Kolnasāta

Latgalīšu rokstu volūdys vuiciešonys pilotprojekts niu eistynojās 17 Latgolys školuos, gondreiž kotrā nu Latgolys pošvaļdeibu. Koč vuiceibu gods tikai suocīs, Ausma Sprukte raudzeis dazynuot, kaidi ir pyrmī sacynuojumi i voi pedagogim ir cereibys, ka iz prīšķu interese školānu i jūs vacuoku vydā par latgaliskū tikai augs. Školuotuoji īvāruojušs, ka vīns nu faktoru, kas vacuokus attur nu fakultativ...

Septembra golā Rēzeknis Tehnologeju akademejā tyka padūtys Nikodema Rancāna vuordā nūsauktuos bolvys, kurys jau nu 2015. goda sajem izcyluokī Latgolys pedagogi. Itūreiz ar četrim nu ituo goda bolvys sajiemieju runuosim par školuotuoja profeseju Latgolā i kasdīnys izaicynuojumim, kai ari latgaliskū iteinis školuos. Sarunā pīsadola: Viļānu vydsškolys pensionātuo viesturis i socialūs zineibu školuotu...

Rubrikā „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovksa itūreiz stuosteis par vysaidu uorstnīceibys augu latgaliskajim nūsaukumim – Juoņu puče, kuodeila, kuodeils, plaktine, blaktine, mozī kuodeili, brazdīņs, anceits, oknu zuoleite, kača dapeitis, čizmi, čizni i cyti.

Dzīšmu stuostu rubrikā raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari itūreiz šketynoj dzīsmis Bruoleit (Latvīt, voi nava tev žāl) stuostu. Pazasokūt muzikim, grupys “Baltie lāči” lideram Andrim Baltačam, kurš dzīsmei  “Bruoleit (Latvīt, voi nava tev žāl)” 2010. go...

Pyrma kaida laika Ēriks Zeps gastēja Vuocejis dīnavydu pusē, Štutgartē, kur jau padsmit godu dzeivoj i aktivi dorbojās latgalīte, latvīšū tautys deju kolektiva „Trejdeksnītis” veiduotuoja i vadeituoja, bīdreibys „Saime” vadeituoja, sovulaik ari vīna nu „Latgolys radejis” etera personeibu – Laura Putāne.  Par Laurys latvyskuos identitatis i pīdereibys vaicuojumim i atrasšonu Vuocejā, Štutgartē. „La...