Šīs dienas acīm

2025. gada 17. maijā apritēja 125 gadi, kopš nācis pasaulē Herberts Cukurs. Kā ir teikts latviešu Vikipēdijā - lidotājs un žurnālists, bet angļu Vikipēdija jau pirmajā rindā nenoklusē arī to, ka nacistu kolaborants. Starp citu, februārī apritēja arī 60. gadskārta, kopš Herberts Cukurs šķīrās no dzīves Montevideo, Urugvajā, visai neordināros apstākļos.  Saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar muzeja "E...

Laiks pirms 85 gadiem, 1940. gada jūlijā, bija traģiska pagrieziena brīdis latviešu nācijas liktenī. Padomju okupācijas varas izveidotā marionešu valdība ar Augustu Kirhenšteinu priekšgalā organizēja tā sauktās Tautas Saeimas vēlēšanas, kuras notika 14. un 15. jūlijā. Balsot varēja tikai par vienu sarakstu - tā saukto Darba tautas bloku. 21. jūlijā, sanākuši uz savu pirmo sēdi, jaunievēlētie deput...

Raidījumā Šīs dienas acīm atgriežamies 110 gadus senā pagātnē, kad mūsu dzimtene bija nonākusi Pirmā pasaules kara kauju ugunīs. Krievijas impērijai, kuras sastāvā bija arī latviešu zemes, 1915. gads nesa smagus pārbaudījumus – izpaudās cara armijas organizatoriskie un tehniskie trūkumi, kas tai liedza līdzvērtīgi pretoties pārākajai vācu kara mašīnai, rezultāts bija atkāpšanās no impērijas galēji...

Raidījumā Šīs dienas acīm atkal pievēršamies notikumiem, kas mūsu dzimtenē risinājās pirms 85 gadiem - 1940. gada 17. jūnijā, kad Rīgā ienāca Sarkanās armijas kolonnas, tika brutāli pārtraukta Latvijas Republikas neatkarīgā pastāvēšana un iesākās pusgadsimtu ilgais okupācijas un aneksijas laikmets.  Staļiniskais režīms, kura varā bija nonākusi Latvija un tās kaimiņvalstis, bija kas gluži citāds ne...

Apritējusi simtā gadskārta notikumam, kuram bija lemts grozīt pasaules likteņus. 1914. gada 29. jūnijā Sarajevā, toreizējās Austroungārijas impērijas autonomās provinces Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā serbu jaunietis, faktiski vēl pusaudzis Gavrilo Princips nāvējoši sašāva Austroungārijas troņmantinieku erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu – hercogieni Sofiju. Gavrilo Pricipa šāvieni...

18. jūnijā savu 90. dzimšanas dienu svinēja vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Valdis Bērziņš. Jubilāra mūža tēma ir latviešu strēlnieku vēsture. Šīs tēmas sakarā savulaik tapa raidījumi, kuru fragmenti apkopoti šajā raidījumā, suminot jubilāru.

1940. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas sūtnis Padomju Savienībā Fricis Kociņš tika izsaukts pie padomju ārlietu ministra Vjačeslava Molotova, kurš saņēma PSRS ultimātu Latvijas valdībai. Tajā mūsu valstij tika pārmesta Padomju Savienībai nedraudzīga ārpolitika, iepriekšējā gadā noslēgtā savstarpējās palīdzības līguma neievērošana un izvirzītas prasības nekavējoties izveidot Latvijā citu valdību...

Šogad aprit 120. gadskārta kopš 1905. gada revolūcijas notikumiem, tāpat šogad atzīmējam 160. gadskārtu, kopš dzimuši latviešu literatūras klasiķi, dzīvē laulāti draugi – Rainis un Aspazija. Piektajam gadam bija liela ietekme uz abu literātu dzīves un radošās darbības ceļu. Raidījums Šīs dienas acīm veltīts brīvības ideju, revolucionārisma, kreisuma lomai Raiņa un Aspazijas liktenī un 19. gadsimta...

Laiks pirms 120 gadiem, 1905. gada vasara, mūsu dzimtenei bija iedvesmojošu cerību, bet arī draudīgu priekšnojautu periods. Uzliesmojusi gada sākumā, vērsās plašumā Piektā gada revolūcija. Tā satricināja visu toreizējo Krievijas impēriju, taču Latvijā bija sevišķi spēja un arī nežēlīga. Revolūcijā izlauzās cara valstī desmitgadēm briedušās problēmas, kuru galvenais iemesls bija šīs impērijas hroni...

2025. gadā atzīmējam 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma. Grandiozajā cīņā, kurā tā vai citādi tika ierauta lielākā daļa cilvēces, liela nozīme bija personībām, kuras stājās karojošo valstu priekšgalā. Raidījumā Šīs dienas acīm vēstījums par līderiem, kuri vadīja tā dēvēto antihitlerisko koalīciju, respektīvi, kara uzvarētāju pusi. Atšķirībā no divām citām koalīcijas lielvalstīm Britu...

3. maijā noslēdzās vēsturnieka, publicista, ilggadēja Latvijas Nacionālā arhīva darbinieka Jāņa Riekstiņa (1942.–2025.) mūžs. Strādīgs, korekts, precīzs un ļoti ražīgs – tā savu mūžībā aizgājušo kolēģi raksturo Nacionālā arhīva darbinieki. Viņa profesionālās kvalitātes varēja novērtēt arī vairākās sarunās, kas izskanējušas Latvijas Radio ēterā. Jāņa Riekstiņa pētījumu tēma bija padomju varas pastr...

Šodien atzīmējam Deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 35. gadadienu. 1990. gada 4. maijā par deklarāciju nobalsoja 138 toreizējās Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti no pavisam 201 ievēlētā. Šis rezultāts nebūtu iespējams bez visa līdz tam notikušā Trešās atmodas procesa, par kura nozīmīgāko virzītāju kļuva 1988. gada rudenī izveidotā Latvijas Tautas fronte. Doma par šā...

8. maijā atzīmēsim 80. gadadienu kopš Otrā pasaules kara noslēguma Eiropā. Kā ikvienā karā, arī šajā globālajā konfliktā bija zaudētāji un uzvarētāji. Šoreiz raidījumā vairāk par karu zaudējušās puses – nacistiskās Vācijas un fašistiskās Itālijas – līderu personībām un likteņiem. Par tiem šodienas raidījumā vēsturnieka, profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Ineša Feldmaņa vēstījums...

20. aprīlī aprit simtā gadskārta, kopš dzimis vēsturnieks, savulaik Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis un Latvijas Okupācijas muzeja pētniecības programmas vadītājs Heinrihs Strods. Profesors aizgāja mūžībā 2012. gada 13. aprīlī, un tolaik, godinot viņa piemiņu, aicināju uz sarunu literatūrvēsturnieku, tobrīd Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēdētāju...

Jau mazāk nekā mēnesis mūs šķir no brīža, kad atzīmēsim 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma Eiropā. Šī kara rezultāti joprojām ietekmē mūsu politisko realitāti, tai skaitā pēckara starptautisko izkārtojumu. Nereti dzird to dēvējam par Jaltas - Potsdamas sistēmu jeb kārtību. Runa ir par Otrā pasaules kara uzvarētāju lielvalstu – Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Padomju Savienības – v...

Pirms 80 gadiem Eiropā noslēgumam tuvojās Otrais pasaules karš. Šī kara iznākums noteica mūsu pasaules daļas likteni turpmākajās desmitgadēs un turpina to ietekmēt joprojām. Raidījumā Šīs dienas acīm pieskarsimies notikumiem, kas tuvināja karu noslēgumam - par Vācijas izmisīgo mēģinājumu vērst kara gaitu sev par labu, 1945. gada janvārī uzsākot uzbrukumu Rietumu frontē, un par tam sekojošo sagrāvi...

17. martā jau ceturto gadu pēc kārtas oficiāli atzīmējām Nacionālās pretošanās kustības dienu. Datuma izvēlei pamatā Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memoranda datējums - šo dokumentu 188 Latvijas sabiedrībā ievērojamas personas parakstīja, apliecinot latviešu nācijas valstsgribu situācijā, kad Latvija atradās nacistiskā režīma okupācijas varā, savukārt perspektīvā tai draudēja atkārtota staļ...

Laiks pirms 80 gadiem 1945. gada pirmajā pusē bija viens no nežēlīgākajiem periodiem latviešu nācijas vēsturē. Ierauti Otrā pasaules kara cīņās, lielākoties neatkarīgi no viņu pašu gribas un izvēles latvieši karoja un krita abās frontes pusēs.  Kā zināms, aktīva kaujas darbība līdz pat kara pēdējām dienām notika arī Latvijas teritorijā, kura Sarkanajai armijai pretojās Kurzemē ielenktais vācu armi...

7. martā mūs sasniedza skumja vēsts – mūžībā devusies mākslas zinātniece un pedagoģe, tēlniecības pētniece Rūta Čaupova. Savulaik tikos ar Rutu Čaupovu raidījumā Šīs dienas acīm, vēstot par tēlnieka Kārļa Zāles daiļradi. Fragmentus no šiem raidījumiem piedāvāju jūsu uzmanībai.

Pirms 80 gadiem Otrā pasaules kara gaitā Latvijā pamazām atgriezās padomju atkārtotā okupācija, un kā viens no „jaukumiem”, ko šī vara nesa sev līdzi, bija arī lauksaimniecības kolektivizācija, kas pašos pamatos mainīja ne tikai īpašuma attiecības un saimniekošanas kārtību, bet lielā mērā arī ierasto Latvijas lauku dzīvesveidu, kas bija veidojies nepārspīlējot, gadsimtiem ilgi. Par to, kas tad bij...

Kurzemes cietoksnis no padomju laika literatūras pazīstams arī kā "Kurzemes katls" bija nacistiskās Vācijas spēku kontrolētajā teritorija, kas pirms 80 gadiem bija izveidojusies Latvijā, un pastāvēja šeit līdz pat Otrā pasaules kara noslēgumam Eiropā. Līdz ar to Latvijas zeme un tauta globālās kataklizmas pēdējā cēlienā kalpoja par divu totalitāro varu kaujas lauku. Raidījumā Šīs dienas acīm par t...

Šobrīd aktuālās norises liek mums uzdot jautājumu – kā un kāpēc kvalitatīva demokrātija var pārtapt nedemokrātiskā valsts modelī? Spilgtākais vēstures piemērs šai ziņā ir nacistu nākšana pie varas Vācijā 1933. gadā. Vācijas nacifikācijas procesam pievēršamies raidījumā Šīs dienas acīm sarunā ar vēsturnieku, profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Inesi Feldmani.

27. janvārī mūs sasniedza ziņa, kā mūžībā devies dzejnieks, sabiedrisks darbinieks un diplomāts, viens no Trešās atmodas un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas līderiem Jānis Peters. Savulaik Jānis Peters ir piedalījies raidījumos Šīs dienas acīm, kuru fragmentus piedāvājam noklausīties. Vispirms neliela daļa no raidījuma, kas izskanēja 2008. gada jūnijā. Tas bija veltīts tobrīd savas šīs...

26. janvārī atzīmējam 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de iure. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto Augstākā padome, respektīvi, Pirmajā pasaules karā uzvarējušo valstu - Lielbritānijas, Francijas, Japānas, Itālijas un Beļģijas - pārstāvji konferences laikā Parīzē pieņēma lēmumu par Latvijas un Igaunijas atzīšanu par pilnvērtīgiem starptautisko attiecību subjektiem. Ar to vaiņagojās...

Šogad atzīmējam jau 34. gadadienu kopš 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Tas bija izšķirošs posms Latvijas un Baltijas nāciju virzībā uz valstiskās neatkarības atjaunošanu, kulminācija sabiedrības nevardarbīgajā cīņā par atbrīvošanos no totalitārās padomju sistēmas žņaugiem. Raidījumā Šīs dienas acīm redzējums uz tā laika norisēm, kādu dažādos gados snieguši šī raidījuma viesi.