Šīs dienas acīm

3. maijā noslēdzās vēsturnieka, publicista, ilggadēja Latvijas Nacionālā arhīva darbinieka Jāņa Riekstiņa (1942.–2025.) mūžs. Strādīgs, korekts, precīzs un ļoti ražīgs – tā savu mūžībā aizgājušo kolēģi raksturo Nacionālā arhīva darbinieki. Viņa profesionālās kvalitātes varēja novērtēt arī vairākās sarunās, kas izskanējušas Latvijas Radio ēterā. Jāņa Riekstiņa pētījumu tēma bija padomju varas pastr...

Šodien atzīmējam Deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 35. gadadienu. 1990. gada 4. maijā par deklarāciju nobalsoja 138 toreizējās Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti no pavisam 201 ievēlētā. Šis rezultāts nebūtu iespējams bez visa līdz tam notikušā Trešās atmodas procesa, par kura nozīmīgāko virzītāju kļuva 1988. gada rudenī izveidotā Latvijas Tautas fronte. Doma par šā...

8. maijā atzīmēsim 80. gadadienu kopš Otrā pasaules kara noslēguma Eiropā. Kā ikvienā karā, arī šajā globālajā konfliktā bija zaudētāji un uzvarētāji. Šoreiz raidījumā vairāk par karu zaudējušās puses – nacistiskās Vācijas un fašistiskās Itālijas – līderu personībām un likteņiem. Par tiem šodienas raidījumā vēsturnieka, profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Ineša Feldmaņa vēstījums...

20. aprīlī aprit simtā gadskārta, kopš dzimis vēsturnieks, savulaik Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis un Latvijas Okupācijas muzeja pētniecības programmas vadītājs Heinrihs Strods. Profesors aizgāja mūžībā 2012. gada 13. aprīlī, un tolaik, godinot viņa piemiņu, aicināju uz sarunu literatūrvēsturnieku, tobrīd Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēdētāju...

Jau mazāk nekā mēnesis mūs šķir no brīža, kad atzīmēsim 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma Eiropā. Šī kara rezultāti joprojām ietekmē mūsu politisko realitāti, tai skaitā pēckara starptautisko izkārtojumu. Nereti dzird to dēvējam par Jaltas - Potsdamas sistēmu jeb kārtību. Runa ir par Otrā pasaules kara uzvarētāju lielvalstu – Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Padomju Savienības – v...

Pirms 80 gadiem Eiropā noslēgumam tuvojās Otrais pasaules karš. Šī kara iznākums noteica mūsu pasaules daļas likteni turpmākajās desmitgadēs un turpina to ietekmēt joprojām. Raidījumā Šīs dienas acīm pieskarsimies notikumiem, kas tuvināja karu noslēgumam - par Vācijas izmisīgo mēģinājumu vērst kara gaitu sev par labu, 1945. gada janvārī uzsākot uzbrukumu Rietumu frontē, un par tam sekojošo sagrāvi...

17. martā jau ceturto gadu pēc kārtas oficiāli atzīmējām Nacionālās pretošanās kustības dienu. Datuma izvēlei pamatā Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memoranda datējums - šo dokumentu 188 Latvijas sabiedrībā ievērojamas personas parakstīja, apliecinot latviešu nācijas valstsgribu situācijā, kad Latvija atradās nacistiskā režīma okupācijas varā, savukārt perspektīvā tai draudēja atkārtota staļ...

Laiks pirms 80 gadiem 1945. gada pirmajā pusē bija viens no nežēlīgākajiem periodiem latviešu nācijas vēsturē. Ierauti Otrā pasaules kara cīņās, lielākoties neatkarīgi no viņu pašu gribas un izvēles latvieši karoja un krita abās frontes pusēs.  Kā zināms, aktīva kaujas darbība līdz pat kara pēdējām dienām notika arī Latvijas teritorijā, kura Sarkanajai armijai pretojās Kurzemē ielenktais vācu armi...

7. martā mūs sasniedza skumja vēsts – mūžībā devusies mākslas zinātniece un pedagoģe, tēlniecības pētniece Rūta Čaupova. Savulaik tikos ar Rutu Čaupovu raidījumā Šīs dienas acīm, vēstot par tēlnieka Kārļa Zāles daiļradi. Fragmentus no šiem raidījumiem piedāvāju jūsu uzmanībai.

Pirms 80 gadiem Otrā pasaules kara gaitā Latvijā pamazām atgriezās padomju atkārtotā okupācija, un kā viens no „jaukumiem”, ko šī vara nesa sev līdzi, bija arī lauksaimniecības kolektivizācija, kas pašos pamatos mainīja ne tikai īpašuma attiecības un saimniekošanas kārtību, bet lielā mērā arī ierasto Latvijas lauku dzīvesveidu, kas bija veidojies nepārspīlējot, gadsimtiem ilgi. Par to, kas tad bij...

Kurzemes cietoksnis no padomju laika literatūras pazīstams arī kā "Kurzemes katls" bija nacistiskās Vācijas spēku kontrolētajā teritorija, kas pirms 80 gadiem bija izveidojusies Latvijā, un pastāvēja šeit līdz pat Otrā pasaules kara noslēgumam Eiropā. Līdz ar to Latvijas zeme un tauta globālās kataklizmas pēdējā cēlienā kalpoja par divu totalitāro varu kaujas lauku. Raidījumā Šīs dienas acīm par t...

Šobrīd aktuālās norises liek mums uzdot jautājumu – kā un kāpēc kvalitatīva demokrātija var pārtapt nedemokrātiskā valsts modelī? Spilgtākais vēstures piemērs šai ziņā ir nacistu nākšana pie varas Vācijā 1933. gadā. Vācijas nacifikācijas procesam pievēršamies raidījumā Šīs dienas acīm sarunā ar vēsturnieku, profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Inesi Feldmani.

27. janvārī mūs sasniedza ziņa, kā mūžībā devies dzejnieks, sabiedrisks darbinieks un diplomāts, viens no Trešās atmodas un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas līderiem Jānis Peters. Savulaik Jānis Peters ir piedalījies raidījumos Šīs dienas acīm, kuru fragmentus piedāvājam noklausīties. Vispirms neliela daļa no raidījuma, kas izskanēja 2008. gada jūnijā. Tas bija veltīts tobrīd savas šīs...

26. janvārī atzīmējam 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de iure. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto Augstākā padome, respektīvi, Pirmajā pasaules karā uzvarējušo valstu - Lielbritānijas, Francijas, Japānas, Itālijas un Beļģijas - pārstāvji konferences laikā Parīzē pieņēma lēmumu par Latvijas un Igaunijas atzīšanu par pilnvērtīgiem starptautisko attiecību subjektiem. Ar to vaiņagojās...

Šogad atzīmējam jau 34. gadadienu kopš 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Tas bija izšķirošs posms Latvijas un Baltijas nāciju virzībā uz valstiskās neatkarības atjaunošanu, kulminācija sabiedrības nevardarbīgajā cīņā par atbrīvošanos no totalitārās padomju sistēmas žņaugiem. Raidījumā Šīs dienas acīm redzējums uz tā laika norisēm, kādu dažādos gados snieguši šī raidījuma viesi.

Šis gads Latvijai iezīmīgs ar vairākām spilgtām gadskārtām, no kurām pamanāmākā neapšaubāmi ir latviešu grāmatniecības piecsimtgade. Tāpēc raidījumā Šīs dienas acīm īsi stāsti par vairākām nozīmīgām personībām, kam dažādos laikos bijusi paliekama vieta latviešu drukātā vārda vēsturē un kurām šogad atzīmējamas apaļākas vai mazāk apaļas dzīves gadskārtas.  Kā pirmais šajā sarakstā Nikolajs Mollīns,...

Tā jau tas ap gadumiju ierasts, ka atskatāmies uz jautājumiem un spriedumiem, kuri izskanējuši sarunās aizvadītā gada raidījumos. Vispirms piedāvājam fragmentu no sarunas pērnā gada iesākumā ar Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītāju Daini Poziņu. Sarunas temats - karš kā šodienas realitātē. Gada vidū pasaule, uz brīdi novērsusi uzmanību no asiņainiem konfliktiem, vēroja...

Pēdējā laikā Sīrija un Libāna atkal ir pasaules uzmanības centrā sakarā ar tur notiekošajām militāri politiskajām norisēm. Saruna par, iespējams, unikālo dažādu konfesiju, virzienu, baznīcu dažādību, kuras pastāv šajās senajās kristīgajās zemēs, pirmām kārtām Sīrijā un Libānā, kur tā daudzveidība ir vislielākā. Raidījuma viesis - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents Andris...

Pēdējā laikā Sīrija un Libāna atkal ir pasaules uzmanības centrā sakarā ar tur notiekošajām militāri politiskajām norisēm, un ar šīm norisēm diezgan ciešā sakarā un daudz informācijas pavīd arī par dažādām konfesijām, novirzieniem, kas šajās teritorijās ir plaši izplatīti un nosaka arī lielā mērā tur valdošo politisko klimatu.  Raidījumā saruna par, iespējams, unikālo dažādu konfesiju, virzienu, b...

80 gadi mūs šķir no notikumiem 1944. gada decembra sākumā Kurzemē. Proti, laikā no 1944. gada 4. līdz 9. decembrim tobrīd Kurzemi kontrolējošie vācu okupācijas spēki Zlēku pagastā nodedzināja vairākas zemnieku sētas un nogalināja apmēram 160 cilvēkus, tai skaitā civiliedzīvotājus, sievietes, bērnus.  Par šo notikumu stāsts raidījumā Šīs dienas acīm. Analizē vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latv...

Ukrainas visjaunākajā vēsturē rudens beigas un ziemas sākums vairākkārt izrādījusies liktenīgu pārmaiņu sezona. Dienās, kad gaisā vēdīja tuvojošās ziemas elpa, ļaudis pulcējās Kijivas centrā Neatkarības laukumā ukrainiski - Майдан Незалежності, lai novērstu varas politiskās manipulācijas un pieprasītu politiskā procesa korekciju. Šo bilanci var aizsākt ar 2000. gada decembrī sākušos protestu ciklu...

2024. gada 9. novembrī apritēja 35. gadadiena, kopš krita Berlīnes mūris - tas ir notikums, kas simboliski iezīmēja padomju sistēmas sabrukumu un līdz ar to Austrumu un Rietumu demokrātisko, brīvā tirgus un totalitārā komunisma sabiedrību globālās pretstāves beigas. 1961. gadā toreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas vara slēdza robežu ar Rietumberlīni un sāka to aprīkot ar aizsargbūvēm, kuru g...

1924. gada novembra sākums ir laiks, kad pirmo reizi tā brīža neatkarīgajā Latvijā iznāk žurnāls „Atpūta” – žurnāls, kam ir īpaša vieta visā Latvijas preses vēsturē. Par „Atpūtu”, kāda tā bija un kāpēc tā ir īpaša, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieci Inetu Lipšu.  „Atpūta” ir savā ziņā starpkaru neatkarīgās Latvijas ikona, viena no ikonām, tā varētu teikt, viens no tiem artefaktiem, ka...

16. oktobrī Rīgas pilsētas vadība lēma par dažām izmaiņām Rīgas pilsētvidē, proti, runa ir par vairākiem pieminekļiem, kas vai nu pazudīs, vai, stipri izmainīti turpmāk varētu būt Rīgas vidē skatāmi. Par visu šo pieminekļu situāciju un ko mums no tā būs mācīties un secināt saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Analizē Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Mēs...

Turpinām sarunu par padomju represīvo iestāžu darbību Latvijā pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara. Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Artūrs Žvinklis. Sistematizējot to, ko mēs iepriekšējā sarunā skārām ar tādiem konkrētiem piemēriem, vai varam iezīmēt zināmu hronoloģiju šajā represīvo iestāžu darbībā - kas bija galvenie šīs darbības virzieni kara noslēguma posmā, tūlīt pēc kara,...