Kolnasāta

Piec dzymtbyušonys atceļšonys Latgolys zemnīki gribēja byut par saiminīkim sovā zemē, bet sasakuore ar jaunom problemom – zemis tryukumu, tuos duordzeibu i birokratiskim skieršlim zemis dabuošonai, tok mierktīceigi guoja iz sovu mierki. 1912. godā Baļtinovys zemnīki beja gona drūsmeigi, lai nūpierktu Baļtinovys muižu i vysu juos zemi. Vaira par itim nūtykumim rubrikā “Viesture latgalīša acim” stuo...

Šūreiz iz sarunu asam aicynuojuši Ņujorkā dzeivojūšū gitaristu i komponistu, plotā muzykys amplitudā dorbojūšūs muziki Matīsu Čudaru, kura saknis vaicojamys Rēzeknis nūvoda Bieržgalī. Niu Matīss ir atbraucs iz Latveju i jau pavysam dreiži, 13. janvarī, ar koncertu “No Bērzgales līdz Ņujorkai. Matīsa Čudara trio” uzastuos Latgolys viestnīceibā GORS. Ar Matīsu runojam par juo Latgolys atminom i tū,...

Šudiņ pi myusu gostūs ir vīna nu pyrmūs sīvīšu folklorys kapelu Latgolā, kas muzicej vaira nakai 20 godu — Viļānu kulturys noma kapela „Bumburneicys”. Tymā apsavīnuojušys vejūļneica Inga Stafecka, ceitara spālātuoja Biruta Vigupe, bundzineica Margarita Cakula i akordeoniste, kapelys vadeituoja Vivita Skurule. Novembra golā “Bumburneicys” izdave sovu pyrmū albumu, kas tai i nūsaukts — “Bumburneicys...

Koč ari maskuošonuos tradiceja Latvejā īrosta nu Mārteņu da Aizgavieņa (Meteņu), Latgolā čyguonūs īrosts īt laikā storp Zīmyssvātkim i Jaunū godu. Nazkod itei tradiceja beja dzeiva gondreiž kotrā mīstā, niu sastūpama reši kurā saimē ci folklorys kūpā. Aiz tuo itūreiz gastejom Upītē pi Slišānu saimis, kur kūpā ar Andri, Ligitu i jūs bārnim, Andra muosu Mārīti Slišāni i juos bārnim runuosim par čygu...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordu vajag.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu akīleiba.

7. decembrī Rēzeknē i tīšraidē škārsteiklā nūtyka literaruo konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2023” nūslāguma pasuokums “Proza i karbonadis”, kas beja vīns nu literaturys festivala “Prozas lasījumi” nūtikšonu. Ituo gods konkursā vysu leluokū žurejis punktu skaitu sajēme i par lobuokū tyka atzeits literatis, literaturzynuotneicys Ilzis Spergys stuosts “Breiveiba”. Pīduovojom pasaklauseit Ilzis k...

“Kolnasātys” gruomotplauktā itūreiz par literata Oskara Seiksta naseņ izguojušū gruomotu “Atīsmis”. Poša autora komentars i Latgalīšu kulturys gazetys redakotoris Lauras Melnes stuosts par jaunū izdavumu. Latgalīšu kulturys bīdreibys izdūtuo Oskara Seiksta gruomota teik dasaceita kai literata jaunuokuos dzejis, puordūmu par volūdu, sātu, breiveibu i saknem, kai ari autora volūdys kūpšonys i pietej...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit - svinēt. Svieteit svātkus kūpā!

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu druobli.

Pyrmais latgalīšu žurnals, literarais pseidonims “Latgalis” i Baļtinovys etnografiskais ansamblis ir pavedīni, kas nūvad pi dzīsmis “Sokit, bruoli, sokit, muosas” aba “Dainas un kūkles” stuosta. Taišni tū ituos reizis rubrikā “Dzīšmu stuosti” atkluos Edeite Laime. Vaira nakai pyrma desmit godu Guļbinis nūvoda Lizumā nūtyka tautys muzykys festivals “Dzeivuo muzyka”. Tymā gūdā tyka calti Baļtejis da...

“Giut breidi” ir plānuotuojs ar eipašu saturu i dizainu, taipoš ari vīneigais plānuotuojs latgaliski, kas teik izdūts jau trešū godu. Aiz tuo iz sarunu par plānu raksteišonu latgaliski, ituo gods plānuotuoja saturu i draudzeibu asam aicynuojuši tuo idejis i satura autori Līgu Springu. Tikū eistynuota vēļ vīna Līgys ideja — ir topuse golda kaita treis vīnā “A KAS ITE?, kas ir latgalīšu vuordu kaita...

Lai veicynuotu literarū procesu Latgolā i latgaliski raksteitūs tekstu radeišonu Latvejā, jau catūrtū reizi latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” izsludynuoja konkursu “Latgolys prozys skaitejumi”, aicynojūt pīsadaleit vysa vacuma Latgolys kulturtelpai pīdareigus autorus, kurī roksta prozu. “Latgolys prozys skaitejumūs 2023”, kurūs devize beja “Es raksteišu, bet voi tu skaiteisi?” tyka sajimts 21 v...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit - tolete i čurāt.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu brikuļs. 

„Kolnasātys” rodūšuo komanda turpynoj gasteit suprātkuos vīnā nu 28 Rēzeknis nūvoda pogostu — Bieržgalī i īsapazeit ar iteinis ļaudim i viesturi. Īprīškejā raidejumā runuojam par dzeivi i kasdīnu ite, kai arī viesturi, sovpus itūreiz vaira par večerinkom, volūdys sovpateibom, izteicīnim i vuordim itainis laužu runā, kai arī par tū, kai latgalīši naskod lomuojām. Suprātkuos Bieržgalī pīsadola: nazk...

Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim dzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar vīnu nu 28 Rēzeknis nūvoda pogostu — Bieržgali i iteinis ļaudim. Pogosta centrā atsarūn kulturys noms, bazneica, pogosta puorvaļd...

Jau cytunedeļ pyrmizruodi pīdzeivuos latgalīšu seriala “Fati” ūtruo sezona, aiz tam šudiņ iz sarunu asam aicynuojuši vīnu nu seriala producentu Arni Slobožaninu, režisoru Edvardu Mikālu i aktrisi Evitu Ciematnieci, kura serialā spieļoj Dinu. Runuosim par producenta i režisora dorbu seriala tapšonys procesā, tuo vydā atkluojūt, kas tod eisti ir “Fati” ūtrajā sezonā. Par rodūšuo procesa izaicynuojum...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok saukt iešonys raizis - reitiškys, pušdīnis i vakarenis.  

Jau desmit godu Reigā dorbojās folklorys kūpa “Ceidari”, kurā apsavīnuojuši Reigā i apleicīnē dzeivojūši latgalīši nu vysaidu Latgolys vītu. Niu, kūpa izdavuse digitalū albumu “Dzīduotumi, ļustātumi”, kas veļteits Bierzpiļs pusis dzīduotuojim i jūs dzīsmem. Albumā īkļautys desmit dzīsmis, kū sovulaik dzīduojuši Bierzpiļs apleicīnē dzymušī dzīduotuoji. Aiz tuo ītūreiz iz sarunu asam aicynuojuši „Ce...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit mienešu nūsaukumus. Janvars, februars, marts, apreļs, majs, juņs, juļs, augusts, septembris, oktobris, novembris i decembris.

Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par Izraelys-Palestinys konfliktu, kurais ilgst jau vairuokus godu desmitis. Tam vysaidūs laikūs sekuoja leidza arī latgalīšu prese, reizi nu reizis nūsastuojūt vīnā voi ūtrā pusē voi ījamūt neitralu poziceju. Ituos reizis viesturis rubrikā atsavieršona iz konfliktu Tyvejūs Austrumūs nu latgalīšu redzīņa.  

Itūreiz Guna Igavena gastej Daugovpiļs teatrī, kur sasateik ar režisori i aktrisi Lienu Šmuksti. Breivmuokslineicu ar saknem Latgolā, kura var pasadižuot kai ar teatra akrisis, tai ari ar kinu aktrisis pīredzi, taipat jei ari ir veiduojuse audioizruodis i sajiutu izruodis. Sovpusi kasdīnā Liena struodoj Rakstnīceibys i muzykys muzejā.  Šudiņ Daugovpiļs teatrī pyrmizruodi pīdzeivoj juos režisātuo i...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit - putns, stārķis. Putnys Žugure, starks, storks, bacans, štorka.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu belets.