Mediju anatomija

Līdz 2022. gada februārim ziņas par militāriem konfliktiem bija neliela daļa no informācijas plūsmas un mūsu pasaules daļā ne tik daudzi interesējās par to, kā virzās vieni vai otri bruņotie spēki un kādas kaujasspējas tiek attīstītas. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir visu mainījis. Par to arī runājam Mediju anatomijā. Īpaši raidījumi, militārie apskati, raidieraksti un blogi. Vietas, k...

Digitālo mediju parādīšanās bija un ir nopietns izaicinājums drukātajiem izdevumiem. Tāpat sociālo mediju popularitātes kāpums ir nopietns pārbaudījums visam mediju tirgum. Kādu nākotni šādā pasaulē redz mediji, kas savus lasītājus sasniedz papīra formā – tas ir raidījuma Mediju anatomija sarunas temats. Latvijas Pasta abonēšanas vietne piedāvā 58 laikrakstus latviešu valodā, liela daļa no tiem ir...

Pirmsvēlēšanu laiks medijiem vienmēr ir ļoti īpašs, jo jāpiedāvā saturs, kam jāpalīdz vēlētājiem izdarīt pamatotu izvēli. Protams, politiķi labprāt grib izcelt savus labos darbus, arī parādīt savu pārākumu pār citiem vai vienkārši būt skaļāki. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras žurnālisti priekšvēlēšanu laikā, lai vēlētājs iegūtu korektu politisko ainu? To skaidroja Mediju anatomijā. Priekšvēlēšanu...

Pirms septiņiem gadiem izveidotā Latvijas Mediju ētikas padome savas darbības laikā saņēmusi teju 300 iesniegumus gan no privātpersonām, gan amatpersonām. Jāteic gan, ka amatpersonas par žurnālistiem sūdzas salīdzinoši reti. Tomēr laiku pa laikam sūdzības pienāk no pašiem žurnālistiem. Tā ir konkurences cīņa vai rūpes par mediju vidi – par to runājam Mediju anatomijā ar Latvijas Mediju ētikas pado...

Domājot par latviešu valodas skanējumu medijos, runa ir ne tikai par raidījumu valodu, bet arī filmām un mūziku. Lai medijos būtu vairāk latviešu valodas, ir tapuši īpaši likumu grozījumi. Vieni paredz televīzijas satura obligātu dublēšana latviešu valodā, ja oriģinālvaloda nav neviena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Citi – raidstacijām noteikt vietējās mūzikas kvotas, lai pakāpeniski L...

Ikvienā jomā nepieciešamas jaunas asinis un paaudžu maiņa, arī medijos. Latvijas augstskolas gadā absolvē vairāki desmiti komunikācijas un žurnālistikas studentu. It kā daudz Latvijas nelielajam mediju tirgum, bet ne visi tur nonāk. Tie, kas izvēlas mediju vidi, iespējams, ienes arī jaunas prasmes un idejas. Kāda ir jaunā žurnālistu paaudze un kā redz mediju vidi – tam veltīts šīs sezonas pēdējais...

Latvijā sieviešu ir par aptuveni astoņiem procentiem vairāk nekā vīriešu. Procentuālais pārsvars augstāko izglītību ieguvušo sieviešu ziņā ir vēl lielāks. Tomēr augstākajos amatos uzņēmumu pārvaldībā, arī tādās lēmējinstitūcijās kā parlaments un valdība sieviešu pārstāvniecība ir zemāka. Tas jūtams arī Sabiedriskā medija diskusiju raidījumos, kur vīrieši redzami un dzirdami ievērojami biežāk. Vai...

Vairāk nekā 400 tūkstoši cilvēku ir Latvijas diaspora ārvalstīs. Latviešiem un viņu pēctečiem, kuri aizbēga Otrā pasaules kara laikā, pievienojušies daudzi, kuri izmanto brīvās pasaules iespējas un nolēmuši dzīvot un strādāt citur. Latviešiem ārzemēs tradicionāli ir bijuši savi mediji, tādi ir tapuši arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Kāda ir to situācija šobrīd?  Latvijas Universitātes Diasp...

Trauksmes izsludināšana pierobežas novados kļuvusi par nepatīkami biežu parādību un maina dzīvi ne tikai pierobežas iedzīvotājiem, bet arī žurnālistiem, kuriem jābūt gataviem ziņot jebkurā diennakts laikā. Mediju darbs trauksmes apstākļos ir mūsu temats raidījumā Mediju anatomija. Sarunā piedalās Madara Bērtiņa, Latvijas Sabiedriskā medija Latgales redakcijas vadītāja, Kārlis Miksons, Latvijas Tel...

Vairāki valodnieki un nozares eksperti Latvijas Sabiedriskā medija ombudam šopavasar iesniedza vēstuli par latviešu literārās valodas izrunas normu neievērošanu Sabiedriskajā medijā. Ombuds savā atbildē cita starpā norādīja, ka nav īstā institūcija šādu jautājumu izskatīšanai, ka tam nepiemīt īpaša valodas izjūta un profesionālā sagatavotība, lai vērtētu žurnālistu runas atbilstību pareizrunas nor...

Tūkstošiem cilvēku maija sākumā pulcējās Prāgas vecpilsētā, lai aizstāvētu sabiedriskā medija neatkarību. Andreja Babiša vadītā valdība bez apspriešanās ar ekspertiem un bez diskusijām virza Čehijas sabiedriskā medija finansējuma maiņu. Veiksmīgi strādājošo abonēšanas maksas sistēmu grib aizstāt ar finansējumu, ko piešķir no valsts budžeta. Tas nozīmē arī atkarību no politiskiem lēmumiem. Cik pama...

Latvijas Sabiedriskais medijs februārī atklāja jaunu studiju Daugavpilī, un jau tuvākajos gados plānotas arī multimediālas studijas Liepājā un Valmierā. Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācija aicina šo ieceri pārskatīt, uzskatot, ka tas negatīvi ietekmēs  reģionālo medijus. Asociācija norāda, ka šajās vietās jau darbojas profesionāli un pieredzējuši reģionālie mediji, kuri ar sabiedrisko ir sekmī...

Žurnālistikas kvalitāti parasti saistām ar žurnālista darbu, bet ne mazāk svarīgs jautājums ir – kas ir medija īpašnieks. Tieši tas ir līdzekļu turētājs un lielā mērā nosaka spēles noteikumus. Bet, vai mēs pietiekami daudz zinām par mediju īpašniekiem Latvijā, kā viņi ietekmē mediju vides attīstību, žurnālistiku un mediju vērtības? Tas ir mūsu temats raidījumā Mediju anatomija. Saruna ar Rīgas Str...

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes jeb NASA misija "Artemis II", kuras laikā astronauti apmeta loku ar Zemes pavadoni Mēnesi, tādējādi aiznesot cilvēkus tālāk Visumā nekā tie jebkad bijuši, ir viena no pamanītākajām ziņām saistītām ar kosmosu. Pasaules uzmanības ziņā droši vien to īsti nevar salīdzināt ar "Apollo 11" lidojumu uz Mēnesi un astronautu izkāpšanu uz tā, jo nav vairs tās...

Latgalē nokritis militārais drons, traucēta gaisa telpa virs lidostas, jūrā pārrauti kabeļi. Ar šādām situācijām pēdējos gados esam saskārušies ne reizi vien, un tiklīdz kas tāds notiek, iedzīvotāji meklē informāciju. Gan medijos, gan arī sociālajos tīklos, kur netrūkst arī dažādu spekulāciju, kas savukārt ir neatņemams pavadonis apzinātai dezinformācijas izplatīšanai. Jo mazāk drošas un apstiprin...

Valsts ir šķirta no baznīcas – tas ir nostiprināts konstitūcijā, bet tas, protams, nenozīmē, ka baznīca un reliģija nebūtu valsts daļa un uz to neattiektos valsts noteiktie likumi. Vienkārši tie nevienu reliģiju un nevienu konfesiju neizceļ pārāku par citām. Bet, kā ir ar žurnālistiku, ceturto varu? Vai arī tai jābūt objektīvai un neitrālai pret ikvienu reliģiju un vēl vairāk – jābūt vienādai atti...

Influenceri vai kāds varbūt sacīs – ietekmētāji –  ir mediju satura veidotāji, kas nav žurnālisti. Viņiem informācijas telpā mūsdienās ir ne mazāka loma kā tradicionāliem medijiem, noteiktās sabiedrības grupās pat lielāka. Bet vai līdz ar šo ietekmi roku rokā nāk arī atbildība par piedāvāto saturu, popularizētajām vērtībām un arī to, cik godīgi tiek runāts ar sekotājiem. Un kāds vispār ir influenc...

Pēc mēneša Ungārijā notiks parlamenta vēlēšanas, un tajās sagaidāma ļoti sīva cīņa. Viktoram Orbānam, kurš pie varas ir jau kopš 2010. gada, šoreiz ir nopietni pretinieki partija "Tisza", kam socioloģiskās aptaujas sola vērā ņemamus panākumus. Tomēr Orbāna partija "Fidesz" šos gadus nav snaudusi un krietni piestrādājusi pie mediju vides "sakārtošanas" šī vārda ne pozitīvajā nozīmē. Mediju neatkarī...

Informācija mūsdienās pienāk ātri un tās ir daudz. ASV uzbrūk Irānai. Mēs varam atvērt respektablāko izdevumu interneta lapas un kaut virsrakstu līmenī uzzināt, ko raksta dažādu valstu masu mediji. Un, protams, sociālie mediji – tur var atrast ziņas un vietnes, par kurām respektablie mediji nebūs stāstījuši. Un šajā jūklī tiek iepludināta arī dezinformācija, kuru brīžiem ir ļoti grūti atšķetināt n...

Olimpiskās spēles, lai gan iecerētas kā ārpus politikas esošs vien uz sportisko garu orientēts pasākums, daudz uzmanības piesaista tieši politiskā griezumā. Senajā Grieķijā olimpisko spēļu laikā karus pārtrauca pamiers, bet mūsdienu realitāte ir tāda, ka Krievija turpina nogalināt Ukrainas mierīgos iedzīvotājus, kamēr tās sportisti startē olimpiskajās spēlēs, dēvējoties par neitrālajiem sportistie...

Amerikāņu laikraksts "The Washington Post" – viens no ietekmīgākajiem medijiem un atpazīstamākajiem zīmoliem visā pasaulē – nesen atlaida simtiem darbinieku, kas uzreiz lika uzdot jautājumu – cik lielā mērā tas saistīts ar medija pārvaldību un finanšu sarežģījumiem, cik – ar uzbrukumiem brīviem medijiem? 5. februārī pie "The Washington Post" ēkas bija sapulcējušies simtiem atlaistie un vēl strādāj...

Epstīna faili, kas sākotnēji tika uzskatīti par Amerikas Savienoto valstu iekšējo skandālu ar pasaules ietekmīgu personu piešprici, pēc pēdējo dokumentu publicēšanas raisīja lielu rezonansi arī Latvijā. Iespējams arī no mūsu valsts ir notikusi cilvēku, tajā skaitā nepilngadīgo tirdzniecība. Vienlaikus dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna saites ar Krievijas drošības dienestiem aktualizē mums tik ļo...

Dzirdot jēdzienu žurnālista apdraudējums – pirmais, ko droši vien iedomājamies, ir darbs kādā karstajā punktā, katastrofas epicentrā vai iefiltrēšanās kādā mafiozā struktūrā. Tomēr mēģinājumi apklusināt žurnālistus notiek arī krietni mierīgākos laikos. Tie var būt fiziski draudi, un tie var būt arī stratēģiski uzbrukumi interneta vidē ar mērķi diskreditēt vai vienkārši apklusināt. Vai tiesībsargāj...

Kad domājam par klasisku biznesa izdevumu, prātā nāk rozīgi oranžs laikraksts ar akciju krituma un kāpuma diagrammām, ko pie rīta kafijas pārlapo kāds fondu biržas darbonis. Latvijas ikdiena tā gan nav, nav mums vairs oranži rozā laikraksta un nav arī televīzijas kanāla, kur slīdošā lentē ņirb valūtas kursi naftas un akciju cenas. Toties ir parādījušās TV biznesa spēles. Bet kāda šodien ir Latvija...

Mediju patērēšanas paradumi pēdējo pārdesmit gadu laikā ir pamatīgi mainījušies. Protams, cilvēki radio klausās un skatās televīziju, pat avīzes lasa, tomēr liela daļa satura ir pārcēlusies uz internetu. Savukārt, ja runājam par jauniešu auditoriju, tad jāvaicā – cik daudz viņi vispār lieto tradicionālos medijus? Pa kādiem kanāliem uzrunāt jauniešus un ar kādu saturu to ieinteresēt? Un cik gatavi...