Ziņas & analītika

Kā mediji palīdz apmācīt mākslīgo intelektu atpazīt viltus ziņas? Raidījumā “Ziņu detektīvs” turpinām iepazīt projektu AI4Debunk un šoreiz pievēršamies Bulgārijas un Ukrainas pieredzei. Medija EU-Alive redaktors Georgijs Gotevs skaidro, kā viltus ziņu piemēri no ikdienas žurnālistu darba tiek izmantoti mākslīgā intelekta trenēšanā un kā atšķiras dezinformācijas izplatība valstīs ar vāju regulējumu...

Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt atmaskot dezinformāciju? Raidījumā “Ziņu detektīvs” aplūkots starptautiskais pētījums AI4Debunk, kurā pētnieki analizē dezinformācijas naratīvus par karu Ukrainā un klimata pārmaiņām, izstrādā metodoloģiju to atpazīšanai un veido MI rīkus sabiedrības noturības stiprināšanai. Par informācijas tukšumiem, manipulācijām un to, kā dezinformācija ienāk arī ikdienas s...

Kā saprast, kad dezinformācija ir bīstama un kad uz to vispār nav jāreaģē? Raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane sarunājas ar stratēģiskās komunikācijas ekspertu Rihardu Bambalu par atjaunoto “Rokasgrāmatu pret dezinformāciju” un metodēm, kā izvērtēt informatīvo uzbrukumu ietekmi. Sarunā aplūkota arī tā dēvētā “izlaušanās skala”, kas palīdz noteikt, kad dezinformācija pārsniedz lokālu līmeni...

Kā Baltkrievija un Krievija izmanto dezinformāciju, lai ietekmētu sabiedrību Lietuvā? Pētnieks Nerijs Maļukēvičs skaidro aktuālākos naratīvus — no apgalvojumiem par gaisa telpas pārkāpumiem līdz “litvinisma” vēsturiskajām manipulācijām un botu fermu darbībai. Lietuvas informatīvā telpa saskaras ar arvien sarežģītākiem uzbrukumiem, kas vērsti uz uzticības graušanu gan demokrātijai, gan NATO sabiedr...

Kā Lietuvā tiek veidotas un izplatītas dezinformācijas kampaņas? Mediju pētnieks Nerijs Maļukēvičs skaidro, kā Krievija un Baltkrievija mēģina graut uzticēšanos demokrātiskajiem procesiem, un kāpēc mērķēti tiek izmantoti naratīvi par NATO sabiedrotajiem. Raidījumā atceramies arī 2017. gada “Vāciešu meitenes” gadījumu — vienu no spilgtākajiem piemēriem, kā viltus ziņa var kļūt par instrumentu polit...

Igaunijas informatīvajā telpā oktobrī aizvadītās pašvaldību vēlēšanas kļuva par kārtējo piemēru tam, cik sarežģīti ir noturēt demokrātisku procesu skaidrību laikā, kad dezinformācijas naratīvi izplatās ātrāk nekā jebkad. Šonedēļ raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane turpināja sarunu ar mediju ekspertu Artūru Aukonu, lai noskaidrotu, kā tieši dezinformācija tika izmantota vēlētāju ietekmēšana...

Kā Igaunijas informatīvajā telpā tiek izmantoti prokremliski naratīvi, lai mazinātu uzticēšanos valstij un šķeltu sabiedrību? Mediju eksperts Arturs Aukons skaidro aktuālākās dezinformācijas tendences: no e-balsošanas apšaubīšanas līdz kultūras “atcelšanas” mēģinājumiem. Par šiem procesiem un to ietekmi uz drošību jaunākajā “Ziņu detektīvs” epizodē. Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 26. novembr...

Kā mākslīgais intelekts kļūst par instrumentu propagandas izplatīšanai? Starptautiskie pētījumi atklāj: MI rīki atkārto Kremlim tuvus naratīvus, kļūdās faktos un nespēj atšķirt sankcionētus avotus. Par risku dinamiku un to, kā lielvaras ietekmē mūsu digitālo vidi, stāsta arī NATO StratCom direktors Jānis Sārts. Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 21. novembrī. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecīb...

Jauns starptautisks pētījums atklāj: mākslīgā intelekta tērzēšanas rīki gandrīz pusē gadījumu sagroza ziņas. Kur rodas kļūdas, kāpēc tās ir tik sistemātiskas un kā tas ietekmē uzticēšanos medijiem? Ekspertu secinājumi un konkrēti piemēri. Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 19. novembrī. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Čehijas vēlēšanas notikušas plašu dezinformācijas kampaņu ēnā. “Voxpot” pētnieki fiksē rekordlielu Krievijas propagandas aktivitāti, bet “Reuters” atklāj simtiem TikTok kontu, kas izplata prokremliskus naratīvus. Kas notiek ar sabiedrības uzticību un informatīvo vidi Čehijā? Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 14. novembrī. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Turpinām ieskatu Slovākijas informatīvajā vidē – pētniece Veronika Frankovska stāsta par bīstamākajiem dezinformācijas naratīviem un mītiem par veselību un karu Ukrainā. Un kāds pārpratums par “ātruma ierobežojumu gājējiem” kļuva par viltus ziņu, kas apceļoja pasauli. Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 12. novembrī. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Radio SWH raidījumu cikls “Ziņu detektīvs”, ko vada Agnese Vasermane, turpina pētīt, kā dezinformācija un viltus ziņas ietekmē sabiedrības domāšanu dažādās valstīs. Šonedēļ uzmanības centrā – Slovākija, kur politiķu izplatītie sazvērestības naratīvi un nepatiesi apgalvojumi kļuvuši par daļu no politiskās dienaskārtības un sabiedriskajām debatēm. Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 7. novembrī. Pr...

Diskusijas par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas kļuvušas par plaši apspriestu notikumu arī ārvalstīs. Kā šī tēma pārtapusi par “viltus dienaskārtību” un kā to izmanto politiskie spēki sabiedrības ietekmēšanai? Skaidro politikas zinātnes doktors un dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, kā arī citi eksperti no Polijas un Amnesty International. Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 5. no...

Jaunākajā “Ziņu detektīvs” epizodē – pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Tehnoloģijas attīstās strauji, bet kritiskā domāšana atpaliek. Kāpēc cilvēki ne vienmēr vēlas pārbaudīt informāciju un kā sociālo mediju algoritmi nosaka, ko redzam? Skaidro ekspertes Aurēlija Ieva Druviete un Klinta Ločmele. Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 31. oktobrī. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība R...

Radio SWH raidījumu ciklā “Ziņu detektīvs”, kuru vada Agnese Vasermane, katru trešdienu un piektdienu tiek analizētas aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas piemēri Latvijā un pasaulē. Šajā epizodē turpinām aplūkot Vācijas informatīvo telpu, kur arvien biežāk sastopams ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēts un pārveidots saturs. Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 29. oktobrī. Projektu atba...

Otrajā raidījumu cikla “Ziņu detektīvs” epizodē Agnese Vasermane pievēršas Vācijas informatīvajai videi un mākslīgā intelekta lomai dezinformācijas izplatībā. Kā viltus attēli un video ietekmē sabiedrisko domu, un kā uz to reaģē Vācijas valdība? Par to stāsta Correctiv žurnālists un faktu pārbaudītājs Makss Bernhards. Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 24. oktobrī. Projektu atbalsta Vācijas vēst...

Radio SWH uzsāk jaunu raidījumu ciklu "Ziņu detektīvs", kuru vada Agnese Vasermane. Katru trešdienu un piektdienu ēterā tiks aplūkotas aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas piemēri Latvijā un citviet pasaulē. Pirmajā raidījuma epizodē uzmanības centrā – Moldovas parlamenta vēlēšanas un to informatīvā vide. Par situāciju stāsta divi eksperti – domnīcas Watchdog starptautisko attiecīb...

Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” kādreizējais aizsardzības ministrs, pašreizējais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis šķetina sarežģīto jautājumu par to, vai NATO šobrīd piedzīvo lielāko krīzi tās pastāvēšanas vēsturē, ņemot vērā šī brīža mainīgo drošības situāciju pasaulē. Raidījums Radio SWH ēterā izskan...

Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” topošais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, kurš amatā stāsies 2025. gada janvāra beigās, Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns nosauc lielākos NATO izaicinājumus īsākā, vidējā un garākā termiņā. Raidījums Radio SWH ēterā izskanēja 2024. gada 10. decembrī. Raidījums tapis ar NATO publiskās diplomātijas...

Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš stāsta par esošajiem un nākotnes plāniem Latvijas austrumu robežas stiprināšanā. “Mēs turpināsim tālāk attīstīt šo te gan līniju, gan arī vispār šo virzienu,” norāda NBS komandieris. Raidījums Radio SWH ēterā izskanēja 2024. gada 3. decembrī. Raidījums tapis ar NATO publiskā...

Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” Rīgas Stradiņa universitātes lektors, ārpolitikas eksperts, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis skaidro, kā esam nonākuši līdz kodolieroču renesansei, šā brīža situāciju raksturojot: “Putins spēlē pokeru, kamēr Rietumi spēlē šahu.” Raidījums Radio SWH ēterā izskanēja 2024. gada 26. novembrī....

Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” bijušais Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, politologs, jurists un Latvijas prezidents no 2019. līdz 2023. gadam Egils Levits skaidro, kā pēdējo gadu laikā Latvija ir mainījusies ne tikai sevis apzināšanās sakarā, bet arī plašākā Eiropas drošības mērogā. Raidījums Radio SWH ēterā izskanēja 2024. gada 19. novembrī. Raidījums tapis...

Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” kādreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers komentē šī brīža situāciju Ukrainā, kā arī Rietumu, tostarp, NATO vājo vietu – paredzamību. Tāpat Zatlers uzskata, ka savas valsts aizsardzībā “jābūt tikpat bezkaunīgiem un tikpat agresīviem, kāds ir tavs pretinieks.” Raidījums Radio SWH ēterā izskanēja 2024. gada 12. novembrī. Raidījum...

Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Kārlis Bukovskis raksturo Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta ietekmi, lai pirms 20 gadiem Latviju uzņemtu NATO, tāpat arī skaidro, kā gadu gaitā Latvija kļuvusi par cietāku riekstu Krievijai. Raidījums Radio SWH ēterā izskanē...

ASV vēlēšanu drudzis jau ir sācies! Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” Vācijas Māršala fonda ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidro, ko Latvijas un NATO nākotnei un arī drošībai nozīmētu Donalda Trampa vai Kamalas Harisas uzvara ASV prezidenta vēlēšanās. Raidījums Radio SWH ēterā izskanēja 2024. gada 29. oktobrī. Raidījum...