Kāpēc dizains?

Apgūt anatomiju vienkārši! Šāds ir Anatomy Next izglītības rīku veidotāju uzsaukums visiem tiem, kuri izzina anatomijas nozari. Šoreiz raidījumā runājam par digitāliem rīkiem medicīnas izglītībā. Raidījumā viesojas tēlnieks, grāmatu autors, plastiskās anatomijas pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā un uzņēmuma Anatomy Next vadītājs Uldis Zariņš. Anatomy Next veido digitālus izglītības risinājumu...

Daudzi šobrīd strādā vai mācās attālināti no mājām. Bet ar lielāku cilvēku skaitu mēs satiekamies apkārtējā vidē un veikalos, kur joprojām redzam zīmes par drošības nosacījumiem. Vai tās var nodot citādāk? Vai piešķirot tām citu dizainu, sapratīsim, ko paši ievērojam un ko nē? Turpinot meklēt dizaina risinājumus pandēmijas laikā, saruna ar H2E vadošo dizaineri un Latvijas Mākslas akadēmijas profes...

Šī gada sākumā organizācija Riga TechGirls uzsāka sešu mēnešu tiešsaistes mentoru programmu. Tā sniedz iespēju 260 dalībniecēm no Latvijas apgūt padziļinātas zināšanas informāciju tehnoloģiju nozarē. Starp piedāvātajiem virzieniem ir arī UX un UI jeb digitālo produktu un pakalpojumu dizains, kurā šobrīd darbojas 24 interesentes un 11 mentori. Šī ir lieliska iespēja smelties pieredzi un zināšanas j...

Bērnus un jauniešus aicina izprast un apgūt dizainu. Kā? Skolās līdzšinējo mācību priekšmetu “Mājturība un tehnoloģijas” pakāpeniski aizstās “Dizains un tehnoloģijas”. Kādas zināšanas bērni iepazīs, par to raidījumā “Kāpēc dizains ?” stāstīs Ance Kancere, Siguldas pilsētas vidusskolas programmēšanas skolotāja un IT izglītības fonda projektu vadītāja, kā arī paši skolēni.

Atzīmējot savu simtgadi, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija pērn izdeva grāmatu Stories in Sounds. Pavisam nesen tā Art Directors Club of Europe apbalvojumā ieguva zelta godalgu kategorijā Editorial design. Pie grāmatas tapšanas strādāja vesela komanda, taču šoreiz fokusējamies uz tās dizainu. Raidījumā ciemojas Stories in Sounds līdzradītāja — dizaina praktiķe, Latvijas Mākslas akadēmijas d...

Pasaulē dizaineri turpina domāt par to, kā vidi ap mums padarīt drošāku – proti, kā īstenot sociālo distancēšanos. Dažādi risinājumi rodami vidē, grafiski iezīmējot cilvēku atrašanos noteiktā attālumā – parkos, pilsētu laukumos un darba vietās – birojos. Kā tajos šobrīd rit darbs un kā darba vietas telpas piemērot apstākļiem, kuru noslēguma termiņu nevaram paredzēt? Un kāda loma tājā ir dizainam?...

Aizsākoties jaunajam gadam, pakāpeniski atsākas arī mācības skolās un universitātēs, tādēļ šoreiz raidījums "Kāpēc dizains?" pievēršas dizaina studiju procesam un fokusējas uz mācību pieredzi ārvalstīs. Raidījumā ciemojas Krišjānis Mazurs, kurš otro gadu studē Stenfordas Universitātes "Design Impact" maģistra programmā. Paralēli Krišjānis augstskolā darbojas arī kā pasniedzējs un mentorē interesen...

Nākamajiem septiņiem gadiem tapusi "Latvijas Dizaina stratēģija 2021.-2027.", nosakot, kā mēs turpmāk dizainu jutīsim klātesošāku dažādas jomās un pakalpojumos. Par stratēģiju un gaidāmiem nozīmīgiem notikumiem šajā gadā Latvijas dizainā, saruna ar Kultūras ministrijas Radošo industriju nodaļas eksperti dizaina un arhitektūras jautājumos Dzintru Purviņu un Latvijas Dizaina centra vadītāju Ditu Dan...

Gadumijai tuvojoties, raidījums "Kāpēc dizains?" pievēršas tam, kā dizains var uzburt svētkus. Šoreiz raidījumā runājam par alternatīvu ierastajai svētku uguņošanai — dronu performancēm, kas gūst arvien lielāku popularitāti visā pasaulē. Tās ir gan ārtelpās, gan iekštelpās demosntrējamas lidrobotu izrādes, kas nerada piesārņojumu un tajās pielietotie resursi ir izmantojami atkārtoti. Raidījumā vie...

Skaidrība. Vienkāršība. Kaislība. Šādi skan Dailes teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa moto, un šīs ir arī kvalitātes, kas caurstrāvo arhitektes Martas Staņas teātra vajadzībām projektēto ēku. Dailes teātris nupat ir atzīmējis savu simtgadi, un atskatoties uz šo notikumu, diskutējam par Dailes teātra arhitektūru — tās tapšanas vēsturi un pielāgošanu mūsdienu pilsētas vajadzībām. Darbs pie vērienīgā p...

Apaļas, četrstūrainas, citu formu, ar iestrādātu dzintaru vai akmeni – tās attaino mūsu vēsturi, kultūru, tradīcijas un vispārcilvēciskas vērtības. Tik dažādi ir Latvijas Bankas kolekcijas monētu sižeti. Pagājušā nedēļā klajā laista vēl viena no šī gada kolekcijas monētām. Tā ir ar fotoluminiscējošu apdruku un šāda veida monētas dizains Latvijā vēl nav bijis. Kāds ir darbs pie monētu dizaina un kā...

Kopš senseniem laikiem cilvēka veidots dizains atspoguļo to, kā mainās pasaule, un jo sarežģītāka šī pasaule kļūst, jo abstraktāks kļūst arī dizaina process, ko pielietojam tās pārveidē un attīstīšanā. Mūsu ikdienā dizainēts ir praktiski viss - galda piederumi, mēbeles, telpas, arhitektūra, pilsētas, digitālās saskarnes un arī pakalpojumi, kurus izmantojam. Turklāt šodien mēs redzam daudzveidību n...

Latviešu mākslinieka un dizainera Valda Celma veikumu visbiežāk redzam uzrakstos RĪGA uz četrām no maģistrālajām šosejām, latviskās dzīvesziņas, latvju zīmju pētniecībā un arī to attēlojumā deju svētku uzvedumos, bet viņa 70. gados veidotie kinētiskās mākslas objekti bija redzami Rīgas staptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē Ribocca šovasar. Mākslinieks aktīvi darbojies pilsētvides un interjer...

Rudens vakariem kļūstot tumšākiem un garākiem, arvien vairāk laika pavadām iekštelpās kopā ar tuvākajiem, tādēļ šoreiz runājam par spēlēm — par galda spēlēm un datorspēlēm un to dizainu. Vai esat kādreiz aizdomājušies, kā top spēles un ar ko tad nodarbojas spēļu dizaineri? Par to diskutē raidījuma viesi: galda spēļu izdevniecības Brain Games dibinātājs un spēļu veidotājs Egils Grasmanis un datorsp...

“Madernieks ieaudzis savā stilā, kā latvju raksts ieaudzis viņā.” Tā par lietišķās mākslas meistaru, gleznotāju, grafiķi, pasniedzēju un mākslas kritķi un vienu no pirmajiem profesionālajiem latviešu dizaineriem Jūliju Madernieku un viņa veikumu izteikušies laikabiedri. Ko jau zināmu un ko vēl neatklātu redzēsim izstādē “Madernieka stils”, kas no 5. novembra skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina...

Turpinot pētīt dizainu no karotes līdz pilsētvidei, diskutējam par to, kādai ir jābūt modernai metropolei un kā dizaina metodes var  palīdzēt veidot iekļaujošāku un lietotājam draudzīgāku publisko ārtelpu. Par viedpilsētu un inovācijām tajā diskutē VEFRESH kustības eksperti — tās vadītājs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš un LMT inovāciju vadītājs Rūdolfs Strēlis.

Dizaina jomai strauji attīstoties, tajā parādās arvien vairāk jaunu darbības virzienu un arvien grūtāk ir nospraust precīzas robežas, kur sākas un kur beidzas dizains. Viens no dizaina veidiem, kas pēdējo gadu laikā Latvijā ir guvis arvien lielāku rezonansi, ir lietotāju pieredzes jeb, lietojot angļu valodas saīsinājumu, UX dizains. Šo terminu 90. gados popularizēja pētnieks un dizainers Donalds N...

Kā pārvietot veselu pilsētu, izmantot celtniecības atkritumus pilsētas infrastruktūrā? Kā kopdzīvošanas modelis palīdz risināt ne tikai ekonomiskos, bet arī sociālos jautājumus? Šie ir tikai daži no projektiem iztādē “Ziemeļvalstu ilgtspējīgās pilsētas” Arhitektūras muzejā. Kuras Skandināvijas pilsētas pārsteidz ar savu redzējumu un kā veicas mums? Raidījumā - saruna ar Latvijas arhitektūras muzej...

Dizaina aizsardzība – ko par to domā nozares profesionāļi un viņu tiesību aizstāvji? Kā izvairīties no dizaina darba kopēšanas un kā to ievērot pret citiem autoriem? Kas šobrīd ir aktuālākais dizaina nozaru pārstāvjiem, varēja uzzināt, apmeklējot kādu no 22 punktiem "Dizaina pastaigas" laikā. Uz to aicināja dizaina birojs H2E, kuri ir arī Starptautiskās dizaina organizācijas SEGD pārstāvji Latvijā...

Dizaina principus un metodes varam lietot gan mācību procesa veidošanā, gan dažādu palīgrīku izstrādē. Šoreiz raidījumā "Kāpēc dizains?" runājam par to, kā dizains var palīdzēt bērniem un jauniešiem apgūt mūzikas instrumentu spēli. Raidījumā piedalās pianiste un klavierskolotāja Zane Godiņa, mūzikas izglītības lietotnes "Solfeg.io" dibinātājs un vadītājs Toms Rusovs, Ņujorkas Latviešu skolas direk...

Industriālais mantojums, kuram ikdienā bieži paejam garām neatskatoties, ataino Latvijas un vēlāk Padomju Savienības industriālo revolūciju, tā laika sasniegumus. Jau vairākus gadus nebrīnāmies, ja kultūras dzīves notikums Latvijā ir kādreizējā alus brūzī, spēkstacijā, dzirnavās vai rūpnīcu korpusā. Krievu franču gumijas izstrādājumu uzņēmums "Provodņiks", vēlāk - Rīgas elektromašīnu rūpnīca un Tu...

Modernisma periods ir ļoti nozīmīgs periods Latvijas arhitektūras vēsturē, taču atmiņas par padomju režīmu pagaidām liedz to pilnvērtīgi apzināt un saglabāt. Spraigu diskusiju par modernisma mantojumu rosina arī Kultūras ministrijas iecere būvēt akustisko koncertzāli administratīvās ēkas novietnē Elizabetes ielā 2. Bijušais Centrālkomitejas nams ir spilgts Latvijas pēckara modernisma paraugs, tādē...

Pēdējos mēnešos ikdienas skaņu ierasto ritmu būtiski papildināja priekšvēlēšanu aģitācijas saukļi un aicinājumi. Nu tas ir noslēdzies, tomēr ne uz ilgu laiku – vēlēšanas atkal būs jau nākamgad. Cik klātesošs ir dizains vēlēšanu norisē un arī vēlētāju izvēlē, balsojot. Par to raidījumā “Kāpēc dizains” diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja vadītāja Kristīne Bērziņa, Latvijas Mākslas akadēmij...

26 idejas, kā uzlabot senioru ikdienu. Iesākumā īpaši dizainētas mēbeles, bet tad arī risinājumi videi, priekšmetiem, dažādu paaudžu veiksmīgākai saskarsmei sabiedrībā, kura globāli kļūst aizvien vecāka. Latvijas Mākslas akadēmija izveidojusi platformu "Balt Se@nior bibliotēka" / baltsenior.lma.lv studentu ideju pieteikumiem. Raidījumā “Kāpēc dizains?” - saruna ar projekta vadītāju Vinetu Kreigeri...

Lai cik strauji mainītos pasaule tehnoloģiju iespaidā, mēs turpinām lasīt grāmatas — ierastas, mīļas un rokās taustāmas. Grāmatu dizains vienmēr ir bijusi īpaša, ļoti smalka un atbildīga grafikas dizaina kategorija. Arī Latvijā varam lepoties ar teicamiem grāmatu dizaina paraugiem, godalgotiem darbiem un zinošiem to dizaina autoriem. Kāds ir grāmatu veidošanas process un cik viegli vai sarežģīti i...