Kāpēc dizains?

Pēc divu gadu pārtraukuma šovasar Līgatnē atkal norisināsies Starptautiskā dizaina vasaras skola MAD.  Tā ir platforma, kas nu jau piekto gadu pulcēs studentus un lektorus no dažādām Eiropas vietām, lai radošā un brīvā vidē eksperimentētu ar dizainu, amatniecību un zinātni. Raidījumā viesojas vasaras skolas dibinātājs un programmas vadītājs Rihards Funts.

"Cēsu Pluriversitātes" ārtelpas mācību klase dārzā "Jume" iekļuvusi "New Europian Bauhaus" ("Jaunais Eiropas Bauhaus") konkursa finālistu skaitā! Iniciatīvas “Cēsu Pluriversitāte” ārtelpas mācību klase dārzā "Jume" kā vienīgais projekts no Latvijas 1100 projektu konkurencē iekļuvusi 52 konkursa "New Europian Bauhaus" konkursa finālistu skaitā kategorijā "Reconnecting with nature" ("Atjaunot saikni...

Aprīļa nogalē galvaspilsētas parkos un atpūtas vietās tika atklāti seši jauni dzeramā ūdens brīvkrāni. Tie sniedz iespēju rīdziniekiem un pilsētas viesiem veldzēties ar svaigu ūdeni pilsētā. Par to, kāpēc pilsētai ir nepieciešami jauni dzeramā ūdens krāni, kā notika to dizaina izvēle, kā arī par to kā veidot videi un iedzīvotājiem draudzīgu pilsētu, stāsta Rīgas domes deputāte, atkritumu samazināš...

Interese par vēsturisko koka ēku atjaunošanu ar Rīgas Kalnciema kvartāla pilotprojektu un Ķīpsalas koka arhitektūras “rezervātu” ir aizsākusies jau gana sen un pārsviedusies uz Latvijas reģioniem, taču pasaulē tiek realizēti un pēdējā laikā arī Latvijā iecerēti sabiedriski nozīmīgi laikmetīgās koka arhitektūras projekti, piemēram pirmā koka konstrukciju biroju ēka Baltijā. Arhitekti Ervīns Kraukli...

Pēc raķešu uzlidojumiem kā nežēlīgi asu žileti nogriezta mājas daļa un siena, pie kuras joprojām ir virtuves skapītis. Aina, kas pārtapusi vienā no ukraiņu dizainera Oleksandra Grehova zīmējumiem pēc Krievijas uzsāktā kara. Grafiskā dizainere Saša Anisimova uz sabombardētas pilsētas fona vai  humānās palīdzības piekrāmētā metro vagonā iezīmē ar baltu, vieglu līniju cilvēku stāvus, kuri it kā turpi...

Jau 7. maijā rīdziniekus un pilsētas viesus sagaida brīnišķīgs notikums  — pēc ilgiem atjaunošanas darbiem savas durvis vērs Āgenskalna tirgus paviljons! Raidījumā viesojas arhitekte Liene Griezīte un Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus idejas autors un vadītājs Kārlis Dambergs. Viesi atklāj to, kā ir noticis vēsturiskās ēkas atjaunošanas process, kāpēc, viņuprāt, ir svarīgi lolot senatni arhi...

Ko atklāj jauna pastāvīgā ekspozīcija Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kuras nosaukums ir "Dizaina process"? Kā tajā redzamais mums atgādina par dizaina klātesamību mūsu dzīvē un apkārtējā vidē? Par to raidījumā "Kāpēc dizains?" runājam ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāju Inesi Baranovsku, H2E vadošo dizaineri Ingūnu Eleri un "Vividly" vadītāju Gunitu Kuļikovsku-Ķiesneri.

Pēc ilgāka pārtraukuma Rīgai atkal ir galvenais ainavu arhitekts. Jau pāris mēnešus šo amatu Rīgas pilsētas arhitekta dienestā pilda Indra Purs, kurai tagad ir jāuzņemas atbildība turpināt lielo grandu – Georga Kūfalta, Andreja Zeidaka un citu Rīgas dārznieku, kuri radīja Rīgas “zaļās pilsētas” slavu – iesākto. Mūsdienās pilsētas ainavu arhitekta darbs ir mainījies, jo laikam līdzi mainījusies pil...

Gundega Laiviņa ilgus gadus bija Latvijas Jaunā teātra institūta direktore un starptautiskā teātra festivāla "Homo Novus" rīkotāja, taču šobrīd Prata institūtā Ņujorkā viņa studē urbāno vietradi. Pilsētas izziņa ir apzināts turpinājums Gundegas līdzšinējam darbam. Veidojot festivālu, ļoti daudz tika domāts par to, kā "Homo Novus" ienest pilsētā — strādāt ar pilsētvidi, pilsētniekiem un runāt par t...

Pēc varas maiņas Rīgā pilsētas dienestos ir notikušas strukturālas pārmaiņas. Bijušais Rīgas pilsētas arhitekta birojs ir kļuvis par Rīgas pilsētas arhitekta dienestu, ieguvis papildus funkcijas un jaunus amatus. Jau pāris mēnešus mums ir Rīgas pilsētas galvenā dizainere – Evelīna Ozola. Varam lepoties, jo šāds amats ir jaunums ne tikai Latvijā, bet ne tik sen kā parādījies pasaules pilsētu pārval...

Tehnoloģijas un to dizains mūs ir iespējojis izplatīt informāciju tik ātri un tik efektīvi kā vel nekad iepriekš. Taču jo sarežģītākas kļūst mūsu lietotās ierīces, rīki un algoritmi, jo biežāk saskaramies ar to, ka gan mūsu spēja kontrolēt informācijas plūsmu, gan nošķirt patiesību no maldiem kļūst ierobežota. Raidījumā viesojas uzņēmējs un Latvijas Debašu asociācijas “QUO Tu domā” līdzradītājs Mā...

Šobrīd ik dienu mūsu skatieni sastopas ar visdažādākiem ziņu virsrakstiem, saukļiem plakātos, kuri ir satraucoši, bet ir arī vārdi, kuri uzmundrina, vieno un stiprina. Ikgadējā laika ritējumā valsts svētkos un svinamās dienās mūs uzrunā arī īpaši veidoti apsveikumi pilsētvidē. Par to kādi tie bijuši Rīgā un kādi tie būs turpmāk, saruna ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta dir...

3D printēšana vairs nav jaunums. Tostarp zinātniskās pētniecības un eksperimentu līmenī Rīgas Tehniskās universitātes papārnē Latvijā šobrīd tiek attīstīta 3D betona printēšana, kas nākotnē būs vitāli svarīga gan arhitektūrai, gan būvniecībai. Betons joprojām ir viens no galvenajiem celtniecības materiāliem jau kopš laika, kad iespējas ar tā palīdzību īstenot komplicētus arhitektūras projektus atk...

Šoreiz raidījuma fokusā ir dizains atkritumiem, kā arī tas, cik nereti vāji ir dizaina risinājumi, ar kuriem ikdienā saskaramies. Raidījumā viesojas Zero Waste Latvija pārstāve un atkritumu entuziaste Maija Krastiņa. Gudri dizainēti risinājumi tīrai videi ir tas, kas Maijai patiesi rūp. Atbildot uz jautājumu "ar ko viss sākās", Maija atskatās uz brīdi, kad, raizējoties par atkritumu urnu trūkumu I...

Olimpiskās spēles ir arī dizaina sasniegumu un radošās izpausmes sprādziens. Nemainīgi ir pieci apļi. Bet tajās ir vēl daudz grafiskā un navigācijas dizaina, bet spēļu norisi varam uzlūkot arī kā labi vai slikti dizainētu pakalpojumu – visiem, kas tajās piedalās vai vēro. Un, protams, inženieru un industriālā dizaineru sasniegumus pēc skrupulozi veiktās izpētes, kas traucē sasniegt vēl labāku rezu...

Janvāra beigās notika plaša starptautiska zinātniska konference, kas bija veltīta vienam no Latvijas nacionālās arhitektūras patriarhiem Konstantīnam Pēkšēnam un viņa darbības laiku aptverošajam kultūras parādību lokam – "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks". Jebkurā celtnē mēs vispirms novērtējam tās apjomu kārtojumu un fasāžu plastiku, bet atsevišķām detaļām – logu, durvju rokturiem, iekštelpu stu...

Kas kopīgs dizainam ar medicīnu? Ko no veselības aprūpes ir aizguvuši dizaineri un arhitekti un kāda loma ir dizainam medicīnas muzejā? Raidījumā viesojas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja vadītājs Kaspars Vanags. Viņaprāt, Medicīnas muzejam pandēmijas laikā ir sevišķi svarīga loma — tam ir jākalpo par platformu, kas pulcē atšķirīgus viedokļus un spēcina sabiedrības veselības pratību. Kaspa...

Cilvēki maina savus uzskatus un tas ietekmē arī viņu iepirkšanās paradumus. Kā ir modē justies? Zaļi domājoši, ilgtspējīgi? Kādus lozungus modes industrija izmanto, uzrunājot patērētājus, lai pieskaņotos viņu domām un izvēlei? Studijā aicinātas divas modes dizaineres - Keta Gūtmane un Indra Komarova. Keta Gūtmane zīmolu "Keta Gūtmane" dibinājusi 2014. gadā kopā ar dzīvesdraugu Kristu Zankovski - m...

Mākslas darbi, kuru klātesamība paredzēta jau ēkas projektā, rada katras celtnes pievienoto vērtību. Tomēr ir jābūt pasūtītājam, kurš gatavs par šo virsvērtību maksāt. Dāsna visdažādāko veidu mākslas darbu klātbūtne vēsturiskajos karaļnamos neizraisa izbrīnu. Bet kā tas ir mūsu racionālajā laikmetā? Arhitekts Andis Sīlis profesionālo darbu sāka reizē ar atjaunoto Latvijas valsti. Kopš tā laika viņ...

Ik dienas stikls ir ap mums – logi, detaļas interjerā, starpsienas, arī griesti un grīdas, ūdens glāze vai skaists dekoratīvs interjera priekšmets. Dzidrs, ar faktūru, krāsains un dažādu formu. Lielu izmēru mākslas darbi vidē un ēkām un nelielas formas darbi. Pie tā ik dienu strādā Anda Munkevica pašas dibinātā uzņēmumā "AM studio", bet stikls viņas un viņas komandas rokās pārtop arī mākslas darbo...

"Balsojiet par labu dizainu!" aicina grafikas dizaineris Miķelis Baštiks. Izdarot izvēli par labu noteiktiem produktiem vai pakalpojumiem, mēs atbalstam jēgpilnu vai gluži pretēji vāju dizainu. Šajā "Kāpēc dizains?" epizodē Miķelis dalās pārdomās par to, kas veido pārlaicīgu zīmola identitāti, kāpēc organizācijām ir svarīgi vienoties par savu vēstījumu un atainot to vizuālās sistēmās, kā arī atklā...

Vai mums vajadzīgs padomju laika arhitektūras mantojums? Ko ar to darīt? Atšķirībā no mūzikas, mākslas, literatūras, teātra un kino, padomju laikā tapusī arhitektūra sabiedrības apziņā bieži tiek asocēta ar mīnusa zīmi. Arī arhitektūras vēsturnieki, kuri spēj novērtēt tajā laikā tapušo objektu arhitektonisko kvalitāti, attiecībā uz padomju arhitektūras mantojuma saglabāšanas iespējām ir visai skep...

Kā tālāk dzīvosim, un kā risināt izaicinājumus, ar kuriem šobrīd saskaras sabiedrība? Šos jautājumus šogad kā vadmotīvus izvirzīja arī Arhitektūras biennāle Venēcijā un Londonas Dizaina festivāls. Kuru jomu gan šobrīd vairāk vai mazāk nav skārušas šīs pārdomas... Divi no lielajiem pasaules notikumiem šogad saglabāja cikliskās norises gadu skaitli, bet notika ar nobīdi – šogad piedzīvojām 2020. gad...

Kāda atšķirība ir starp vidi, kas ir plānota no augšas un pilsētu, kura ir projektēta cilvēka acu augstumā? Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts Raidījumā "Kāpēc dizains" iepazīstina ar to, kādu pienesumu arhitektūras jomai var sniegt antropoloģiska lietotāju izpēte un kāpēc pirms kaut ko būvēt ir vērts apkopot vietu un cilvēku stāstus.   "Arhitekti savā ziņā ir vizionāri, nākotnes paredzētāj...

Kā jau katru gadu tumšākajā laikā, mazāk saņemam dienas gaismu, mazāk stundu tajā pavadām un daudz vairāk izmantojam mākslīgo apgaismojumu. Un katru reizi aktuāls ir jautājums par to, vai gaismas avotus varam izmantot lietderīgāk un atbildīgāk pret vidi. Kā pārspīlējot varam radīt nevajadzīgu gaismas piesārņojumu? Raidījumā "Kāpēc dizains" - saruna ar arhitekturālās gaismas projektētāju un dizaine...