Šīs dienas acīm

Šogad aprit simtā gadskārta mūsu valsts pamatlikumam - Latvijas Republikas Satversmei. Pagājušajos gados savos raidījumos esmu daudzkārt pievērsies Satversmes vēsturei un šodienai, Latvijas Radio studijā, tiekoties ar konstitucionālo tiesību ekspertiem. Šogad piedāvāju nozīmīgākos fragmentus no šiem raidījumiem.  Šodien pievērsīsimies Latvijas Republikas Satversmes liktenim laikposmā, kad mūsu val...

Nesen rekonstruētajā ēkā Latviešu strēlnieku laukumā atgriezās Latvijas okupācijas muzejs un jūnija pirmajā pusē šeit tika atklāta pirmā izstāde "Amerikas Savienotās valstis - drošs patvērums laikā, kad dzimtene okupēta". Tas ir vēstījums par latviešu trimdas politisko un kultūras darbību un latviešu trimdinieku likteņiem Amerikā laikposmā no Otrā pasaules kara līdz Latvijas neatkarības atjaunošan...

Šogad aprit simtā gadskārta, kopš tika pieņemts un stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums - Latvijas Republikas Satversme. Pagājušajos gados raidījumā Šīs dienas acīm daudzkārt ir runāts par Latvijas Republikas Satversmes vēsturi un arī tās tiesisko saturu, aplūkojot mūsu valsts likumiskā ietvara lomu un nozīmi Latvijas vēstures procesos. Vairākus fragmentus no savulaik izskanējušajām sarunām piedāv...

Šogad aprit simtā gadskārta mūsu valsts pamatlikumam - Latvijas Republikas Satversmei. 1922. gada gada 15. februārī Satversmes sapulce apstiprināja Satversmes pirmo  daļu, kas arī tolaik kļuva par pamatlikuma tekstu, jo Satversmes otro daļu apstiprināt tā arī neizdevās. 1922. gada 20. jūnijā tika pieņemts likums par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu, kas noteica, ka Satver...

Džila Dohertija ir viena no pieredzes bagātākajiem amerikāņu žurnālistiem. Lielāko daļu savas karjeras viņa pavadījusi raidsabiedrībai CNN, tai skaitā šīs raidorganizācijas Maskavas birojā. Šobrīd viņa ir pasniedzēja Džordžtaunas universitātē un turpina aktīvi publicēt analītiskus materiālus par Krieviju un bijušo padomju telpu. Nesen, kad Džila Dohertija viesojās Rīgā, es tikos ar kolēģi un uzkla...

Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Saukts reizumis par Uzvaras pieminekli, bet pašlaik aktuāli dzirdēt arī Okupeli jeb okupācijas pieminekli. Par šo piemiņaszīmi sarunāsimies ar vēsturnieku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Mārtiņu Mintauru.     

Šajās dienās savu simto dzimšanas dienu svin Latvijas kino vecmeistars - režisors Rolands Kalniņš. Leģendāro filmu "Es visu atceros, Ričard", "Akmens un šķembas", "Četri balti krekli" jeb "Elpojiet dziļi" un "Ceplis", kā arī savulaik tapšanas gaitā apturētās filmas "Piejūras klimats" un vairāku citu kino darbu radītājs. 2017. gadā, kad apritēja 50 gadi kopš "Četru baltu kreklu" īsās pazibēšanas uz...

Raidījumā pagājušo svētdien, apsverot pašreizējā Krievijas režīma rašanās iemeslus, es pievērsos vairākiem totalitārisma variantiem, kuri 20. gadsimtā bija valdījuši Krievijā, mēģinot atklāt tajos saknes, no kurām savu dabu ir smēlies pašreizējais Kremļa režīms. Tomēr jau labu laiku, bet jo sevišķi šobrīd, Vladimira Putina diktatūru arvien biežāk salīdzina ar pagātnes totalitārajiem režīmiem citur...

Šobrīd, kad Krievijas ilgstošā agresija pret Ukrainu sasniegusi savu kulmināciju, visā demokrātiskajā pasaulē tiek uzdots jautājums, kā tas nākas, ka 21. gadsimta sākumā Eiropā ir izveidojies agresīvs antidemokrātisks režīms, kas kļuvis par draudu daudzu kaimiņvalstu un visa reģiona mierīgai pastāvēšanai un attīstībai. Kā veidojies tas, ko dēvējam par "putinismu" - mūsdienu Krievijas autoritārā po...

Šodien, 10. aprīlī, Francijā norit prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Tā kā Francijas piektā republika ir prezidentāli parlamentāra valsts, vēlēšanu iznākums ir ļoti svarīgs turpmākajām Parīzes politiskajam kursam. Šobrīd, kad Krievija izvērsusi nežēlīgu agresiju pret Ukrainu un vienotai Eiropas pozīcijai šai sakarā ir milzīga nozīme, radikālām izmaiņām Elizejas pilī var būt ļoti bīstamas sekas.  Pi...

Mazs uzvaru sološs karš, kas galu galā izrādās sāpīga izgāšanās. Šāds motīvs vēstures gaitā atkārtojas laiku pa laikam, un sevišķi bieži pašreizējo norišu kontekstā tiek minēts Krievijas sakarā. Daudzi fakti liecina par to, ka Kremlis eskalējot karadarbību pret Ukrainu, bija cerējis uz ātras un vieglas uzvaras scenāriju. Patiešām, Krievijas gadījumā šis ne tuvu nav pirmais piemērs, kad impēriskā e...

Jau vairākus gadus Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība organizē aptauju, kuras rezultātā tiek noskaidrots gada vēsturnieks. Un šogad 2021. gada gada vēsturniece ir Ineta Lipša, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece.  Tavu vēsturnieces darbību es pamanīju jau visai sen, kad īsti pats vēl arī Latvijas Radio nenodarbojos ar vēstures tematiku. Tā bija tava pirmā g...

25. martā atkal pieminēsim staļinisko deportāciju upurus un šajās masu represijās cietušos. 1949. gada 25. martā un vairākās dienās pēc tam no trīs toreizējām Baltijas padomju republikām tika izsūtīti kopumā nepilni 95000 cilvēku, kurus padomju okupācijas vara uzskatīja par traucēkli anektēto Baltijas valstu sovjetizācijai. No Latvijas izsūtīja 13624 ģimenes jeb vairāk nekā 42000 cilvēku. Viņus ie...

Raidījuma ievadaā skan ārija "Ir mana Atlantīda nogrimusi" no Artūra Maskata operas "Valentīna"  titullomas atveidotājas solistes Ingas Kalna sniegumā. Dzejnieces Liānas Langas veidotā operas libreta pamatā ir kino un teātra zinātnieces, holokaustā izdzīvojušās Latvijas ebrejietes Valentīnas Freimanes liktenis, kas arī atspoguļots viņas autobiogrāfiskajā darbā "Ardievu, Atlantīda!" 18. februārī at...

Raidījuma ievadā skan fragments no 2014. gadā tapušās Artūra Maskata operas "Valentīna" ar Liānas Langas libretu. Operas pamatā ir teātra un kino zinātnieces Valentīnas Freimanes liktenis Otrā pasaules kara laikā, kad holokaustā gāja bojā lielum lielais vairums pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Valentīna Freimane bija vienā no tiem nedaudzajiem, kuriem izdevās paslēpties un pārdzīvot šo baiso iz...

Ir ceturtā diena, kopš Ukraina varonīgi aizstāvas pret Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukumu. Tas ir jauns posms militārajā agresijā, kuru Krievija īsteno pret savu mazāko kaimiņvalsti jau kopš 2014.gada. Tās mērķis ir paturēt Ukrainu Kremļa varas orbītā, neļaut tai attīstīties kā demokrātiskai, tiesiskai, eiropeiskai sabiedrībai. Pašreizējais iebrukums ar visplašāko modernās kara tehnikas...

"Paveroties atpakaļ savā mūžā, varu saskatīt tikpat kā septiņas dažādas dzīves. Citu no citas tik atšķirīgas, ka šķiet, kompilēti dažādu scenāriju fragmenti, kurus vieno tikai centrālais protagonists." Tā savas autobiogrāfiskās grāmatas "Ardievu, Atlantīda!" priekšvārdā saka teātra un kino zinātniece, holokaustā izdzīvojusī Latvijas ebrejiete Valentīna Freimane.  18. februārī pagāja simts gadi, ko...

Pieminot karalieni Elizabeti II, saruna par viņas valdīšanas 70 gadiem. 6. februārī Lielbritānijas karaliene Elizabete II atzīmēja tā saukto platīna jubileju, proti, 70 gadus kopš atrašanās britu tronī. Par viņu saruna ar vēsturnieku Latvijas Universitātes profesoru Antoniju Zundu. Karalienei Elizabetei jubilejas, dažādu dārgu metālu un akmeņu vārdos sauktas, sākot no sudraba, kas ir 25 gadi, ir b...

Janvāra otrajā pusē Latvijā viesojās tibetiešu tiesību aizstāvis pasaulē Dondups Vangčens. Viņš bija ieradies, lai tiktos ar politiķiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un presi, lai atgādinātu par Tibetas situāciju laikā, kad olimpiādes sakarā pasauli jau atkal pārskan Pekinas valdības izskaistinātais propagandas vēstījums.  Pirms dažām dienām Pekinā tika atklātas 24. ziemas olimpiskās spēles. Līdz a...

5. februārī pasaulē nācis Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks Zigfrīds Anna Meierovics (1887. - 1925.). Viņš bija pirmais Latvijas Ārlietu ministrs un otrais Latvijas Republikas Ministru prezidents. Ārlietu ministra amatu ieņēma no Latvijas Pagaidu valdības izveides 1918. gada 19. novembrī līdz savai nāvei 1925. gada 22. augustā, ar 11 mēnešu pārtraukumu 1924. gadā. Meierovics bija vi...

Raidījumā Šīs dienas acīm atgādinām par vairākiem pasaules vēsturē nozīmīgiem notikumiem, kuriem šogad aprit simtā gadskārta. Pirmkārt, 1922. gadā pēc gadsimtiem britu pakļautībā savu neatkarīgo eksistenci sāka Īrijas valsts. Sākotnēji gan nekā republika, bet kā brīvvalsts jeb britu kroņa domīnija. Stāsta vēsturniece, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētā profesore Lil...

Pagājušā gada otrajā pusē apritēja Latvijas vēsturē nozīmīga gadskārta, proti, 1721. gada 10. septembrī Nīstates pilsētiņā Somijas rietumos tika parakstīts miera līgums starp toreizējo Zviedrijas karalisti un Krievijas cara valsti. Līdz ar to noslēdzās Lielais ziemeļu karš. Zviedrijā tajā bija cīnījusies pret koalīciju, kurā ietilpa Krievija, Dānija, Polijas - Lietuvas valsts, Saksijas kūrfirsiste...

Jaunā gada ieskaņā atskats uz dažiem pagājušā gada izskanējušajiem raidījumiem, kuros apaļu gadskārtu sakarā pieskārāmies pagātnes notikumiem, kas nozīmīgi ietekmējuši civilizācijas attīstības gaitu un turpina tā vai citādi ietekmēt mūsu dzīvi joprojām. Vispirms pārcelsimies divas ar pusi tūkstošgades senā pagātnē, proti, uz 479. gadu pirms mūsu ēras, kad kaujā pie Platejām mūsdienu Grieķijas dien...

2022. gada pirmajā raidījumā Šīs dienas acīm tomēr vairāk atskatīsimies uz to, kas ir noticis pagājušā gadā. Un varbūt arī ilgākā laika posmā. Raidījuma viesis Latvijas Republikas Valsts prezidents Egils Levits. Vispirms aicinot palūkoties uz to, kā mūsu sabiedrība izskatās šo pēdējo pāris gadu pārbaudījumu rezultātā, jo korona vīrusa infekcija atklāj katra cilvēka veselībā tās problēmas, tos vājo...

Šogad aprit 105. gadskārta Ziemassvētku kaujām, nozīmīgākajai epizodei Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku pulku cīņās. Pavisam Krievijas armijas uzbrukumā, vācu pozīcijām Tīreļpurvā 1916. gada decembrī piedalījās apmēram 40000 karavīru, ar lieliem zaudējumiem gūstot zināmus taktiskus panākumus. Tā bija vienīgā kaujas operācija Pirmajā pasaules karā, kurā bija iesaistītas abas latviešu strēlni...