Nākotnes pietura

„Nākotnes pieturas” uzmanības centrā šoreiz tas, kas nāk no Bolīvijas, Argentīnas vai Čīles, un, lai arī tā klātbūtni tiešā veidā pat nemaz nemanām, tomēr aktīvi lietojam ikviens. Jo, kaut gan viena no vieglākajiem metāliem, „baltā zelta” – litija atradnes un raktuves galvenokārt koncentrējas Dienvidamerikā, tomēr pasaulē litijs ir plaši pieprasīts, tas tiek pielietots mobilo telefonu, elektromobi...

Savā simtajā dzimšanas dienā Latvija saņēma vērienīgu dāvanu - Nacionālās enciklopēdijas digitālo versiju, un tās pirmsākumos elektroniskajā vietnē www.enciklopedija.lv bija gandrīz 800 šķirkļu, kuru tapšanā tikuši iesaistīti vairāki simti dažādu jomu vadošie speciālisti. Saturu papildināja fotogrāfijas, tabulas, grafiki, kartes, audio un video ieraksti. Pērnā gada nogalē Nacionālās enciklopēdijas...

Klāt gada noslēdzošā „Nākotnes pietura”. Pirms pieturēt nākamajā, 2024. gadā - mazs šī gada rezumē: Raidījumos iepazinām Gada augu - parasto purvpapardi, Gada sūnu - Vulfa sfagnu un Gada galveno putnukora solisti - lakstīgalu, interesējāmies par pūču spīdēšanu, ūpju aizsardzību, viendienītēm, zooplanktonu, sienāžiem un citiem taisnspārņiem, priecājāmies par rododendriem, lasījām ķiršus, sēnes un e...

Vārds „drošība” ir jēdziens, kas aizvien biežāk parādās mūsu ikdienā, sadzīvē un sarunās. Vai varam būt pārliecināti par mūsu valsts drošību un drošu nākotni, vai pietiekoši droša ir interneta vide, cik droši jūtamies uz sniegotā ceļa, kas ir lielāks drauds mūsu drošībai - sniega blāķiem klātie jumti vai apledojušās ietves un cik droša ir pārtika mūsu pusdienu šķīvī? Vēl ir cita veida drošība, ies...

„Jau iepriekš atvainojos es, tas nav zem kontroles - mūs visus vada DNS” - tā skan piedziedājums Aijas Andrejevas pirms 10 gadiem par hitu kļuvušajā dziesmā „DNS”. Par DNS var ne tikai dziedāt - tas noder arī noziegumu atklāšanā. Pagājušā gadsimta 80tajos gados britu ģenētikas pētnieks Aleks Džefrijs nāca klajā ar ideju, ka cilvēku atšķirīgo DNS kā pierādījumu identifikācijas nolūkos var izmantot...

Centrālā statistikas pārvalde tikko klajā nākusi ar ziņu, ka, izrādās, gandrīz piektā daļa Latvijas sieviešu pēc laulībām izvēlas nemainīt uzvārdu. Kas tad ir uzvārds? Tas ir personvārds, kas norāda uz cilvēka piederību noteiktai ģimenei, dzimtai. Uzvārdi ir vēsturiska personvārdu kategorija, kas dažādās valodās un tautās izveidojusies dažādos laika posmos. Eiropā to veidošanās sākusies vēlīnos vi...

Visi ziemas sporta entuziasti jau droši vien jau sameklējuši un pa ķērienam nolikuši slēpes, nūjas, snovborda dēļus un citu inventāru, bet sniega kalni sāk darbināt pacēlājus, jo ir gatavi slēpošanas sezonai. Iepirkšanās cienītāji tūlīt pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada uzņems zemo startu, lai dotos iekarot tirdzniecības centrus, jo sāksies lielās sezonas izpārdošanas. Savukārt pasaules modes tende...

Hinteirsferners, Mūlajokuls, Rasels, Okkjegidls, Mulajegidls, Eijabakajegidls, Irenebrēens, Ovatsmarkbrēens, Svīnafelsjokuls - šie nav mēles mežģi un runas treniņš, bet gan ledāju vārdi, savukārt kārtīgais fiziskais treniņš, lai tur nokļūtu, gan nepieciešams. Un, ja mūs kārtējo reizi sniegs pārsteidzis nesagatavotus, un, pēc meteorologu teiktā, ar visbagātīgāko sniega segu - 13 cm var lepoties Sig...

Šķiet, ka pēdējā laikā pasaule kļūst arvien mazāka. Un ne jau tikai tāpēc, ka daudzas tālas valstis klātienes ceļojumos skatītas savām acīm. Diemžēl arī tamdēļ, ka satraucošie pasaules notikumi un pavērsieni ieņem aizvien lielāku vietu gan ikdienas ziņās, gan mūsu domās. „Nākotnes pieturā” runāsim par Tuvajiem Austrumiem. Tomēr nevis par tiem, kurus eksotiskos un brīnumainos seno arābu, persiešu, ...

Ir aprēķināts, ka aptuveni trešo daļu mūža cilvēks pavada miegā, tātad visticamāk guļus stāvoklī. Savukārt pusi dzīves jeb pusi no sava nomoda - sēžot. Veselības speciālisti apgalvo, ka tas ir daudz par daudz, pieaug dažādu slimību risks, rada problēmas ar asinsriti, mugurkaulu, muskuļu atrofiju un aptaukošanos. Tāpēc svarīgi laiku pa laikam piecelties, izkustēties, pastaigāt un kaut vai izstaipīt...

Vēl tikai nedaudz vairāk nekā mēnesis un tad jau sāks ceļot mierīgu un skaistu Ziemassvētku un laimīga un priecīga Jaunā gada vēlējumi, ietērpti visdažādākajā veidolā: gan e pastos - elektroniski un digitāli veidotas, gan mobilajās ierīcēs - WhatsApp lietotnē, gan rūpnieciski ražotas un pa pastu sūtītas brīnumjaukas un krāsainas apsveikuma kartītes. Tās, kas pa pastu visbiežāk, protams, tiek no zi...

Jēdziens „dizains” esot radies jau tālajā 16. gadsimtā Itālijā, un termins "designo intero" apzīmēja māksliniekam radušos ideju, kuru sūtījis Dievs. Dizaina objekti tika radīti vienā eksemplārā un bija unikāli. Tradicionālā izpratnē, runājot par dizainu, to uztveram kā mākslu, augsto modi, kulta somiņas vai kurpes, ekskluzīvus auto, interjera vai sadzīves priekšmetus, kaut ko acīm baudāmu un taust...

Uz jauniem rekordiem ar „ātrāk, augstāk un spēcīgāk tiecas ne tikai sportisti. Starptautiskajā datu bāzē un ikgadēja Ginesa rekordu grāmatā tiek regulāri apkopoti dati par visdažādākajiem sasniegumiem, notikumiem un dīvainībām: Piemēram, visvairāk bārdā sasprausto zobu bakstāmo kociņu - 3500 trīs stundu laikā izdevies saspraust kādam amerikānim, savukārt kāds cits amerikānis pusminūtes laikā spēji...

Savulaik angļu filozofs, par  mūsdienu zinātnes un zinātniskās revolūcijas aizsācēju dēvētais, Frānsiss Bēkons izteicies, ka, jo mazāk ticama ir vēsture, jo lielāku baudījumu tā mums sagādā. Tāpēc šoreiz „Nākotnes pieturā” pievērsīsimies vēstures baudīšanai un darīsim to kopā ar „Nākotnes pieturas” viesi, LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, Ventspils muzeja direktora vietniek...

Latvija ir ne tikai koru un basketbola lielvalsts, arī mežu, kas aizņem vairāk nekā pusi sauszemes teritorijas, un, protams, arī jūras valsts ar aptuveni 500 km garu jūras robežu, desmit ostām un vairāk nekā desmit bākām. Latvieši jau izsenis bijuši slaveni gan ar savām kuģošanas, gan kuģu būvniecības prasmēm. Latvijas kuģniecība īpaši uzplauka Kurzemes hercogistes laikā, 16. - 18. gadsimtā. Ar he...

Ja maija mēnesī mēs svinam Muzeju un Baznīcu nakti, jūnijā - gada īsāko nakti un septembra sākumā Balto nakti, tad septembra nogalē visā Eiropā jau 18. reizi norisinās Zinātnieku nakts, kas ik gadu pulcē ap 1,5 miljonu zinātnes sasniegumus, inovācijas, tehnoloģijas, rezultātus un pētniecības procesus izzināt alkstošos  un dod iespēju ielūkoties „zinātnes aizkulisēs” - tikties ar pētniekiem, doties...

Šoreiz „Nākotnes pieturas” uzmanības centrā  būs noteiktas formas (visbiežāk taisnstūrveida) simbols, kas tradicionālā izpratnē ir kātā vai mastā iestiprināts auduma gabals un īpaši godā tiek celts svētkos. Tomēr arvien biežāk tā atveidu sastopam gan uz visdažādākajiem priekšmetiem, piemēram, T-krekliem un cepurītēm, gan uz vaigiem, pierēm un pat koši manikirētiem nagiem, un, protams, svētkos, apl...

Šoreiz viens no „Nākotnes pieturas” aksesuāriem būs pēdējā laikā tik aktuālais grozs. Tomēr ne jau tas, kas ražots no neilona un polivinilhlorīda, ar metāla stīpu augšmalā, tas, kuru tik bieži pēdējās satraucošajās nedēļās varējām vērot tv basketbola tiešraidēs no Džakartas un Manilas. Bet gan tas, kas darināts no dabai draudzīgajiem materiāliem – klūgām vai skaliem un nevis pakarināts augstu gais...

Biezpiens vai krustvārdu mīklas? – tāds ir jautājums. Biezpiens vai krustvārdu mīklas - kas labāk palīdz spodrināt atmiņu? Un - kur īsti norisinās mūsu domāšanas procesi - sirdī, kā 300 gadus pirms mūsu ēras sprieda grieķu filozofs Aristotelis, vai arī tomēr kur citur? Vai svaru zālē uzaudzētā muskuļu masa nerada risku apgriezti proporcionāli zaudēt smadzeņu masu? Un - vai mākslīgajam intelektam p...

Ja palūkojamies nepilnu desmit gadu senā statistikā, tad tā liecina, ka vidēji ikviens Eiropas iedzīvotājs gadā izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, no kuriem lielākā daļa tiek lietoti tikai vienu reizi, bet kopumā ik gadu Eiropas Savienībā tikuši izmesti 8 miljardi plastmasas maisiņu. Kamēr pie mums vēl pagaidām aizliegti tikai vienreizlietojamie plastmasas šķīvji, salmiņi, dzērienu maisāmie un aus...

„Nākotnes pieturas” uzmanības centrā šoreiz samērā sīks, toties pietiekoši skaļš radījums, kam bērnu grāmatu ilustratori reizēm piešķīruši mūziķa - vijolnieka veidolu. Savukārt, biologi sienāzi kopā ar tā radiniekiem siseņiem un circeņiem ievietojuši taisnspārņu kārtā, kas visā pasaulē apvieno ap 20 tūkstošus sugu un apdzīvo visus zemeslodes reģionus, izņemot Antarktīdu. Tomēr, šķiet, pasaulē vēl...

Latvijā valdošā tveice un karstais laiks mūs mudina meklēt slapju un veldzējošu patvērumu jūrā, kādā upē vai ezerā un varbūt nemaz pat nemanām, ka līdzās mums ūdenī plunčājas vēl kādas pavisam mazas dzīvas radībiņas: strautenes, dūņenes, virpotāji, hidras, gauskāji. Turklāt, kaut gan dažas no šīm būtnēm pavisam viegli sajaukt ar puķēm, tomēr ir samērā plēsīgu, savstarpēji savienotu, ar taustekļiem...

„Nākotnes pieturas” galvenais varonis - visai ēdelīgs tips, pat ar kanibālisma tieksmēm. Ja esam pārāk gausi vai slinki, tad riskējam saņemt ne visai glaimojošu salīdzinājumu ar šiem eksemplāriem. Tomēr jāteic, ka dažās pasakās šis radījums savu lēnīgumu kompensē ar apbrīnojamu atjautību. Kas no šī visa ir mīts, bet kas – patiesība, to pēta  zooloģijas  nozare – malokoloģija, kurai pamatus vēl pir...

Jau krietni sen pagātnē palicis laiks, kad bērni Ziemassvētku vecītim rakstīja mīļas papīra vēstules ar lūgumu dāvanu maisā atnest lelli vai rotaļu  mašīnu, jaunas ragaviņas vai slidas, bet pārdrošākie uzdrošinājās cerēt uz jaunu Lego komplektu. Nu sarežģīti laiki pienākuši gan Ziemassvētku vecītim , gan arī bērnu vecākiem - pošot savus lolojumus drīzajam mācību gadam, līdzās burtnīcām, zīmuļiem u...

Šoreiz „Nākotnes pieturas” galvenā varoņa godā celsim koku, kas pavasarī mūs priecē ar baltām ziedu kupenām, vasarā to augļi lutina garšas kārpiņas, bet ziemas krājumos ir lielisks C vitamīna, kālija, fosfora, kalcija un magnija avots, palīdz mazināt augstu asinsspiedienu un paaugstinātu holesterīna līmeni, normalizē insulīna līmeni, palīdz vairoties labajām zarnu baktērijām. Šim kokam veltīta vie...