Patriotu podkāsts

1945. gada 8. maijs – tās ir Otrā pasaules kara beigas Eiropā. 2024. gada 8. maijs - tā ir diena, kad Brīvības laukumā Rīgā tiek atklāta izstāde, stāstot par nacistu un padomju karaspēku atstātajiem postījumiem daudzās Latvijas pilsētās, un gada laikā izstāde šīs pilsētas arī apceļos. Maijā Brīvības laukumā, Rīgā, būs skatāma izstāde, kas veltīta Otrajā pasaules karā iznīcinātajām pilsētām, to kul...

Par izstādes "1944 - kara lauzums Latvijas pilsētainavā" vēsturiskām atsaucēm un mūsdienu kontekstu, parādot, kā karš mainījis un ietekmējis pilsētu arhitektūru un veidolu Kultūras rondo pārrunājam ar izstādes projekta koordinatori, muzeoloģi, domnīcas "Creative Museum" vadītāju Inetu Zelču Sīmansoni un vēsturnieku, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieku Uldi Neiburgu....

"Man 4. maijs ir sirds notikums," tā saka atjaunotās Latvijas pirmais Valsts Prezidents Guntis Ulmanis un uzsver - "Latvija šodien tāda nebūtu, ja 90.gados netiktu veiksmīgi izvests Krievijas karaspēks". Par sarunām ar Jeļcinu un Skrundas lokatora spridzināšanu, par Krievijas ģenerāļiem un Klintona padomu, saruna ar Gunti Ulmani Laikmeta krustpunktā. Raidījuma viesis ir atjaunotās neatkarīgās Latv...

Vieta, kas neļauj aizmirst mūsu vēstures sāpīgās lappuses, kļūst par mērķi tiem, kuri acīmredzot gribētu okupācijas noziegums turpināt. Tā varētu izskaidrot uzbrukumus Okupācijas muzejam, no kuriem skaļākais notika pavisam nesen, kad direktores kabinetā tika iemests degmaisījums. Uzbrukums okupācijas muzejam tiek vērtēts hibrīdkara kontekstā. Krustpunktā saruna par Okupācijas muzeja lomu, nozīmi u...

1949. gada 25. martā Padomju Savienības okupācijas iestādes uz attāliem PSRS apgabaliem izveda vairāk nekā 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Traģiskā notikuma 75. atceres gadadienā raidījumā Zināmais nezināmajā pārlūkosim, kā tas tika īstenots, kurus cilvēkus tas skāra un vai mēs zinām visu par šo operāciju. Stāsta brīvvēsturnieks, zemessargs Zigmārs Turčinskis. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā...

Skaņdarbs ar ļoti spēcīgu emocionālu iedarbību kā uz klausītājiem, tā mūziķiem – tā par Jura Kulakova kantāti "Sarkanais vilciens" saka diriģente Aira Birziņa. Juris Kulakovs to sakomponēja pirms nepilniem 20 gadiem kā veltījumu deportāciju upuriem. Kantātes pamatā ir trimdas dzejnieka Pētera Aigara poēma. Pieminot 25. marta skaudros notikumus, kad pirms 75 gadiem uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā...

Antra Cilinska 1991.gada janvārī strādāja leģendā režisora Jura Podnieka filmēšanas komandā. Piedzīvoja barikādes un 20.janvāra apšaudi Bastejkalnā, kura viņus skāra īpaši sāpīgi, jo krita divi operatori – Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Pusotru gadu vēlāk, nirstot Zvirgzdu ezerā pie Kuldīgas, gāja bojā arī Podnieks. Šo trauksmaino laiku vēta jaunā Antras Cilinskas un Annas Vidulejas dokumentālā...

1919. gada 16.februārī tiek izdota pavēle par mobilizāciju Valkā un Valkas apriņķī, un latviešu karaspēka formēšanu. Šīs pavēles oriģināls glabājas Valkas novadpētniecības muzeja krājumā. Tur skatīsim šo dokumentu un arī citus priekšmetus, kas piederējuši Neatkarības kara dalībniekiem. Lasīsim karavīru lūgšanas grāmatu, pētīsim Jūlija Baloža piemiņas lentu, kas gadiem ilgi glabājusies ierakta zemē...

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča svētku uzruna pie Brīvības pieminekļa.

Es nekad nenoguršu cīnīties par taisnību, žēlsirdību, mīlestību un dzīvību – saka dziedātāja Ieva Akuratere, kuras balsī lūgšana par latviešu tautu ir neatkarības atgūšanas simboliskākā dziesma. Par dzimtas saikni ar Brazīliju un Jāņa Akurātera klātbūtni valsts dibināšanā, par aktrises karjeru, "Pērkonu", savu īpašo balsi un kāpēc netika pie Konservatorijas diploma – saruna ar Ievu Akurāteri Laikm...

Iļja Polis ir RTU Inženierzinātņu vidusskolas 10.klases skolēns. Viņa konkursā iesniegtā Valsts prezidenta uzruna valsts proklamēšanas svētkos atzīta par vienu no labākajām, tāpēc Iļja būs viens no trim Latvijas jauniešiem, kuri savas uzrunas nolasīs 18. novembrī Latvijas 105. dzimšanas dienai veltītajā koncertā, kas notiks Latvijas Nacionālajā teātrī. Starpbrīdī tiekamies ar Iļju Poli.

Jau desmito gadu Viļānos notiek pelde par godu valsts svētkiem. Rīt, 18. novembrī, pulksten 12.00 Viļānu "roņi" vispirms nodziedās himnu un tad ar karogiem rokās bridīs Radopoles ezerā. Viņu vidū būs arī Māris Klaučs – viļānietis, kurš ikdienā strādā par fizioterapeitu, audzina sešus bērnus un brīvajos brīžos atgūst možumu peldoties. „Tiem, kas peld, viņiem ir katram sava filozofija par to, kad un...

Tu no sirds to neizrausi - par Liepāju saka komponists Zigmars Liepiņš. Koncertā „Latvijai 105” Liepājā būs viņa klavierkoncerta pirmatskaņojums. 17. novembra vakarā koncertzālē „Lielais dzintars” izskanēs svētku koncerts „Latvijai 105”. Speciāli šim koncertam radīts arī jaundarbs. Klavierkoncerta autors ir komponists Zigmars Liepiņš, kurš šonedēļ kopā ar Liepājas simfonisko orķestri, diriģentu Jā...

Pēc tam, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, sabiedrībā krietni pieauga interese par pievienošanos Zemessardzei. Taču vēl pirms kara sākuma zemessargu rindām pievienojās jaunā sportiste un skolotāja Signe Sirmā. Saruna ar Signi Sirmo par izaicinājumiem, kopības un patriotisma sajūtu esot Zemessardzes rindās. Ir forši, ka ir dota tāda iespēja, ka tu vari trenēties, mācīties, jo, ja būs kaut kāda s...

Tartu Latviešu biedrība ar Tartu domes atbalstu jau devīto gadu aicina visus Tartu iedzīvotājus un viesus kopīgi atzīmēt Latvijas svētku mēnesi - novembri. Šogad, pateicoties lielajam pieprasījumam, jau otro reizi tiek organizēti Latvijas Garšu svētki Tartu tirgū, pēc kuriem visi varēs sadancot ar folkloras kopu Sēlene un Tartu Danču klubu. Atkārtoti pulcēsies arī latviešu un igauņu tulkotāju semi...

Valsts svētku nedēļā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunas par svētkiem un svinēšanu, jo esam atstājuši studijas telpas un devušies uz muzeju un pētniecības centru "Latvieši pasaulē", kur šobrīd aplūkojama izstāde "Skaistākais vārds. Ārzemju latviešu redzamās un neredzamās saites ar Latviju". Nāciena mērķis ir izpētīt un ar radio starpniecību nodot jums, klausītāji, tās liecības, kas...

Vai par latvieti top ģimenē? Valsts svētku nedēļā uz sarunu raidījumā Ģimenes studijā aicinām cilvēkus, kas pēdējos gados radījuši saturu, kas ģimenēm ar bērniem varētu rosināt diskusijas par Latvijas vēstures un identitātes jautājumiem. Sarunājas kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" vokālās studijas "Knīpas un knauķi" vadītāja Sanita Sējāne, arhitekte, digitālā satura autore Evija Vizule, r...

Šajā laikā vēsture kļūst dzīva – tā par valsts svētku laiku saka mākslinieku Gāgu ģimene: aktieris Gatis Gāga un režisore Žaklīne Zābere-Gāga. Vēsture viņus savulaik arī abus saveda kopā, jo viņi satikās filmas "Dvēseļu putenis tapšanas laikā. Abiem senčos ir latviešu strēlnieki, abi ir dedzīgi Latvijas patrioti, un svētku laikā viņiem ir tradīcija doties uz Brāļu kapiem un pieminēt Latvijas brīvī...

Raidījuma Pāri mums pašiem viesi ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes kapelāns, kā arī Latvijas Baptistu draudžu savienības mācītājs Jēkabs Dzērve un Sauszemes mehanizēto kājnieku brigādes Otro mehanizētā kājnieku bataljona kapelāns un Romas katoļu baznīcas priesteris Valters Vārpsalietis. Saruna par kapelānu misiju, kas tā par kalpošanu, kāpēc jūs to i...

Kā Lāčplēša dienu mūsdienu notikumu kontekstā uztver radošie ļaudis, kuri ir izvēlējušies dienēt Zemessardzē? Kultūras rondo saruna ar režisori un aktrisi Ingu Tropu, mūziķi Edgaru Mākenu un režisoru un aktieri Intaru Rešetinu.  Zemessargs ir arī raidījuma vadītājs Gustavs Terzens. Edgars Mākens un Inga Tropa dien Pirmās Rīgas brigādes 13. kājnieku bataljonā, savukārt Intars Rešetins un Gustavs Te...

Ģimenes studija dodas ciemos pie Sproģu ģimenes Cēsu novadā. Kristiāna un Renārs ir trīs bērnu – Elizabetes Marijas (16 gadi), Renāra Adalberta (11 gadi) un Jāņa Eberharda (3 gadi) vecāki. Nu jau trīs gadus viņi dzīvo Renāra vecvecāku mājās 15 kilometrus no Cēsīm. Attālumu līdz pilsētai, kur vecāki strādā, Renārs tagad atdzīvinot Ruckas muižu un Kristiāna Cēsu 2.pamatskolā mācot dizainu un tehnolo...

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, skaidrosim nelielu daļu padomju varas noziegumu, kas tika īstenoti plašā ģeogrāfiskā apmērā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā padomju vara iedarbināja savu represīvo mehānismu, un pēc gada īstenoja pirmo masu deportāciju no Latvijas, lai likvidētu politisko, ekonomisko un kultūras eliti. Kurš sastādīja deportējamo cilvēku sarakstus un kā bija iespējams...

Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ekspedīcijas uz izsūtījuma vietām Sibīrijā vairs nav iespējamas. To intervijā Latvijas Radio atzina režisore, fonda „Sibīrijas bērni” vadītāja Dzintra Geka. Arī pēdējie notikušie braucieni esot bijuši mokoši, lai visu noorganizētu. Geka sazinoties ar latviešu pēctečiem, kas dzīvo Sibīrijā un tagadējā kara kontekstā lūdz padomus kā rīkoties. Šajā dienā 1941. gada...

Kopā ar Latvijas Okupācijas muzeja galveno krājuma glabātāju Taigu Koknēviču izzinām Līvānu ārsta Jāņa Šneidera likteni izsūtījumā, lapojam viņa piezīmes uz papirosu ietinamā papīra un pētām, ko šifrētā vēstulē savai līgavai Ursulai rakstījis Rīgā ieslodzītais vācu karagūsteknis Hanss Joahims Gacka. „Mums visiem ir tikai  viena izeja: censties nezaudēt garīgo līdzsvaru, taupīt savu spēkus un iztur...

Esmu no valdības aizgājis, tur nocīnījies, gandrīz nomiris un tad man rāda kartiņu, ka esmu aģents Pugulis. Man tas bija ļoti sāpīgi, nekad neesmu bijis čekas ziņotājs, saka bijušais premjers Ivars Godmanis. Par 4. maija ideāliem, Latvijas krieviem, "Parex" krahu, tenisu un bungām saruna ar Ivaru Godmani Laikmeta krustpunktā. Šoreiz raidījums skan pāris dienas pēc 4.maija, Latvijas vēsturē ļoti sv...