Zināmais nezināmajā

Lai kā tās šķietami traucē, kad izskalotas krastā pludmalē, lielajām aļģēm ir ārkārtīgi svarīga loma jūras ekosistēmā. Kā šīs zemūdens pļavas veido veselīgu jūras vidi un vai ir pamats domāt, ka tās pazūd un to vietā jūrā sāk veidoties "tuksneši"? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāves - vadošā pētniece, hidrobioloģe Ingrīda Andersone un zinātniskā asist...

Latviešu polārpētnieki tikko atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandē. Iepriekš esam daudz stāstījuši par mūsu polārpētnieku ekspedīcijām un tās vienmēr likušās aizraujošas un interesantas gan no ģeoloģijas, gan ģeogrāfijas viedokļa, bet šobrīd polārpētniecība un arī pati grenlande nonākusi starmešu gaismā ģeopolitisko strīdu un dabas katastrofu dēļ. Kā noritēja ekspedīcija un kā arktiskie reģioni n...

Latvijā iestājies meteoroloģiskais rudens, tāpēc pievēršamies arī rudens tematiem. Labā ziņa – meteoroloģiskā rudens sākums nenozīmē, ka laiks tūliņ kļūs aukstāks un lietaināks, tas tikai fiksē līdzšinējo temperatūras kritumu. Bet saruna šoreiz ar praktizējošu ģeologu Aigaru Antiņu. Skaidrojam, kā Latvijā laikapstākļi ietekmē šīs profesijas pārstāvjus. Interesējamies arī par gruntsūdeņu pieejamību...

Rudens sezona ir klāt un tas nozīmē, ka pie durvīm klauvēt sāk vīrusi. Jo vairāk uzturamies telpās un jo mitrāks laiks ir aiz loga, jo rosīgāk vīrusi uzdarbojas. Raidījumā runājam par vienu no vīrusu izpausmēm - klepu. Kaironošs, nevietā un nakts mieru traucējošs, skaļs un neapturams – klepus rudeņos nomoka nevienu vien. Kāpēc mēs klepojam? Kādu funkciju veic klepus mūsu organismā? Kad klepus ir v...

Savulaik izskolot bērnu par skolotāju bija goda lieta. Kā tas ir šodien? Kāpēc jau vairākas desmitgades sabierībā izskan viedoklis, ka pegagoga profesija vairs nav prestiža? Vai skolotājs aizvien ir kas vairāk par priekšmeta pasniedzēju un vai šo attieksmi ietekmē pegagogu atalgojums, notiekošais klasē vai sabiedrības attieksme pret skolotāju? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieki – La...

"Paceplītis jeb ceplītis ir viens no Latvijas mazākajiem dziedātājputniem. Tas gan ir tikai pēc spārnu garuma, jo svara ziņā viņš pārsniedz tādus putnus kā zeltgalvīte, kas ir Eiropas mazākais putns, un arī lapu ķauķīti, svirlīti, vītīti, čunčiņu," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, bioloģijas doktors Oskars Keišs "Paceplīša dziesma ir dzirdama pavasarī. Taču tas ir putns, kas var...

Kāda maģija notiek mūsu smadzenēs, kad mācāmies kādu mūzikas instrumentu vai dziedām? Kā mēs apgūstam instrumenta spēli, iemācāmies dziesmai melodiju un ritmu? Nošu lašīšana, sīkā roku motorika, dzirde un abu roku koordinācija, un kontrolēta elpošana – ir lērums lietu, kas vienlaikus jādara un jāapgūst, mācoties mūziku. Kā tas notiek? Vai bērniem ir priekšrocības, attiecībā pret pieaugušajiem audz...

Ja dzīvnieku pasaulē meklēsim labāko mednieku, iespējams, jālūkojas uz sīkajiem dzīvniekiem, jo viens otrs dzīvnieku karalis, izrādās, visai bieži cieš neveiksmi medībās. Cik daudz laika, enerģijas un neveiksmju piedzīvo pasaules prasmīgākie mednieki medībās? Kādas stratēģijas un viltības izmanto pasaules lielie un mazie dzīvnieki, lai iegūtu medījumu? Kuri ir talantīgākie mednieki un kuri gluži p...

Mednieki daudz laika pavada dabā, viņu darbs un hobijs ir cieši saistīts ar dabas ritmiem. Mednieki pamanījuši daudz izmaiņu dabā un tāpēc rosina veikt izmaiņas likumos, kas regulē medības. Uzklausām mednieku Mārtiņu Bērziņu. Mednieki ne vien ir cieši saistīti ar dabas ritmiem, bet dažādu veidu medības un mednieku rīcību regulē likumi, kuros ir ierakstīti, piemēram, dažādu dzīvnieku medību periodi...

Gada laikā atmosfērā mēs izlaižam ap 37 - 40 miljardus tonnu oglekļa dioksīda (CO2). Pirms simts gadiem tie bija nepilni 4 miljardi tonnu. Ņemot vērā sekas un riskus, ko rada CO2 apjomi atmosfērā, loģiski šķiet meklēt veidus, kā šo gāzi padarīt noderīgu tepat uz Zemes. Ideju un risinājumi CO2 savākšanai un uzkrāšanai pasaulē netrūkst. Kā šī siltumnīcas efektu ražojošā gāze no "sliktā zēna" varētu...

Aizvadītā vētra padarīja tūkstošiem mājsaimniecību atkarīgas no elektromontieru darba. Ikdienā to nemanām, taču tādās krīzēs, kā šīs vasaras vētra, redzam, cik būtisku darbu veic cilvēki, kas ikdienā nodrošina nepārtrauktu elektrības padevi mūsu mājām. Kā diendienā uztur kārtībā augstsprieguma un pievadošos elektrotīklus un kādas vētras spēj izturēt šī infrastruktūra? Raidījumā Zināmais nezināmajā...

"Dadzītis, kuru mēdz dēvēt arī par cigli, ir putniņš, kurš dzīvo vairāk laukos, bet sastopams arī pilsētas parkos. Jūsu dzīve noteikti kļūs krāsaināka un priecīgāka, ja to pazīsiet, jo putns tiešām ir ļoti košs. Savukārt, ja iemācās dziesmu, tad var arī pamanīt un nojaust, cik daudz šo putniņu patiesībā ir," iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone. Dadzītis ir caurceļo...

Mode savulaik bija ciešissavijusies ar sociālekonomisko dzīvi. Sieviešu rokassomas vēsture nebūt nav stāsts tikai par modes aksesuāru vai pratisko nepieciešamu pārnēsāt priekšmetus – tā sevi ietver lielākas sabiedrības izmaiņas – sieviešu finansu neatkarību. Kabatas, kas savulaik bija tik ierastas vīriešu un tā sieviešu apģērbā, 19. un 20. gadsimtā sieviešu garderobē nomainīja somas, kļūstot par s...

Prasmes dzīvē jāapgūst ne tikai cilvēkbērniem, arī dzīvnieku mazuļiem. Jauns mācību gada sākums ir cilvēkbērniem, bet dzīvnieku pasaulē vasaras brīvlaika nav – jau no dzimšanas dažādu dzīvnieku mazuļi ātri vien nonāk pasaulē, kur prasmēm ir izšķiroša loma izdzīvošanā un skola ir katru dienu. Kā putnu, zīdītāju un citu dzīvnieku vecāki māca savus bērnus – cik daudz mantojumā atstāj vecāku ģenētika...

Vasara noslēgusies, sākas jaunais mācību gads. Tāpēc 1. septembrī saruna ar dabaszinātņu skolotāju. Iepriekšējā raidījumā jau minējām, ka ir sajūta, ka skolēniem zināšanas par dabas procesiem un vides problēmām vai vienkārši ģeogrāfiju ir kļuvušas sliktākas. Var jau būt, ka tās ir tikai mūsu sajūtas, bieži vecākas paaudzes jaunajām pārmet, ka tie kaut ko lāga nezina vai dara ne tā. Tāpēc saruna ar...

Ja nevaram Visuma dzīlēs ielūkoties paši, esam radījuši vairākus pārus acu, kas spēj ieraudzīt tāltālas zvaigznes, miglājus un galaktikas un kartēt mūsu debesis tik precīzi, it kā mēs no tūkstoš kilometru attāluma mērītu cilvēka mata biezumu. To visu mums sniedz teleskopi – gan tādi, kas riņķo mūsu orbītā un tālu aiz tās, gan tie, kas atrodas tepat uz Zemes. Šajās dienās NASA kosmosā laiž jaunu te...

Pievēršamies mūsu zemes dzīlēm – tam, kas slēpjas vairāku kilometru dziļumā zem mūsu kājām. Kopā ar Latvijas Universitātes ģeologiem Ģirtu Stinkuli un Viesturu Zandersonu ieskatīsimies Latvijas senākajos iežos, lai noskaidrotu, kādus dārgumus un "modernās pasaules" minerālus slēpj pamatklintājs.

Stāsts par sugu, kur mātītes ir prasmīgas ligzdu būvētājas, bet tēviņi – labi pamanāmi dziedoņi. Tā var raksturot biežāko Latvijā ligzdojošo sugu – žubītes. Vairāk par žubītēm stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.

Latvijā norisinās iniciatīva "Daru labu dabai". Kas pēdējo gadu laikā ir paveikts un kādi dabas objekti šogad gaida savus sakopējus? Kāda ir šādu pasākumu nozīme, un vai bez izglītošanas tie patiešām palīdz arī saglabāt dabas vērtības? Par to runājam ar Pasaules Dabas fonda direktoru Jāni Rozīti un Dabas Aizsardzības pārvaldes vecāko dabas izglītības speciālisti Agnesi Balandiņu.

Nedēļas nogalē Latvija piedzīvoja spēcīgu vētru, kurai medijos dzirdēti vairāki apzīmējumi – gadsimta vētra, postošākā vētra 60 gados, spēcīgākā vasaras vētra. Kāds tad būtu pareizākais veids, kā šo vētru novērtēt? Jāsaka, vētras apzīmējumu bijis tiešām daudz. Ja to vērtējam tikai pēc vēja ātruma, kas brāzmās lielākajā Latvijas daļā bija 20–27 m/s, Rīgas ziemeļos līdz 31 m/s, tad šī vētra nav pat...

Kā veido digitālos dvīņus dabas objektiem, un kāpēc tas vajadzīgs? Kā tiek apkopoti dati par Eiropas jūrām un ko tie stāsta par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli? To studijā pārrunājam ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošo pētnieci Solvitu Strāķi. Klausāmies arī ierakstu, kas nav iemesls uztraukumam grauzēju invāzijas vai to pārnēsāto slimību dēļ. Jau vairākus gadus un regulāri Eiropas val...

Iepazīstam pupuķi – brašu pupinātāju, skaistu, kareivīgu putnu, kura populācija Latvijā pieaug. Par pupuķi stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis Viesturs Ķerus.

Pilnā sparā rit ziemāju kulšana, un daļa lauksaimnieku graudu ražu jau ievākusi. Atšķirībā no pagājušā gada šogad šķiet, ka vismaz ziemas kvieši varētu būt izdevušies labi. Tie ir Latvijas galvenais labības veids, ko gan visvairāk audzē, gan kas dod lielākos ieņēmumus. Arī liellopu audzētājiem sienu šogad izdevies ievākt labāk nekā pērn – par spīti tam, ka saulainu un sausu periodu nav bijis daudz...

Purvi ir nozīmīgi ne tikai plūdu un klimata pārmaiņu mazināšanā, bet arī nacionālās drošības kontekstā. Kādi pētījumi veikti par purvu lomu ne tikai dabas, bet arī militārajā aizsardzībā, kādā stāvoklī ir Latvijas purvi un kas ietekmē to ekosistēmas? Sarunā par šo tematu piedalās bioloģijas zinātņu doktore, LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne un vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacion...

Oto fon Hūns bija vācbaltu ārsts un vēsturnieks, kurš pirmais aizsāka baku vakcināciju Latvijā. Kādas viņa laikā bija vakcīnas, cik ievērojams viņš bija kā ārsts un kādi bijuši viņa kā vēsturnieka sasniegumi? To pārrunājam ar vēsturnieci Mārīti Jakovļevu un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāju Ievu Lībieti. Bet, nošķindot zvaniņam, dodamies iekšā Farmācijas muzejā, Rīgā, Riharda...