Kolnasāta

Nu 13. da 16. godu symta vysa tānejuo Latgola beja Livonejis sastuovā. Par tuo laika livonīšu dzeivi līcynoj vysaidi viesturis olūti. Ituos reizis viesturis rubrikā  viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par puora interesantom atkuopem saisteibā ar dzeivi Livonejā.

Gastejam Ludzys nūvoda Ļauderu pogosta bibliotekā. Ite ir ludzuonīša, literaturzynuotnīka, vaira nakai 20 gruomotu autora ci sakuortuotuoja profesora Vitolda Valeiņa dzymtuo puse. Jau rudinī tiks izdūta pīminis i atkluošmu gruomota  “Vitolds Valeiņs: personeiba i dorbi”. Pi tuos struodoj i ari itamā sarunā par tū, kas i kaids tod beja Vitolds Valeiņs,  pīsadola filologejis doktore, Latgalīšu kultu...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "fotogrāfija" - karteņa, biļde.

 “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par Pūlejā izdūtū “700 latgalīšu vuordu vuordineicu, kas taiseita iz Stefanejis Uļanovskys puorsoku pamata”. Augusta suokuos Viļānūs tyka prezentāta sovā ziņā naparosta gruomota – 700 latgalīšu vuordu vuordineica, kuruos pamatteksts ir angļu volūdā, bet tei izdūta Pūlejā....

Šudiņ ar kontrabasistu i komponistu Jāni Rubiku, kai ari muziki i dzejneicu Vaidu Voveri runojam par jūs latgaliskajom saknem i tūs steigom jūs rodūšajā darbeibā – muzykā i tekstūs. Par Latgolu sirdī i Latgolu muzykā. Latgolu, kur autentiskais sasavyn ar myusdīneigū i īguļst vidē. Latgolys viestnīceibā GORS nu 23. da 25. augusta skanēs Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra festivals “LNSO vasar...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "sauļoties" - sauļuotīs, pījimt saulis vannys.

Aglyunys svātku prīškvokorā Rēzeknis nūvoda Sarkaņūs Dzeiveibys muotis sekularuo instituta goreigejā centrā sasateikam ar Reigys Svātuos Marejis Magdalenys Romys katuoļu bazneicys veiskupu, latgalīti Andri Kravali. Ar veiskupu runuosim par ceļa svareigumu myusu dzeivē – svātceļuojumu. Par ceļu, kas svareigs sarunai pošam ar sevi i sovom īškejom ceiņom, svātku i dzīdynuošonys sajiutu ceļa golā. Sar...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "peldēties" - maut, mauduotīs.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu būglys.

Bolvu nūvoda Škilbānu pogosta sātā “Apses”, pryšā kupola sātā, smuordoj piec casnāgu, piec “Stabļovas ķiploka”. Napaseņ nūplāstuos casnāgu gaļvenis ryupeigai puorcyloj sātys saiminīki Jurs i Ilze Supis ar sovim trejim biernenim. Jura vactāva sāta atjaunuota, ituo gods cansāgi nūvuokti, teirumā kirbeiši brīst i tomati gatavejās – tys ir saimis sirdsdorbs i spāks. Kai stuosta Jurs i Ilze – vyss suoc...

„Kolnasātā” suprātku aba vakariešonys laiks. Itūreiz otkon gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Šudiņ turpynojam īpazeit Augšdaugovys nūvodu – juļa suokumā gastejom Kolupā, sovpus šudiņ asam nūbraukuši iz Leiksnu. Leiksna ir cīms Augšdaugovys nūvodā, Daugovys lobaja krostā, vaira nakai 21...

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu pakuta.  

Šūvokor pīduovojam otkon dūtīs gostūs, itūreiz iz Ludzu, kur gleznuošonys meistarklasi pīaugušajīm voda Jura Soikana Ludzas Muokslys školys školuotuoja Iveta Ladusāne. Jau kaidu laiku Iveta aisaraun ar muokslys terapejis izzynuošonu, jo arī jai pošai muoksla ir tys kai veidot tyltus i komunikaceji ar dažaida vacuma i apzinis cylvākim. Gleznuot iz Ludzu beja nūbraukuse Guna Igavena

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Augšdaugovys nūvoda Kolupu.  Kalupe aba Kolups ir cīms Augšdaugovys nūvodā Kolupa upis i Kolupa azara krostūs, vaira nakai 200 km...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "brīvība" - vaļa, valeite, breiveiba.

Vosora ir laiks kod cylvāki aktivi dūdās pi dobys i īt puorguojīņūs. Deļtuo iz sarunu asam aicynuoši Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Rāznys Nacionaluo parka dobys centra vadeituoju, geologi Regīnu Indriki (Indriķi), kura ari poša ir aizrauteiga dobys baudeituoja i, cyta vydā, zyna stuosteit daudzi interesantu i nūdereigu lītu par vītom, dobā sastūpamajim augim i dzeivinīkim, kai ari daudzi kū cytu....

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "ciems".  Cīms, cīmeņš, sola, saleņa, dzeraune, dzerauneite; lauki.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu apakšnīks.  Voi kotram apakšnīkam ir arī vierseibnīks?

Šudiņ pi myusu gostūs ir jauns muzikis. Latgolys viestnīceibys GORS profesionaluo pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne” dalinīks, Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys i Viļānu Muzykys vydsškolys pedagogs Mārteņš Dzindzuks. Ar Mārteņu runuosim par dorbu školā i tuo izaicynuojumim, kai ari par pyušamūs instrumentu orkestru darbeibu. Viļānus Mārteņš voda pyušamūs instrumentu nūdaļu i poša sataise...

  Itūreiz gastejom Kanadā. Raudzeisim ite atrast latvīšus, latgalīšus i pavaicuot, kaidys īspiejis uzturēt latvīteibu i latgaliskumu sevī i īaudzynuot bārnim ir Kanadā. Kai svešumā nūsorguot sovys saknis i volūdu? Toronto raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs Ilmārs Dreļs gasteja aprelī. Tī, gatavejūtīs juļa suokumā plānuotajim Kanadys  XVI Dzīšmu i deju svātkim jū kai horeografu paaicynuoja Selga Apse...

Maja suokumā dzeivuojom leidza Eirovizejis dzīšmu konkursa nūtikšonom, bet voi kaidu reizi konkursa viesturē ir skaniejuse latgalīšu volūda? Par tū Edeite Laime pastuosteis ituos reizis rubrikā “Dzīšmu stuosti”. Vīns nu aspektu, kaidūs var runuot par mozuok lītuotajom volūdom i tūs atteisteibu ir: kod pyrmū reizi kaida volūda izskaņ Eirovizejis dzīšmu konkursā. Latgalīšu volūda ari ir vīna nu pasa...

Svietejūt foto muokslinīka, Treju Zvaigžņu ordeņa kavalera Juoņa Gleizda symtū jubileju, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba sadarbeibā ar Latgolys fotografu bīdreibu beja izsludynuojuse foto konkursu malnboltajā fotografejā. 282 daleibnīku i vaira nakai 1000 fotografeju vydā golvonū bolvu pyrmajā bolvys nūtikšonys reizē sajēme fotografs Eduards Medvedevs ar dorbu “Aizturot elpu”, kas bija īsnāgts žanrā “...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuords depe, depeite lītuošonu.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit „tēja". Čajs, čaja.

6. majā 110. dzimšonys dīnā atguoduojom literatu Juoni Klīdzieju. “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par Klīdzieja eseju “Sapuļce pi Kolumbejis upis”, kas veļteita latgalīšu rakstnīceibai. Juoņs Klīdziejs, īspiejams, ir vīns nu Latvejā zynomuokūs latgalīšu rakstnīku. Tū nūteikti veicynuojuse Juoņa Streiča fi...