Nākotnes pietura

Statistikas kā zinātnes pirmsākumi esot meklējami 17. gadsimta Anglijā, kad valdība sākusi publicēt iknedēļas dzimušo un mirušo skaitu. Šobrīd šķiet, ka statistika grib par mums uzzināt un arī zina pilnīgi visu - sākot ar to, cik kg kartupeļu apēd, cik litru piena izdzer vai cik zeķu pārus novalkā gada laikā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs un beidzot ar aprēķiniem par patēriņa precēm un pakalpoj...

Aizvien biežāk mūsu leksikā sastopam jēdzienu „vieds”. Tā sinonīms varētu būt „gudrs”. Skaidrojošajās vārdnīcās „vieds” tiek piedāvāts  kā tāds, kas spēj paredzēt, pareģot, ir pravietisks, bet „viedums” ir dziļa gudrība, pieredze un izpratne par lietu kārtību, spēja tās aplūkot no vairākām pusēm un rast savu ceļu. Ja agrāk lietojām tādus vārdu salikumus kā, piemēram, vieds sirmgalvis vai viedi vār...

Tuvojas Ziemassvētki un Jaunā gada svinības, un līdz ar to arī laiks, kad mēs pastiprināti pirksim, saiņosim, ēdīsim, dzersim, neapēdīsim, metīsim ārā - tukšās pudeles, neapēsto ēdienu, iepakojuma plēves, bundžas, kastes, cibiņas un maisiņus un ar milzu joni celsim atkritumu kalnu. Izklausās diezgan traki? „Nākotnes pietura” aicina pirmssvētku drudzī uz brīdi ievilkt elpu un nedaudz apdomāt, kā šo...

19. gs. vidū  angļu izgudrotājs Džordžs Keilijs uzbūvēja planieri, kas ar vilcēja palīdzību varēja gaisā pacelt vienu cilvēku. Nākamā gada 17. decembrī  svinēsim 120 gadu jubileju, kopš pasaulē pirmais lidaparāts 53 metrus nolidojis 12 sekundēs. Jurijs Gagarins kļuvis par pirmo cilvēku, kurš lidojis kosmosā, ASV astronauti Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas 1969. ga...

Kas kopīgs  šīm vietām, kas izkaisītas pa visu plašo pasauli, dažādos ģeogrāfiskā platuma grādos, dažādās klimata joslās un dažādos kontinentos - Sanpaulu, Rionova un Urubisija  Brazīlijā, Toronto, Monreāla, Otava un Hamiltona  Kanādā, Timofejevka, Suhonoja un Lejas Bulāna Sibīrijā, Diždundaga Latvijā? Šeit visur ar savām cerībām un sapņiem, vēlmēm atrast laimi vai bēgot no nelaimes un iznīcības,...

Edgars Liepiņš savulaik teica: Vajag tik rakt! Paklausot viņa padomam, „Nākotnes pietura” pievērsīsies rakšanai, precīzāk - zinātnei par rakšanu - arheoloģijai. Pasaulē pirmie arheoloģiskie izrakumi tikuši veikti jau 6. gadsimtā p.m.ē., par zinātni arheoloģija izveidojās tikai 18. un 19. gadsimta mijā. Kādas liecības par pagātni atrastas Latvijā un kādas joprojām slēpj dziļāki un seklāki zemes slā...

Radošo vidē bohēma vairs neesot populāra, un, piemēram, jaunie rakstnieki dodot priekšroku skriešanai vai vingrošanai - šāds pieņēmums nesen izskanējis kādā rakstniecībai veltītā intervijā. Vai tiešām mūsu iedzīvotāju  ikdienas maršrutos aizvien biežāk tiek iekļauta sporta zāle, bet pirmo nepieciešamības preču sarakstā - kedas, un no kā tas atkarīgs - gribas, apziņas, modes vai naudas? Arī par lie...

„Nākotnes pieturā” Latvijas svētku noskaņās par mūsu latvisko kodu un identitātes zīmi, mūsu tautas ētikas kodeksu, kurā ir viss - spēks, daile, gudrība, dzīves likumi un latviskie tikumi. Uzmanības centrā - viena no mūsu lielākajām daudzos gadsimtos krātajām un papildinātajām vērtībām – tautasdziesmas, to glabāšana, apstrāde un tulkošana. Latviešu folkloras krātuves arhīvā atrodama lielākā latvie...

Savos pirmsākumos zinātnes nozare - antropoloģija nodarbojās ar cilvēku kā sugas izcelšanās izpēti un evolūciju, rasu, tautu, nāciju un cilšu veidošanos un antropoloģisko sastāvu. Laika gaitā antropoloģija ieguvusi plašākas dimensijas, kļuvusi par visaptverošu zinātni par cilvēkiem un līdzās bioloģiskajai jeb fiziskajai antropoloģijai attīstījusies  kultūras jeb sociālā antropoloģija. „Nākotnes pi...

Pēc UNESCO iniciatīvas jau vienpadsmit gadus oktobra nogalē norisinās Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības medijpratību, uzlabot cilvēku kritiskās domāšanas prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos, atpazīt dezinformāciju un maldinošu informāciju. Šogad Latvijā, pievēršot uzmanību šai nedēļai, tika izdota grāmata, kurā apkopoti nod...

Pagātnes un vēstures liecības glabājas arhīvos. Piemēram, Latvijas Valsts vēstures arhīvs ir vecākais no Latvijas arhīviem un tajā tiek glabāti senākie dokumenti – pergamentu kolekcija, muižu materiāli, baznīcu dokumenti un uzkrāti vairāk nekā seši miljoni dokumentāro liecību par vēsturiskajiem notikumiem, politiskajiem procesiem, ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi, sākot ar XIII gadsimtu. Latv...

Saules sistēmā riņķo vairāk nekā 10 tūkstoši mazo planētu jeb asteroīdu, un jau vairāk nekā 50 gadus debess izplatījumā riņķo arī asteroīds „Rīga”. Pasaule savulaik uzgavilējusi citām zvaigznēm, kuru tai devušas Latvijas galvaspilsēta - Mihailam Barišņikovam un Marisam Jansonam. Savukārt Rīga lepojas, ka šeit savulaik iedvesmu smēlies operas grands Rihards Vāgners un slavenā miniatūrā tehnikas brī...

„Man patīk spriest par politiku. Pārspriežu to augu dienu. Tikai neciešami ir klausīties, ja spriež citi”- tā atzinis viens no 19. gadsimta pasaules lielajiem asprāšiem Oskars Vailds  laikā, kad vēl nebija sākusies ne radio, ne televīzijas, nedz, protams,  arī interneta mediju ēra. Pēdējā laika spriedze starptautiskajā arēnā, nepieciešamība sekot līdzi aktuālajam, līdzijušana citiem un bažas par s...

Sensenos laikos Baltijas jūras vietā atradies plašs līdzenums, kam cauri plūdusi liela, mūsdienās vairs neeksistējoša upe, dēvēta par Eridanu. Vēlāk, vairākos Ledus laikmetos ledus kustību rezultātā Eridanas upes ieleja tikusi paplašināta un padziļināta, pārvēršot to jūras gultnē. Pirms 130 - 115 tūkstošiem gadu tagadējās Baltijas jūras vietā eksistējusi Ēmas jūra, bet kopš pēdējā ledus laikmeta b...

Šis ir tādu pēkšņu pārmaiņu laiks, kad Latvijā strauji krīt daudzi pieminekļi. Bet visai simboliski –bpavisam drīz Rīgas centrā, Brīvības laukumā iegūsim vēl vienu Brīvības pieminekli - 42 metrus augstā monumenta miniatūru kopiju jeb taktilo Brīvības pieminekli, kas arī neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem dos iespēju „sajust” jeb ar taustes palīdzību „redzēt” mūsu brīvības, vienotības, neatkarīb...

Jau vairāk nekā 10 gadus jūnija mēneša trešajā svētdienā Latvijā tiek atzīmēta Medicīnas darbinieku diena, tomēr, iespējams, tā kaut kā nemanāmi „pazūd” pirmsjāņu drudzī. Toties šobrīd ar lielu vērienu norisinās visas pasaules latviešu mediķu svētki - Latvijas Ārstu kongress, kas ir lielākais medicīnas forums Latvijā un kurā ik reizi piedalās vairāki tūkstoši ārstu no Latvijas un ar Latviju saistī...

„Nākotnes pietura” nespēj palikt vienaldzīga pret Latvijas ikrudens centrālajām aktivitātēm un galvenajām varonēm - sēnēm. Šīs mulsinošās būtnes, kas  nav ne augi, ne dzīvnieki, kuru izmērs pirms 450 miljoniem gadu - 8 metri augstumā un metrs diametrā šodien varētu būt ikviena sēņotāja sapnis. Arī šoruden sirdis jau pukst straujāk, gumijas zābaki  uzspodrināti, naži uzasināti un grozi kaujas gatav...

Parasti, cilvēkam savā mājoklī sastopot kādu tarakānveidīgu, vaboļveidīgu, blakšveidīgu vai kādu citu kukaiņveidīgu radījumu neatskan sajūsmas, bet drīzāk nepatikas un baiļu spiedzieni. Gluži pretēji tas ir ar entomologiem, koleopterologiem, hemipterologiem un citiem dzīvās dabas pētniekiem. Arī augusta nogalē ziņu virsrakstos tika atvēlēta vieta kādam kukainim – makstenei, kas pirmo reizi tika at...

1. septembri „Nākotnes pieturā” ieskandinām ar mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras zinātņu nozares doktori (Ph. D.), kuru teātra un seriālu fani pazīst kā apburošo Helēnu, Oksanu, Sievieti kā konfekti un absolūti fascinējošu aktrisi, arī Latvijas Kultūras akadēmijas asociēto profesori, iedvesmojošu  runas pedagoģi, kura pētījusi un pārzina balss kā instrumenta un veiksmes atslēgas noslēpumus,...

Vasaras viducī „Nākotnes pieturā” virtuāli devāmies uz Rucavas pusi, kur lidinājās Latvijā jaunatklātā tauriņu stiklspārņu suga. Vasaras izskaņā atkal uzmanības centrā Rucava, tikai šoreiz aplūkosim novada folkloras bagātības. Tikko klajā nākusi sērijas „Novadu folklora” jau otrais izdevums „Rucavas garamantas II”. „Nākotnes pieturā” viesojās tā sastādītāja LU Literatūras, folkloras un mākslas ins...

Ja mūs piemeklējis klepus vai iesnas, iedzeram lielu krūzi smaržīgas liepziedu tējas, ja vakarā grūti aizmigt un ciešam no stresa, tad izvēlamies aromātisko piparmētru dziru, bet, ja gadījies dabūt pušumu vai iekodis kāds negants kukainis, tad noderēs ceļmallapas plāksteris. Šīs vecvecvecmāmiņu  gudrības joprojām noderīgas ne tikvien mūsu ikdienā, bet aizvien vairāk tās novērtē arī farmācijas, kos...

Šoreiz „Nākotnes pieturas” uzmanības centrā kādi spārnoti radījumi, kas nav ne putni, ne tauriņi, arī ne odi un mušas, un pat ne lidmašīnas, bet gan dīvaiņi, kas ar spārniem, kuri veidoti no ādas, kas atrodas starp locekļu un pirkstu kauliem, pārvietojas galvenokārt naktīs. Jau vairāk nekā 2 gadus pasaules Covid pētnieki cenšas uzminēt noslēpumu, vai šīs būtnes ir vai nav vainojamas vīrusa izcelsm...

Šoreiz „Nākotnes pieturas” vadmotīvs – atgriešanās. Jo jau atkal jaunāko ziņu ikdienas klāstā, līdz ar to mūsu prātos regulāri iezogas informācija par Covid, kurš atgriežas pārsteidzoši strauji, statistiku. Tikmēr pandēmijas stingro ierobežojumu mazināšanos izmanto mūsu diasporas tautieši, kuri steidz satikt savējos un vasaras brīvlaiku baudīt Latvijā. Bet Centrālās statistikas pārvaldes dati liec...

Šie radījumi tiek apveltīti ar visdažādākajiem epitetiem - graciozi, gaisīgi, priecīgi, krāsaini un īsti skaistuļi. Starp tiem sastopami balteņi, raibeņi, samteņi, zeltainīši, resngalvīši, sfingi, vērpēji, pāvači, pūcītes, sprīžmeši, lācīši, tinēji, zeltainīši jeb zilenīši. Tiem raksturīgas lielas, gandrīz pussfēriskas acis, garas, posmainas antenas, sūcējsnuķis, 3 pāri kāju (uz kuriem atrodas gar...

Līdz ar dažādu arhīva materiālu un interneta resursu pieejamību var novērot, ka pēdējā laikā īpaši uzplaukusi interese par savu dzimtas sakņu apzināšanu, radurakstu pētīšanu, dzimtas vai ciltskoku veidošanu. Eksistē pat dažādas datorprogrammas un sociālie tīkli, kuri specializējušies tieši ģenealoģijas jeb dzimtas un radniecības saišu pētījumos, tiek piedāvāts meklēt sava dzimtas koka sakritību ar...