Laika Ritu Raksti

Krustimi dejami, krustimi lecami, krustimi darīta šī istabiņa. Sit krustu pret krustu tērauda zobenu, Lai skauģis šķiras no māsas kājām. Iepriekšējos rakstu zīmju raidījumos runājām par punktu, kā visa sākumu, un apli - kā universālas pilnības un mūžības simbolu. Šodienas raidījumā pagarināsim punktu, lai iegūtu nākamo vienkāršo pamatelementu - svītru, kas atrodama gan akmens laikmeta rotājumos, g...

Agri lēca saulīte Lieldienas rītā, balta nāca Māriņa šai zemē. Drīz diena ar nakti būs vienādā garumā. Pavasaris teju, teju būs klāt, tāpēc īstais laiks mācīties Lielās dienas dziesmas par sauli, šūpoļu kāršanu, šūpošanos un dažādām izdarībām Lielajā dienā. Tūlīt varēsit dziedāt Lielās dienas dziesmas līdzi tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dalībniekiem: Valdai Vītolai, Margai Staltai, Zoj...

Riņķu, riņķu, tautu meita, ar to manu bāleliņu, Riņķodama noriņķoja savu zīļu vaiņadziņu. Jaunajā tradicionālās kultūras raidījumā "Laika Ritu Raksti" runāsim par universālas pilnības un mūžības simbolu - apli. Raidījuma viesi: folkloriste Janīna Kursīte, arheologs Guntis Zemītis, pirtnieks, rīkstnieks Miks Kozlovskis un mākslas zinātnieks Guntars Zaķis.

Tec, peleite, zērņu zogtu, atnes maņi pīzoguse: Vīnu pupu, ūtru zērņu, i ciuceņas smecerīti, Tu nuzogi, as apēžu, tevi sauce zērņu zagļa. Gadskārtas svētku svinēšanā būtiska nozīme ir līdzsvara nodibināšanai starp cilvēka pasauli un dabas pasauli - starp Pazemi, Zemi un Debesīm. Tāpēc īpaši saulgriežu laikā latviešiem ir ļoti raksturīgas dialogā veidotās dziesmas par peli, kas veic starpnieka lomu...

Tieksme rotāt, padarīt estētiski pievilcīgus funkcionālus priekšmetus, kā arī piešķirt rotājumam simbolisku nozīmi ir raksturīga visām tautu kultūrām no sirmas senatnes līdz mūsdienām. Ar šīs svētdienas raidījumu "Laika Ritu Raksti" aizsākam jaunu raidījumu ciklu par latviešu rakstu zīmēm arheoloģijā, mākslas pasaulē, latviešu tautas kultūrā, mitoloģijā, apģērbā, rotās un sadzīves priekšmetos. Pir...

Šķiraties, zosu pulki, laidiet gulbi ezerā, Šķiraties, bālēliņi, laidiet māsu tautiņās! Tradicionālās kultūras raidījumā Laika ritu raksti pirmatskaņojums - "folks ar odziņu". Mūzikas un deju kopa "Baltava" izdziedājusi stāstu, kā 19.gadsimtā puisis nolūko meitu muižas darbos, abi sāk satikties, līdz visi dejo un dzied viņu kāzu godos. Ierakstā piedalījās: Ieva Pīgozne, Ieva Liepa, Laura Aksika, B...

Gausi nāca, nu atnāc, tie bagāti Ziemassvētki, Trīs dieniņas, trīs naksniņas nāk pār kalnu dziedādami. Tradicionālās kultūras raidījuma "Laikarata riti" vadītāja Iveta Medene par Ziemassvētku tradīcijām iztaujā tradīciju zinātāju, grāmatas "Latviešu gadskārtu ieražas" sastādītāju Edīti Olupi.

Šai zemē, šai saulē viesiem vieni padzīvoju, Viņa saule, viņa zeme - tā visam mūžiņam. Līdz ar tumšajiem rudens vakariem iestājas Veļu jeb Dievaiņu laiks, kad aizsaulē aizgājušo senču gari nāk ciemoties pie dzīvajiem, piedaloties sakrālā veļu mielastā, tā uzturot dzīvu dzimtas vienotības ideju. Šo svētdien tradicionālas kultūras raidījumā "Laikarata riti" tradīciju pārzinātāju, grāmatas "Latviešu...

Šīs svētdienas latviešu tradicionālās kultūras raidījumā "Laikarata riti" dzirdēsit folkloras draugu grupas "Skandi" jeb Zanes Leimanes, Baibas Ērgles, Jumja Ločmeļa un Emīla Zonnes muzicēšanu kopā ar bērniem, kuriem arī ikdienā šie mūziķi māca dziedāšanu.

Peries, mana pādīte, pien'gariņā, Vārdiņu teikšu, tevi mazgadama. Kas ir Pirtīžas, un kā notiek bērna dancināšana jeb dīdīšana Krustabās, uzzināsit raidījumā LAIKARATA RITI, kurā Valmieras folkloras kopas "Griezes" dalībnieces - Guna Medne un Inga Geduševa dzied un stāsta par Pirtīžu un Krustabu izdarībām Valmierā.

Tur bij' labi talkā iet, kur lustīga saimeniece, kā bitīte vīvināja ap savām plūcējām. Tradicionālās kultūras raidījumā Laikarata riti dziedāšanas kopas "Burdons" talcinieki skandē talkas un maltuves dziesmas, kuras Latvijas radio 7. studijā ierakstīja skaņu režisors Māris Lācis. Lai samaltie milti pārtop maizes klaipos! Lai laba ābolu, biešu, burkānu, kartupeļu un kāpostu raža, klausoties un paši...

Te pelēna sika, te pelēna mīza, te biezputrēnu vārīja, te samtēns, te mieturēns, te karotēna. Pārdzen ganēns, attek sarkans sunēns, ruz, ruz, ruz, ruz, ruz! Kādas rudens talku un zivju kūpināšanas tradīcijas ir Rucavā, kas ir samtis, mieturis, ūniķis, dzersis un rokāve, uzzināsit šis svētdienas tradicionālās kultūras raidījumā "Laikarata riti", kurā kolorītā rucavnieku mēlē runās visīstākie rucavn...

"Tarkšķu mandolīnisti" ir folkloras kopas "Tarkšķi" jaunākā māsiņa, kas pēdējo gadu laikā īpašu uzmanību pievērš strinkšķināmajam instrumentam mandolīnai, to spēlējot gan mandolīnistu ansamblī, gan iekļaujot kapelā kopā ar vijolēm, akordeonu, ģitāru, basi un citiem instrumentiem. Ierakstā piedalījušies no 9 -19 gadus veci mandolīnisti. Galvenokārt spēlēja lielās meitenes, jo tas prasa noteiktu kva...

Jāņa diena sagaidīta, Jāņa diena pavadīta, Ar Dieviņu sanācām, ar Dieviņu šķirsimies. Kad atnāca Jāņa diena, tad līgoja Jāņa bērni, Kad atnāca Pēter' diena, tad līgos Pēterītis. Jāņus latvieši svētī trīs dienas un trīs naktis un līgo līdz pat Pēteriem. Tāpēc Jāņa dienā raidījumā varat līgot kopā ar tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dziedātājiem: Valdu Vītolu, Zoju Heimrāti, Margu Stalti, I...

Rīga dimde, Rīga dimde, kas to Rīgu dimdināj'? Tai meitai pūru kala, kam trejādi bāleliņ'. Kas akadēmiskajā "Latviešu tautasdziesmu" 11. sējuma izdevumā "Kāzas" būs iekšā un kādas būs atšķirības, salīdzinot ar kāzu dziesmām Barona Dainās, uzzināsit raidījumā, kur Iveta Medene iztaujās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieces: Beatrisi...

Jānīt's jāja gad' apkārti, atjāj Jāņa vakariņu, līgo, līgo, Norīb zeme atjājot, noskan pieši nolecot, līgo, līgo. Neticami, bet pēc trīs nedēļām līgosim, siesim sieru un daudzināsim Jāni. Tāpēc steigšus jāatkārto līgotnes, kuras līdz Jāņiem var vēl paspēt iemācīties. Šīs svētdienas tradicionālās kultūras raidījumā Laikarata riti Jāņa dziesmas dziedās Folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači".

Kas Mātes dienā būtu tas svarīgākais - vai savas māmiņas un vecmāmiņas samīļošana, visjaukāko un nebēdnīgāko brīžu atcerēšanās vai gardumu un ziedu dāvāšana? Droši vien viss, ko pieminēju. Bet ir vēl kas svarīgs. Atcerēties, iemācīties un tālāk dziedāt savu vecmāmiņu, vecvecmāmiņu dziedātās auklēšanas, šūpļa un ucināmās dziesmas. Raidījumā par šūpuļdziesmām un ucināmajām dziesmām latviešu bērnu fo...

Aijā, mani mēļi svārki, plandaties, plandaties. Plandaties, plandaties šo svētdienu kūmībās. Raidījumā Laikarata riti skan Tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" jaunākie mūzikas ieraksti - Kūmu godu dziesmas, kas iedziedātas Latvijas radio 7 studijā. Skaņu režisors Māris Lācis.

Jūs kūmiņas nezināt, kur pādīte radījās: No debesu nolaidās ar sudraba ķēdītēm, Ar sudraba ķēdītēm, iekš sudraba šūpulīš'. Deviņus mēnešus māmiņa savu mazuli nēsā zem sirds, un tad, kad viņš ir piedzimis, pienāk brīdis, kad bērns jārāda pasaulei: jādod vārds un jāuzņem dzimtā. Kā to pēc sentēvu tradīcijām Kristībās, Krustabās jeb Kūmu godos izdarīt, tradicionālās kultūras raidījuma "Laikarata riti...

Atnāca Lieldiena pār augstiem kalniem, Pār augstiem kalniem, pār zaļiem mežiem: Krāsainas oliņas mētādama, Mazos bērniņus šūpodama. Šīs svētdienas tradicionālās kultūras raidījumā "Laikarata riti" plkst.16.35 pēc klausītāju lūguma Latvijas radio programmu vadītāji Iveta un Vidvuds Medeņi dziedās Lielās dienas dziesmas. Latvijas radio ir brīnišķīga iespēja noklausīties raidījumus arhīvā, tā vairākk...

Tiklīdz pavasara siltā saulīte un dienvidus, un vakaru mīkstie vēji atsedza balto sniega sagšu no zemes māmiņas mīlīgā vaiga, un daba sāka mosties no cietā ziemas miega,un cīrulis trillinādams pacēlās virs druvas, tūliņ atskanēja arī malu malās līksmas gaviļu dziesmas iz cilvēka krūts. Šie pirmie gavilētāji bija gani un sevišķi avju gani, kuriem drusku vēlāk pievienojās arī govju gani. Bet gavilēj...

Grupas "VILKI" repertuāra pamatā ir karavīru dziesmas, bet šoreiz dzirdēsit vīru dziedātās jūras braucēju, zvejnieku un pārcēlāju dziesmas, kas ierakstītas Gaujas krastā "Lejzemnieku" mājās, tā jūras dziesmām piešķirot neatkārtojamu skanējumu. Edgars Lipors, Andris Balcers, Gundars Kalniņš, Jānis-Atis Krūmiņš un Jānis Kušķis dzied un teic tā: Vīri karā vai jūrā, dzied par vienu un to pašu - par mā...

Meteņvakarā gāja jaunie un vecie laisties ar ragavām no kalna lejā, paņēma salmu kūļus līdzi, alu, pīrāgus, cūku skuldurus. Sanāca, kur bij' lielāks un labāks kalns, vai visi apkārtējie nāburgi, dedzināja salmus, tad laidās no kalna lejā līdz pat pusnaktij. Piesēdās pilnas ragavas. Tad, kad sāka skriet uz leju, tad visiem vajadzēja kliegt: "Urā, urā, mūsu tēvam gari lini, viņu tēvam tā kā tapas" j...

Uz Meteni tālu braucu, lai liniņi gari aug, Uz Lieldienu šūpojos, lai telītes barojās. Šīs svētdienas raidījumā gatavosimies viskrāšņākajai un izdarībām bagātākajai gadskārtas svētku dienai - Buduļdienai, Pīrāgdienai, Vastalāvim, Metenim, Skuldurvakaram jeb Ķuļu vakaram, kurš svinēts starp ziemas saulgriežiem un pavasara ekvinokciju. Ķīnieši šajā dienā atzīmē Jauno gadu, Brazīlijā ir karnevālu kul...