Kolnasāta

Mokšaruošona zam lada — tei ir na viņ pateikama laika pavadeišona, bet ari dzeivisveids. Itymā reizē Ausmys Spruktis sižetā varēsim dazynuot vaira par mokšoruotuoju pīredzis stuostim, kai ari lykumim, kū obligati juoīvāroj iz azaru zīmys laikā. Dobys aizsardzeibys puorvaļdis vacuokais specialists Daiņs Tučs stuosta, ka niu lada bīzums iz Rāznys azara ir pīteikams, kab iz tuo kuopt viersā, vys tik...

Saruna ar pedagogu, šlagerdzīduotuoju i dzīšmu autoru Juri Ostrovski, kurš tic liktinam. Jis ir grypys „Patrioti.lg” dalinīks, menedžers, taidu dzīšmu kai „Daugaveņa”, „Latgaleite” i „Lobs cylvāks” autors. Ar Juri runuosim par muziciešonu i dzīšmu tekstu raksteišonu sovā, latgalīšu volūdā, komunikacejis ar klauseituojim nūzeimeigumu, dorbim šudiņ, kai ari planim iz prīšku i sapynim.  

Rubrikā  „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma mums otkon stuosteis par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.  Vysod atīt iz sātu/ da satai, na Vīnmar puornuokt muojuos. Sāta, na muojis/ dvors Īt i atīt, na nuokt.  

Jaunajā rubrikā "Viesture latgalīša acim" viesturis doktorants Arņs Slobožanins stuosteis par 1991. goda janvari, barikadem, jauneibu i patriotismu, muotis puordzeivuojumim i laimeigu otkon sasatikšonu. 1991. goda janvarī suocēs Latvejis valstiskumam izškireigi nūtykumi, kurus mes pazeistam kai barikažu laiku. PSRS raudzeja ar spāku atdabuot kontroli par Latveju, kas pārnejā godā beja paziņuojuse...

Itūreiz runuosim par Luksemburgys latvīšu diasporu, dzeivi vītā, kur kasdīnā puorsamej pīcys volūdys, par saknem, mīlesteibu pret muzyku i latviskom aktivitatem. Saruna ar Ludzā dzymušū, bet itūšaļt nu jau Luksemburgys latgalīti Uldi Poļakovu, kurš jau nu 2007. goda  struodoj Eiropys Komisejā, aktivi dorbojās folklorys kūpā „Dzērves”, muzicej apvīneibā „Rudzurika” i 2018. godā sajēme Luksemburgys...

Par volūdu mes, latgalīši, streidamīs daudzi, kai par runuotū, tai raksteitū vuordu. Aiz tuo itūgod raidejumam „Kolnasāta” kluot guojuse jauna rubrika – „Itai lobuok”. Tymā profesore Lideja Leikuma stuosteis par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Rubriku īsuoksim ar kaidu kasdīnā bīžai lītuotu vuordu, kuru naratai aizvītojam ar nu latvīšu literaruos volūdys puor...

Vēļ leidz 10. janvaram var dasaceit pretendentus Latgalīšu kulturys goda bolvai „Boņuks” par padareitū 2021. godā. „Boņuks” ir  vīneiguo bolva, kura eipaši izceļ i gūdynoj sasnāgumus i padareitū latgaliskuos kulturys dzeivē. Par tū, cik aktivi ļauds šūbreid īsnādz dasacejumus, stuosta bolvys reikuotuoju puorstuove, Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa. „Juosoka, kai ir – tradicejis...

Jau pyrma nedelis raidejumā stuostejom par pārnejuo goda golā izguojušū dzejūļu gruomotu bārnim „Vuškeņa iz pļovys”. Sovpus itūreiz pīduovojam sasatikt ar gruomotys muokslineicu Līgu Romančuku, kurei kasdīnā ir pamatā nūdarbynuota ar vidis atteisteibys planavuošonu Rēzeknis nūvodā, kai ari diveju bārnu audzynuošonu.   „Kasdīnā es struodoju vaļsts puorvaļdē i vēļ vīnā firmā, kas pīduovoj miernīceib...

“Kolnasātys gruomotplauktā” Laura Melne pastuosteis par pārnejuo goda golā izdūtū ilustrātū gruomotu bārnim “Vuškeņa iz pļovys”, kū papyldynoj ari digitals muzykys albums ar taidu pošu nūsaukumu. Niu jau vairuokus godus īsaguojs tai, ka vīna goda beigys i cyta suokums ir laiks, kod izīt vysvaira jaunu gruomotu latgaliski. Itamā godu mejā vysleluokuo ir dzejūļu kruojumu raža, partū ka izguojušys tr...

Decembra golā, Bolvu nūvoda Upītē slāgtuos školys sātā tyka atkluota izalauzšonys ustoba-spēle latgaliski – „Pīci panti”, kas ir veļteita nūvodpietnīkam, dzejnīkam, folkloristam Ontonam Slišānam (1948–2010) i byus daīmama kotram spēlēt grybātuojam. Vaira par tū klausitēs Ausmys Spruktis sagataveitajā sižetā. Upītē 28. decembris ir zeimeigs datums, jo tei ir dīna, kod dzims Ontons Slišāns. Kab tū i...

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturnīks, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” itūreiz stuosteis par vuordu ATMĪGS.

Itūreiz sasateikam ar Rēzeknis nūvoda Dekšuoru pogosta dzeivuotuoju Jolantu Smani. Pyrma sešu godu, kod vacuokajam dālam beja juosuoc īt iz školu, Jolanta kūpā ar saimi nu kasdīnys i dorbu Reigā atsagrīze dzymtajā pusē Viļānu nūvodā. Jolanta vysod ir bejuse sabīdriski aktiva, taipat jei ir četru bārnu muote, breineiga saimineica, latgalīšu tīšsaistis raidejuma Facebook platformā „Latgalīšu kukne”...

Turpynojūt stuosteit par omotim, kuri Latgolā nazkod bejuši gūdā i tūs protuši daudzi, bet niu taidu meistaru palics vysā moz, dūdamīs iz Rēzeknis nūvoda Veremu pogostu pi zyrglītu i uodyu apstruodis meistarim, saimisteibys „Apkalnmājas” saiminīkim Irenys Baufelis i Pītera Reinika. Jī puorzyna i izgatavej vysaidys zyrglītys – īmauktus, apaušus, sedulkys, sokys, grūžus, pavodys i dzaunkšys, taipoš...

Rubrikā „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovksa itūreiz stuosteis par vysaidu sieņu latgaliskajim nūsaukumim. Kai nikai mums, latvīšim, latgalīšim, sieņuošona ir vīna nu vosorys ūtruos dalis meiluokūs nūdarbu. Par  „luocinem” i „kuņdzenim” mes saucam „apšubaku”, par vuškinem – „kozu samtabaku”,  par „makavi-kim” i „kozlikim” – prīžu svīstabaku, par viļneišim – rudmīsis, a gailineitis – par žydau...

Turpynojūt stuosteit par omotim, kuri Latgolā nazkod bejuši gūdā i tūs protuši daudzi, bet niu taidu meistaru palics vysā moz, dūdamīs iz Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Zaļmuižu pi kaļva Juoņa Ļubkys. Kaļvs Juons Ļubka struodoj ar malnū metalu. Jis pīzeist, ka kaļva profeseja ir cīši dinamiska – uotrumam ir svareiga nūzeime, partū ka dorbs vysu laiku ir storp guni i vasari. Kab metals sakorstu,...

Itūreiz stuosteisim par omotim, par taidim, kas Latgolā nazkod bejuši gūdā i tūs protuši daudzi, bet niu taidu meistaru palics vysā moz. Ludzys amatnīku centrā dorbojās meistars Salimons Kipļuks (Saļimons Ķipļuks), kurš ir vīns nu rešūs lynu puorstruodis meistaru vysā Latvejā. Omuleigais i harizmatiskais onkuleits, sovā cīnejamā vacumā vys vēļ ir cīši darbeigs i meilu pruotu doluos zynuošonuos ar...

„Tuos temys ir tik ciļvieceigys, ka moz byus taidu cylvāku, kurūs tuos nauzrunuos.” Jau pyrma kaida laika tyka aizsuokts dorbs pi Ilzis Spergys stuostu kruojuma „Dzeiveiba” radejis lasejumu īroksta, kas niu byus pyrmī piļneibā latgaliski īraksteitī lasejumi, kas izskanēs Latvejis Radejis eterā. Radejis lasejumu muokslinīcyskais vadeituojs-režisors ir muzikis, akters Kristaps Rasims, sovpus golvona...

Saļmu dzīduošona Stiernīnē ir eipaša katuoļu bēru tradiceja Varakļuonu pusē, kuru varganistei Ievai Zepai kūpā ar dūmubīdrim i teiciejim izadevs īraksteit i ceļt gaismā plošuokai sabīdreibai. Napaseņ senejī kristeigī dzīduojumi īkļauti ari namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Saļmis ir breineiga dzīdynuošona myusu saknem – izsver varganiste i pietneica Īva Zepa. Jau aptyvai treisdesmit godu...

Dzīšmu stuostu rubrikā itūreiz patriotiskuos nūsaknēs. Tymā, raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari pīduovoj mums vaira dazynuot par dzīsmi “Skaidra volūda”. “Skaidra volūda” ari ir nu tūs dzīšmu plaukteņa, kuruos sauc par Latgolys himnom i dzīd leluokuos i...

„Latgalīšu volūdai vys vēļ ir cīši daudzi naatsaceitu vaicuojumu.” Vaļsts svātku izskaņā gribim parunuot par vīnu sevkurys vaļsts ci tautys boguoteibu i lapnumu – par volūdu. Itūreiz pi mums gostūs volūdneica i korektore Māra Mortuzāne-Muravska. Pamatā Māra kasdīnā dorbojās tulkuošonys sferā, kai ari struodoj ar latgaliskajim tekstim i ari vuica latgalīšu rokstu volūdu bīdreibā „Valodu māja”. Runu...

Rubrikā „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovksa itūreiz stuosteis par vysaidim putynu i ‘naputynu’ latgaliskajim nūsaukumim. Starks Latgolā – žugure, bacjans, gandrys, poļaks, kalests, klikuns. Zivi sapalu Bieržgaļa pusē sauc par napadzārni, plici Aulejā sauc par plikšni, ruduli Latgolā daudzvīt sauc par rudusi, karūsa par karasi, kugri i kiuri. Ierglis mums ir erieļs. Meža pyucei mums ir vairuo...

Viesturis rubrikā itūreiz viesturneica Laura Melne īsavāruse storpkaru laika laikrokstu puslopuos, kab pastuosteitu, kai paguojušuo godu symta 20. i 30. godūs atzeimuoja 11. i 18. novembri. Pyrmais gods, kod beja nūsasliedzs Naatkareibys kars, Latveja izceinejuse breiveibu i varēja svinēt 18. novembri, beja 1920. gods. Zynoms, ka itymā datumā katuoļu bazneica beja izdavuse reikuojumu vysuos baznei...

Itūreiz aicynojam kūpa ar mums nūbraukt iz Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostu i sasatikt ar kaidu aktivu daudzbārnu saimi. Ite dzeivoj četru bārnu muote Meldra Gailāne, kura kasdīnā jau vaira nakai godu struodoj Rēzeknis bārnu bibliotekā, kai ari roksta ailis i vysa kū cytu. Sarunā pīsadola Meldra i juos jaunuokuo atlase, ostoņgadeiguo meita Irbe. „Myusu saimē pamatvolūda vys tik ir latvīšu literar...

Vuordineicā literate Ilze Sperga runuos par kaidu vuordu salykumu – bez volda. Kū nūzeimej vuords volds? Voi tys vyspuor taids eksistej pats par seve? Voi mes vyspuor varim dzeivuot bez volda?  

Laila Ludborža-Gleizde kūpā ar veiru Edgaru i  jūs četrim bārnim – Gustavu, Esteri, Karlīnu i Jēkabu – jau kaidu strēči dzeivoj storp Reigu i Rēzeknis nūvodu. Niu gon, jemūt vāra vysus īrūbežuojumus, iz dzymtū Rēzeknis nūvodu saīmūt nūbraukt arviņ rešuok. Jau ar pyrmuo bārna pīdzimšonu jaunī vacuoki pījēmuši lāmumu, ka bārnu pyrmuo i ari kasdīnys sarunvolūda saimē byus latgalīšu. Laila īprīškejū r...