ELIZEJA

PRIECĪGA DVĒSELE: JĒGAS IZJŪTA Viena no raksturīgākajām cilvēka iezīmēm ir vēlēšanās ieraudzīt jēgu visā notiekošajā. Izprotot jēgu, spējam panest pat lielas grūtības, bet bezjēdzīgas, netaisnīgas, nevajadzīgas ciešanas ir īpaši mokošas. Tad kas īsti jāmēģina – jēgu atrast vai jēgu radīt?

ĶERMENIS: MAŅU “SKOLA” Lai smadzenes spētu pilnvērtīgi darboties, tām nepieciešama stimulācija (ko mēs darām, kad jūtamies noguruši, bet par katru cenu jāsaglabā nomods?). Normālos apstākļos šādu “psihisko barību” nodrošina mūsu maņas. Vai cilvēkam ir tikai piecas maņas? Vai tās ir iespējams attīstīt?

ĶERMENIS: LABSAJŪTAS PAMATI Daudzās garīgajās tradīcijās ir pazīstama noraidoša attieksme pret ķermeni. Reizēm tas ir vienkāršs pārpratums, citreiz – apzināti centieni nesamainīt “augstāko” baudu pret vienkāršāko, “primitīvāko”. Šajā reizē runāsim par to, kā ķermenis var palīdzēt (vai traucēt) mums justies priecīgiem.

PRIEKA VEIDI UN LĪMEŅI Ja kokam ir tikai viena vienīga sakne, viss spēks un barības vielas jāuzņem caur to. Ja saknes ir daudzas un sazarotas, koks izaug spēcīgāks un staltāks. Līdzīgi ar cilvēku – var mēģināt visu prieku iegūt vienā veidā, bet prātīgāk ir mācīties apgūt dažādus iepriecinājuma veidus un līmeņus.

PRIEKA ŠĶĒRŠĻI: TAGADNES RŪPES Kas man traucē jau tagad – tieši šajā brīdī – sajust patiesu prieku un pateicību par savu dzīvi? Varbūt tam traucē daudzas konkrētas rūpes, tūkums, fiziskas un garīgas sāpes, ar kurām tieši šobrīd nākas sastapties? Kā tikt galā ar to?

PRIEKA ŠĶĒRŠĻI: NĀKOTNES NESKAIDRĪBA Raizes par rītdienu – viena no raksturīgākajām cilvēka īpašībām. Kā var priecāties, ja viss var noiet greizi?! No otras puses – vai cilvēks maz var nedomāt par nākotni? Vai esam lemti trauksmei un raizēm?

PRIEKA ŠĶĒRŠĻI: PAGĀTNES NASTAS Viens no iemesliem, kādēļ cilvēku dzīvē ir maz īsta prieka, ir biezās un garās pagātnes ēnas. Kā pagātnes notikumi turpina indēt mūsu dzīvi šodien? Vai ar to var kaut ko iesākt?

ATĻAUJA PRIECĀTIES Vai cilvēks maz drīkst justies priecīgs un laimīgs? Vai tā nav virspusības zīme? Vai tādā veidā neuzprasāmies uz kādām nelaimēm? Šovakar runāsim par daudzajiem iekšējiem šķēršļiem, kas neļauj mums būt priecīgiem, un to, kā ar tiem tikt galā.

DZĪVOT AR PRIEKU Virstēma šim vakaram un tuvākajām reizēm – PRIEKS. Vai to ir iespējams apzināti vairot savā un citu dzīvē?

Sākums trīs nodarbību ciklam par kristīgo meditāciju. Kaut arī šī prakse pasaulē un arī Latvijā ir pazīstama jau ilgāku laiku, tā nebeidz izraisīt spēcīgas emocijas un lielus pārpratumus. Pirmajā reizē apskatīsim jautājumus par to, kāpēc meditācija ir noderīga un ko īsti tā cenšas sasniegt. Ar ko tā atšķiras no "parastas lūgšanas"? Un kas to padara "kristīgu"? Lekcija, kopīgs m...

Turpināsim pārdomas par kristīgo meditāciju jeb kluso lūgšanu. Kādi ir galvenie šķēršļi un grūtības šajā ceļā? Kā labāk nonākt līdz klusumam un Dieva klātbūtnes pieredzei?

Noslēgsim nelielo pārdomu ciklu par kristīgo meditāciju jeb kluso lūgšanu. Kāda iekšējā attieksme ved pie klusās lūgšanas? Kā līdz tādai izaugt? Un kā to iespējams paturēt arī ārpus meditācijas brīžiem - ikdienas gaitās?

Meditatīvs pārdomu brīdis svētdienās Pārdomu teksts: Mateja evaņģēlija 7.nodaļas 15.–20.pants TICĪBAS APLIECĪBA ķeltu tradīcijas noskaņā: Mēs ticam, tu visu dievu Dievs, ka tu esi mūžīgais dzīvības Dievs; mēs ticam, tu visu dievu Dievs, ka tu esi mūžīgais mīlestības Dievs. Mēs ticam, Dievs visa Radītājs, ka Tu esi radījis debesu augstumus, ka Tu esi radījis jūras dziļumus, ka Tu esi radījis zemes...

Elizejā aplūkojam kristīgās ticības pamatus. Varētu to saukt par iesvētes mācību, taču šo nodarbību mērķis nav pievienošanās kādai konkrētai draudzei, bet iespēja sistemātiski pārdomāt svarīgākos kristietības aspektus – mācību un praksi. Kā un kāpēc ticība ir aktuāla arī šodien? Kādēļ ir vērts par to domāt un mācīties?

Jautājumi par garīgo dzīvi un Dievu nerodas tukšā vietā. Tie izriet no dažādiem laikmetiem un kultūrām piederīgu cilvēku centieniem iespējami vispusīgi un dziļi ieskatīties realitātē, lai meklētu atbildi uz lielo noslēpumu un paradoksu – cilvēka paša eksistenci. Cilvēks pats sev ir pirmā un pati neatliekamākā mīkla un uzdevums!

Vai par Dieva esamību ir iespējams būt pārliecinātam? Ko īsti saprotam ar šo vārdu? Ja mēs varam droši zināt par Dieva esamību, kāpēc tad runāt par "ticību"?

Ko īsti nozīmē ticēt, ka “Dievs ir radījis šo pasauli”? Vai šāda pārliecība ir savienojama ar zinātnes atziņām? Vai Dievs darbojas arī tagad?

Ko nozīmē apgalvojums, ka Dievs ir personisks? Vai un kā Dievu var iepazīt vai sastapt? Vai iespējams būt “personiskās attiecībās” ar Visaugstāko?

Kā šodienas pasaulē saprast un pielietot ar daudziem negatīviem stereotipiem aizsegtos vārdus “baušļi” un “grēks”?

Kāda nozīme kristietībā tiek piešķirta Jēzum no Nācaretes? Kā var saprast apgalvojumu, ka Viņš ir “glābējs”? No kā un kādā veidā glābšana notiek?

Kā var saprast jēdzienu “gars”? Un kas ir “Svētais Gars”? Kā notiek sastapšanās ar Dievu?

Vai rakstīts teksts var iemiesot Garu? Kā tuvoties Bībelei atbildīgā un jēgpilnā veidā?

Kāda ir rituālu un ceremoniju nozīme garīgajā ceļā? Kā tas saistīts ar Baznīcas “litruģisko gadu”?

Labā vēsts var tikt pasludināta ar vārdiem vai arī ar darbībām/rīcību. Kad vārdi savienojas ar redzamu zīmi, veidojas sakraments. To praktizējot, var pavisam konkrēti saskarties ar to Garu, kas ir Kristus ceļa pamats un saturs.

Kā izpaužas Kristus aicinājums cilvēka ikdienā? Kas palīdz to uzturēt un kā to izpaust? Šie jautājumi atved līdz tēmai par garīgumu šodienas pasaulē