Nākotnes pietura

Šoreiz „Nākotnes pieturas” iemesls ir sīks, bet ārkārtīgi bīstams vampīrs. Latviešiem ir ticējums, ka pret to var cīnīties, Lieldienās kārtīgi izšūpojoties. Iespējams, ka pie mums šis paņēmiens tiešām der. Tomēr, ja Latvijā sastopamas ap 30 šo vampīrisko kukaiņu – dzēlējodu sugas, tad pasaulē to skaits sasniedz 1600. Daudzas sugas pārnēsā slimību ierosinātājus, izplatot tādas slimības kā malārija,...

2015. gadā ANO izvirzīja mērķi izbeigt badu līdz 2030. gadam. Tomēr šķiet, ka ar šī plāna izpildi iet visai bēdīgi. Pērn tika publicēts Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas, Starptautiskais Lauksaimniecības attīstības fonda, ANO Bērnu fonda, Pasaules Pārtikas programmas un Pasaules Veselības organizācijas kopīgais ziņojums, kas vēstīja, ka pasaulē no bada cieš aptuveni 735 miljoni cilvēku, t...

Šoreiz viens no „Nākotnes pieturas” galvenajiem varoņiem kāds dzīvnieciņš, kurš kā iedvesmas avots kalpojis un tamdēļ plašāku publicitāti iemantojis atsevišķās mākslas izpausmēs. Piemēram, Dona „Pēdējā vēstulē”, kur tam tiek lūgts neraudāt, vai Luisa Kerola „Alises piedzīvojumos Brīnumzemē”, kur viņš Trakā Cepurnieka un Marta Zaķa kompānijā bauda tēju. Līdz ar to varbūt dažam labam par šo dzīvo bū...

14. jūnijs ir datums, kas Latvijas kalendārā ieguvis sēru krāsu. 1941. gadā naktī no 13. uz 14. jūniju Padomju Savienības okupācijas režīms uz Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem deportēja vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Neaizmirst, pieminēt un cienīt - tas ir mūsu pienākums, bet neaizmirst, pētīt un analizēt - tas ir vēsturnieku uzdevums. „Nākotnes pieturā” viesojās...

Nu jau pavisam droši varam apgalvot, ka vasaras un peldsezona ir klāt. Tāpēc „Nākotnes pieturā” šoreiz dosimies uz to galamērķi, uz kuru traucas jauni un veci pārpildīti vilcienu vagoni, saulainajās brīvdienās rāpo auto korķi, bet sportiskā stila piekritēji izbauda, kā vējš svilpo ausīs un dod priekšroku jau sen ar ekstrēmām bedrēm klāto „Rubika veloceliņam”. Jā, dosimies uz vasaras meku - Jūrmalu...

Ikoniska ir pasaka par Sūnu ciemu, kas sensenos laikos atradies dziļi Lielajā Mežā, un apzīmējums „Sūnu ciems” joprojām ir sinonīms netikumiem, kas plaukst un zeļ aizvien - slinkumam, nevīžībai un neizlēmībai. „Nākotnes pieturā” iztiksim bez metaforām un par sūnām runāsim tradicionālā izpratnē. Sūnaugi ir vieni no senākajiem mūsu planētas iedzīvotājiem, radušies pirms apmēram 400 miljoniem gadu, u...

Ja jums šķiet, ka sarežģīta ir augstākā matemātika, cietvielu fizika vai polimēru ķīmija, tad varam ieteikt ielūkoties mākslas kritiķu rakstos - pārpilnos ar virtuozām metaforām, slēptiem rēbusiem, domu labirintiem, sintaktiskām konstrukcijām, pārsteidzošiem vispārinājumiem, filozofiskām teorijām un smadzeņu mežģiem, un jums taps skaidrs, ka mākslas kritika ierindojama vienā plauktā ar augsto zinā...

Mēneša sākumā -1. majā svinējām 20 gadus kopš Latvija iestājusies Eiropas savienībā, savukārt šogad 1. janvārī apritēja 10 gadi kopš mūsu maciņos lata vietā ieripojis eiro. Tomēr droši vien daudzi sentimentālu jūtu vadīti joprojām kastītēs, cibiņās vai lādītēs glabā laša, stārķa, sēnes, Sprīdīša vai skursteņslauķa vienlatniekus. Iespējams, ka kādam mājās aizķēries arī kāds „repšiks”, kas uz īsu br...

Mēs, Latvijā esam laimīgi, jo mums nav vajadzīgs iet uz teātri, apmeklēt kinozāles, televīzijā vērot spriedzes pilnus trillerus, romantiskas melodrāmas vai saldas „ziepju operas”, jo mums ir citi aktieri un citi galveno lomu tēlotāji - veterāni Voldis un Raimis, mīlas pāri Mamma un Tuks, Ogris un Urga, Rasene un Akacis un, protams, visslavenākās „kinozvaigznes”, kas mums sagādājušas ne vienu vien...

Ja dzirdam par burvjiem, šamaņiem, orākuliem, vārdotājiem, zīlniekiem, dziedniekiem, ezotēriķiem un raganām – tad tas pirmajā mirklī šķiet  kaut kas kaut kas pārdabisks un katrā ziņā antizinātnisks. Ticēt vai neticēt vārdu un rituālu maģijai – tas ir katra paša ziņā, tomēr arī buramvārdi ir daļa no mūsu senču tradīcijām, kultūrpieredzes un nemateriālā kultūras mantojuma. Latvijas folkloras krātuvē...

Pēc dažām dienām visā pasaulē gaidāmi kādi svētki, kuros valdīs grācija un plastika, enerģija, azarts un kustību prieks. Jo pēc UNESCO Starptautiskās dejas padomes iniciatīvas, kopš 1982. gada 29. aprīlis tiek atzīmēts kā Starptautiskā dejas diena. Datums nav izvēlēts nejauši - tā ir dzimšanas diena modernā baleta pamatlicējam Žanan Žoržam Novēram. Ik gadu miljoniem visdažādāko dejas žanru pārstāv...

„Nākotnes pieturā” pievērsīsimies parādībai, precīzāk - procesu kopumam bez kura, šķiet mūsu dzīve apstātos: gaisma, ēdiens, medicīna, sakari, transports, sākot ar tik ierastajiem skrejriteņiem un beidzot ar vilcieniem un nu arī automašīnām – it visur nepieciešama elektrība. Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, izrādās, ka nosaukuma „elektrība” pamatā ir grieķu valodas vārds „élektron” , kas latviskā t...

Pirms pāris gadiem tika publiskota pārsteidzoša un Latvijai ļoti iepriecinoša informācija - proti mūsu valstī ir augstākais sieviešu - izgudrotāju skaits Eiropā. Pie šāda secinājuma bija nonākusi Eiropas Patentu iestāde, apkopojot un analizējot datus par sieviešu līdzdalību izgudrojumos, kas patentēti Eiropas valstīs laika posmā no 2010. līdz 2021. gadam. Latvijā sieviešu izgudrotāju īpatsvars ir...

Šoreiz „Nākotnes pieturā” pievērsīsimies vienai no senākajām zinātnēm, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un tās posmus, atklāj, apraksta un noskaidro kopsakarības no vissenākās pagātnes līdz pat mūsdienām – vēsturei. Pirmās vēstures grāmatas Senajā Grieķijā esot sarakstītas jau vairāk nekā pirms 2,5 gadu tūkstošiem. Kaut gan mēdz teikt, ka vēstures fakti esot bezkaislīgi, tomēr realitāte ir c...

Tad, kad mūsējiem iet labi, mēs lepojamies, mēs priecājamies un līksmojam, vicinām sarkanbaltsarkanos karogus un tos krāsojam uz vaigiem, mēs mīlam mūsu varoņus, viens otru un visu pasauli un, šķiet, pasaule pamana mūs un arī mūs mīl. Bet, tad, kad mūsējiem sāk iet slikti un mēs šķendējamies un dusmojamies, vairs nemīlam (jo kurš tad mīl zaudētājus!) un vēl nesenie elki bez žēlastības tiek gāzti n...

Droši vien daudzi no mūsu klausītājiem no skolas laikiem atceras ieteicamās literatūras klāstā iekļauto, gandrīz pirms 150 gadiem sarakstīto apjomīgo prozas darbu „Mērnieku laiki”. Tā autori, brāļi Kaudzītes iedvesmu esot smēlušies no Piebalgas novada vietām un kā prototipus izvēlējušies tur dzīvojošos cilvēkus. Pavisam drīz piebaldzēnus gaida jauni „mērnieku laiki”, taču, cerams, bez tādām kaislī...

Tas mēdz būt salds un maigs, dziļš un veselīgs, caurs un trausls. Tas ir gandrīz visiem zīdītājiem un putniem, kā arī tas ir novērots dažiem rāpuļiem, abiniekiem un pat zivīm, arī cilvēkiem. Un tas ir miegs - nervu sistēmas izraisīts dabīgs stāvoklis, kad organisms atpūšas, atjaunojas un uzkrāj enerģētiskās un funkcionālās rezerves. Cilvēks miegā vidēji pavada ap 26 gadiem sava mūža, žirafei pieti...

Iespējams, mūsu klausītāji savām acīm klātienē skatījuši vai droši vien vismaz attēlos redzējuši kādu no pasaules arhitektūras pērlēm - Eifeļa torni, Ņujorkas Brīvības statuju, Ēģiptes Sfinksu, Sanfrancisko Zelta vārtu tiltu vai Londonas Lielo Benu. Ja runājam par Latviju, mums arī ar ko lepoties. Protams, pirmkārt – slavenās Rīgas Jūgendstila ēkas, no jauna uzceltais Melngalvju nams, ne mazāk maj...

Šobrīd, kad nu jau pāris gadus Latvijā notiek nemitīgs riņķa dancis ap izglītību un turpinās nebeidzams apburtais loks, kurā cīņa par skolotāju atalgojuma celšanu korelē ar mazo skolu reformu, arī „Nākotnes pieturā” pievērsīsimies izglītībai. Par raidījuma moto varētu kļūt kādreizējā Latvijas Izglītības ministra Raiņa gandrīz pirms 100 gadiem teiktais:  "Skolotājus, kas tautā nes gara gaismu, es v...

Tuvojas izskaņai gada otrais mēnesis februāris, kad ziema pamazām atdod savas pozīcijas un svinam Meteņus, kad ļaujamies romantikai un svinam Valentīndienu, kad, akcentējot radio lomu sabiedrības saliedēšanā,  izglītošanā un informācijas apmaiņā, atzīmējam Pasaules radio dienu. Bet bez tam šomēnes Latvijā tiek īpaša uzmanība pievērsta retajām slimībām un, lai par tām informētu, norisinās Reto slim...

Šoreiz „Nākotnes pieturas” uzmanības centrā būs viens no dzīvības avotiem - ūdens. Tas ir katrā cilvēka ķermeņa šūnā un kopumā veido ap 60% no mūsu ķermeņa masas.  Vēl vairāk, pāri par 90%, ūdens ir gurķos, ledussalātos, seleriju kātos, redīsos, tomātos, paprikā, arbūzos, zemenēs un greipfrūtos. No Bībeles zināms, ka Dievs Pasaules radīšanas trešajā dienā radījis ūdeni, parādījušās jū­ras, upes un...

Kad ziema mūs jau nedaudz nogurdinājusi, kad sniegs vairs ne tuvu nešķiet svaigs, mirdzošs un balts, kad pelēcīgajā ainavā ar zaļiem akcentiem izceļas vienīgi egles un priedes, „Nākotnes pieturā” aicināsim sajust vasaru ar krāsu pārpilnību, tomēr vispirms pavasari - ar plaukstošo lapu smaržu, kad citu koku vidū uzmirdzēs arī Latvijas Dendrologu biedrības iebalsotais šī gada varonis - zemais bērzs....

Kamēr aerodinamikas pētnieki aizvien cenšas atminēt mīklu - kā kamene spēj šķietami neiespējamo - pacelties spārnos un lidot, tikmēr tikpat neizskaidrojams fakts, ka LR2 jau daudzus gadus popularitātes zenītā ir grupas „Roja” hits „Kamenes deja”. Turpretī pasaules meistarīgākie vijolnieki un ģitāristi joprojām sacenšas Ginesa rekordu pārspēšanā - kuram izdosies ātrāk nospēlēt Rimska - Korsakova vi...

Astrologi 2024. gadu sauc par Pūķa gadu, zoologi - par stirnas, entomologi - par  lielacu kamenes, mikologi - par zilzaļās hlorociborijas, bet ornitologi - par mazā zīriņa gadu. Pagaidām gan šī gada spārnoto galveno varoni klātienē vēl nevaram sumināt,  tas bauda sauli un siltumu kaut kur Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē, bet Latvijā ieradīsies tikai aprīlī. Vasarā mazo zīriņu varēsim sastapt ū...

Tie, kas ziemas nogurdināti var priecāties, ka tumšākais laiks jau garām, jo, salīdzinot ar gada īsāko dienu - 22. decembri, nu jau diena krietni, gandrīz par stundu pastiepusies garumā - tās ilgums jau 7 stundas 34 minūtes. Tātad dodamies gaismas virzienā, un tieši tāds nosaukums - „Gaismas virzienā” ir „Nākotnes pieturas” viešņas veidotajai interneta vietnei jeb blogam, kurā var smelties informā...