Radio mazā lasītava

Visdrīzāk šo grāmatu labāk ielikt psiholoģiskās literatūras plauktiņā, jo grāmata jau nav par kalniem, bet par cilvēkiem, kuri kāpj kalnos un piedzīvo visas cilvēciskās emocijas, piedzīvo bailes un konfliktus, protams, piedzīvo arī neprātīgi skaisto virsotņu sajūtas. Kristīne un Kristaps Liepiņi kāpj kalnos, raksta grāmatas un fotografē. Laikā starp kalniem mēs ar Kristīni un Kristapu Liepiņiem ti...

Hesuss Karrasko romānu "Zem klajas debess" tulkotājs Edvīns Raups ieraudzīja jau pēc tā iznākšanas. "Zem klajas debess" ir Karrasko debijas romāns, kurš Spānijā kļuva par 2013.gada grāmatu, bet autors Hesuss Karrasko tagad tiek dēvēts par vienu no spilgtākajiem un pārsteidzošākajiem spāņu literatūras atklājumiem pēdējos gados. Apjomā neliels, bet ārkārtīgi intensīvs romāns, kurā zēns bēg no vajātā...

Ieteikusi un tulkojusi Silvija Brice – tā varam lasīt uz Monikas Helferes romāna "Bagāža" latviešu izdevuma vāka. Tā ir dzimtas triloģijas pirmā daļa, taču dzimtas sāgas esam pieraduši redzēt daudz, daudz biezākas. Šajā romānā ir lakoniski un koncentrēti teikumi, bet teju aiz katra teikuma ir noslēpums. Varbūt tāpēc, ka kalnos šī ģimene dzīvo noslēgtu un mazvārdīgu dzīvi, runā un aprunā tikai tur...

Viņš jau bija uzbūvējis eklektisma un jūgendstila ēkas kosmopolītiskajā Rīgā. Bet kāpēc viņš pēc Pirmā pasaules kara pievērsās arī funkcionālismam? Ebreju arhitekts Pauls Mandelštams arī pēc Ulmaņa apvērsuma, kad tika kultivēta „latviskās Rīgas arhitektūra”, saglabāja uzticību Bauhaus ideāliem – forma seko funkcijai, mazāk ir vairāk un patiesību nosaka materiāli. Mūs, protams, visvairāk interesē t...

Ja Fricis Treilands Maskavā nebūtu saticis Krišjāni Valdemāru, tad Krievzemē būtu par vienu ierindas mērnieku vairāk un mums nebūtu nekādas intereses par viņu uzzināt ko vairāk. Bet Fricis satika Krišjāni Valdemāru, kas sev raksturīgā manierē jauno puisi pierunāja sastādīt vārdnīcu, bet vēlāk – doties etnogrāfiskā ekspedīcijā un vākt latviešu gara mantas. Fricis Treilands kļuva par Frici Brīvzemni...

Šo grāmatu viņš veltīja savai sievai Marijai, kas ir vijolniece. Pastaigājoties un sarunājoties, somu komponists un mūzikas žurnālists Osmo Tapio Reihele radīja grāmatu, ko varētu ielikt "populāri populāro" grāmatu plauktiņā, ja vien teksts kaut kur ap vidu nekļūtu sarežģītāks, kā atzīst pats autors. Un tātad – grāmatas nosaukums ir "Kāpēc laikmetīgā mūzika ir tik sarežģīta". Osmo Tapio Reihele li...

Pārcelties no Ungurpils uz Rīgu vai no Rīgas uz Barselonu – kas ir sarežģītāk?  Kā skaidrot svešuma sajūtu? Un kāds Viļa Kasima "Svešuma grāmatai" sakars ar portugāļa Pesoa "Nemiera grāmatu"? Sarunā ar rakstnieku Vili Kasimu vairakkārt pieminām vārdu "aģents", jo Vilis Kasims ir viens no nedaudzajiem Latvijas literārajiem aģentiem. Viņa literārā aģenta pieredzei gan nav īsti nekāda sakara ar viņa...

Izdevniecības "Omnia mea” grāmatas vienmēr ir īpašas. Tās izvēlējusies un izdevusi franču valodas tulkotāja Inta Geile. Šogad viņa saņēma balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā. Viņa ir  tulkotāja, pasniedzēja un izdevēja. Radio mazajā lasītavā esam lasījuši gan Denī Didro "Paradokss par aktieri",  Semjuela Beketa Stāstus par neko", Albēra Kamī "Piezīmju grāmatiņu", Van Goga "Vēstules no Provans...

Jāna Kaplinska eseju un viedokļrakstu tematu loks ir ārkārtīgi plašs: no mauriņa pļaušanas un parfīmiem līdz Lielajam sprādzienam un dievam, no šumeru eposiem un Laodzi līdz pilsētplānošanai un geju kultūrai. Tomēr brīvība, valoda, dvēsele, cilvēka eksistenciālie jautājumi un paša "es" attiecības ar pasauli ieņem īpašu vietu viņa domu apļos. Jāna Kaplinska pārdomu izlasi "Viss ir brīnumains" no ig...

Kā var uzzīmēt balsi? Kā izskatās, ja Gundega Šmite saka: "Koncerts stāstos"? Tas ir iespējams, autorei sadarbojoties ar mākslinieci Gitu Treici. Komponistes un tagad jau arī mūzikas terapeites Gundegas Šmites dzīve rit Grieķijā un Latvijā. Viņa mūziku, literatūru un terapiju uzskata par dabisku lietu kārtību. Viņas kontā jau ir grāmatas "Brīnišķā operas pasaule" un "Grieķu svīta", bet jaunākā stā...

Raiņa un Aspazijas trimdas zemē Kastaņolā, Šveicē, kur tagad atrodas ne tikai abiem dzejniekiem veltīta ekspozīcija, bet arī ielas, kas nosaukta abu dzejnieku un patriotu vārdā, Aspazijas 160.dzimšanas dienas svinībās piedalījās arī Radio mazā lasītava. Kopā ar Gundaru Āboliņu un Ingvildu Strautmani ceļoja arī Raiņa atmiņu grāmata "Kastaņola" un literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas ieteiktas Asp...

Būt par detektīvu un nenogurstoši jautāt, atgriežoties pie viena vai otra fakta, kam figurē dažādas versijas. Iesaistīt jaunās tehnoloģijas, lai gūtu apstiprinājumu. Tā varētu raksturot darbu, ko veikusi Brigita Ducmane, pētot Aspazijas dzīvi. Viņa pati gan nesagaidīja pētījuma iznākšanu vienos vākos, iespējams, ka tajā ir vēl arī nepabeigti teksti, bet tieši Aspazijas dzimšanas dienā – 16. martā...

Varbūt esat ievērojuši māju Bulduros, Vienības prospektā, kuras melnraibās konstrukcijas ir atsauces uz Tjūdoru stilu? Tā ir būvēta un iekārtota tipiski britiski, jo piederēja britiem - Lūsijas Adisones ģimenei. Ja tagad jau vairāk zinām par vācbaltiešiem, tad "briti Latvijā" joprojām ir "un citi", kaut gan viņiem piederēja kuģu rēderejas, tekstilrūpniecības uzņēmumi, ķieģeļu rūpnīcas, viņi te vei...

Ja kāds gribētu veidot filmu pēc ļoti kinematogrāfiskā Jura Rozīša romāna "Displaced person. Kāda latvieša stāja svešumā", tad būtu jāfilmē gan Austrālijā, gan lidmašīnā, gan trimdas latviešu saietos Eiropā un Latvijā. "Dicplased person" nozīmē "pārvietotā persona", Juris Rozītis pats tāds ir, jo pārvietots vēl pirms dzimšanas. Anglijā dzimis, uzaudzis Austrālijā, tagad dzīvo Zviedrijā. Savukārt o...

Jaunzēlandes rakstniece Elizabete Katone par romānu "Spīdekļi" saņēma Bukera balvu, kad viņai bija tikai 28 gadi. Romānā ir 12 nodaļas, 12 spīdekļi, katram ir kaut kas slēpjams, 12 zodiaka zīmes. Alkatīgs un negausīgs 19. gadsimta otrās puses zelta drudzis Jaunzēlandē. Tas, kas notiek kosmosā, atspoguļojas arī uz zemes, bet romānu "Spīdekļi" ir aizraujoši lasīt arī tad, ja astroloģija neinteresē n...

Nez, ko par to Janis teiktu? Divi mākslinieki, kuriem katram sava mātes valoda, un trešā - savstarpējām sarunām, sastopas Rīgā, Grosvaldu namā. Somu dziedātāja Ellija Forsele apbur latviešu gleznotāju Jani Rozentālu, kļūst par viņa sievu, modeli un bērnu māti, kas Rīgā iekārto dzīvokli Alberta ielā, uzņem viesus un šeit veido 20. gadsimta sākuma kultūras vidi. Alberta ielas jūgendstila nams 20. ga...

Daiga Mazvērīte sarunā sevi nodēvē par "tīrītāju", "kārtotāju" un pētnieku, jo cenšas noskaidrot skaitļus un vārdus latviešu estrādes vēsturē. Tā tagad pierakstīta jau trešajā "Melnbalto dziesmu" grāmatā, bet atsevišķas grāmatas veltītas Elgai Igenbergai, Uldim Stabulniekam, Mārtiņam Freimanim un citiem mūziķiem. Šoreiz tiekamies Latvijas Radio studijā, atverot muzikoloģes un Latvijas Radio 2 kolē...

"Stāsts par to, kā jaunais mācītājs un viņa kundze ieradās savā draudzē. Ošupes ciems. 1715." – tāds ir vienas nodaļas nosaukums Jāņa Lejiņa romānā "Dieva dusmības bērni". Autors atzīst, ka romānu strukturēt un nodaļām dot nosaukumus ar dramaturģisku vērienu ieteikusi viņa sieva – režisore Virdžīnija Lejiņa. Savam romānam Jānis Lejiņš izvēlējies darbības laiku 18. gadsimtā, kad zemei pāri gāja kar...

Sāmu izcelsmes  zviedru rakstniece Tīnas Hērneskas debijas romāns "Ļaudis, kas sēj sniegā" ir vienlaikus skarbs, līksms, skumjš un skaists vēstījums par diviem dažāda vecumu pāriem. Maridjai un Bieram jau pāri 80, bet Kajs ar Mimmi tikko saderinājušies un pārcēlušies uz dzīvi Zviedrijas ziemeļos. Lasot šo romānu, esiet gatavi ne tikai liriskām pārdomām par dzimtas atmiņu un m mīlestību, bet arī sm...

Joahims Meierhofs savā aktiera gaitu sākumā esot bijis īsts lūzeris, bet tagad ir viens no vadošajiem vācu teātra aktieriem. Pie tam – arī labs rakstnieks. Gundars Āboliņš ar Meierhofu ticies vairakkārt, bet liktenīgs bijis Meierhofa lasījums Minhenes kamerteātrī. Tā grāmata nokļuva pie Gundara Āboliņa un kādus gadus gaidīja, lai šis teksts, kurā daudz par teātra dzīvi, par vecvecākiem, ar kuriem...

Reizēm rakstnieki paredz nākotni vai vismaz to modelē savos romānos. Vācijā dzīvojošā un vāciski rakstošā gruzīnu rakstniece Nino Haratišvili romānā "Astotā dzīve", sekojot leģendām un gadsimta vēsturei, noraksta to, kas pašlaik notiek Gruzijā. Viss sākas ar pilnīgi slepenu karstās šokolādes recepti un šokolādi kā vienlaikus mierinājumu dodošu un bīstamu matēriju. Ar šokolādes fabrikanta meitas St...

Lai arī kādas būtu filmas „Zeme, kas dzied” kvalitātes, tā labā nozīmē ir izprovocējusi divu grāmatu rašanos – kamēr viņu grimēja, Vilis Daudziņš telefonā zīmēja, līdz tapa grāmata „Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs”, savukārt scenārija līdzautors Dainis Īvāns kopā ar režisoru Māri Martinsonu iedziļinājās 1873. gada norisēs, kā bija iespējams nonākt līdz pirmajiem svētkiem un „Rīga dimd”....

Teksts, kurš būtībā kļūst par apziņas stāvokli – Klarisas Lispektores „Dzīvais ūdens” Edvīna Raupa tulkojumā no portugāļu valodas. Vēstule (sev, lasītājam vai kādam mīļam cilvēkam?) – dzejolis-eseja, bet par ko – nezina pati autore. Teksts ir tik īpatnējs, ka Gundars Āboliņš nolasa kādu fragmentu vienreiz, tad – mēs ar Edvīnu Raupu runājām, un Gundars jautā – vai es tagad varu nolasīt vēlreiz? Un...

Mēs tā sen nebijām smējušies, kā lasot Silvijas Brices „Pikto sentimentu”. Droši vien tagad uz mūžu prātā paliks kāda tulkotāja neveiklība „viņš tupus stāv aiz mašīnas”. Silvijas Brices ilgā tulkotājas un redaktores pieredze neļauj mierīgi palasīt tulkotu krimiķi uz nakti. Bet vispār viņa dara tā – ja tulko no vācu valodas, tad arī vakarā lasa vāciski, lai valoda dzīvo. Un vēl – redaktora un korek...

Kā tiem igauņiem un somiem izdodas izstāstīt teju Eiropas vēsturi ar humoru un dzīvesprieku, ironizējot ne tikai par policistiem, drošībniekiem, komunistiem un citiem revolucionāru ideju pārņemtajiem vai tiem, kas strauji pielāgojušies, bet arī pašiem par sevi? Arī šo jautājumam Guntaram Godiņam, kura tulkojumā no igauņu valodas tikko klajā nācis Tauna Vahtera romāns „Mada Džefersona 11 bēgšanas”....