Skanošais

Pagājušajā gadā stājās spēkā grozījumi normatīvajos aktos, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju vienkāršāk un lētāk pārkreditēt mājokļa kredītus ar mainīgu procentu likmi pie citiem aizdevējiem.  Pārkreditēšana jeb pašreizējā hipotekārā kredīta pārcelšana uz citu banku vai lūgšana savai bankai samazināt likmi var būt lielisks veids, kā samazināt ikmēneša maksājumus un ilgtermiņā ietaupīt ievērojamas s...

17. oktobrī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome jau otrajā monetārās politikas sēdē pēc kārtas nolēma pazemināt eiro procentu likmes. Inflācija eirozonā nokritusi zem mērķa līmeņa (kas ir 2 % vidējā termiņā), tomēr ECB prezidente Kristīne Lagarda nesteidzas pasludināt uzvaru pār inflāciju un saglabā piesardzību. Tiek prognozēts, ka gada nogalē inflācija nedaudz pieaugs, lai 2025. gada laikā atka...

Vai finanšu nozare ir gatava mūsdienu tautsaimniecības vajadzībām? Kāpēc Eiropā labi darbojas vienotais preču tirgus, bet par finanšu pakalpojumu tirgu to nebūt nevar teikt? Šie jautājumi tika šķetināti Latvijas Bankas gadskārtējā tautsaimniecības konferencē "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" oktobra sākumā. Šajā "Skanošā" epizodē Latvija...

12. septembrī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome lēma veikt nākamo procentu likmju pazeminājumu. Tas ir jau otrais šogad. Uzreiz pēc sēdes mūsu ekonomists Erlands Krongorns sarunājās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, kas ir viens no Padomes locekļiem. Sarunā Kazāks stāsta, ka, lemjot par likmju samazinājumu, viņš un kolēģi ņēma vērā gan jaunākos datus par ekonomiku – pamatā inflācij...

Aptuveni puse pensiju 2. līmeņa dalībnieku – tātad katrs otrais no mums – tur savu naudu savam vecumam neatbilstošā plānā. Tas nozīmē, ka viņi neizmato pilnvērtīgi visas iespējas, ko var piedāvāt Latvijas pensiju sistēma. Lai to labotu, veiktas izmaiņas likumā. Tās pensiju pārvaldniekiem ļauj saņemt informāciju par savu pārvaldīto plānu dalībniekiem un sazināties ar viņiem. Ko tas nozīmē iedzīvotā...

Šovasar Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ilgi gaidītais lēmums pazemināt procentu likmes tika uztverts kā pozitīva ziņa kredītņēmējiem – tātad var cerēt arī uz kredītu maksājumu sloga samazinājumu. Nupat 18. jūlija sēdē, kā arī tika gaidīts, likmes tika saglabātas iepriekšējā līmenī. Šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē runājam par to, kā uz šiem notikumiem raudzīties no iedzīvotā...

Klāt noslēdzošā ilgtspējīgām finansēm veltītā epizode, un tajā runājam par zaļajiem pensiju produktiem un  to nozīmi ilgtspējīgākas nākotnes veidošanā.  Šajā epizodē uzzināsi: ·       Kādas ir galvenās atšķirības starp pensiju 1., 2. un 3. līmeni? ·       Kā lēmumi par pensiju var būt ilgtspējīgi? Kas ir zaļie pensiju produkti, un cik tādu ir Latvijā? ·       Cik ienesīgi ir zaļie pensiju produkti...

Turpinot no visām pusēm aplūkot ilgtspējīgu finanšu tematu, šajā epizodē ielūkojamies dziļāk, kas ir ilgtspējīgi ieguldījumi un apdrošināšana. Šoreiz uzzināsi: Kādi ieguldījumi ir pieejami Latvijā, un kuri no tiem ir ar zaļo komponenti? Kā atšķirt ilgtspējīgus ieguldījumus no neilgtspējīgiem? Kas ieguldītājam jāņem vērā par ilgtspējīgiem ieguldījumiem? Vai tiem ir kādas īpašas atšķirības, risku ie...

Turpinot ilgtspējīgu finanšu tēmu, šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē skaidrosim, kas ir zaļie kredīti. Sarunā iezīmējam arvien pieaugošo sabiedrības interesi un pieprasījumu saņemt zaļos kredītus un finanšu pakalpojumus, piemēram, ēku renovācijai, elektroauto iegādei vai kādas energoefektīvas tehnoloģijas uzstādīšanai. Ekspertes stāsta: zaļo kredītu attīstība liecina, ka finanšu noza...

Pirmajā ilgtspējīgām finansēm veltītajā epizodē, kas izskan Zemes stundas nedēļā, iezīmēsim, kas ir ilgtspējīgas finanses. Lai sasniegtu klimatneitralitāti un nodrošinātu ilgtspējīgu labklājību ne tikai mūsu, bet arī nākamajām paaudzēm, nepieciešamas apjomīgas investīcijas. Un te loma būs arī privātajām investīcijām, jo kopējo rezultātu var ietekmēt mūsu katra veiktās izvēles ieguldīt ne tikai dro...

Vienotas izpratnes par pareizo ekonomikas izaugsmes recepti nav. Dažādi eksperti uzsver dažādus faktorus. Kāpēc dažām valstīm izdodas, bet dažām nē? Ko var darīt Latvija un arī Eiropa? Un kāpēc šie jautājumi nodarbina centrālās bankas ekspertu prātus? Par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts sarun...

Ekonomiskā attīstība  ir cikliska, un izaugsmes periodus nomaina lejupslīdes. Krīžu laiks bieži vien ir labākais laiks ieguldījumu veikšanai, jo tad iespējams iegādāties aktīvus par zemāku cenu.  Laikā, kad Latvijā ik dienas diskutē par inflāciju un energoresursu krīzi un valda liela nenoteiktība, akciju tirgus turpina darboties. Ikvienam ir jāmeklē risinājumi, kā šajos apstākļos plānot savas fina...

Brīdī, kad investori ir iegādājušies akcijas, spēkā stājas vairāki akciju tiesību aizsardzības veidi, par kuriem daudzi pat nenojauš.  Nav svarīgi, cik daudz akciju pieder katram akcionāram, arī mazākuma akcionāriem ir pietiekami daudz iespēju, lai rosinātu pārmaiņas, piemēram, labāku korporatīvo pārvaldību kādā jomā, pieprasītu informāciju vai tās publisku atklāšanu, sasauktu akcionāru sapulci va...

Līdzīgi, kā vērtējot biznesa partnerus vai pakalpojumu sniedzējus, arī finanšu tirgū, izvēloties ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās, nākamajiem akcionāriem ir būtiski vairāki aspekti. Piemēram, pārliecība par biznesa nišas ilgtspēju un biznesa modeli, kas nākotnē nesīs peļņu gan uzņēmumam, gan investoram. Vēl viens no investoriem svarīgiem aspektiem ir uzņēmuma piedāvātās priekšrocības tā akciju...

Uzkrātais 2. līmeņa pensijas kapitāls ekonomikas satricinājumos neaug, kā gribētos. Latvijas Bankas ekonomisti skaidro, kāpēc zeķē paturētais tomēr sarūk vairāk, bet ieguldījumi gan obligācijās, gan akcijās ilgākā posmā pārsniedz inflāciju . Kāpēc 2. un 3. pensiju līmeņa kapitālu iegulda ārzemju aktīvos, ne Latvijā? Mērķis ir ne tikai nopelnīt vairāk, bet arī dažādot ieguldījumus , lai pensija neb...

Privātajiem investoriem vai tiem, kuri tikai domā spert pirmos soļus ieguldījumu jomā, bieži vien ir bažas, vai es visu izdarīšu pareizi, vai man ir pietiekami daudz līdzekļu, lai ieguldītu, vai varu sākt ar mazu summu. Nav īsti skaidrs, kas jādara, lai būtu sakārtotas attiecības ar finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu mirklī, kad no investīcijām gūst peļņu. Sākot investēt, rodas jautājums...

Raidieraksta “Pelnītprasme” sestajā epizodē vērtēsim divus alternatīvus ieguldīšanas veidus: ieguldījumus nekustamajā īpašumā un mākslas priekšmetos. Raidieraksta laikā tā viesi ik pa laikam nonāk pie secinājuma, ka gan zeme un nekustamais īpašums, gan arī dažādi mākslas priekšmeti jau izsenis – krietni pirms vērtspapīru rašanās – ir uzskatīti par lietderīgu veidu, kā saglabāt un vairot savu labkl...

Raidieraksta “Pelnītprasme” piektajā epizodē plašāk spriedīsim par to, kam pievērst uzmanību ieguldot. Viens no svarīgiem ieguldīšanas aspektiem nenoliedzami ir risku izvērtējums. Raidieraksta viesi atklās, kā vērtēt riskus, kur meklēt informāciju, kā to izmantot un interpretēt.   Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) aspekti mūsdienās ir ļoti būtiski gan uzņēmumu darbības stratēģijās, gan arī iegu...

Šajā raidieraksta epizodē runāsim jau par krietni praktiskākiem jautājumiem: kā izveidot savu ieguldījumu portfeli atbilstoši savai pieredzei, cik aktīvu ieguldījumu stratēģiju izvēlēties, kādus vērtspapīrus iegādāties un kā diversificēt riskus?   Kopīgi ar raidījuma viesiem meklēsim atbildes, kādam jābūt ieguldījumu portfelim, lai naktīs varētu mierīgi gulēt. Kādi ieguldījumu veidi ir piemēroti i...

Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda. Šī ir sarunas 3. daļa, kurā tiek runāts par: 🔵 Latvijas Bankas likuma tapšanu un Vācijas padomu nea...

Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda. Šī ir sarunas 2. daļa, kurā tiek runāts par: 🔵 Starpbanku norēķinu reformēšanu, bezskaidrās naudas...

Uzvedības ekonomika ir zinātnes joma, kas pēta, kā dažādi psiholoģiski, sociālie vai citi faktori ietekmē cilvēku finanšu lēmumus un uzvedību. Pētījumu atziņas pārsteidz, atklājot, piemēram to, cik daudz lēmumus ietekmē emocijas. Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta “Pelnītprasme” trešajā epizodē runāsim par to, vai investīciju lēmumi ir racionāli un...

Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda. Šī ir sarunas 1. daļa, kurā šādas tēmas: 🔵 Pie Latvijas Bankas pārtapšanas deviņdesmitajos godam st...

Dažādās dzīves situācijās mūs visus interesē citu cilvēku viedokļi un pieredze. Investīcijas nav izņēmums. Tomēr Latvijā esam diezgan kūtri uzzināt citu pieredzi investīciju jomā, bet jo īpaši – dalīties ar savu. Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta “Pelnītprasme” otrajā epizodē runāsim par to, kas ir investoru kopienas, kādas tās var būt un kādus ieg...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un SKDS veiktā aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas par ieguldījumiem kopumā ir labas, bet viņi aizvien vilcinās tās pielietot savā ikdienā, lai ieguldītu uzkrājumus ar mērķi pelnīt ilgtermiņā.  Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta “Pelnītprasme” pirmajā epizodē iepazīsimies ar nesen veiktās socioloģiskā...