Kolnasāta

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit uzjāmums, uzjiemiejs, uzjiemiejdarbeiba. Pasaruoda kaida jauna realeja, i tod vajag sprīst, cik tys īdereigi voi nav īdereigi. Nu volūdys pusis verūtīs, nav lobs tys „uz” par tū, ka latgalīšim „uz” vītā ir vīns vīn...

Anita Zarāne ir muzykys pedagoge i kordirigente, kura vīnoj bolsus i cylvākus Latgolā – jau 25 godus voda Daugovpiļs nūvoda kulturys centra „Vārpa” jauktū kori „Latgale”, Daugovpiļs Vaļsts gimnazejā jau 30. godu ir muzykys školuotuoja i voda jauktū kori „Dveiņuva”. Tikū Anita Zarāne sajēme „Kormuzykys goda bolvu 2025” kai „Goda dirigente” publikys bolsuojumā. Sovulaik Anitys vadeituo sasadzīduošon...

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par grupys „Varang Nord” albumu „Mygla” (2025), kas ir grupys nūbrīdušuokais dorbs leidz šam, apvīnojūt folkme...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit – večerinka, bals ci balle. Lobuok – večerinka! Večerinka ir klasiskais variants. Večerinka ir vairuok ar laukim saistams saīts, večerinkuos varēja byut pošu tautys muzykants.  Kū civilizaceja tuļuok īt iz prīšku,...

Latvejis Radejis sātys lopā napylnuos 4 stuņdēs var nūsaklauseit pyrmuo latgalīšu romana radejis īstudiejumu – Norberta Neikšanīša „Myura kolns”. Kaidu viesturyskū laika pūsmu romans atkluoj, kaida tymā laikā beja literatura i latgalīšu volūda, kur atrūnamys romanā apraksteituos vītys, cik vīglai īstudēt latgalīšu klasiku, saruna ar volūdneicu, kulturviesturneicu profesori Lideju Leikumu, kura ir...

Zyrga godu suocam ar latgalīšu postfolklorys grupu „Rikši”, kuri muzykā rikšoj jau 15 godu i tradicionaluos dzīsmis īlīk myusu dīnu skaniejumā – ar ritmu, ironeju i dzeivu koncertenergeju. „Folklora ir kai draudzeiba, kuru vajag kūpt, tod byus i dzeivisziņa, i gudreiba, i vierteibys pareizi sasaliks,” tai soka poši „Rikši”. Leluokuo daļa „Rikšu” sasatyka i izauga Rēzeknis bārnu i jaunīšu folklorys...

Par latgalīšu literaturys jaunumim 2025. godā, par kvalitati, rūbežim, raksteituo vuorda izīšonu uorpus gruomotu vuoku – iz teatra skotivis, radejis lasejumūs, saruna ar literati Ilzi Spergu, latgalīšu kulturys kusteibys „Volūda” projektu vadeituoju Edeiti Laimi i literaturkritiki, izdevnīceibys „Latvejis mediji” redaktori Jūliju Dibovsku. Kai definēt latgalīšu literaturu myusdīnuos, Ilze Sperga s...

Juoņs Eļksnis (Jānis Elksnis) ir vīns nu latgalīšu nūzeimeiguokūs gruomotizdevieju, poligrafejis jūmā dorbojās jau vaira nakai 40 godu.  Juoņs Eļksnis struoduojs kai tipografejā, tai ari kai pedagogs školā, tok nu 1990. gods voda Latgolys Kulturys centra izdevnīceibu i juo vadeibā izdūts vaira nakai 600 nūsaukumu – izdavumu latvīšu, latgalīšu i cytuos volūduos. Juoņa Eļkšņa vadeibā kotru godu teik...

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „reņdētīs”. Jezupa Maculeviča gruomotā „Pavuiceišona un vysaidi sposobi deļ zemnīku latvīšu” (1850) ir citats: „Dzymdynuotuojus cīnejit, viersnīkus klausejit, labi reņdejitēs sātā!” Kas itymā gadīnī ir reņdētīs sātā? Reņdētīs – tys ir kuorteiba, paklauseiba, reņde...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „nāc iekšā” – ej vydā. Ej vydā! Tys zeimojās – ej dziļuok, tyvuok, dziļuok ustobā, tyvuok iz ustobys vydu, nastuovi pi slīkšņa. Kuop vydā mašynā! Vysur i vysod īsim vydā, ka byusim praseiti!

Aināram Kiserovskim muzyka ir gondarejuma i mīra nesieja, kū navar pasaceit vuordūs, tū var izpaust muzykā. Muzikis, muzykys pedagogs i dirigents Ainārs Kiserovskis piec studeju Reigā niu nūsaenkuruojs dzymtajuos Rēzeknis nūvoda Dekšuorēs. Sovulaik vuicejīs vītejā muzykys školā Varakļuonūs, tod Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolā (niu Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola), naseņ absolviejs J...

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par etnomuzikis Birutys Uozuolinis (Ozoliņas) pyrmū īrokstu „Bolta eimu” (1999). „Albums paleidzēs itū mīreigū...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „man vienalga” – maņ vysleidza. Var lītuot „vīnolga”, vēļ tam ir variaceja veirīšu dzimtē – vīns olgs, bet lobuok byutu saceit – maņ vysleidza.

Veličko (Veļičko) saime kaidu šaļti dzeivuojuse Reigā, niu jau dasmytū godu jī dzeivoj Rēzeknis nūvoda Drycānu pogostā – dirigents, varganists i školuotuojs Juoņs Veličko (Jānis Veļičko), Drycānu bibliotekys vadeituoja, podologe Ineta Veličko i jaunuo paaudze – Evelīna, Roberts i Ādams. Saimē vysuvaira zynomais ir Juoņs, kurs kai magnets školuos ap sevi puļcej bārnus i voda korus. Jis struodoj par...

Paceplī atrosta seneja Naaizmierstulis gruomota, kas globuota nu asūšuos varys, niu tykuse pi jaunu vuoku – puorizdūta daļa nu Naaizmierstulis literaruo kruojuma „Lauku zīdi”. Naaizmierstule, eistajā vuordā Rozalija Tabine (1890–1965), ir latgalīšu dzejneica i bārnu rakstneica, pyrmuos latgalīšu dzejprozys autore i pedagoge. Struoduojuse par školuotuoju Bolvūs, Somersetā, Mežinīkūs, Aulejā i Aglyu...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par partikulu „ba”. Partikula „ba”, cyts vēļ soka „be”, pasaruoda kai atseviški, tai ari savīnuojumā ar cytim vuordim – bīži lītojam „kab”, tys ir „ka+ba”. Kab tu atītim! Kaba es zynuotu, es ba tev pastuosteitu. Vuordeņš „bo” pylda jau saikļa funkcejis...

Saruna ar vīnu nu latgalīšu literaturys autoru, postmodernisma patriarhu Oskaru Seikstu par juo jaunū gruomotu „Apredzeibys. Afflatys”, kas tulkuota ari angliski. Vysā dreiži gruomotu varēs skaiteit škārsteiklā, tok kluotīnē interesenti ar jū varēs īpasazeit literari muzykalajā Andrejdīnys pasuokumā, kas itūgod nūtiks 28. novembra vokorā Lūznovys muižā. Jaunajā Oskara Seiksta kruojumā varēs atrast...

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „mits” i „mīts”. Tys ir vīns nu vuordu, kas izsauc ari komiskys situacejis storp latgalīšim i baļtīšim. Mīts ir tys, ar kū var izdzonuot. Mits ir kaida napatīseiba, izdūmuojums, fantazeja.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „skatīties”. Pamata vuords: vērtīs, apsavērt. Verūs lūgā, verūs gruomotā. Austrumlatgolā ir cyts vuords – tiemēt. Pasaver voi patiemej.

Jaunizveiduotajai Latvejai beja vajadzeigs pamatlykums – Satversme, kuru izstruoduoja i pījēme Latvejis Satversmis sapuļce, sovpus Satversmis sapuļci tauta īvēleja 1920. gods 17. i 18. aprelī. Vaicuojumu par Satversmis sapuļcis sasaukšonu vērēs jau agruok – laikā, kod Latgola vēļ atsaroda boļševiku varā. Vystik dabuoja vīnuošonūs, ka vieleišonys nūtiks tikai piec Latgolys atbreivuošonys. Svietejūt...

Aigars Runčis ir grupys „Borowa Mc” liders i latgalisko raidejuma „Kolnasāta” pyrmais vadeituojs. Turpynojūt svieteit Latvejis Radejis 100. godadīnu, saruna ar Aigaru par latgalīšu volūdu radejā, latgalīšu muzyku, kai ari par inovaceju i tehnologeju izmontuošonu latgaliskajā. Aigars atguodoj, ka vodūt „Kolnasātu”, beja dikusejis par tū, kai lobuok runuot latgaliski, tod jam atskaitis punkts vysod...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.   Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „piedod”. Latgaliski, prosūt pīdūšonu, lobuok saceit „atlaid!” Atlaid, ka es tai izdareju! Atlaid, Pīter! Atlaid, Juoņ, nu, na tai nazkas. Atlaid mums myusu poruodus! – kod skaitom lyugšonu „Tāvs myusu”.

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par dzīsminīku Vinsentu Kūkoju i juo muzykys albumu „Breineiguo nosta”, kas izdūts 2017. godā. „Vinsents ir vu...

Latvejis Radejai 100. Latgalīšu volūda radio ēterā ir jau trešdaļu godu symta. Pylnvierteigi tū radejis ēterā īnese kaids aizrauteigs latgalīts, radejis žurnalists i programu vadeituojs Bronislavs Spridzāns (1941–2014). Taišni jis veiduoja latgaliskū raidejumu „Latgolys Vuords”, kas da šam ir vysilguok skaniejs Latvejis Radejā, kur nu 1989. goda 2. apreļa da 2012. goda 11. oktobra dažaidūs kanalūs...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok lītuot skaitļa vuordus.  Par pīmāru, ūtrys, trešs, divejūs, trejūs. Kai lobuok – ūtrais ci ūtrys, trešais ci trešs, divatā ci divejūs, trejatā ci trejūs? Var lītuot ari vacuos formys: ūtrys, trešs, catūrts, divejūs, trejū...