Latvijas Radio 2

Nākotnes pietura

Raidījuma ideja – zinātnieka radio portrets par darbu, pētījuma objektu, mērķiem, sasniegumiem. Par šī brīža Latviju un zinātnes vai jomas vietu tajā. Par dzīvi ārpus darba – citiem aicinājumiem, hobijiem, dzīves piepildījumu. Raidījumu cikls „ Nākotnes Pietura” top sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Autor

Latvijas Radio 2

Categorie

Society

Site-ul podcastului

lr2.lsm.lv

Cel mai nou episod

2 ian. 2025

Unde asculți?

Podcasturi în aplicație Replaio Radio În curând

Podcasturile ajung în curând în aplicație. Instaleaz-o acum și fii primul care descoperă o abordare complet nouă a podcasturilor

Descarcă din Google Play Instalează gratuit Android aproape 10 mil. descărcări · nota 4,8 iOS în curând

Episoade

Gunāram Bajāram Gada balva par izcilu devumu enerģētikā 11.01.2024

„Nākotnes pieturas” uzmanības centrā šoreiz tas, kas nāk no Bolīvijas, Argentīnas vai Čīles, un, lai arī tā klātbūtni tiešā veidā pat nemaz nemanām, tomēr aktīvi lietojam ikviens. Jo, kaut gan viena no vieglākajiem metāliem, „baltā zelta” – litija atradnes un raktuves galvenokārt koncentrējas Dienvidamerikā, tomēr pasaulē litijs ir plaši pieprasīts, tas tiek pielietots mobilo telefonu, elektromobi...

Benedikts Kalnačs: Nacionālās enciklopēdijas papildināšana ir nepārtraukts process 04.01.2024

Savā simtajā dzimšanas dienā Latvija saņēma vērienīgu dāvanu - Nacionālās enciklopēdijas digitālo versiju, un tās pirmsākumos elektroniskajā vietnē www.enciklopedija.lv bija gandrīz 800 šķirkļu, kuru tapšanā tikuši iesaistīti vairāki simti dažādu jomu vadošie speciālisti. Saturu papildināja fotogrāfijas, tabulas, grafiki, kartes, audio un video ieraksti. Pērnā gada nogalē Nacionālās enciklopēdijas...

Laura Drunka: zāļvielu izstrāde malārijas apkarošanai 28.12.2023

Klāt gada noslēdzošā „Nākotnes pietura”. Pirms pieturēt nākamajā, 2024. gadā - mazs šī gada rezumē: Raidījumos iepazinām Gada augu - parasto purvpapardi, Gada sūnu - Vulfa sfagnu un Gada galveno putnukora solisti - lakstīgalu, interesējāmies par pūču spīdēšanu, ūpju aizsardzību, viendienītēm, zooplanktonu, sienāžiem un citiem taisnspārņiem, priecājāmies par rododendriem, lasījām ķiršus, sēnes un e...

Ivara Vanadziņa interešu lokā - darba vide un riska faktori 21.12.2023

Vārds „drošība” ir jēdziens, kas aizvien biežāk parādās mūsu ikdienā, sadzīvē un sarunās. Vai varam būt pārliecināti par mūsu valsts drošību un drošu nākotni, vai pietiekoši droša ir interneta vide, cik droši jūtamies uz sniegotā ceļa, kas ir lielāks drauds mūsu drošībai - sniega blāķiem klātie jumti vai apledojušās ietves un cik droša ir pārtika mūsu pusdienu šķīvī? Vēl ir cita veida drošība, ies...

Monta Brīvība: 1+ miljons genomu 14.12.2023

„Jau iepriekš atvainojos es, tas nav zem kontroles - mūs visus vada DNS” - tā skan piedziedājums Aijas Andrejevas pirms 10 gadiem par hitu kļuvušajā dziesmā „DNS”. Par DNS var ne tikai dziedāt - tas noder arī noziegumu atklāšanā. Pagājušā gadsimta 80tajos gados britu ģenētikas pētnieks Aleks Džefrijs nāca klajā ar ideju, ka cilvēku atšķirīgo DNS kā pierādījumu identifikācijas nolūkos var izmantot...

Ilmārs Mežs: latviešu uzvārdi arhīvu materiālos 07.12.2023

Centrālā statistikas pārvalde tikko klajā nākusi ar ziņu, ka, izrādās, gandrīz piektā daļa Latvijas sieviešu pēc laulībām izvēlas nemainīt uzvārdu. Kas tad ir uzvārds? Tas ir personvārds, kas norāda uz cilvēka piederību noteiktai ģimenei, dzimtai. Uzvārdi ir vēsturiska personvārdu kategorija, kas dažādās valodās un tautās izveidojusies dažādos laika posmos. Eiropā to veidošanās sākusies vēlīnos vi...

Gunta Kalvāne: sabiedrībai jāizglītojas un jāmaina savi paradumi ilgtspējas virzienā 30.11.2023

Visi ziemas sporta entuziasti jau droši vien jau sameklējuši un pa ķērienam nolikuši slēpes, nūjas, snovborda dēļus un citu inventāru, bet sniega kalni sāk darbināt pacēlājus, jo ir gatavi slēpošanas sezonai. Iepirkšanās cienītāji tūlīt pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada uzņems zemo startu, lai dotos iekarot tirdzniecības centrus, jo sāksies lielās sezonas izpārdošanas. Savukārt pasaules modes tende...

Kristaps Lamsters: viss par ledājiem un to veidošanos 23.11.2023

Hinteirsferners, Mūlajokuls, Rasels, Okkjegidls, Mulajegidls, Eijabakajegidls, Irenebrēens, Ovatsmarkbrēens, Svīnafelsjokuls - šie nav mēles mežģi un runas treniņš, bet gan ledāju vārdi, savukārt kārtīgais fiziskais treniņš, lai tur nokļūtu, gan nepieciešams. Un, ja mūs kārtējo reizi sniegs pārsteidzis nesagatavotus, un, pēc meteorologu teiktā, ar visbagātīgāko sniega segu - 13 cm var lepoties Sig...

Sintija Broka: šķiet, ka pēdējā laikā pasaule kļūst arvien mazāka 16.11.2023

Šķiet, ka pēdējā laikā pasaule kļūst arvien mazāka. Un ne jau tikai tāpēc, ka daudzas tālas valstis klātienes ceļojumos skatītas savām acīm. Diemžēl arī tamdēļ, ka satraucošie pasaules notikumi un pavērsieni ieņem aizvien lielāku vietu gan ikdienas ziņās, gan mūsu domās. „Nākotnes pieturā” runāsim par Tuvajiem Austrumiem. Tomēr nevis par tiem, kurus eksotiskos un brīnumainos seno arābu, persiešu, ...

Margaritas Barzdevičas interešu lokā - Rīga un tās vēsture 09.11.2023

Ir aprēķināts, ka aptuveni trešo daļu mūža cilvēks pavada miegā, tātad visticamāk guļus stāvoklī. Savukārt pusi dzīves jeb pusi no sava nomoda - sēžot. Veselības speciālisti apgalvo, ka tas ir daudz par daudz, pieaug dažādu slimību risks, rada problēmas ar asinsriti, mugurkaulu, muskuļu atrofiju un aptaukošanos. Tāpēc svarīgi laiku pa laikam piecelties, izkustēties, pastaigāt un kaut vai izstaipīt...

Līga Goldberga atmiņu topogrāfijās 02.11.2023

Vēl tikai nedaudz vairāk nekā mēnesis un tad jau sāks ceļot mierīgu un skaistu Ziemassvētku un laimīga un priecīga Jaunā gada vēlējumi, ietērpti visdažādākajā veidolā: gan e pastos - elektroniski un digitāli veidotas, gan mobilajās ierīcēs - WhatsApp lietotnē, gan rūpnieciski ražotas un pa pastu sūtītas brīnumjaukas un krāsainas apsveikuma kartītes. Tās, kas pa pastu visbiežāk, protams, tiek no zi...

Liene Jākobsone: dizaina būtība un tā dažādās izpausmes 26.10.2023

Jēdziens „dizains” esot radies jau tālajā 16. gadsimtā Itālijā, un termins "designo intero" apzīmēja māksliniekam radušos ideju, kuru sūtījis Dievs. Dizaina objekti tika radīti vienā eksemplārā un bija unikāli. Tradicionālā izpratnē, runājot par dizainu, to uztveram kā mākslu, augsto modi, kulta somiņas vai kurpes, ekskluzīvus auto, interjera vai sadzīves priekšmetus, kaut ko acīm baudāmu un taust...

Prāta vētra palīdz radīt jaunas idejas un risināt problēmas 19.10.2023

Uz jauniem rekordiem ar „ātrāk, augstāk un spēcīgāk tiecas ne tikai sportisti. Starptautiskajā datu bāzē un ikgadēja Ginesa rekordu grāmatā tiek regulāri apkopoti dati par visdažādākajiem sasniegumiem, notikumiem un dīvainībām: Piemēram, visvairāk bārdā sasprausto zobu bakstāmo kociņu - 3500 trīs stundu laikā izdevies saspraust kādam amerikānim, savukārt kāds cits amerikānis pusminūtes laikā spēji...

Armands Vijups: Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā 12.10.2023

Savulaik angļu filozofs, par  mūsdienu zinātnes un zinātniskās revolūcijas aizsācēju dēvētais, Frānsiss Bēkons izteicies, ka, jo mazāk ticama ir vēsture, jo lielāku baudījumu tā mums sagādā. Tāpēc šoreiz „Nākotnes pieturā” pievērsīsimies vēstures baudīšanai un darīsim to kopā ar „Nākotnes pieturas” viesi, LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, Ventspils muzeja direktora vietniek...

Astrīda Rijkure - „spoku tīklu” komandas mentore 05.10.2023

Latvija ir ne tikai koru un basketbola lielvalsts, arī mežu, kas aizņem vairāk nekā pusi sauszemes teritorijas, un, protams, arī jūras valsts ar aptuveni 500 km garu jūras robežu, desmit ostām un vairāk nekā desmit bākām. Latvieši jau izsenis bijuši slaveni gan ar savām kuģošanas, gan kuģu būvniecības prasmēm. Latvijas kuģniecība īpaši uzplauka Kurzemes hercogistes laikā, 16. - 18. gadsimtā. Ar he...

Ieva Reine: septembra nogalē Eiropā jau 18. reizi norisinās Zinātnieku nakts 28.09.2023

Ja maija mēnesī mēs svinam Muzeju un Baznīcu nakti, jūnijā - gada īsāko nakti un septembra sākumā Balto nakti, tad septembra nogalē visā Eiropā jau 18. reizi norisinās Zinātnieku nakts, kas ik gadu pulcē ap 1,5 miljonu zinātnes sasniegumus, inovācijas, tehnoloģijas, rezultātus un pētniecības procesus izzināt alkstošos  un dod iespēju ielūkoties „zinātnes aizkulisēs” - tikties ar pētniekiem, doties...

Anita Gailiša: "Stāvi stipri, strādā droši!" 21.09.2023

Šoreiz „Nākotnes pieturas” uzmanības centrā  būs noteiktas formas (visbiežāk taisnstūrveida) simbols, kas tradicionālā izpratnē ir kātā vai mastā iestiprināts auduma gabals un īpaši godā tiek celts svētkos. Tomēr arvien biežāk tā atveidu sastopam gan uz visdažādākajiem priekšmetiem, piemēram, T-krekliem un cepurītēm, gan uz vaigiem, pierēm un pat koši manikirētiem nagiem, un, protams, svētkos, apl...

Diāna Meijere: sēnes iespējams vērot un „nomedīt” krāšņus foto arī ziemā 14.09.2023

Šoreiz viens no „Nākotnes pieturas” aksesuāriem būs pēdējā laikā tik aktuālais grozs. Tomēr ne jau tas, kas ražots no neilona un polivinilhlorīda, ar metāla stīpu augšmalā, tas, kuru tik bieži pēdējās satraucošajās nedēļās varējām vērot tv basketbola tiešraidēs no Džakartas un Manilas. Bet gan tas, kas darināts no dabai draudzīgajiem materiāliem – klūgām vai skaliem un nevis pakarināts augstu gais...

Edmunds Vanags: Biezpiens vai krustvārdu mīklas? 07.09.2023

Biezpiens vai krustvārdu mīklas? – tāds ir jautājums. Biezpiens vai krustvārdu mīklas - kas labāk palīdz spodrināt atmiņu? Un - kur īsti norisinās mūsu domāšanas procesi - sirdī, kā 300 gadus pirms mūsu ēras sprieda grieķu filozofs Aristotelis, vai arī tomēr kur citur? Vai svaru zālē uzaudzētā muskuļu masa nerada risku apgriezti proporcionāli zaudēt smadzeņu masu? Un - vai mākslīgajam intelektam p...

Inta Dimante-Deimantoviča: pasaule sāk izrādīt neiecietību pret plastmasas maisiņiem 31.08.2023

Ja palūkojamies nepilnu desmit gadu senā statistikā, tad tā liecina, ka vidēji ikviens Eiropas iedzīvotājs gadā izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, no kuriem lielākā daļa tiek lietoti tikai vienu reizi, bet kopumā ik gadu Eiropas Savienībā tikuši izmesti 8 miljardi plastmasas maisiņu. Kamēr pie mums vēl pagaidām aizliegti tikai vienreizlietojamie plastmasas šķīvji, salmiņi, dzērienu maisāmie un aus...

Rūta Starka par sienāžiem un siseņiem 24.08.2023

„Nākotnes pieturas” uzmanības centrā šoreiz samērā sīks, toties pietiekoši skaļš radījums, kam bērnu grāmatu ilustratori reizēm piešķīruši mūziķa - vijolnieka veidolu. Savukārt, biologi sienāzi kopā ar tā radiniekiem siseņiem un circeņiem ievietojuši taisnspārņu kārtā, kas visā pasaulē apvieno ap 20 tūkstošus sugu un apdzīvo visus zemeslodes reģionus, izņemot Antarktīdu. Tomēr, šķiet, pasaulē vēl...

Pētnieks Dāvis Ozoliņš par dzīvo pasauli virs un zem ūdens 17.08.2023

Latvijā valdošā tveice un karstais laiks mūs mudina meklēt slapju un veldzējošu patvērumu jūrā, kādā upē vai ezerā un varbūt nemaz pat nemanām, ka līdzās mums ūdenī plunčājas vēl kādas pavisam mazas dzīvas radībiņas: strautenes, dūņenes, virpotāji, hidras, gauskāji. Turklāt, kaut gan dažas no šīm būtnēm pavisam viegli sajaukt ar puķēm, tomēr ir samērā plēsīgu, savstarpēji savienotu, ar taustekļiem...

Digna Pilāte pēta "cienīgi lēnos kaimiņus" 10.08.2023

„Nākotnes pieturas” galvenais varonis - visai ēdelīgs tips, pat ar kanibālisma tieksmēm. Ja esam pārāk gausi vai slinki, tad riskējam saņemt ne visai glaimojošu salīdzinājumu ar šiem eksemplāriem. Tomēr jāteic, ka dažās pasakās šis radījums savu lēnīgumu kompensē ar apbrīnojamu atjautību. Kas no šī visa ir mīts, bet kas – patiesība, to pēta  zooloģijas  nozare – malokoloģija, kurai pamatus vēl pir...

Zanda Rubene par digitālā laikmeta izaicinājumiem 03.08.2023

Jau krietni sen pagātnē palicis laiks, kad bērni Ziemassvētku vecītim rakstīja mīļas papīra vēstules ar lūgumu dāvanu maisā atnest lelli vai rotaļu  mašīnu, jaunas ragaviņas vai slidas, bet pārdrošākie uzdrošinājās cerēt uz jaunu Lego komplektu. Nu sarežģīti laiki pienākuši gan Ziemassvētku vecītim , gan arī bērnu vecākiem - pošot savus lolojumus drīzajam mācību gadam, līdzās burtnīcām, zīmuļiem u...

Daina Feldmane: Latvija kļuvusi bagātāka ar vēl vienu ķirša šķirni 27.07.2023

Šoreiz „Nākotnes pieturas” galvenā varoņa godā celsim koku, kas pavasarī mūs priecē ar baltām ziedu kupenām, vasarā to augļi lutina garšas kārpiņas, bet ziemas krājumos ir lielisks C vitamīna, kālija, fosfora, kalcija un magnija avots, palīdz mazināt augstu asinsspiedienu un paaugstinātu holesterīna līmeni, normalizē insulīna līmeni, palīdz vairoties labajām zarnu baktērijām. Šim kokam veltīta vie...

Ascultă podcastul Nākotnes pietura în Replaio

Radio și podcasturi într-o singură aplicație - gratuit și fără înregistrare. Instaleaz-o azi și nu rata lansarea

Descarcă din Google Play

Replaio nu este editorul podcasturilor; numele emisiunilor, coperțile și materialul audio aparțin autorilor lor și sunt distribuite prin fluxuri RSS publice