Rada un raida jau 100 gadus

Ziņu dienests: tā sākums, darbs reģionos un skaņas apstrāde. Nelieli momentuzņēmumi un daži mirkļi Latvijas Radio Ziņu dienestā. "Centrālā ass un mugurkauls." Tā reiz kolēģi no ziņām raksturoja savu darbu radio. Tāpēc, noslēdzot Latvijas Radio simtgades raidījumu ciklu, iepazīstam mūsu reģionālos Ziņu dienesta korespondentus Ingu Ozolu Kurzemē, Guntu Matisoni Vidzemē, kā arī skaņu operatoru Renāru...

"Var jau jautāt sarežģītas lietas, bet tad jautājumam jābūt tādam, lai cilvēks neskumst, ja nezina pareizo atbildi, bet var uzzināt ko jaunu caur šo jautājumu." Tā par prāta spēli Lieliskais piecinieks saka tā ilggadējais veidotājs un vadītājs Ivo Krumholcs, kurš labprātāk runā par savu iemīļoto golfa spēli, ne minēto raidījumu. Savukārt Latvijas Radio 3 "Klasika" galvenā redaktore Inga Saksone st...

No reklāmām 20. gadsimta 20. - 30. gados, kas tika publicētas radiofona programmās, līdz pagājušā gadsimta 50. - 60. gadiem, kad cilvēki rakstīja sūdzības par pārraižu skanējuma laiku maiņu. Kopā ar Latvijas Radio bibliotekāri Sarmu Indzeri lapojam senākās radio programmas, savukārt Latvijas Universitātes doktorants un žurnālists Raivis Vilūns stāsta par "Rīgas Viļņu" pirmsākumiem. Tā kā no radio...

"Nabīgs" raidījums metinātājiem un mācītājiem, jeb daudz laimes dzimšanas dienā, radio NABA! Radio, kas skan no mūsu radio pirmās ēkas, kur raidījumu vadītājus dēvē par instruktoriem, 1. decembrī svinēs 23. dzimšanas dienu. Iepazīstam radio kanālu NABA, kas ir alternatīvs, nekomerciāls, citāds. Iepazīstam dažus NABAS cilvēkus, uzzinām, kas ir viņu klausītāji un kā radās nosaukumi raidījumiem "Subj...

Radio ir ne tikai tie, kas runā pie mikrofona vai veido ierakstus. Ir vesela plejāde neredzamo vai pareizāk sakot, nedzirdamo cilvēku, bez kuriem šis organisms jeb Latvijas Radio nespētu darboties. Šoreiz no šo darbinieku klāsta saruna ar vecāko datortīkla administratoru Normundu Putniņu, kurš atceras, kā radiomājā tika ieviesti pirmie datori, bibliotekāre Sarma Indzere rāda senākās grāmatas un un...

Mūsu radio ēka ar savu monumentalitāti un neoklasicisma interjera detaļām, kas vēl saglabājušās no bankas laikiem, ne reizi vien ir piesaistījusi kinoļaužu uzmanību. Doma laukumā 8 ir uzņemtas gan spēlfilmas, gan dokumentāli kadri. Mūziķis un kinorežisors Aigars Grauba stāsta, kā tika uzņemta "Baigā vasara", kinodokumentālists Ivars Zviedris atcerās, kā veidojis kinoetīdi "RadiOfons", un kinorežis...

"Katru rītu - vienalga, darbdiena vai svētdiena - pulksten 7.22 mūsu radio aparātos atskan nopietna, vīrišķīga balss: "Labrīt biedri! Rīta vingrošana. Sāksim ar soļošanu..." Tā 1958. gadā sākas raksts avīzē "Rīgas Balss" par Kārli Liepiņu - radio rīta vingrošanas vadītāju. To, ka diena jāsāk ar izkustēšanos, mūsu radio ļaudis jau zināja krietni agrāk un arī Latvijas Radiofona sākuma gados ēterā ti...

"Radiofons Latvijā ir vislētākā kultūras un mākslas iestāde. Mazajā aparātā katram klausītājam ir vairāk kā burvība: tur ir tautas augstskola, koncertzāle, parlaments, avīze, deju un simfoniju orķestris, baznīca, sporta laukums - viss, kas vien viņu var interesēt." Tā ir rakstījis Jānis Akuraters, dzejnieks, rakstnieks un viens no Radio direktoriem. Latvijas Radio 100. dzimšanas dienā šajā raidīju...

YL100 LR - šādu kodu Latvijas Radioamatieru līga raidīs visās radioamatieru frekvencēs mūsu radio jubilejas nedēļā. Par radiotorņu cēlājiem Latvijas vēsturē un par "samīlēšanos radiolietās", godinot tos speciālistus, kas izveidoja un apkalpoja šo Latvijas radiotīklu, saruna ar radioamatieriem - liepājniekiem Oskaru Cēberu un Andri Rozentālu un dundadznieku Ervīnu Kristiņu un rīdzinieku Andri Bruņe...

Latvijas Radio par savu "tēvu" dēvē inženieri Jāni Linteru, elektroinženieri, kurš savulaik absolvēja Pēterburgas Elektrotehnisko institūtu un 1924. gadā ierosināja uzbūvēt Rīgas radiofona raidītāju. Taču šim "tēvam" bija vairāki "dēli" un līdzgaitnieki, kuriem arī ir būtiski nopelni jaunā medija dibināšanā. Par moderno tehnoloģiju ieviesējiem 20. gadsimta 20. gados, par to, kāpēc mūsu mediju sāko...

Vairāk nekā 30 gadus mūsu korespondente Latgalē ir Silvija Smagare, kura, kā izrādās, nāk no ļoti "radiofoniskas" ģimenes. Kā ar triju mēnešu pieredzi mediju laukā var tikt darbā radio, par to Silvijas stāsts, ierakstīts viņas mājā Višķu pagastā. Savukārt Rēzeknē iepazīstam mūsu kolēģus Latgales studijā. Tur uzzinām, kur un kā studijas darbinieki apguvuši un apgūst latgaliešu valodu un cik cilvēku...

"…Ar 1969. gada 1. janvāri raidījums "Latviešiem svešumā" tiek pārveidots par programmu "Dzintarkrasts". "Dzintarkrasta" uzdevums ir stāstīt ārzemes dzīvojošajiem latviešiem par dzīvi Padomju Latvijā, iepazīstināt viņus ar mūsu sasniegumiem ekonomikā un kultūrā, plaši atspoguļot ekonomiskas un kultūras saites ar brālīgajām padomju republikām." Šis ir citāts no B.Hiršfelda grāmatas "28 stundas dien...

"…Vismazākā ir spīkeru studija, tā ir istabiņa, kurā lasa ziņas un spēlē skaņuplates. Jau lielāka ir lektoru studija priekšlasījumiem, tur telpa ir klāta ar grīdsegu, popētiem griestiem, sienas ar priekškariem, galds ar mikrofonu un pulksteni un ērts krēsls." (V. Veldre. laikraksts „Zemnieku Domas" 1937. g.) Kopā ar arhitektu Jāni Lejnieku un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fa...

Ja ēterā viss skan un nav dzirdamas tehniskas kļūmes, tad viņu darbs ir labi padarīts. Vēl viņu uzdevums ir uzstādīt mikrofonus, austiņas un datorus studijā, nodrošināt telpā piemērotu akustiku, "saradināt tehniku ar lietotāju". Viņi remontē visu aparatūru, kas saistīta ar uztveršanu un raidīšanu, ķibinās ap mazmazītiņām detaļām un vadiem, un izgudro, kā veiksmīgāk uzbūvēt un iekārtot radio studij...

1995. gada janvārī Latvijas Radio darba dienās sāka skanēt jauns radījuma formāts - žurnālisti un raidījuma viesi runāja tiešajā ēterā. Kā raidījuma pieteikumā rakstīja tā autore jaunā žurnāliste no ziņu un politisko raidījumu redakcijas Santa Lauga: „Studijai ir pieslēgts tālrunis un klausītājs uzreiz saņem speciālista atbildi uz viņu interesējošu jautājumu." Kopā ar studijas "Kāp-nes" izveidotāj...

"Latvijas PSR radiofons ir ievedis savā programmā skolu pusstundas. Otrdienās raidīs pamatskolām, bet piektdienās – vidus un arodskolām piemērotus priekšnesumus. Radiofons sāks raidīt 1. skolas dienai piemērotu programmu, kas visai skolai kolektīvi jānoklausās. Visiem skolu priekšniekiem ir uzdots rūpēties par radioaparātu uzstādīšanu," tā drukāts 1940. gada Jēkabpils reģionālajā laikrakstā „Brīvā...

„Omonieši ienāca radiomājā un mūs, vairākus darbiniekus, nostādīja vestibilā pie sienas, bakstīja ar automātiem mums mugurās, ņirgājās… Nevaru apgalvot, vai viņi bija piedzērušies, bet bija agresīvi noskaņoti," tā 1991. gada augusta puča dienu notikumus atceras toreizējais Latvijas televīzijas un radio raidījumu komitejas priekšnieka vietnieks Jānis Ozols. Uzklausām viņa atmiņas par tajā laikā not...

Skaniska rosība ris telpā, kur sēd Latvijas Radio 1 ētera operators, šajā gadījumā tā ir Iveta Zvejniece – viena no tiem klausītājam nedzirdamajiem starpniekiem, kas gādā par to, lai raidījuma veidotāja darbs izskanētu ēterā. Gan Iveta, gan viņas kolēģis Aleksis Šaicānovs stāsta par dinamisko darbu pie skaņu pults, vadot pārraides tiešajā ēterā, bet no arhīva materiāliem klausāmies, kā noritēja sk...

Teodors Lācis un Ludmila Špīlberga bija tie aktieri, kuru balsis visvairāk izmantoja radioteātra vajadzībām Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Tā stāstot par populāriem skatuves māksliniekiem, kas savulaik darbojušies Latvijas Radiofonā, teic teātra zinātnieks E.Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Sarunā ar Jāni Siliņu lūkojam, kā tolaik veidoja iestudējumus un kas tajos piedalījās. Klausām...

"To ko mēs gribam, lai klausītājs dzird, to mēs viņam uzburam," tā savulaik teica Radioteātra skaņu režisors Ungars Savickis. Raidījumā Radioteātra skaņu meistars Valdis Zilveris stāsta par saviem paņēmieniem audio efektu ierakstīšanā. Kā top raidījumu signāli, atklāj Latvijas Radio 1 galvenais mūzikas redaktors Ģirts Bišs. Kā senāk ar skaņām tika "būvētas dekorācijas" Radioteātrī, par to saruna n...

Kopā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesori Vitu Zelči lapojam 60 gadus senus un jaunāku laiku studentu diplomdarbus, kuros pētīts Latvijas Radio. Tuvāk ielūkojamies bijušā Latvijas Radio Reklāmas un mārketinga daļas vadītāja Andra Morkāna maģistra darbā „Radio dzimšana un iekļaušanās sabiedrības dzīvē" un bijušā Ziņu dienesta producenta Jāņa Juzefoviča bakalaura darbā par klā...

Nopietns darbs, liela patika uz tekstu ierunāšanu, draudzīga attieksme no pieaugušajiem aktieriem, Antas Klints nestās šokolādes konfektes mazajiem kolēģiem, aktrises Veras Singajevskas pedagoģiskais darbs. Bijušie „radio-bērni": pianiste un koncertmeistare Helēna Laukmane, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Ilze Rūmniece un aktieris un režisors Edmunds Freibergs atcera...

Gluži kā daudzkrāsainus ziedus Jāņu vainagā liksim kopā fragmentus no tā, kā dažādos gados šie svētki skanēja un skan ēterā, kā vasaras saulgriežiem gadiem ilgu neatņemamo sastāvdaļu - lugu "Skoderdienas Silmačos" savulaik radio raidījumā vērtēja teātra zinātniece Rita Melnace un kura dziesma, runājot par Jāņu laiku, tīk maestro Raimondam Paulam.

"Radiofonā visu krievu gadu valdīja sīkumains birokrātisms un milzu piesardzība. Radio direktora Arveda Smilgas vietā tiek iecelts kreisi noskaņotais Indriķis Lēmanis taču daudz lielāka ietekme uz radio darbību ir bijusi Maskavas ieliktenim - PSRS laikraksta „Pravda" korespondentam Vasilijam Ardamatskim. Liela noteikšana piederēja arī no Krievijas atsūtītajam latvietim Apsītim, kas bija cēlies no...

Latvijas Radio pārvadājamā ierakstu studija parādījās 1936. gadā. Radiofona rīcībā nonāca aparatūra, ar kuras palīdzību reportāžas tekstu un skaņas ierakstīja vaska platēs. Kopš tā laika skaņu pārraides tehnika ir attīstījusies milzu soļiem, taču vēl arvien ir blakusfaktori - mušas, vējš vai tas, ka koncerts, kas nesākas laikā, un tad gan skaņu vīriem translācijas busiņā, gan tiešraižu vadītājiem...