Mājvieta

Pūpolsvētdienā cilvēki ar sajūsmu sagaidīja Jēzu kā Ķēniņu, bet īsti nesaprata, kas Viņš patiesībā ir un kādu glābšanu Viņš nes. Viņi gaidīja ātru un ērtu risinājumu savām problēmām, kamēr Jēzus nāca mainīt viņu sirdis. Arī mēs bieži vēlamies Jēzu “pa savam” — ar svētībām, bet bez paklausības. Šī svētruna izaicina pārbaudīt: vai mūsu ticība balstās sajūtās, vai patiesībā, un vai mēs tiešām sekojam...

Kristīgā dzīve ir mūžu ilgs nobriešanas ceļš no emocionālas un pašcentrētas “bērnības” caur cīņām un pārbaudījumiem uz pazemīgu briedumu Kristū, kur izaugsme notiek caur Dieva Vārdu, paklausību un kopienu, arvien dziļāk paļaujoties nevis uz sevi, bet uz Dieva žēlastību. Rakstu vieta - 1. Jāņa 2:12-14

Dzirdot Jēzus izteikto: ,, Atgriezies pie pirmās mīlestības!’’ cilvēki dažādi dzird Jēzus balsi un dažādi uz to reaģē - vieniem gribas meklēt attaisnojumus, citiem gribas sākt sevi šaustīt un vēl kādiem ignorēt. Bet sadzirdot Dieva mīlestību Jēzus balsī, tas atbruņo un palīdz atgriezties pirmajā mīlestībā. Rakstu vieta - Jāņa atklāsmes 2:1-7

Vai esat domājuši, ko nozīmē, ka Jēzus ir ceļš — kā Viņš pats saka: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība” (Jņ 14:6)? Ko nozīmē iet pa šo ceļu? Reizēm mēs tik ļoti koncentrējamies uz gala mērķi — nokļūt debesīs —, ka aizmirstam par to, kas notiek šeit un tagad, par to, ko Dievs dara manī un caur mani šodien. Savukārt citreiz mēs tik ļoti iestrēgstam šodienas rūpēs un notikumos, ka aizmirstam par to,...

Šajā svētrunā, noslēdzot ceļu cauri 1. Korintiešu vēstulei, aplūkojam apustuļa Pāvila pēdējos vārdus draudzei (1Kor 16:13–24) — īsu, bet spēcīgu kristīgās dzīves kopsavilkumu. Pāvils aicina ticīgos būt garīgi modriem, stingri stāvēt ticībā, pieaugt drosmē un stiprumā, bet visu darīt mīlestībā, jo bez tās pat vislielākā dedzība zaudē savu vērtību. Viņš parāda, ka patiesa autoritāte draudzē rodas no...

Novērtēt to, kas mums jau ir, nevis čīkstēt par to, kas nav. Salīdzināt savu labklājību ar tiem, kas dzīvo sliktāk par mums. Un vēl dažas vērtīgas atziņas par to kā devīgums var atspoguļot mūsu piederību Kristum. Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 16:1-12

Grēks nospiež. Vai nu tas ir mūsu pašu grēks, vai arī citi, kas grēko pret mums. Bet tas nospiež. Un bauslība, tās likumi un noteikumi mums saka - saņemies - tev jāizdara tas un šis, lai tu varētu būt pieņemams. Pieņemams šeit un pieņemams debesīs. Bet Pāvils atgādina labo vēsti - mūsu kungs Jēzus Kristus dod mums uzvaru. Kristus augšāmcelšanās sakauj grēka varu un atņem nāvei ierociRakstu vieta -...

Mums jābūt uzmanīgiem par to, ka nekļūstam pārāk norūpējušies par ērtu dzīvi šeit, virs zemes, tik tāl, ka mūsu dzīve nesniedz nekādas liecības par augšāmcelšanos. Pāvils dzīvoja tik uzticīgu kristīgu dzīvi, ka cilvēki, skatoties uz viņu, varēja teikt: “Nav nekādas iespējas, ka viņš dzīvotu tā, ja debesīs viņu negaidītu balva.”Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 15:12-34

Pastāvēt evaņģēlijā nozīmē dzīvot Dieva žēlastībā. Tas šķiet pretēji pūliņiem, jo Dieva žēlastībā jau mums nekas nav jādara. Mēs neko nevaram izdarīt, lai būtu glābti. Bet patiesībā tieši tas prasa pūliņus - ļaut Dievam vadīt mūsu dzīvi. Palikt tajā želastībā. Nesākt nopelnīt glābšanu, bet nesākt arī iemigt un palikt slinkiem. Būt paklausīgiem Dievam un atsaukties Viņa aicinājumam. Rakstu vieta -...

Gara dāvanas ir jālieto mīlestībā un ar mērķi celt draudzi, nevis sevi, tāpēc skaidra, saprotama valoda ir būtiska. Runāšana mēlēs ir vērtīga personīgai lūgšanai, bet bez tulkojuma tā neceļ citus, savukārt pravietošana saprotami pamāca, iedrošina un ved cilvēkus pie Dieva patiesības. Tāpēc kristieši ir aicināti pielūgt Dievu gan Garā, gan ar prātu, lai draudze augtu un Dievs tiktu pagodināts. Raks...

Mājvietas misija ir mīlēt Dievu un darīt Viņu zināmu , iesaistot šajā mīlestībā savu sirdi, prātu un rokas,. Praktiski tas nozīmē meklēt Dieva klātbūtni, iepazīt Viņu personīgi un ikdienā paklausīt Viņa aicinājumiem caur konkrētiem un vienkāršiem darbiem,. Jo vairāk mēs paši pieaugsim mīlestībā pret Dievu, jo dabiskāk apkārtējie cilvēki ieraudzīs Viņu mūsu dzīvē .

Šī svētruna izaicina mūsdienu apsēstību ar produktivitāti, sniegumu un pašuzlabošanu, atgādinot, ka kristīga dzīve nesākas ar “darīt vairāk”, bet ar palikšanu Kristū. Balstoties Jāņa 15. nodaļā, tā atklāj, ka patiesi augļi – miers, mīlestība un izaugsme – nav mūsu pūļu rezultāts, bet attiecību sekas. Tā aicina pārvērtēt, no kāda avota mēs dzīvojam, strādājam un kalpojam ikdienā. Rakstu vieta - Jāņ...

Daudzas lietas mūsu dzīvē mēdz mainīties un izrādīties daudz trauslākas, nekā mēs domājām. Šādā neziņas laikā Jēzus sevi sauc par "pasaules gaismu" — tas ir uzticams un nemainīgs pamats, uz kura mēs varam balstīt savu dzīvi. Viņš apsola, ka tiem, kas Viņam seko, nebūs "jāstaigā tumsā", kas nozīmē, ka pat vissmagākajos brīžos mums būs drošs ceļvedis, siltums un cerība. Šī gaisma...

Logos jeb Vārds nav tikai bezpersonisks pasaules kārtības princips, bet gan pats Dievs, kurš Jēzū Kristū tapa miesa , lai pilnībā atklātu Tēva godību un patiesību. Šī iemiesošanās nav tikai noslēdzies vēsturisks notikums, bet gan turpinās caur Svēto Garu , Kristum burtiski un pastāvīgi mājojot ticīgajos cilvēkos , nevis tikai apciemojot tos kā īslaicīgam viesim. Šis "Kristus jūsos" noslē...

Jēzus Kristus ir patiesā gaisma , kas nāca pasaulē kā tās Radītājs, taču pasaule un Viņa paša ļaudis Viņu nepazina un neuzņēma, jo tie tiecās pēc politiskas varenības un brīnumiem, nevis Kristus piedāvātā izlīguma ar Dievu. Tiem, kuri Viņu uzņem un tic Viņa vārdam, tiek dota iespēja kļūt par Dieva bērniem un piedzimt no augšienes , kas ir Dieva dāvāta žēlastība un sirds pārvērtība, nevis paša cilv...

Ir labi šajā tumšajā Adventa laikā uzkavēties pie gaismiņu rotājumiem ar karstvīna vai kakao krūzi rokās un priecāties par svētku noskaņu. Pavisam kas cits ir parakāties savas dvēseles tumšākajos nostūros, ļaut tur iespīdēt Dieva gaismai un nākt pie Pasaules Ķēniņa grēku nožēlā un pielūgsmē. Rakstu vieta - Jāņa 1:5-8

Izpratne, no kurienes mēs nākam, veido izpratni par to, kas esam, un uz kurieni ejam. Jēzus ir gaisma, kas nevis apgaismo ceļu, pa kuru mēs gribam iet, bet gan vada mūs pa ceļu, pa kuru mums vajag iet. Rakstu vieta - Jāņa 1:1-4

Sirds pieķeras lietām un vietām, bet vienīgā patiesi drošā vieta, kur sirdij pieķerties, ir Dieva klātbūtne. Rakstu vieta - Lūkas 21:20-28

Dievs ir izdarījis visu, lai mēs varētu ieiet apsolītajā zemē un tajā mājot mūžīgi. Droši vien vēl neviens no mums nav pilnīgi tajā iegājis. Mums katram ir vēl kāds elku stabs, ko nogāzt un kāds grēks, no kura atbrīvoties, tomēr mums katram ir izvēle – doties uz priekšu un iekarot apsolīto zemi, vai arī nobīties no visā tā darba apjoma un grūtībām, kas gaida priekšā, un palikt ārpus Dieva apsolīju...

Mēs esam miruši šai pasaulei, un no tās mēs vairs nevaram iegūt nekādu paliekošu piepildījumu. Dzīvība neslēpjas ne pasaulīgās izklaidēs, ne garīgās apcerēs, bet gan tajā, ka dzenamies pēc Dieva Valstības.

Mēs bieži vēlamies dzīvot viegli, taču Jēzus aicina mūs brīvprātīgi ņemt savu krustu un sekot Viņam. Tas nenozīmē vienkārši pieņemt grūtības vai ciešanas, kas dzīvē gadās, bet apzināti izvēlēties darīt to, kas ir grūti, sāpīgi un prasa upuri, tāpēc ka paklausām Kristum. Mūsu krusts ir gatavība maksāt cenu par Viņa aicinājuma piepildīšanu. Rakstu vieta - Marka 8:31-3

Korintieši bija sapinušies Svētā Gara dāvanās. Pāvils aicina uz kaut ko labāku - iet pārāku mīlestības ceļu.  Pārskati savu dzīvi! Vai Tu esi pieķēries pustukšām lietām? Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 13:1-13

Vecajā Derībā Dievs deva trīs galvenos amatus savu ļaužu vadībai — pravieti, priesteri un ķēniņu —, un katrs no tiem atklāja daļu no Dieva vadības sirds. Jēzus, kā to īpaši uzsver vēstule Ebrejiem, ir pilnīgs pravietis, pilnīgs priesteris un pilnīgs ķēniņš: Viņš runā Dieva Vārdu ar patiesību, aizlūdz un upurē sevi par mums, un vada Savu draudzi ar gudrību un žēlastību. Tāpēc arī draudzes dzīvē un...

Draudze nav vieta, kur visi kļūst vienādi, bet gan vieta, kur visi kļūst vienoti. Šajā svētrunā Kārlis runā par to, kā Dievs ir veidojis cilvēkus dažādus — ar dažādām dāvanām, lomām un funkcijām — lai visi kopā būtu dzīva Kristus miesa. Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 12:12-27

Bībele mums atklāj, ka katra kristieša dzīvē ir jādarbojas Gara dāvanai jeb izpausmei kopīgam labumam. Taču kādas ir šīs Gara dāvanas un kā tās darbojas? Kas ir iespējamie šķēršļi, kāpēc draudzē nav pamanāma Gara dāvanu izpausme? Kāds ir bibliskais pamatojums šo dāvanu lietošanai mūsdienās? Par to būs iespēja vairāk uzzināt šajā svētrunā Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 12:1-11