz Liepāju, kur 1777. gadā Svētās Annas baznīcas latviešu draudzes mācītājs Johans Andreass Grunts dibināja pirmo publisko lasāmbibliotēku Kurzemes hercogistē. Bibliotēkas mūžs sākotnējā formā gan bija tikai 22 gadus garš: pēc hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijā cenzori tajā atrada ar Franču revolūciju saistītas grāmatas un bibliotēku slēdza. Tomē...

Raidījumā Grāmatai pa pēdām šoreiz satiksimies ar Johanu Šteinhaueru – latviešu uzņēmēju, hernhūtiešu kustības vadītāju Rīgā un cīnītāju par latviešu tiesībām 18. gadsimtā, kura personību palīdz atklāt arī viņa daudzveidīgais grāmatu plaukts.  Raidījumu ciklā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500", ceļojot pa 18. gadsimtu, esam sastapušies ar tādām nozīmīgām personībām kā Johans Kristofs Broce...

Grāmatai pa pēdām dodas uz Latgali, lai atklātu Mihaelu jeb Miķeli Rotu, vācu tautības garīgo rakstu autoru un tulkotāju, senās latgaliešu rakstības attīstītāju un pilnveidotāju. Šoreiz stāsta centrā grāmata latgaliešu valodā „Vyssa moceiba katolizska” – apjomīga kristīgā mācība jautājumu un atbilžu formā. Tā iespiesta 1805.gadā Polockā un tieši no valodas viedokļa tā tiek uzskatīta par vienu no l...

Ķikuļa Jēkabs – latviešu pirmais dzejas autors, spēcīga, pievilcīga personība; iesaistījies Vidzemes zemnieku nemieros un zemnieku sūdzībām pievienojis dzejas formā rakstītas dziesmas. Šodien raidījumā izzināsim latviešu laicīgās rakstītās dzejas sākumu. Ķikuļa Jēkabs būs mūsu uzmanības centrā - dēvēts par latviešu pirmo dzejnieku, dzīvojis Blomē, bijis audējs un hernhūtietis. Piedalījies lielajos...

Raidījumā šoreiz dodamies uz Jelgavu, kur savulaik 150 gadu garumā spoži saimniekoja izdevēju Stefenhāgenu dzimta. Tuvāk iepazīstam pirmo no Stefenhāgeniem - Johanu Frīdrihu un viņa nozīmīgo ieguldījumu latviešu literārās kultūras attīstībā 18. gadsimta otrajā pusē, izdodot gan Vecā Stendera darbus, gan pirmo vispārīga satura žurnālu, gan vēl vairāk 100 iespieddarbu latviešu valodā. Johana Frīdrih...

Raidījumā šoreiz dodamies pa mācītāja Kristofa Hardera pēdām. Pētām viņa dažādo veikumu apgaismības laikā, palīdzību zemniekiem un stāstām par pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā, kas izdota Rubenes mācītājmuižā. Kultūras un grāmatniecības vēsturē interesants ir jautājums, kāpēc viena daļa vācbaltiešu mācītāju, kuriem bija par šauru savos profesionālajos pienākumos, uzskatīja, ka ir nepieciešams in...

Par 18.gadsimta otrās puses grāmatizdevēju un tirgotāju Johanu Frīdrihu Hartknohu, par autoriem, kuru darbus izdevis, par nošu krājumiem un gravīrām, ko varēja iegādāties Hartknoha grāmatu veikalā Rīgā, arī par to, kādas atlaides klientiem devis, stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām. Raidījumu par grāmatizdevēju un tirgotāju Johanu Frīdrihu Hartknohu iesākam Lielajos kapos, kur Rīgas pētnieks Gunārs...

Turpinām iepazīt Gotharda Frīdriha Stendera paveikto, šoreiz par viņa nozīmīgākajiem darbiem valodniecībā – par latviešu gramatiku un vārdnīcu.  Skaidrojam, kādus jauninājumus ieviesis, kādu izloksni uzskatījis par tīrāko un labāko, kā veidojis īpašvārdu leksikonu. Ja pirms nedēļas Stenderu iepazinām kā latviešu laicīgās daiļliteratūras pamatlicēju – šoreiz par viņa nozīmīgākajiem darbiem valodnie...

Veram durvis uz Apgaismības laikmeta "smagsvara" Gotharda Fridriha Stendera bagātīgo mantojumu. Pievēršamies Vecā Stendera devumam latviešu literatūrā un valodniecībā. Šonedēļ par Stendera dzeju un ziņģēm, "Augstas gudrības grāmatu" un "Bildu ābici", pasakām un stāstiem. Šonedēļ iesāksim stāstu par vienu no ietekmīgākajām Apgaismības laikmeta personībām latviešu kultūrā: Gothardu Frīdrihu Stenderu...