Šīs dienas acīm

Raidījumā Šīs dienas acīm atgādinām par pagātnes notikumiem, kuriem šomēnes aprit apaļas gadskārtas un kuri saistīti ar Latvijai un pasaulei nozīmīgiem vēsturiskiem procesiem. Kā pirmajam šajā virknē pieskarsimies notikumam pirms 125 gadiem: 1896. gada februārī vienlaicīgi Vīnē un Leipcigā nāca klajā toreizējās Austroungārijas ebreju intelektuāļa Teodora Hercla darbs "Der Juden Staat" ("Ebreju val...

26. janvārī atzīmējām simto gadadienu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de iure, kas notika toreizējā Antantes valstu augstākās padomes sesijā Parīzē 1921. gadā. Tas bija ārkārtīgi nozīmīgs jaunās Latvijas valsts sasniegums, kas vainagoja un lielā mērā padarīja neatgriezenisku neatkarības iekarošanas procesu. Par šī procesa virzību līdz 1919. gada vidum, kad tika parakstīts Pirmo pasaules karu no...

26. janvārī atzīmēsim simto gadadienu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de iure 1921. gadā. 26. janvārī sabiedroto Augstākā padomē, respektīvi, Pirmajā pasaules karā uzvarējušo valstu - Lielbritānijas, Francijas, Japānas, Itālijas un Beļģijas - pārstāvji konferences laikā Parīzē pieņēma lēmumu par trīs nesen savu neatkarību izkarojušo Baltijas valstu atzīšanu par pilnvērtīgiem starptautisko attie...

Atzīmējot 30. gadskārtu kopš 1991. gada janvāra barikāžu dienām, šomēnes vairākos raidījumos atgādinām par tālaika notikumiem. 1991. gada 20. janvāra vakarā Rīgas Speciālo uzdevumu milicijas vienība, plašāk pazīstama ar savu krievisko abreviatūru OMON, uzbruka toreizējai Iekšlietu ministrijas ēkai Raiņa bulvārī. Uzbrukums bija pamatīgi sagatavots, ēkas aizstāvjiem pilnīgi negaidīts, uzbrucējiem bi...

Atzīmējot 30. gadskārtu kopš 1991. gada janvāra barikāžu dienām, šomēnes vairākos raidījumos atgādinām par tālaika notikumiem. Šodien par pašām janvāra barikādēm, par to tapšanas apstākļiem un nozīmi.  Vispirms fragments no Prinstonas universitātes politikas zinātņu profesora Marka Beisingera priekšlasījuma barikāžu laikam veltītā zinātniskā konferencē, kas notika Rīgā 2016. gada janvārī. Minētās...

2021.gada janvārī atzīmēsim 30. gadskārtu kopš 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem. Barikādes Rīgā un abās pārējās toreizējās Baltijas padomju republiku galvaspilsētās bija kulminācija Baltijas tautu cīņai par sava suverēnā valstiskuma atjaunošanu. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats notikumos, kas noteica situācijas virzību pretim 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Šoreiz par notikumiem 1990. g...

2021.gada janvārī atzīmēsim 30. gadskārtu kopš 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem. Barikādes Rīgā un abās pārējās toreizējās Baltijas padomju republiku galvaspilsētās bija kulminācija Baltijas tautu cīņai par sava suverēnā valstiskuma atjaunošanu. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats notikumos, kas noteica situācijas virzību pretim 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Konkrētāk norisēm 1989. gadā....

Arī šajā raidījumā Šīs dienas acīm atceramies vairākas pagājušā gadsimtā mūsu nācijai nozīmīgas personības, kuru dzīves apaļas un pusapaļas gadskārtas atzīmējām aizejošajā gadā. Sāksim ar ilggadējo Latvijas Nacionālā teātra vadītāju Alfredu Amtmani-Briedīti, kopš kura dzimšanas šogad apritēja 135 gadi. Alfreda Amtmaņa-Briedīša vadīto Nacionālo teātri raksturo teātra zinātniece, Nacionālā teātra Li...

Arī šajā raidījumā, sagaidot gada nogali, pievēršamies vairākām ievērojamām personībām, kopš kuru dzimšanas šogad aprit apaļas un pusapaļas gadskārtas un kuru dzīvei un darbībai savulaik veltīti raidījumi. Šodien par vairākām personībām, kuru darbība, nozīmīgākais posms saistās ar 19. gadsimta otro pusi un 20. gadsimta pirmajām desmitgadēm. Tas bija latviešu nācijas tapšanai izšķirošs laika posms,...

Šim gadam tuvojoties noslēgumam, atceramies dažas no tām personībām, kurām šogad atzīmējam apaļas un pusapaļas jubilejas. Šodienas raidījumā par vairākiem izciliem cilvēkiem, kuri pagājušajos gadsimtos nozīmīgi ietekmējuši mūsu dzimtenes un mūsu senču vēsturiskās attīstības gaitu.  Pirmais no viņiem, Nikolajs jeb Nikolaus Mollīns, Antverpenē dzimis grāmatu iespiedējs, kurš 1588. gadā pārcēlās uz R...

Latvija Otrā pasaules kara rezultātā uz pusgadsimtu zaudēja savu faktisko neatkarību, kad kara gaitā to vispirms okupēja un anektēja Padomju Savienība, pēc tam okupēja nacistiskā Vācija, bet kara beigu posmā Latvijā atkal atgriezās padomju okupācijas režīms. Apmēram 130000 latviešu kara laikā nonāca Rietumeiropā, lielākoties kā bēgļi vai latviešu leģiona karagūstekņi. Tā radās latviešu trimda.  Ra...

1920. gada 19. novembris ir datums, kad Latvijā, Rīgā, rodas jauns teātris, kuram ir lemts nodzīvot šos simts gadus. Tas ir Dailes teātris, un šī teātra simts gadiem ir veltīta saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta teātra vēsturnieks, E. Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Otrā saruna. Dailes teātris. Pirmie 50 gadi aizrit Eduarda Smiļģa zīmē. Pirmā saruna  

1920. gada 19. novembris ir datums, kad Latvijā Rīgā rodas jauns teātris, kuram ir lemts nodzīvot šos simts gadus. Tas ir Dailes teātris, un šī teātra simts gadiem ir veltīta saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta teātra vēsturnieks, E. Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Pirmā saruna. Dailes teātra tapšanā un faktiski pirmais pusgadsimts ir saistīts ar režisora Eduarda Smiļģa vārdu. Dro...

Kad 1945. gada maijā Otrais pasaules karš noslēdzās Eiropā, cīņas vēl turpinājās planētas otrā pusē - Austrumāzijā un Klusā okeāna reģionā, kur sabiedrotajiem joprojām pretojās Japānas impērija. Faktiski Otrais pasaules karš bija kulminācija Japānas agresijai pret kaimiņvalstīm vairāku desmitgažu garumā. Pirmām kārtām, pret Ķīnu. Par Japānas un Ķīnas pretstāvi stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzīb...

Raidījumā paraudzīsimies uz karā ierauto latviešu karavīru likteni tā finālā - 1945. gadā. Vislielākais latviešu karavīru skaits nacistiskās Vācijas bruņoto spēku sastāvā tobrīd atradās Kurzemē Latviešu leģiona 19. divīzijas un citu vienību sastāvā. Par viņu likteni stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Tikām otra Latviešu leģiona divīzijas - 15.d...

Otrā pasaules kara fināls Eiropā 1945. gada aprīlī un maija sākumā. Centrālā vieta šajos notikumos, proti, nacistiskās Vācijas militārajā sagrāvē, bija kaujai par Berlīni. Vācijas galvaspilsētai uzbruka trīs Sarkanās armijas frontes, pilsētu ielencot un pēc tam izcīnot asiņainas kaujas tās ielās, kas noslēdzās ar vācu spēku kapitulāciju Berlīnē  1945. gada 2. maijā. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Na...

Otrais pasaules karš: norises 1945. gada pirmajos mēnešos. Frontes līnijām savelkoties ap Vāciju, miljoniem vāciešu šajā laikā nācās izbaudīt kara šausmas, kuras līdz tam viņu valsts, nacistiskā režīma vadīta, bija nesusi citām Eiropas zemēm. Sevišķi smaga bija situācija Vācijas austrumu apgabalos, kuros iespiedās Sarkanā armija.  Pamatoti baidoties no sarkanarmiešu plaši piekoptās vardarbības un...

Otrā pasaules kara noslēguma posms ir vistraģiskākais latviešu nācijai, kad lielākais skaits latviešu ir iesaistīti karadarbībā, cīnoties vienā un otrā frontes pusē, atsevišķos gadījumos latviešu vienībām Vācijas un Padomju Savienības spēku sastāvā nonākot tiešā kaujas darbībā citai pret citu. Taču tas ir arī laiks, kad visspilgtāk izpaužas latviešu nācijas centieni neiesaistīties cīņā nevienas ok...

1944. gada decembrī nacistiskā Vācija veica pēdējo mēģinājumu novērst savu totālo sakāves šajā karā. Tā bija uzbrukuma operācija Ardēnos Beļģijas un Luksemburgas teritorijā, kas sākās 1944. gada 16. decembrī. Operācijai bija koncentrēti labākie Vermahta spēki, līdz ar to nozīmīgi noplicinot Austrumu fronti, kur sekojošajai Sarkanās armijas ofensīvai 1945. gada janvāra vidū bija Vācijai katastrofāl...

  2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par militārajām norisēm Latvijā 1944. gada otrajā...

Šogad atzīmējot 75. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma, pievēršamies šī kara norisēm, izmantojot fragmantus no raidījumu cikla "Satumsums", kas pirmoreiz ēterā izskanēja no 2009. līdz 2015. gadam. Šajā pārraidē -  procesiem 1944. gadā, kas ievadīja nacistiskās Vācijas galīgo sagrāvi šai karā. Izšķirošs pavērsiens šai ziņā bija Rietumu sabiedroto desanta operācija Francijas ziemeļrietumos...

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par norisēm Latvijā 1944. gada vasarā, kad karadarbī...

11. augustā apritēja 100 gadi, kopš tika noslēgts Latvijas Republikas un Padomju Krievijas miera līgums, kas noslēdza arī Latvijas neatkarības karu. Miera līgumā padomju valdība labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atteicās no Krievijas valsts suverēnajām tiesībām uz Latvijas tautu un zemi. Tas tiek vērtēts kā svarīgākais starpkaru periodā noslēgtais divpusējais līgums, kā arī ir visvairāk citētais u...

Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Stāsts par norisēm 1944. gada pirmajā pusē. Toreizējās Padomju Savienības teritorijā šis laiks saistīts ar izšķirošo Sarkanās armijas triecienu Vērmahtam, tā saukto operāciju "Bagrations" jeb Baltkrievijas atbrīvošanas operāciju. Stāsta pētnieks Valdis Kuzmins. Lielākā daļa t...

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par norisēm Otrā pasaules kara Austrumu frontē. Sark...