Kas būs ar Krieviju?

Kurš to būtu domājis, ka jautājums "Kas būs ar Krieviju?" kādā brīdī tik lielā mērā kļūs uzdodams kā jautājums "Kas būs ar Ameriku?". Gluži "Kas būs ar Ameriku?" nejautājam, bet Krievijas vietā liekam antidemokrātisku varas modeli. Tas, ko mēs šobrīd piedzīvojam, tas mums ļauj uzdot jautājumu: varbūt ka cilvēces nākotne mums rāda atgriešanos pie nedemokrātiskām, netiesiskām varas formām, respektīv...

Pasaule šobrīd saspringusi priekšnojautās un minējumos gaidās, kādus pārsteigumus tai vēl sagādās jaunais Baltā nama saimnieks, tai skaitā - ko īsti viņš pasāks Krievijas agresijas kara sakarā, kas tad savukārt ietekmēs stāvokli frontē un, iespējams, arī Kremlī.  Tieši tāpēc, ka šai vienādojumā pagaidām tik daudz nezināmo, nākotnes prognozes šodien atliksim malā. Tā vietā atgādinām dažas nozīmīgas...

Šīs ir dienas, kad, sagaidot jaunā gada atnākšanu, mēs neizbēgami tiecamies raudzīties nākotnē caur cerību prizmu pat tad, ja tēma nedod īpašu iemeslu optimistiskam skatam, kā tas ir ar šābrīža Krieviju. Tāpēc šoreiz, caurlūkojot pagājušā gadā cikla Kas būs ar Krieviju? raidījumos ievākto viedokļu ražu, pievēršamies raidījuma viesu teiktajam Krievijas nākotnes pozitīvās attīstības iespēju sakarā,...

Turpinām uzdot jautājumu - kas būs ar Krieviju? Analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrobļevska. Elīna Vrobļevska: Ja mēs runājam par pašreizējo situāciju, pirmkārt, jā, ir bijis salīdzinoši nesen - deviņdesmitajos [gados], šie demokratizācijas centieni. Problēma ir ar to, ka šie demokratizācijas centieni gandrīz vai sabiedriskajā diskursā ir demonizēti kā kaut kas tik ā...

Turpinām sarunu virkni, atbildot uz jautājumu - kas būs ar Krieviju? Vērtē drošības pētnieks, savulaik arī Latvijas Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš. Kā jums šķiet, kas tad būs ar Krieviju? Kurš no trim modeļiem - vai esošā režīma iecementēšanās, vai kādi radikāli sabrukuma procesi, vai gaišā demokrātiskā nākotne - kurš ir ticamākais un varbūt kaut kādā laika secībā šie modeļ...

Turpinām sarunu virkni, atbildot uz jautājumu - kas būs ar Krieviju? Vērtē drošības pētnieks, savulaik arī Latvijas Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš. Kā jau ierasts raidījumā, mēs secīgi aplūkojam trīs Krievijas iespējamos nākotnes attīstības scenārijus. Pirmajam ir dots nosaukums "Pa ordas traktu", ar to domājot iespējamu pastāvošā Krievijas režīma ilglaicīgu eksistenci, sag...

2023. gadā iznāca Krievijā dzimušā vēsturnieka un kulturologa Aleksandra Etkinda grāmata "Russia Against Modernity" (Krievija pret mūsdienīgumu). Starp citu, drīzumā gaidāms grāmatas izdevums arī latviešu valodā.  Savā darbā autors ne tikai analizē šodienas Krievijas iekš- un ārpolitiku pasaules attīstības kontekstā, bet arī ieskicē, viņaprāt, ticamāko nākotnes attīstības ainu. Savdabīgā manierē r...

Atkal esam piedzīvojuši jaunu momentu, kad Krievijas režīms tiek konfrontēts ar vienu pārbaudi tā stabilitātei un stiprībai, proti, kopš neilga laika nepārprotama pastāvīga karadarbība risinās pašas Krievijas teritorijā. Droši vien, ja par to būtu runāts pirms kara sākuma vai neilgi pēc kara sākuma, tad lielumlielais vairums teiktu, ka tās nu reiz Krievijas pašreizējā režīma beigas, kad tas to nev...

Jautājumu, kas būs ar Krieviju, apspriežam ar laikraksta "Diena" komentētāju Andi Sedlenieku. Aplūkojam secīgi trīs iespējamos scenārijus, kas varētu notikt ar Krieviju, - esošā režīma saglabāšanās ilgākā laika periodā, valsts sabrukums vai demokrātiska pārveide. "Parasti skatāmies uz Krieviju, apmēram vadoties pēc saviem priekšstatiem par valsti un par mūsu padomju laika pieredzi. Tas, manuprāt,...

Turpinājums sarunai ar laikraksta "Novaja Gazeta" žurnālisti Irinu Tumakovu. 2022. gada martā pamatā laikraksts savu darbību pārcēla uz Rīgu, izveidojot izdevumu "Novaja Gazeta Evropa". Tomēr niecīgā tirāžā un apejot daudzus aizliegumus, turpina iznākt arī laikraksta Krievijas versija, kurā kā reportiere strādā Irina Tumakova. Viņa daudz un pastāvīgi pārvietojas pa Krievijas provinci un attiecīgi...

Irina Tumakova ir žurnāliste laikrakstā "Novaja Gazeta", kura galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam 2021. gadā tika piešķirta Nobela miera prēmija. 2022. gada martā pamatā laikraksts savu darbību pārcēla uz Rīgu, izveidojot izdevumu "Novaja Gazeta Evropa". Tomēr daļa žurnālistu turpina darboties no Krievijas, apejot aizliegumus un tīmekļa vietņu blokādi. Irina Tumakova ir viena no viņiem. Viņa...

Raidījumā Kas būs ar Krieviju? saruna ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāri Sigitu Strubergu. Kā allaž secīgi aplūkojam trīs iespējamos Krievijas attīstības scenārijus. Vispirms par esošās situācijas saglabāšanos ilgākā perspektīvā, respektīvi, Putina režīms Krievijā, tie vēl vismaz gadi, iespējams, arī desmitgades. Pirmkārt, runa ir par karu Ukrainā, par to, ka Krievijai izd...

Šoreiz jautājumu "Kas būs ar Krieviju" Eduards Liniņš uzdod savam kolēģim – Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājam un arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētniekam Uģim Lībietim, mudinot analizēt trīs iespējamos šīs valsts attīstības scenārijus. Cik lielā mērā karš, kuru Putina režīms šobrīd ved Ukrainā, ir saistīts ar Putina režīma principiālu izdzīvošanu? Pirmajā kara gadā tas bija dominējošs vie...

Krievu kultūra. Reizumis to piesauc kā trešo šodienas Krievijas eksportpreci līdztekus  fosilajam kurināmajam un ieročiem. Tātad kā vēl vienu Krievijas režīma potenciālas ietekmes instrumentu. No otras puses, krievu kultūrā allaž ir bijuši un arī šodien ir despotiskajam režīmam opozicionāri un potenciāli bīstami elementi. Kā attiekties pret krievu kultūru šodien un kas ar to būs nākotnē? Par to sa...

Politologs Dmitrijs Oreškins labprāt uzsver, ka viņa pamatspecialitāte ir ģeogrāfija, kas arī nosaka viņa skatījumu uz šodienas Krievijas problemātiku caur plašāku kontinentālu un globālu procesu prizmu. Tātad arī plašākā vēsturiskā kontekstā. Raidījumā Kas būs ar Krieviju? Dmitrijs Oreškins sniedz savu redzējumu par iespējamiem Krievijas nākotnes scenārijiem. Rezumējot sarunu par iespējamajiem Kr...

Politologs Dmitrijs Oreškins labprāt uzsver, ka viņa pamatspecialitāte ir ģeogrāfija, kas arī nosaka viņa skatījumu uz šodienas Krievijas problemātiku caur plašāku kontinentālu un globālu procesu prizmu. Tātad arī plašākā vēsturiskā kontekstā.  Dzimis un visu mūžu pavadījis Maskavā, Padomju Savienības norieta periodā Dmitrijs Oreškins darbojās pētniecības jomā, specializēdamies Centrālāzijas tēmās...

Domājot par Krievijas nākotnes scenārijiem, mēs mēdzam skatīties pagātnē, meklējot tur analoģijas un iespējamas atbildes uz šo jautājumu. Tāpēc raidījumā Kas būs ar Krieviju? saruna ar vēsturnieku Valdi Klišānu. Kā ierasts, aplūkojam trīs iespējamos Krievijas nākotnes scenārijus. Kurš no trim scenārijiem šķiet, ticamākais, vai varbūt kāda būs to attīstības secība? Valdis Klišāns: Protams, to mēs p...

Kas būs ar Krieviju? Šo jautājumu esam ekspertiem uzdevuši visa gada garumā, piedāvājot trīs iespējamos šīs valsts attīstības scenārijus. Gada pēdējā raidījumā ieklausīsimies viedokļos, ko par izmaiņām Krievijā teica raidījuma viesi.

Raidījumā Kas būs ar Krieviju? saruna ar politologu Kārli Daukštu. Kā ierasts, sākam ar iespējamo attīstības scenāriju, proti, ar to, ka Vladimirs Putins un viņa režīms mums ir uz ilgu laiku. Pirms gada, kad iecerēja šo raidījumu, skats uz to situāciju bija optimistiskāks: Ukrainai bija veicies frontē, bija atgūtas salīdzinoši lielas teritorijas, kuras kara sākumā bija sagrābusi Krievija. Optimist...

Krievijas iespējamie nākotnes scenāriji; argumenti par vai pret dažādiem attīstības modeļiem.  To, ka šis jautājums mums būs aktuāls vismaz pāris desmitgades, bet, domājams, vēl krietni ilgāk, savās publikācijās ne reizi vien ir atzīmējis politologs Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns. Ar viņu saruna raidījumā. Vai Rietumiem pietiktu ar kaut kādu p...

Vēsturnieks un kulturologs Aleksandrs Etkinds dzimis, izglītojies un akadēmisko karjeru uzsācis Krievijā, toreizējā Ļeņingradā. Taču nu jau apmēram 20 gadus darbojas ārpus savas dzimtenes: bijis profesors Kembridžas universitātē, pasniedzis un kā pētnieks darbojies arī Ņujorkas, Džordžtaunas, Prinstonas, Hārvarda universitātēs ASV un akadēmiskajās institūcijās citur pasaulē. Šobrīd ieņem profesora...

Turpinām sarunu virkni "Kas būs ar Krieviju?". Kādi ir Putina režīma noturības avoti un līdz ar to arī vājie punkti? Vai Kremla režīmam izdotos noturēties arī pēc tam, kad Ukraina karu būs uzvarējusi? Vai Krievijā ir iespējams iekšējs nopietns bruņots konflikts? Vai Krievija varētu kļūt par demokrātisu valsti? Analizējam kopā ar Eiropas Parlamenta deputātu, politologu Ivaru Ijabu. Ivars Ijabs: "Ta...

Turpinot ciklu "Kas būs ar Krieviju?", šoreiz lūkojamies uz šo valsti no okeāna viņas puses, mēģinot iezīmēt, kā Krievijas attīstības perspektīvu redz Vašingtonā un kādas ir no tā izrietošās politiskās konsekvences. Vērtē Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa. Kā allaž secīgi aplūkojam trīs iespējamos Krievijas attīstības scenārijus, līdz ar to arī sarunu sākam ar jaut...

Nesen sociālajos tīklos parādījās kāds vizuāls materiāls - koordinātu plakne, kurā Putina režīmam opozicionārās personības izkārtotas atbilstoši diviem kritērijiem - atbalstošais attieksmei pret Ukrainu un anti impēriskai nostājai. Neņemoties galvot par materiāla veidotāju absolūto objektivitāti, taču visumā tas atbilst arī raidījuma autora priekšstatiem. Pašā augšējā labajā koordinātu plaknes stū...

Raidījumā Kas būs ar Krieviju? nedaudz cita ievirze, proti, saruna par to, kas varētu notikt ar Baltkrieviju, Krievijas vienīgo drošo sabiedroto tās agresijā pret Ukrainu. Vērtē laikraksta "Diena" apskatnieks Andris Sedlenieks. Runājot par Lukašenko režīmu, ilgi būvētu, ideoloģiski konkrētāk iekrāsotu nekā Putina režīms, tur ir vairāk postpadomju elementu. Kāds, tavuprāt, ir Lukašenko režīma stabi...