Augstāk par zemi

Ielūkojamies, kas notiek aiz dažu apmeklētājiem šobrīd slēgto muzeju durvīm. Un varbūt šīs durvis nemaz arī nav tik cieši aizslēgtas, tieši otrādi – aicinoši atvērtas, ja vien vērt tās mēģinat nevis klātienē, bet gan virtuālajā vidē. Memoriālo muzeju apvienība lepojas ar jaunu mājas lapu, kurā arī jaunas sadaļas. Viena no tām – Personību stāsti, tapušas arī digitālās izstādes un audiogids. Memoriā...

Latgaliski rakstošā dzejnieka Valentīna Lukašēviča jaunais dzejoļu krājums “Pādi Nava Svāti”, ko kopīgajā latviešu valodā varētu tulkot kā “Pēdas nav svētas”, ir noslēdzošais no autora pirms 15 gadiem aizsāktā četru dzejas grāmatu cikla, ar kopīgo nosaukumu “Ceļš”. Rakstīt dzeju latgaliski, bijusi Valentīna Lukašēviča apzināta izvēle, jo ģimenē runāts abējādi. Kas gan ir tas, ko var pateikt tikai...

Somiete Mirja Hovila Rīgā pirmo reizi ieradās 1990. gadā kā tūriste, nopirkusi pēdējā brīža cenas ceļazīmi, taču šis nejauši izvēlētais ceļojums izvērtās par jaunu pavērsienu viņas dzīvē. Šobrīd par Mirju Hovilu varam runāt kā par tulkotāju, kura somu valodā iedzīvinājusi Vizmas Belševicas “Billi”, Jura Zvirgzdiņa bērnu grāmatas, Kārļa Vērdiņa dzeju, kā arī Raiņa un Aspazijas saraksti. Lai varētu...

Izstāde “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā klātienē bija pieejama īsu laika sprīdi, taču šai izstādē, kā jau liecina nosaukums, tiek izstāstītas dzīves. Taču tapis audio gids, kurā joprojām iespējams uzklausīt mākslinieču stāstus. Un stāstus, arī bez iespējas doties uz izstādi, varam turpināt stāstīt Latvijas Radio. Raidījumā Augstāk...

Rakstniece Ilze Lāce stāsta par ceļu uz savu pirmo stāstu krājumu “Baloži uz Žozetes jumta”. Ilzes Lāces dzīvesstāsts pats par sevi ir stāstīšanas vērts, viņa savu dzīvi drosmīgi veidojusi, un vienlaikus tajā ir daudz kas no pagājušā gadsimta 1990. laikmetu griežus Latvijā pārdzīvojušajiem kopīgā. Formāli "Baloži uz Žozetes jumta" ir Ilzes Lāces pirmā grāmata, taču tajā nav nekā no iesācējas nedro...

Sajauktā laika dienasgrāmata. Raidījumā Augstāk par zemi šis gads bijis īpašs ar mājās sēdētāja dienasgrāmatām pavasarī, kuras izprovocēja pandēmijas baiļu noteiktais ārkārtas stāvoklis. Pavasarī ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, izsludinātais ārkārtas stāvoklis apvērsa otrādi žurnālista darba būtību – rosīties, vākt informāciju, sarunāties, provocēt domu apmaiņu. Tas vairs nebija iespējams, un...

RIXC galerijā aplūkojama Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde "Atmosfēriskais mežs", kas jau nominēta prestižajai Purvīša balvai. Jauno mediju kultūras centrs RIXC tikmēr gatavojas nākamā gada mākslas un zinātnes festivālam, kura viena no tēmām būs “Sensorijs” – kā jaunās tehnoloģijas izmaina un paplašina cilvēka sajūtu pasauli. Vai šai nepilnajā minūtē dzirdamajai skaņai raidījuma ievadā izdevās j...

Šobrīd Latvijas Nacionālā muzeja centrālajā ēkā skatāma izstāde “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi”. Raidījumā saruna ar vienu no māksliniecēm, kuras stāsts ir šai izstādē – Laimu Eglīti. Vai mākslinieces dzīvā pieredze sakrīt ar mākslas kuratoru skatījumu uz viņas dzīvi? Raidījums ir arī sveiciens māksliniecei 75. dzīves jubilejā.

Saruna ar rakstnieci Lauru Vinogradovu, viņas garstāsts “Upe” nominēts Latvijas Literatūras gada balvai. Jaunā grāmata ir stāsts par atgriešanos tēva mājās. Vilksim paralēles ar rakstnieces pašas pieredzi, stāstu krājumā “Lāču kalns” notikušo izlīdzināšanos ar dzimto Popi. Laura Vinogradova raksta arī bērniem, un arī garstāsts “Upe” šķiet pašdziedinošs, tajā ir kaut kas no pasakas. Gaidot iznākam...

Saruna ar antīko zinātņu doktori, tulkotāju un publicisti Agnesi Irbi par cilvēku atbildību un kopību. Agnese Irbe pabeigusi Aristoteļa “Valstslietu” tulkojumu, uzrakstījusi savu pirmo monogrāfiju “Nevardarbība un pacietība” - abas grāmatas ir sagatavošanā. Nesen diskusijas iekustināja publicistes viedoklis “Rīgas Laika” novembra numurā par Dzīvesbiedru likuma projektu. Kā jūs izjūtat šo pandēmija...

2020. gada novembrī apritēja 50 gadi kopš lietuviešu jūrnieka Sima Kudirkas izmisīgā lēciena no padomju zvejas kuģa uz ASV krasta apsardzes kuteri, lai lūgtu politisko patvērumu. Lietuviešu režisores Ģiedres Žickītes dokumentālā filma "Lēciens" šo stāstu izstāsta daudzšķautņaini un neviennozīmīgi. Filma ir stāsts par lietuviešu jūrnieku – Simu Kudirku, kurš 1970. gada 23. novembrī veica izmisīgu l...

Lietuviešu rakstnieces Kristīnas Sabaļauskaites nesen iznākušais romāns “Pētera imperatore” no jauna uzjundījis minējumus un strīdus par Bībeles latviskotāja Ernsta Glika audžumeitas Martas Skavronskas dzīvi. Vai Marta bija latviete? Vai viņa prata lasīt un rakstīt? Kas viņā bija tik īpašs? Gluži neticamais Martas Skavronskas, vēlāk – cara Pētera I sievas un Krievijas imperatores Katrīnas I dzīves...

Latviešu folkloras krātuvē ir kāda īpaša – 150. – kolekcija. Īpaša gan tāpēc, ka, ja parasti kolekcija Folkloras krātuvē ir viens vākums – vai nu šo folkloras materiālu savākusi kāda skola, vai kāds Folkloras krātuves līdzstrādnieks. 150. kolekcijā ir materiāli no visas Latvijas, un tie ir vākti dažādos laikos, gan tūlīt pēc Latviešu Folkloras krātuves dibināšanas, pagājušā gadsimta 20.gados, gan...

Dizainere, rotu māksliniece Anna Fanigina radījusi vienu no pasaulē atpazīstamiem Latvijas zīmoliem „Verba”. Zīmola nosaukums aizgūts no latīņu „verba” – „vārds”, jo zīmola pirmās kolekcijas iedvesmas avots bija Romas kultūras autoru spārnoti izteicieni latīniski, kas tika iestrādāti rotu dizainā, pavadīja tās nēsātāju. Pērkot rotu, mēs visbiežāk pērkam iedvesmu, ar to saistīto stāstu. Annas Fanig...

Ar ko jums saistās Imanta, Zolitūde? Rīgas guļamrajoni, pagājušā gadsimta otrās puses arhitektu sapņi par modernu pilsētu. Kamēr “muižas” vārds ielu nosaukumos, stāsta daudz senāku stāstu. Un tāds arī bija biedrības “Riga Annenhof”, sadarbībā ar Imantas kultūras un atpūtas centru, rīkotā četru ekskursiju cikla pa Imantas un Zolitūdes apkaimēm, mērķis. Apzināties, ka arī šiem jaunajiem Rīgas mikror...

Šī gada Dzejas dienu laikā Liepājā, tika atvērts Lauras Andersones pirmais dzejas krājums “Meitiņa skatās augšup”. Krājumā – pēdējo desmit gadu laikā tapuši dzejoļi, un stāsts par dzejnieces Lauras Andersones tapšanu, pa daļai ir arī stāsts par Liepājas rosīgo literāro vidi. “meitiņa skatās augšup/ upei ir rāma gultne/ upei ir siltākais sāns/meitiņa skatās augšup/ upē iekritis vārds/ zem akmeņiem...

Pamatīgāka folkloras kustības vēsture Latvijā vēl nav uzrakstīta. Tāda, kas izskaidrotu tās lomu Atmodas procesos, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, savilktu paralēles ar kaimiņvalstīs notiekošo, liktu iegaumēt un izzināt brīnišķīgus cilvēkus – folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu dibinātājus un vadītājus. Neapstrīdami, senākās folkloras kopas gods piekrīt 1976. gadā dibinātajiem “Skandiniekie...

3. oktobrī svinama Eduarda Veidenbauma dzimšanas diena, šogad jau 153. dzimšanas diena. Taču piemiņas sarīkojums dzejnieka memoriālajā muzejā "Kalāčos", Priekuļu novada Liepas pagastā, tiek rīkots šodien, 4.oktobrī, un tajā arī rakstu krājuma "...kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts... EDUARDS VEIDENBAUMS. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija" atvēršanas svētki. Krājumā publicēti 2017. gadā...

Saruna par izrādi “Baiļu rutīna” Ģertrūdes ielas teātrī, un šī rudens starptautiskā jaunā teātra festivāla "Homo Novus" mākslas projektu "Lietisko pierādījumu muzejs". Abos šajos darbos skartā tēma – vardarbība pret sievieti. Kā runāt par ko tik personisku mākslas darbā? Kā atšķirt mākslu no sociāla projekta?

Kā visjēdzīgāk pavadīt pavasarī piedzīvoto, pandēmijas baiļu izraisīto, mājās sēdēšanas laiku? Kādu pašatklāsmes vai radošo jaudu tas no cilvēka spēja izvilināt? Marika Rozenberga - radoša personība, tā viņa iesaka sevi pieteikt, jo ir darbojusies gan reklāmas jomā, gan kā tulks, šobrīd viņas aizraušanās ir smaržu zināšana - to vadīja lasot dzeju, un savus tā brīža sajūtām atbilstošos dzejas atrad...

Vēl tikai līdz septembra beigām, kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Rīgā, skatāma izstāde “Etā mīnā zīben zāben! Bērnu skaitļi Oto Bonga krājumā”. Šī ir izstāde, kurā satek vairāki stāsti: tas ir stāsts par līdz šim mazāk pētītu mutvārdu folkloras apakšžanru – bērnu skaitāmpantiem un spēlēm ar valodu, tas ir stāsts par Otrā pasaules kara bēgļiem un arī par vācbaltu bibliofīlu, krājēju Oto Bongu. Stāsta...

Raidījuma Augstāk par zemi ciklā “Tandēms” viesojamies rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa „Brakos”. Cikla mērķis ir atklāt tos „neredzamos” cilvēkus, kas bijuši klāt, ietekmējuši un palīdzējuši mūsu kultūrvēsturē labi zināmu personību tapšanā. Šis stāsts būs par Rūdolfa Blaumaņa māti Karlīni, tēvu - muižas pavāru Matīsu. Un „Braku” sētu, kurā mākslīgi tika apstādināts laiks Rūdolfa Blaumaņa piemiņas sagl...

Sarunu cikla ar mākslinieci Ievu Jurjāni noslēgumā viesojamies viņas darbnīcā Pārdaugavā, kur top jauni portreti izstādei “Gals. Sākums. Turpinājums”, kas novembrī būs skatāma Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī. Izstādei pietrūkst vēl viena portreta: Ievas Jurjānes pašportreta. Cikla noslēdzošajā raidījumā atgriezīsimies pie agrākajās sarunās uzvirmojušiem jautājumiem, kā arī iezīmējam pašas sa...

Raidījumā Augstāk par zemi skan sarunu cikls ar mākslinieci Ievu Jurjāni, kas top, viņai gatavojoties izstādei “Gals. Sākums. Turpinājums” - tā novembrī būs skatāma Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī. Kāda tā būs? Vismaz atsevišķus topošās izstādes darbus jums ir iespēja atmiņā atsaukt jau tagad, jo izstāde Daugavpilī patiesi būs turpinājums - 2018. gada izstādei “Gals & Sākums” Latvijas Nacion...

Turpinām sarunu ciklu, topot mākslinieces Ievas Jurjānes izstādei “Gals. Sākums. Turpinājums”. Sarunu, kas ir pamatīga kā Ievas Jurjānes izstādes iecerē pieteiktais nodoms: veikt pētījumu – kas ir dzīve? Šoreiz saruna par cilvēka un dabas attiecībām, par mirušu putnu un augu botāniskajiem zīmējumiem šai izstādē. Tinam no iepakojuma plēves ārā jau reiz - 2018. gadā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muz...