Augstāk par zemi

Latviski iznākusi norvēģu psihoterapeita un publicista Finna Skorderuda darbs "Nemiers", kas ir aizraujošs ceļojumu piezīmju, kultūras pieredzes komentāru, kā arī sarunās ar pacientiem gūto atziņu apvienojums. Grāmata skaidro modernā cilvēka dzīvošanas grūtību cēloņus, taču autors savu pacientu pieredzes ne vienmēr uzlūko kā medicīniski ārstējamas diagnozes, drīzāk kā dzīvošanas prakses, kurās ir...

Plānots, ka jau nākamgad Liepājā durvis vērs nupat ekspluatācijā nodotā, vērienīgu restaurāciju piedzīvojusī 17. gadsimta ēka Kungu ielā 24. Ēka pazīstama kā Hoijeres madāmas viesnīca, un, kā jau ilgi pirms remontdarbiem vēstījusi plāksne pie ēkas, 1697. gadā “Lielās sūtniecības” ceļojuma laikā uz Rietumeiropu inkognito te bija apmeties Krievijas cars Pēteris I. Izstaigājam namu, kā arī uzdodam ja...

Ruckas muiža un tai piegulošais parks līdz 2013. gadam bija neatklāta vieta pat pašiem Cēsu iedzīvotājiem. Patlaban tajā apmeklētākais objekts ir pagājušā gada pandēmijas apstākļos notikušās publiskās mākslas programmas KOPĀ ietvaros radītās šūpoles, šogad notikušo mākslinieku rezidenču ietvaros radītie darbi apskatāmi brīvdabas izstādē „Apslēptie dārgumi” Ruckas muižas parkā. Ruckas mākslas fonda...

Līdz 28. augustam galerijā „Bastejs” skatāma tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes izstāde „Dieva dārza puķītes”. Bioloģe, Vides risinājumu institūta pētniece Rūta Abaja nesen kopā ar pavāru Māri Jansonu klajā laidusi recepšu grāmatu „Pļava”, kas māca pļavu ne tikai ieraudzīt, atpazīt, bet arī sagaršot. Raidījumā Augstāk par zemi Iveta Vecenāne un Rūta Abaja, katra no savu zināšanu skatu punkta, sa...

Rakstniece Andra Manfelde šobrīd atkal raksta dzeju, nupat iznākusi „Poēma ar mammu”. Līdz šim fragmenti no grāmatas ik pa brīdim „uzspridzināja” sociālo tīklu "Facebook" „ … man bija trejas meitas, /man bija treji dēli/vienpadsmitajā gadā pirmo meiteni nokoda čūska/ tepat gravā/ divdesmit septītajā vecākajiem no dēliem/likām vaiņagu galvā/ rau, rau – mēs divi veči kā /dievam kņūpus pie sāna..” Vi...

Šobrīd Rīgā, bijušās fabrikas “Boļševička” teritorijā skatāmaLatvijas Laikmetīgās mākslas centra kūrēta ekspozīcija "Mobilais muzejs. Nākamā sezona", kas aktualizē jautājumu arī par laikmetīgās mākslas darbu restaurāciju. Kur velkamas robežas? Vai laikmetīgās mākslas darbs, izstādīts daļēji, vai uzbūvēts no jauna, uzskatāms par identisku oriģinālam? Ko izjūt mākslinieks, kad viņa darba replika kal...

Dziesminieks Haralds Sīmanis šogad svin savu 70. dzimšanas dienu. Atmodas gadu dziesminieks, talants tīrradnis, koncertējis visu apzinīgo mūžu un turpina to darīt arī tagad. Atliek tikai pabrīnīties, kā viņš pamanījies izvairīties ne tikai no balvām par mūzikā ieguldīto mūžu, bet tā kārtīgi līdz šim nav devies rokās pat aprakstīšanai. Nav viegli uzrakstīt liecību par nomadiskā dzīveveida piekopēju...

Latvijā postfolka mūzikas albumu izdošana diemžēl nav bizness, atzīst Juris un Daina Zalāni, kultūras menedžmenta centra “Lauska” dibinātāji. Kultūras menedžmenta centrs “Lauska” darbojas jau 18 gadus. Zelta burtiem latviešu mūzikas vēsturē “Lauskas” dibinātāji – Juris un Daina Zalāni, būtu pelnījuši tapt ierakstīti kaut vai tikai viņu producētās antoloģijas “Sviests” dēļ. Gada beigās plānots izdo...

Šobrīd pūļa finansēšanas kampaņā tiek vākti līdzekļi grāmatas "Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmatas” izdošanai. Tās ir Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatas, rokrakstā piepildītās 62 klades aptver gandrīz visu 20. gadsimtu, drīzumā iznāks to pirmais sējums, kas aptvers 1927. līdz 1949. gadu. Šo dienasgrāmatu var lasīt gan kā personības augšanas stāstu mūža garumā, gan lielu vēstures notikum...

"Zālamana sakāmvārdi ir īss un aplam skaidrs ievads cilvēka nebeidzamajam dialogam ar Radītāju, nežēlīgajai Ījaba grāmatai. Ījabs izrādās Gudrības skolas labākais un tāpēc nelaimīgākais klausītājs, taču mācību gada noslēgumā taisni viņš saņems Radītāja visaugstāko novērtējumu. Es ar klāt ar savu grēku tarbu: "Lūdzu, uzklausi, mīļais Dieviņ! Liec man Ījaba skolu nobeigt attālināti. Centos čakli špi...

Izdevniecībā “Aminori” iznākusi Marika Rozenberga sakārtota dzejas izlase “Smarša. 19. un 20. gadsimta dzejnieki – par neredzamo dimensiju”. Krājums ir turpinājums pirms gada iznākušajai izlasei “Mierinājums”, kas savukārt bija domāta kā izmundrinājums dzejā krīžu nogurdinātajiem. Tā bija Marikas Rozenbergas ideja, ka brīdī, kad realitāte nesniedz iepriecinājumu, tas jāmeklē dzejā. Tagad, pēc sēri...

Kārlis Vērdiņš atdzejo no latgaliešu dzejnieku Valentīnu Lukašēviču, Māris Salējs – Mariju Dzeislu. Vai vajag atdzejot no dialekta? Vai pārnovadnieks saprot neatdzejotu? Literatūra dialektā ir valodas daudzveidības izdzīvošanas jautājums. Vienlaikus dialektā rakstītais reizēm tiek asociēts ar noteiktu pasaules skatījumu, dialektā rakstošajiem grūtāk rast iespēju publicēties. Saruna ar valodniekiem...

Literatūras un filozofijas žurnāls "Punctum" pirms gada - Regīnas Ezeras 90. jubilejā - izsludināja rakstniecei veltītu literatūras festivālu. Šobrīd iznācis pētniecisku rakstu un īsprozas parafrāžu krājums "Regīna Ezera. Re:", kura lasījumi tiešaistē notiks maijā un jūnijā. Šai krājumā ir arī literatūrzinātnieka Gunta Bereļa raksts, publicēta arī viņa sarakste ar rakstnieci. Raidījumā ielūkojamie...

Dubultu Mākslas stacijā līdz 6. jūnijam skatāma Auces Bieles izstāde “Spēks ziedēt”. Ko nozīmē būt māksliniecei islamticīgā valstī, kurā dzīvu būtņu attēlošana ir neuzticama nodarbe? Kāda ir dzīve sērferu un brīvdomātāju paradīzē Tamraghtā, kur māksliniece vada nelielu viesu namu? Raidījumā Augstāk par zemi saruna ar mākslinieci Auci Bieli un izstādes kuratori Ingu Šteimani. Auces Bieles izstāde “...

Tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” jaunākais albums “Dabā” drīzāk būtu saucams par pētījumu. Četru gadu garumā, ieraksta tapšanas laikā, pētītas gan skaņu ierakstu tehnoloģiskās iespējas, gan vietas akustiskās iespējas, skaņveide, ierakstā dzirdamās dabas skaņas, lai atveidotu skaņu ainavu, kas vēl 19. gadsimta laukos bija ierasta. Kā skan cilvēku un dabas saplūsme, kad šobrīd vairs tikai...

Jau pavisam drīz - 30. aprīlī - tiks pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas, un mans sarunbiedrs šodien viens no Laligabas nominantiem debijas kategorijā – Lauris Veips, pagājušā gadā iznāca viņa pirmais dzejas krājums “Interesantās dienas”. Kad literatūrā ienāk jauna paaudze, kādu laiku tas prasa – visus vārdus uzreiz nav iespējams iegaumēt, un dažus varbūt pat arī vairs nevajadzēs. Šobrīd j...

Pirms četriem gadiem Latvijas Literatūras gada balvai tika nominēts Vijas Laganovskas pirmais dzejas krājums “2 soļi pirms Pleskavas divīzijas”, pagājušajā rudenī iznāca autores debija prozā – stāstu krājums “Pirms un pēc”. Vija Laganovska ir no Latgales, Balvu puses, taču viņas dzeja, stāsti nav rakstīti latgaliski. Darbojoties grāmatniecībā viņa drīzāk uzsver pierobežas identitāti – Vija Laganov...

Grāmatā iznākusi ASV dzīvojoša filoloģijas doktora Paula Birznieka "Citāda dainu dotā zelta filozofija”. Citāda, jo rakstīta dzejas valodā, latviešu tautas dziesmās uzsverot radošo, mūsdienām noderīgo aspektu, pārāk neuztraucoties par pētniecības tradīcijām un priekšrakstiem. Paula Birznieka stāsts par dainās atrastajām vērtībām nav atraujams no viņa personības, vēstures griežos nodzīvotas dzīves....

Kā amatnieku kopienu izmainījis globālais tīmeklis? Vai tradicionālie raksti mainās, ja tos izada japāniete, vai suitu zeķu tonis mainās, ja adītāja dzīvo saules pielietajā Itālijā? Aprīlī arī notiks pasākuma “Satiec savu meistaru!” tiešsaistes semināri, viena no tēmām – 17. un 18. gadsimtā populāro apliekamo kabatu iedzīvināšana mūsdienu apģērbā, un šai lekcijā ar savu pieredzi dalīsies šuvēja, a...

Mākslinieks Martins Vizbulis slēgto mākslas galeriju laikā radījis izstādi, kuras darbiem var piezvanīt. Raidījumā Augstāk par zemi ar autoru sarunājamies par robotiem, kas maina arī cilvēku sarunāšanās paradumus, par cilvēces un mākslīgā intelekta attiecībām. Jauno mediju kultūras centra RIXC galerijā Rīgā, atklāta Martina Vizbuļa izstāde “+371 28649002”. Un nav jau grūti sazīmēt, ka izstādes nos...

Latvijas vēsture no vācbaltu skatu punkta: iznākusi dzimtas, kas pārvaldīja Allažu muižu un uzsāka pasaulē atpazīstamā Allažu ķimeļa ražošanu, vienas no pēdējām atvasēm - Herberta fon Blankenhāgena memuāru otrā grāmata "Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga - Rīga 1892 - 1913." Tas ir stāsts par Rīgu 20. gadsimta sākumā, kā arī Siguldas novada apdzīvotās vietas – Akenstakas – ziedu laikiem. Atmi...

Ligija Purinaša darbojas dažādās jomās: pagājušajā gadā Latgales kultūras gada balvai “Boņuks” tika nominēts viņas pirmais dzejas krājums “Sīvīte”, šogad tas ir kopā ar vēsturnieku Kasparu Strodu tapušais rakstu krājums “Laikmeta nospiedumi. 20. gadsimta Latgales stāsti”. Taču viņas žurnālistes, vēsturnieces, literatūrkritiķes intereses vienojošais vārds ir – “sieviete”. Arī Ligijas Purinašas patr...

Iznācis gandrīz literāra žurnāla “Žoklis” otrais numurs, nupat sevi pieteicis jauns filosofijas žurnāls “Tvērums”. Abu žurnālu tirāžas ir nelielas, atstarpe laikā starp numuriem nav prognozējama, tie drīzāk kalpo kā jaunu cilvēku kopības manifests un jēdzīgas draudzēšanās vieta. Kas aizrauj jaunos filozofus un literātus, stāsta žurnāla “Tvērums” redaktori Toms Babincevs, Emīls Zavelis un Rinalds O...

Kādas sabiedrības daļas neuzticēšanās zinātnei un mediķiem pandēmijas laikā, liek pārvērtēt arī veidu, kā līdz šim mediķi, tostarp medicīnas vēsturnieki, savu darbu skaidrojuši sabiedrībai. Tieši šobrīd pārmaiņas notiek divu medicīnai veltītu muzeju darbā – atklāšanu gaida jau pabeigtā Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja jaunās telpas un ekspozīcija, muzeja pārdefinēšanas gadu pieteicis...

Muzejs “Latvieši pasaulē” veic pētījumu par pasaules latviešu politiskajām aktivitātēm trimdas gados. Top izstāde ar nosaukumu “Nyet, nyet, Soviet!” un filma “Valiant”. Pagājušā gada Latvijas valsts dzimšanas dienā Facebook notika astoņu stundu sarunu maratons – līdzekļu vākšanas akcija filmas pabeigšanai, kurā kādreizējie trimdnieki atgādināja par notikušajām akcijām un stāstīja par savām izjūtām...