Pievienotā vērtība

Ārā rudens, bet sajūtas daudziem ir kā pavasarī, nevis siltuma dēļ, bet gan Covid-19 radītās situācijas un ierobežojumu ziņā. Vienīgā atšķirība ir tā, ka lielāka daļa cilvēku, uzņēmēju, iestāžu tomēr tagad varētu būt labāk gatavi situācijai – ir pavasara pieredze par darba un ikdienas gaitu organizēšanu un skaidrākas ir arī problēmas, kurām vēl nepieciešams rast risinājumu. Šodien raidījumā vairāk...

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par biržu, uzņēmumiem un investoriem tajā. Arī par to, kas tiek darīts, lai biržā ievilinātu jaunus uzņēmumus. Un raidījuma noslēgumā – dalām Baltijas valstis savā starpā. Pirms 30 gadiem vietējie uzņēmēji un bankas Latvijā nodibināja biržu. Pa šo laiku daudz kas ir mainījies – birža no vienkārši Rīgas fondu biržas kļuvusi par “Nasdaq Riga”, un arī aptver visu...

Raidījumā Pievienotā vērtība par krāpniekiem, kā tie māna cilvēkus, piekļūst bankas kontiem ar mērķi tos iztukšot un ne tikai. Kā atpazīt krāpniekus? Kā rāda banku pieredze, krāpnieku slazdos var iekrist jebkurš – un galvenokārt visās drošības ķēdēs un sistēmās vājākais posms, pa kuru tēmē krāpnieki, ir cilvēks, jo atšķirībā no datoriem, banku sistēmām, tos var piemānīt, psiholoģiski apstrādāt tā,...

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz daudz par automašīnām un nedaudz par naudas vairošanu.  Parunāsim par elektroauto Latvijā un arī par automašīnu koplietošanas biznesu, par to, vai koplietošanas auto aizņem visas stāvvietas, vai samazina braucēju skaitu sabiedriskajā transportā un kuri ir tie, kas izvēlas izmantot koplietošanas auto. Izteicienu par to, kas bija pirmais – vista vai ola – paraksto...

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par jauniem maksāšanas veidiem, kas aug kā rudens sēnes pēc lietus – ar karti, nopīkstinot, pavicinot pulksteni, desmit dažādos veidos ar viedtelefonu un gan jau ka drīz varēsim samaksāt par pārtikas piegādi ar leduskapja palīdzību.  Daudzi no šiem veidiem ir ērti un jau ir tik pat ierasti kā skaidras naudas piecītis, bet drošības ziņā ir par ko padomāt ne tika...

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, cik prātīgi ir ieguldīt zeltā, kā arī par neierastākiem investēšanas veidiem. Un – arī nedaudz par krīžu vadību uzņēmumos, jo esam pašķirstījuši kāda liela Latvijas uzņēmuma krīzes vadības rokasgrāmatu. Krīžu vadība uzņēmumos „Krīzes situācijā nav laika domāt. Nedomā, atver „čeklistu” jeb kontrolkarti, un izpildi. Ja tev nav savlaicīgi izveidotas kontro...

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par zīmoliem un uzņēmumu nosaukumiem. Neliedzamies, mūs iedvesmoja "Pasažieru vilciena" jaunā preču zīme "Vivi Latvija”, par kuru viedokļu un joku netrūkst. Pievienojot tam kādu gramu vērtības, runājam par to, kāpēc labi zināmi uzņēmumi maina savu nosaukumu, izskatu, noformējumu. Kādas grūtības tas rada un kāds no tā uzņēmumam beigās ieguvums? Ja būtu jābalso, p...

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība par tirgiem un krāšanu, apaļojot. Tirgotāji, protams, Covid-19 ietekmi sajuta, bet – mums visiem tik un tā vajag ēst, apģērbties, tīrīt māju, izklaidēties un tā tirdzniecības apjomi pēc kritiena ārkārtas situācijas laikā visai strauji atguvās. Tā sadaļa, kur statistika rāda bēdu ieleju, ir tirgošanās stendos un tirgos. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem,...

Ēterā atgriežas raidījums par ekonomiku Pievienotā vērtība, kurā ik nedēļu apkopojam aktuālo ekonomikā. Šajā sezonā īpašu uzmanību pievērsīsim uzkrājumiem un ieguldījumiem, zināšanām par to, mēģinot rast atbildes uz jautājumiem, kā uzkrāt, kas ir labākie veidi un vai, piemēram, arī ar salīdzinoši nelielu naudas summu ir iespējams un arī vērts piedalīties akciju tirgū. Šajā raidījumā par uzkrājumie...

Raidījumā Pievienotā vērtība analizējam, kas pandēmijas laikā noticis pensiju fondos, jo visai dramatiskās akciju tirgu svārstības pavasarī biedēja ne vienu vien pensijas kapitāla krājēju. Un arī, pirms doties vasaras brīvdienās, apzinām, kāds iekšzemes kopprodukta kritums tiek prognozēts šogad. Skaidrojam arī, kas ekspertiem vieš optimismu, kas biedē un uz kādiem rādītājiem jāskatās, lai mēģinātu...

Kreditēšana. Kamēr valsts dāsni aizņemas naudu un plāno to tērēt, lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes sekas, interesējamies, kāda ir komercbanku kreditēšanas politika šobrīd un vai cilvēki vispār šajā neskaidrības laikā vēlas aizņemties. Vai šī krīze būs tāda kā iepriekšējā, kādas būs atšķirības? Kopš Covid-19 sāgas sākuma ir jautājuši žurnālisti, bet amatpersonas ir pretī teikušas - nebūs tik tr...

Šodien runājam par to, kas Covid laikā notiek ar uzņēmumu dibināšanu, skaidrojam, kāpēc nav audzis uzņēmumu maksātnespēju skaits, runājam par tendencēm ekomercijā un šoreiz - nevis par pāriešanu uz digitālo, bet par pretējo - digitājam pievienot arī iespēju veikalā preci apčamdīt.  Pirms dažām dienām uzzinājām jaunākos datus par IKP Latvijā pirmajā ceturksnī. Mīnus 1.5% pret iepriekšējā gada attie...

Šodien galvenais uzsvars raidījumā uz jaunu vērtību radīšanu. Mums visiem šis laiks liek daudz ko darīt savādāk nekā ierasts. Mainās veidi, kā strādājam, kā atpūšamies, kā iepērkamies, kā izmantojam pakalpojumus. Un līdz ar to arī uzņēmumiem jādomā jauni produkti, pakalpojumi un arī veidi, kā tos pārdot. Šodien par abiem šiem aspektiem - gan pārdošanu, kur strauji pieaug digitālo prasmju loma un s...

Raidījumā saruna par nozari, kuras bizness ir riski un to novērtēšana naudas izteiksmē, kā arī aplūkojam problēmas ar distances tirdzniecību. Abas šīs nozares šobrīd uzplaukušas īpaši koši, jo cilvēki daudz vairāk preces pasūta interneta veikalos un arī sociālajos tīklos. Bieži vien ir acīmredzams, ka uzņēmums tirdzniecību internetā uzsācis pavisam nesen. 203 miljardi dolāru – tik lielus zaudējumu...

Šoreiz raidīumā sev vērtību varēs atrast gan mazi, gan lieli, gan tie, kas skaita katru centu, gan tie kas var atļauties dzīvot izšķērdīgāk. Ar lielajiem domājam eksportējošos uzņēmumus, uz kuriem balstās Latvijas ekonomikas izaugsme un veselība: noskaidrosim, kādas ir to problēmas šajā laikā un kādu palīdzību tie var saņemt no valsts. Bet ar mazajiem, domājot par ikvienu iedzīvotāju, kurš patērē...

Šodien raidījumā par darbiem un nedarbiem. Kamēr valsts organizētie dīkstāves pabalsti cenšas apjaust Latvijas ekonomikas realitāti, piemēroties tai, lai pēc iespējas vairāk cilvēku, uzņēmumu spētu ieķerties atbalsta tīklā, bezdarbnieku rindas strauji aug. Kā jaunajos apstākļos atrast darbu un kādus darbiniekus vispār šobrīd darba tirgū vajag? Raidījuma izskaņā mūsu “mazais nedarbs” - apkopojam ja...

Pievēršoties Covid-19 sekām nozaru griezumā, šoreiz stāsts par auto tirdzniecību.  "Te neviens politiķis, ekonomists, finansists vai guru ir bezjēdzīgs. Tante ar kristāla bumbu varbūt pat trāpīs labāk. Ar to gribu teikt, ka neviens nevar paredzēt, kurš no scenārijiem izpildīsies galā," tā par nozares nākotni saka Andris Kulbergs, Latvijas Auto asociācijas prezidents. Par nozares tagadni dažas liet...

Vai darba devējs drīkst mērīt temperatūru darbiniekiem un ko darīt, ja uzņēmumā kāds inficējies ar Covid-19? Meklējam arī datus par Covid 19 ietekmi uz ekonomiku – gan valstu, gan mājsaimniecību līmenī. Ārkārtējā situācijā - ārkārtējas un iepriekš neapzinātas problēmas, arī darbavietās. Un tagad, kad kļuvis skaidrs, ka tik ātri, kā gribētos, dzīve ierastajās sliedēs neatgriezīsies, rodas arvien va...

Mērām ekonomikas temperatūru, jo ir skaidrs, ka ar ekonomikas veselību nav diez ko labi un kādu laiku arī nebūs. Ne tik abstraktos vārdos sakot - apkopojam banku analītiķu viedokļus un prognozes par iekšzemes kopprodukta pieaugumu šim gadam, un pie kādiem nosacījumiem prognozes varētu mainīties. Viens ir skaidrs, par pieaugumu gan neviens vairs nerunā un prognozes zīmē sarkanā krāsā - ar mīnuszīmi...

Raidījumā kāda uzņēmuma pieredze, kuram jaunā koronavīrusa izplatīšanās atveda tik daudz klientu, ka nācās uz laiku slēgt veikalu. Meklējam arī atbildi uz jautājumu, kas mūsu dzīvē mainīsies pēc tam, kad Covid-19 pandēmija būs beigusies. “Uzņēmumiem ir grūts laiks – jo izejvielas trūkst, piegādes ķēdes nestrādā, transporta izdevumi auguši gandrīz divas reizes, cenas izejvielām – arī divas reizes....

Raidījumā Pievienotā vērtība par naudu un parādiem. Protams, runājam par koronavīrusu “Covid 19”, kurš izskatās pēc jauna pamatīga satricinājuma ekonomikā, kā arī par to, kā tikt vaļā no pagātnes krīzes nesmukumiem, tas ir parādiem, kuri joprojām ne vienu vien cilvēku tur ārpus ekonomiskās aprites, ēnu ekonomikā un dažkārt pat citā valstī. Plašāk raidījumā par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Ka...

Raidījumā pievēršamies darbam no mājas. Par to pēdējā laikā runāt un domāt liek koronavīrus „Covid-19”, bet ir nozares, piemēram, informāciju tehnoloģiju joma, kur attālinātais darbs ir nevis krīzes risinājums, bet ikdiena. Skaidrojam, ko no tā mācīties, vai visi darbinieki spēj strādāt ārpus biroja, vai necieš produktivitāte un vai darbs no mājas ir uzņēmumam izdevīgi. Interesanti, ka pats raidīj...

Aktuālais ekonomikā. Pārbaudām, cik sarežģīti ir iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Vai ar to var tikt galā arī 5.klases skolēns un kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļaujam iesniedzot deklarāciju un atgūstot pārmaksātos nodokļus? Klāt ir tā lieliskā vai šausminošā, kā nu kuram, pavasara diena, kad var iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Katru gadu deklarāciju iesniegšanas laika „pievienotā vērtība”...