Kurp griezies, pasaule?

Ukrainā un arī mums priekšā ir kārtējā, tā būs jau piektā pēc skaita, pilnā kara ziema. Par to, kā tas varētu izskatīties, vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Mārcis Balodis. Vai ir kādas iespējas, ka šī varētu būt miera ziema, ne vairs kara ziema?  "Diemžēl jāsaka, raugoties uz notiekošo gan frontē, gan arī politikā, domājot arī par ASV starpniecību, es šobrīd neredzu...

Ķīna - tas ir šajā raidījumu ciklā nepārejošs temats, pie kura laiku pa laikam vērts atgriezties. Šoreiz saruna par to, kāda ir šībrīža Ķīnas pozicionēšanās pasaules politiskajos procesos un arī Ķīnas iekšpolitiskā situācija. Analizē Latvijas ārpolitikas institūta direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Iesākumā par to, kas notiek Pekinā, turienes varas virsotnē? Skaidrs, totalitāras sistēmas,...

Raidījuma uzmanības centrā ir Tuvie Austrumi, Palestīna, palestīnieši un Izraēlas gadu desmitiem ilgais konflikts un attiecību dinamika. Sarunbiedre studijā ir analītikas vadības grupas "Powerhouse Latvija" starptautisko attiecību vadītāja Sintija Broka-Kovalevska. Uz jautājumu, vai palestīniešu valstiskums ir kaut kas iespējams un īstenojams, pētniece norāda, ka uz to ir sarežģīti atbildēt. "No a...

Raidījumā Kurp griezies, pasaule? saruna par iespējamām Krievijas režīma akcijām pret NATO teritoriju - pret Baltijas valstīm un Poliju. Runājam par to, kas jau tiek apspriests kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, bet pēdējos mēnešos būtiski atkal aktualizējies mediju vidē. Analizē politologs, Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Sandis Šrāders. Par iespējamām Krievijas akcijām pret...

Raidījuma temats ir Krievijas maigā vara, tās pašreizējās izpausmes un kā uz to reaģēt. Vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Marts Eduards Ivaskis.  Eduards Liniņš: Šis gads gandrīz vai izskatās pēc tāda pavērsiena gada. Mēs atceramies sabiedrības noskaņojumu kara sākumā, pirmajos mēnešos, kad ļoti konsekventi tika rautas saites ar Krieviju, pārtraukti sakari ar zinātniskajām un kultūras...

"Krievija jau paliks, arī kad Putina vairs nebūs. Taču tā būs pavisam citāda Krievija, kuru būs neatgriezeniski izmainījusi viņa maniakālā apsēstība ar savu iedomāto misiju - Krievijas impērijas atjaunošanu." Tā savas nesen iznākušās autobiogrāfiskās grāmatas prologā raksta Džila Dohertija (Jill Dougherty), žurnāliste un Krievijas eksperte, šobrīd Džordžtaunas universitātes pasniedzēja. Savulaik a...

"Krievija jau paliks, arī kad Putina vairs nebūs. Taču tā būs pavisam citāda Krievija, kuru būs neatgriezeniski izmainījusi viņa maniakālā apsēstība ar savu iedomāto misiju - Krievijas impērijas atjaunošanu." Tā savas nesen iznākušās autobiogrāfiskās grāmatas prologā raksta Džila Dohertija (Jill Dougherty), žurnāliste un Krievijas eksperte, šobrīd Džordžtaunas universitātes pasniedzēja. Savulaik a...

Jau apmēram mēnesi pasaules mediji Krievijas agresijas kara sakarā runā par eskalāciju. Ukraina ir nozīmīgi kāpinājusi savu gaisa triecienu jaudu, nopietni iedragājot Krievijai svarīgo naftas un gāzes tranzīta un pārstrādes infrastruktūru, tāpat ukraiņu lidoroboti sākuši reāli bojāt dzīvi maskaviešiem un Maskavas apkaimes iedzīvotājiem. Krievija cenšas atbildēt ar slepkavnieciskiem gaisa triecieni...

Šis raidījums nedaudz atšķiras no šī raidījumu cikla ierastā tematu loka. Parasti runājam par ģeopolitiku, par ārpolitikas uz jautājumiem. Šoreiz raidījums pamatā veltīts jaunam militārās tehnoloģijas fenomenam, proti, lidrobotiem un vispār distancēti vadāmajai militārajai tehnikai, kas tiek apzīmēta arī kā droni.  Rīt, 22. maijā, Latvijas Kara muzejā atklās izstādi, kas ir veltīta šai tehnikai. P...

Runājot par Persijas līča valstīm, kuras aktuālo militāri politisko notikumu kontekstā ir šobrīd uzmanības centrā, mēs esam raduši uz tām skatīties kā uz kādu vienotu veselumu. Faktiski Persijas līča valstis ir drīzāk tāds šaha galdiņš, kur katrs lauciņš drusku citā tonī. Kas ir Persijas līča monarhijas un kā tās pozicionējas, saruna ar laikraksta "Diena" komentētāju, ārpolitikas ekspertu Andi Sed...

Raidījumā Kurp griezies, pasaule? sarunas turpinājums ar Ravanu Osmanu (Rawan Osman), Vācijā dzīvojošu sīriešu un libāniešu sabiedrisko aktīvisti un lektori, kura sevi velta antisemītisma apkarošanai un centieniem panākt mierīgu līdzāspastāvēšanu starp arābu pasauli un Izraēlu. Sarunas pirmajā daļā pievērsāmies Ravanas Osmanas personiskajai pieredzei, kopš bērnības ieaudzinātā antisemītisma pārvar...

Raidījumā Kurp griezies, pasaule? saruna ar Ravanu Osmanu (Rawan Osman), Vācijā dzīvojošu sabiedrisko aktīvisti un lektori, kuras tēmas ir arābu pasaules antisemītisms, ideoloģiskais radikālisms un Izraēlas un arābu valstu attiecību normalizācijas jautājumi. Šī viņas ievirze var šķist paradoksāla, ja zinām, ka Ravana Osmana dzimusi Sīrijā un uzaugusi Libānā, kur sabiedrībā joprojām norma ir gluži...

Drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā agresorvalstī darbību bija spiesta pārtraukt praktiski visa Kremlim opozicionārā prese. Arī izdevums "Novaja Gazeta" (Новая газета) , kura galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam neilgi pirms tam bija piešķirta Nobela miera prēmija, pamatā savu darbību pārcēla ārpus Krievijas kā "Novaja Gazeta Europa". Tomēr daļa izdevuma žurnālistu tu...

24. februārī apritēja jau četri gadi, kopš Krievija izvērsusi pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu. Tas bija turpinājums un eskalācija Kremļa agresijai, ko tā kaimiņvalstī īsteno kopš 2014. gada, cenšoties nepieļaut Ukrainas tuvināšanos Eiropas Savienībai un NATO un attiecīgi izraušanos no Krievijas ietekmes sfēra. Ukraiņu politologs, sociālo pētījumu centrā "Ukrainas meridiāns" direktors Dmit...

Pēc dažām dienām (24. februārī) apritēs četri gadi, kopš Krievija eskalējusi savu agresiju Ukrainā, uzsākot tur pilna mēroga karadarbību. Par šī kara raksturu, nozīmi un to, ko šis karš jau ir iemācījis cilvēcei karošanas teorijas un tehnikas ziņā saruna raidījumā Kurp griezies, pasaule?. Analizē vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja ieroču un militārās tehnikas krājuma glabātājs Dainis Poziņš.  Lai a...

Daudzi uzlūko ASV prezidentu Donaldu Trampu kā pasaules izlabotāju, kā to, kurš sodīs pasauli par tās grēkiem. Raidījumā Kurp griezies, pasaule? saruna ar politologu, Latvijas Universitātes pasniedzēju Andi Kudoru.  Andis Kudors: Starptautiskā politikā ir dažādas teorētiskās pieejas, no kurām trīs populārākās varētu nosaukt reālismu, liberālismu un konstruktīvismu. Tramps atgriežas tajās kategorij...

Globālo politisko rotāciju vērtējām kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Kārli Bukovski. Kārlis Bukovskis: Pārbīdes notiek un arī turpināsies. Mēs 90. gados iegājām pasaulē, kurā faktiski Amerikas Savienotās Valstis bija vienīgā atlikusī lielvara. Tas, ko esam redzējuši pēdējo 35 gadu laikā, ir Ķīnas milzīgais izrāviens, faktiski Ķīna ir...

Turpinājums sarunai sarunai ar Krievijā dzimušu amerikāņu vēsturnieku Juriju Felštinski. Nesen latviski izdotās Jurija Felštinska grāmatas "No sarkanā terora uz teroristisku valsti" vadmotīvs ir - Krievijas valsts drošības struktūra teju kopš tās izveidošanas neilgi pēc boļševiku apvērsuma 1917. gadā ir pastāvīgi cīnījusies par varu ar savu radītāju - boļševiku, respektīvi, komunistisko partiju. L...

Jurijs Felštinskis ir Krievijas izcelsmes amerikāņu vēsturnieks, kurš savu karjeru veltījis Krievijas 20. gadsimta vēstures izpētei. Savos darbos viņš uzsver boļševiku radītā padomju valsts drošības dienesta, kas latviski visbiežāk tiek dēvēta par čeku, lomu Padomju Savienības vēstures gaitā. Tās sasaista viņa vēsturnieka ampluā ar mūsdienu politikās vērotāja lomu, ciktāl šobrīd tieši padomju droš...

Radījumā Kurp griezies, pasaule runājam par Vāciju. Par tās neseno, pašreizējo un, domājams, perspektīvo iekš- un ārpolitiku. Analizē politologs Ojārs Skudra.  Vācijas politika, sevišķi drošības jomā, dažus pēdējos gadus, faktiski kopš Krievijas pilna mēroga agresijas Ukrainā, saistās ar tādu apzīmējumu kā "Zeitenwende". Tas ir jēdziens, kas latviski visdrīzāk laikam ir tulkojams kā "laika grieži"...

Donalds Tramps nebeidz pārsteigt pasauli. Tagad uzmanības centrā ir viņa uzstāšanas Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālajā asamblejā. Vieni ar cerībā atsaucas uz viņa Krievijai veltītajiem skarbajiem vārdiem, saklausot beigas labvēlībai pret Kremli, citi akcentē frāzi par laba vēlēšanu abām karojošajām pusēm, tulkojot kā norādi uz distancēšanos no šī kara, pametot Ukrainu tās liktenim un Eiropa...

Kādā futoroloģiskā, Latvijā izdotā grāmatā iezīmētas nākotnes attīstības perspektīvas nozīmīgākajām pasaules valstīm. Un Turcija tajā minēta kā valsts, kura varētu atjaunot Osmaņu impērijas kādreizējās robežas un kādreizējo ietekmi. Turcija patiešām izvērš savu ietekmes sfēru dažādos virzienos. Par Turciju un tās lomu šī brīža ģeopolitiskajā situācijā sarunā ar politologu Veiko Spolīti. Sarunā iez...

Nesen Rīgā viesojās krievu izcelsmes amerikāņu filozofe, Ziemeļkarolīnas pavalsts universitātes filozofijas profesore Marina Bikova. Cita starpā viņa prezentēja nesen iznākušo grāmatu "At the Vanishing Point in History. Critical Perspectives on the Russia-Ukraine War" (Vēstures zudumpunktā. Kritisks skatījums uz Krievijas - Ukrainas karu).Tas ir vairāku Rietumos dzīvojošu krievu intelektuāļu eseju...

Irāna – valsts par kuru mēs allaž esam runājuši kā par faktoru Tuvo Austrumu politikā, bet kas šobrīd ir ieguvusi arī krietni lielāku globālo nozīmi. Šoreiz raidījumā par to, kas varētu notikt ar Irānu turpmāk. Eduarda Liniņa sarunu biedrs studijā ir Latvijas Radio žurnālists Tālis Eipurs, viens no samērā nedaudzajiem Latvijas ļaudīm, kurš pēdējās desmitgadēs ir pabijis Irānā.  Tālis Eipurs Irānā...

Palestīnieši, Izraēla, Gazas josla - Tuvo Austrumu Gordija mezgls. Vai šo mesglu ir iespējams kā atraisīt vai cirst? Iespējamos un neiespējamos risinājuma variantus apspriežam ar muzeja "Ebreji Latvijā" vadītāju ļju Ļenski. Vai ir kāda iespēja, ka tas viss atgriežas apmēram tādā situācijā, kādā tā bija šī kara sākuma? Iļja Ļenskis: Ko mēs aprakstam kā situāciju? Šodien ir sešsimtā diena [raidījuma...