Dziesmusvētku tīklos

Raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" jaunākajā epizodē iemetam tīklus starptautiskos ūdeņos un skandinām angļu valodu! Šoreiz visa uzmanība vērsta uz pašu svarīgāko - šī gada "Gaudeamus" dalībniekiem, bez kuru personībām svētki nebūtu iedomājami. Raidījuma veidotāji trešajā svētku sarunā ir saveduši kopā trīs spilgtus un atšķirīgus Baltijas jaunos māksliniekus. Studijā klātienē piedalās Karolīna Alise...

Raidījums "Dziesmusvētku tīklos" turpina ielūkoties Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" aizkulisēs un vēstures stāstos. 1927. gadā Tartu pirmo reizi izskan ideja par kopīgiem Baltijas studentu dziesmu svētkiem. Līdz pirmajiem svētkiem pagāja gandrīz trīsdesmit gadu, nosaukums "Gaudeamus" nāks vēl vēlāk - pa vidu deviņu gadu aizliegums, 1988. gada Viļņa ar nacionāliem karogi...

Raidījuma “Dziesmusvētku tīklos” jaunākā sezona veltīta XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem “Gaudeamus”, kas šogad atzīmē 70 gadus kopš pirmo studentu svētku sākuma un no 19. līdz 21. jūnijam notiks Rīgā. Trīs dienās pilsētā pulcēsies ap 5000 dalībnieku – 66 kori, 44 tautas deju ansambļi un 9 pūtēju orķestri no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. “Gaudeamus” bieži tiek raksturots kā...

Šovasar Latvijā notiks 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus”, pulcējot vairāk nekā 5000 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. 1956. gadā Tartu notikušie pirmie studentu dziesmu svētki tika raksturoti kā “iespaidīga tautu draudzības demonstrācija, priecīga tikšanās starp studentiem un jaunības svētki, kuru nozīme pārsniedza šauri mākslinieciska pasākuma robežas, k...

Pēdējā Radio NABA raidījuma “Dziesmusvētku tīklos” trešās sezonas sērijā runāsim par mūzikas skolu lomu Dziesmusvētkos un vai valsts un privāto mūzikas skolu eksistences jēga ir plašāka par Dziesmusvētkiem.  Raidījuma sarunu vadīs datu zinātnieks, mūziķis, JVLMA docētājs Linards Kalniņš. Sarunā piedalīsies  Zanes mūzikas skolas dibinātāja, vadītāja un akordeona spēles skolotāja Zane Vancāne, Ernes...

Tieši šobrīd, kad bērni un jaunieši gatavojas jūlijā doties uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, ir jāpasaka skaidri – drošība nav pašsaprotama, un tās robežas jānosargā kopīgi. Mēs dzīvojam laikā, kad drošības apziņu pastiprina ne tikai nesenā Covid-19 pandēmija un Ukrainā notiekošais karš, bet arī traģiski notikumi tepat Latvijā – kā nesena vairāku bērnu bojāeja autoavārijā...

Latvijas šodienas dzimstības rādītāji cementē pamatu tam, lai Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nākotnē izzustu. Bērnu un jauniešu skaits ik pa 25 gadiem sarūk divkārt, demogrāfijas prognozes ir stabilas – šāda tempa kritums turpināsies. Dziesmusvētku kustības ilgtermiņa nākotne vairs nav pašsaprotama. Šobrīd skolēnu līdzdalība svētkos ir augstāka nekā jebkad: šajā grupā Dziesmu un d...

Mūsdienās robežas starp akadēmisko un neakadēmisko mūziku ir kļuvušas ļoti izplūdušas. Daudzi komponisti rada akadēmisko mūziku, kas ietekmējas no tautas vai populārās mūzikas. Populārie mākslinieki bieži izmanto akadēmiskas tehnikas un instrumentus. Elektroniskā un eksperimentālā mūzika reizēm tiek iekļauta mākslinieciskās mūzikas laukā, lai gan tā var nebūt klasiskā izpratnē akadēmiska. Nacionāl...

Iepriekšējā “Dziesmusvētku tīklos” sarunā par deju aplūkojām pēdējo gadu tendenci - jaunie koristi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ir ievērojami mazāk. Ja deja jaunietim ir laba alternatīva sportam, tad kāds ir ieguvums, kļūstot par koristu? Vai galvenā panākumu atslēga ir nonākšana dziesmu un deju svētku burbulī no mazotnes? Vai arī bērns, jaunietis ir izvilcis veiksmīgo lozi mūz...

Radio Nabas dziesmu un deju svētku pētniecības raidījums “Dziesmusvētku tīklos” atgriežas pie klausītājiem ar trešo sezonu. Kamēr esam ‘lielo’ svētku gaidās, uzmanības lokā nonāk Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuri savu kulmināciju piedzīvos jau nākamgad – 2025. gada jūlijā. Žanriski lielāko dalībnieku skaitu veidos dejotāji, kas pārstāvēs gan tautas, gan mūsdienu deju.* Šī tende...

Kā dati var palīdzēt dziesmu un deju svētku izvērtēšanā un nākamo svētku plānošanā? Kā vēl iespējams nokļūt svētku epicentrā, neesot dalībniekam? Kādas vērtīgas atziņas un idejas iegūtas raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" abās sezonās? Vai dziesmu svētkus nepieciešams nošķirt no deju svētkiem? Kas apmeklē amatiermākslas kolektīvu pasākumus? Par šiem un vēl citiem jautājumiem klausieties dziesmu svēt...

Kādi infrastruktūras uzlabojumi būtu nepieciešami "Sidraba birzs" estrādē? Kā nodot koncerta māksliniecisko ideju un stāstu dalībniekiem un apmeklētajiem ar īpašām vajadzībām? Kā nonākt līdz lielo svētku koncertu režijas idejām? Kāpēc dziesmu un deju svētkos dejotāju kļūst vairāk nekā koristu? Kāda ir dziesmas, valsts himnas galvenā sūtība – funkcija dziesmu svētkos? Par šiem un vēl citiem jautāju...

Vai dziesmu un deju svētkus vajag reklamēt un kā? Kas tiek uztverts kā dziesmu un deju svētku svētuma aizskaršana? Kas aicina, nevis atgrūž cilvēkus pievienoties dziedātpriekam? Kam pieder dziesmu un deju svētki? Vai māksliniecisku kļūdu pieļaušana un jaunu ideju ieviešana var apdraudēt svētku izdošanos? Kā cieņpilni attiekties pret svētku dalībniekiem un apmeklētājiem? Par šo un vēl klausieties d...

Dziesmu svētki bija viens no galvenajiem instrumentiem, kas izveidoja latviešu nāciju un neatkarīgu Latvijas Republiku. Tiem bija būtiska nozīme šīs idejas uzturēšanā latviešu tautai sarežģītajos vēstures posmos. Vai pastāv iespēja, ka joprojām neesam apjautuši un neizmantojam visas tās funkcijas, ko Dziesmu un deju svētki var sniegt? Pieņemot, ka labas politikas uzdevums ir cilvēku dzīves apstākļ...

Pieņemot, ka labas politikas uzdevums ir cilvēku dzīves apstākļu uzlabošana, svarīgi ieraudzīt un izvērtēt, kā dziesmu svētki piedalās šajā cēlajā mērķī. Sabiedrībā ir diezgan izplatīts uzskats, ka dziesmu un deju svētki ir tāds liels un svēts fenomens – tradīcija, kas noris pati par sevi un kalpo sev, bet vai tiešām? Sestā  “Dziesmusvētku tīklos” raidījuma abi viesi ieņem vai ir ieņēmuši nozīmīgu...

Kāda ir Dziesmu svētku sākotne? Cik nacionāla tā ir, bet varbūt tomēr kristīga? Vai ir pretrunas starp svētkos dominējošo nacionālo romantismu, ar tā nemitīgajām atsaucēm uz pagānismu, un kristietību? Šodienas latviešu Dziesmu un Deju svētkos runājam par jaunās Mežaparka estrādes uzlabotajām apskaņošanas iespējām, par dažnedažādo pasākumu pārbagātību, par izaicinājumiem paēdināt 40000 dalībniekus,...

Nereti nepietiekami liela uzmanība pievērsta pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem Dikļos 1864. gadā. Tie radās kā dabisks turpinājums XVIII gs. garīgajai atmodai jeb “sprādzienam”, kā to dēvē mācītājs un vēsturnieks Ceipe, ko bija veicinājušas hernhūtiešu draudzes jeb tautā vairāk zināmas kā brāļu draudzes. Dziesmu svētku repertuārā ir gan garīga rakstura dziesmas, gan tautasdziesmu apdares, gan ja...

Dziesmu un Deju svētku nedēļā nav tikai koru un deju ansambļu koncerti. Programma un repertuārs ir ļoti plašs – no kokļu ansambļiem, pūtēju orķestriem līdz teātriem, izstādēm, folkloras kopām un kapelām. Svētku piedāvājumā var atrast gandrīz katrai gaumei atbilstošu pasākumu. Dziesmu svētku nedēļa daudziem iekšēji rezonē ar maratoncienīgām sajutām – jāapmeklē daudz pasākumu, dalībniekiem garas mēģ...

Dziesmu svētku nedēļa daudziem iekšēji rezonē ar maratoncienīgām sajūtām – jāapmeklē daudz pasākumu, dalībniekiem garas mēģinājumu stundas, apkārt dažādi amatnieku tirdziņi, noslēgumu koncerti arī nav tie īsākie. Izturība nepieciešama ikvienam svētku norisē iesaistītajam. Tajā pat laikā jau 17 gadus norisinās īstais Rīgas maratons, kam dalībnieki gatavojas tieši tāpat kā svētkiem, un kādai daļai l...

Domājot par "tradicionālo" un "mūsdienīgo" Dziesmu svētkos, ir vērtīgi atcerēties, ka visas tradīcijas ir izdomātas. Tradīcijas mēdz mainīties laika gaitā un daļa no tām arī “atmirst”.  Trešajā “Dziesmusvētku tīklos” raidījumā piedalīsies trīs viesi, vienlaikus pārstāvot esošo, paralēlo un vēlamo Dziesmu un Deju svētku kustību – LU HZF Folkloristikas un etnoloģijas katedras profesors, etnomuzikolo...

Uz “tradicionālo” un “mūsdienīgo” varam raudzīties vairākos līmeņos un mērogos. Piemēram, pašu Dziesmu svētku norisē, kurā tradicionālie un vienmēr esošie elementi ir gājiens, koncerti, koru kari. Mēs varam skatīties uz Dziesmu svētku repertuāru, kur ir a cappella, tautasdziesmu apdares, bet ir arī jaundarbi un ir pat jauni žanri. Domājot par “tradicionālo” un “mūsdienīgo”, mēs vienmēr paturam prā...

Lai gan salīdzinoši nesen ieviests, bet pēdējos gados arvien biežāk sabiedrībā izskan tāds jēdziens kā Dziesmusvētku kopiena. “Dziesmusvētku tīklos” otrajā raidījumā savā pieredzē un novērojumos dalīsies Latvijas Universitātes (LU) Prezidiju Konventa vīru kora mākslinieciskā vadītāja, kordiriģente Lorija Cinkusa (iepriekš Vuda) un sociālās psiholoģijas profesors, LU mācībspēks Ivars Austers.  Īpaš...

Pirmajā Dziesmu un deju svētku pētniecības raidījumā “Dziesmusvētku tīklos” viesos būs Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Latvijas Universitātes jauktā kora “Aura” diriģents, mūzikas pedagogs, kā arī šī gada Dziesmu svētku virsdiriģents Edgars Vītols.  Raidījuma vadītājs retoriski jautā viesiem, vai tā ir no padomju laikiem pārņemta sistēma, kas atražo pasīvus kultūras pašdarbniekus, jo...