Atvērtie faili

Rīgas jūras līcī, iepretim Rojai un Mērsragam, Latvijas un ārvalstu kopuzņēmums plāno atvērtā tipa sprostos audzēt tūkstošiem tonnu foreļu. Kompānija ir izvirzījusi ilgtermiņā mērķi nodrošināt stabilas foreļu piegādes un apgalvo, ka zivju fermai nebūs negatīva ietekme uz Baltijas jūru.                            Edgars Līnis, AS „Riga Bay Aquaculture” padomes loceklis: „Dānijā blakus ražotnēm ir z...

2025. gada gada pavasarī Rīgas vadība svinīgi atklāja Skanstes parku ar celiņiem, apstādījumiem, atpūtas un bērnu rotaļu laukumiem. Taču jau rudenī pašvaldība laukumus slēdza, jo pārbaudes atklāja pamatīgu piesārņojumu. Edgars Bergholcs, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs: „Kāpēc tika tik vieglprātīgi pieiets šī projekta uzsākšanai un kāpēc tik ļoti steidzami to visu vajadzēj...

Pieaugot to jauniešu skaitam, kuri Valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi, augstskolām nākas uzņemt arvien vairāk studentu ārpus konkursa – budžeta vietās. Indra Treija, Rīgas Stradiņa universitātes Studiju departamenta direktore: „Tas būs arvien lielāks slogs augstskolām nodrošināt šīs te budžeta vietas.” Taču jauniešiem, kuri dienestam piesakās šodien, joprojām nav skaidrs – kad un a...

Latvijā ik gadu piedzimst vairāk nekā desmit tūkstoši bērnu. Daļai no viņiem, kuru vecāki ir laulāti, dzimšanas apliecībā kā tēvu automātiski norāda dzemdējušās sievietes vīru. Taču ne vienmēr tas atbilst faktiskajai realitātei. Inga (vārds mainīts), bojā gājušā Elmāra (vārds mainīts) māsa: „Šobrīd sanāk, ka māte var izvēlēties: ja vīrs ir turīgāks, ierakstīšu kā bērna tēvu vīru. Vai, ja nepatīk [...

Katru gadu vairāki tūkstoši cilvēku kārto valsts valodas prasmes pārbaudes A2 jeb pamatzināšanu līmenī. Vairums kārtotāju ir no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas, taču neliela daļa ir arī no Āzijas valstīm. Viņi šo eksāmenu mēdz kārtot pēc Latvijā nodzīvotiem daudziem gadiem. Taka Tanabe, jaunais ķirurgs no Šrilankas: „Es esmu ārsts un skolotājs. Es dzīvoju Rīgā sešus gadus.” Starp šiem iebrauc...

Ātro kredītu devējiem pagājušais gads nesa atkal jaunu rekordu. Nebanku kreditētāji cilvēkiem izsniedza aizdevumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā. Maija (vārds mainīts), ilgus gadus cīnās ar ātro kredītu parādiem: „Katru trešdienu viņi sūta tās īsziņas, ka viņiem ir laimīgā trešdiena un tur bez procentiem var paņemt aizņēmumu. Cilvēki ir aitas. Es laikam arī. Tāpēc, ka tas strādā.” Savukārt š...

Pašvaldības uzņēmums „Rīgas satiksme”  ir uzsācis iepirkuma procesu, lai iegādātos jaunus tramvajus. Tiem būs jāaizstāj daļa no vecajiem sastāviem. Andris Lubāns, Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdes loceklis: „Kopējā investīcija uz 24 tramvajiem attiecīgi ir jārēķina 70 līdz 80 miljoni eiro.” Ekonomikas ministrs Viktors Valainis gan domā, ka izdevīgāk būtu Rīgā nevis pirkt jaunus tr...

Pasaulē – un nu jau arī Latvijā – atbildīgās iestādes brīdina par recepšu zāļu viltojumiem. Runa ir par diabēta ārstēšanai paredzētiem medikamentiem, kuri izraisa arī svara samazināšanos. Tieši šī iedarbība radījusi milzīgu nelegālo pieprasījumu, un cilvēki internetā par šiem preparātiem ir gatavi maksāt simtiem eiro. Inese Erdmane, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja:...

Nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” pastāv jau 30 gadus un šajā laikā ir pārvadājusi pasažierus dažādos maršrutos. Taču pēdējos gados uzņēmums arvien biežāk vērsies pie valsts, lai lūgtu palīdzību daudzu miljonu eiro apmērā. Arī šogad uzņēmums turpināja strādāt te ar zaudējumiem, te ar peļņu. Atis Švinka, satiksmes ministrs: „Mēs redzam, ka šī kapitāla nepietiekamība ir aktuāla problēma, bet tā na...

Pirms 16 gadiem Salacgrīvā, lielākoties par Eiropas fondu naudu, uzbūvēja jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu. Vietējā pašvaldība solīja, ka jūrā vairs nenovadīs piesārņotu ūdeni, tomēr vietējie iedzīvotāji novērojuši pretējo. Liene Rijkure, Salacgrīvas iedzīvotāja: „Te arī parādās, ka jūrā ir ievadīti normatīvi netīri ūdeņi caur attīrīšanas iekārtām.” Kanalizācijas ūdeņi no attīrīšanas iekārtas...

Ar Putina režīmu vēsturiski saistīta digitālās reklāmas aģentūra „AdNow”, kas vēl nesen ietekmēja politiskos procesus Eiropā un par ko stāstījām jau pavasarī, gadu pirms Saeimas vēlēšanām Latvijā cenšas izvērst plašāku darbību. Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors: „Šī kompānija izrāda interesi par banneru jeb reklāmas laukumu iegādāšanos, izvietošanu. Mēs esam atteikuši, jo tas mūs n...

Lai mazinātu vardarbīgu uzvedību, pērn 1028 cilvēki Latvijā izgāja speciālus sociālās rehabilitācijas kursus. 433 no viņiem to darīja piespiedu kārtā. Ivars, apmeklējis kursus vardarbīgas uzvedības mazināšanai: „Es, protams, uzskatu, ka man viņi nebija nepieciešami, ka vairāk šādi te kursi būtu nepieciešami otrai pusei.” Tiesa, kad lemj par pagaidu aizsardzību, var uzlikt par pienākumu cilvēkiem a...

Pēdējos teju divus gadus galvaspilsētā uz ekskluzīviem zemes gabaliem – Andrejsalā un tās apkārtnē, kas pastarpināti pieder bijušā premjera Andra Šķēles un pašreizējā politiķa Aināra Šlesera ģimenes uzņēmumiem, attīsta investīciju projektu „Riga Waterfront”. To iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Šlesers aktīvi izmantoja savā priekšvēlēšanu kampaņā. Jānis Aptaks, rīdzinieks, strādā netālu no Andrejs...

Latvijas drošības iestādes pēdējā desmitgadē cieši seko līdzi Ķīnas aktivitātēm mūsu valstī un to vairākkārt min kā potenciālu drošības riska avotu. Ķīna atbalsta Krieviju karā pret Ukrainu, bet tai piederoši kuģi Baltijas jūrā apdraud zemūdens sakaru un enerģētikas tīklus. Mārtiņš Hiršs, politikas zinātņu doktors, starptautiskās drošības pētnieks: „Tas, ko dara Ķīnas drošības dienesti, ir, pa lie...

Kuldīgas pašvaldība aizdomīgu notikumu rezultātā zaudējusi iespēju piedzīt vismaz 400 tūkstoš eiro nekustamā īpašuma nodokļa parādu no uzņēmēja Valentīna Kokaļa. Iespaidīgā summa vairāk nekā desmit gadu laikā sakrājusies par Kuldīgai kādreiz nozīmīgā uzņēmuma „Vulkāns” drupām. Inga Bērziņa, Saeimas deputāte, bijusī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: „Kokaļa kungs tur būvēja dažādas, nu gribas t...

Latvijas lauku ciemos cilvēki bieži dzīvo izolēti – autobusi kursē reti un pakalpojumi ir desmitiem kilometru tālu. Apmierināt ikdienas vajadzības ir izaicinājums un arī vieglāk nepaliek. No nākamā gada pieaugs ne tikai biļešu cenas reģionālajos vilcienu un autobusu maršrutos, bet saruks arī reisu skaits. Ļena, Salnavas iedzīvotāja: „Labi, ka mums ir Vaļa – glābējzvans vienmēr! Jāpiezvana un jāpap...

Vairāk nekā 15 tūkstoši bērnu un jauniešu obligātās izglītības vecumā nav reģistrēti nevienā Latvijas izglītības iestādē. Par četriem tūkstošiem no viņiem atbildīgajām iestādēm precīzas informācijas nav. Ivans Jānis Mihailovs, IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks: “Lielākais pieņēmums, ka šie cilvēki ir ārzemēs, bet – tā kā nav droši ticamas informācijas, tad mēs attiecī...

Pirms dažiem gadiem Baltija kļuva par importētāju Nīderlandes tērauda izdedžiem. Tie ir tērauda ražošanas laikā radušies blakusprodukti, kurus pielieto ceļu un inženiertehniskajā būvniecībā. Līdz šim nezinājām, cik daudz nonāk tieši Latvijā. Mārtiņš Brokans, SIA "CTB HOLDINGS" Juridiskā departamenta vadītājs: „Esam iegādājušies nelielu testa partiju.” Firmas, kas tērauda izdedžus importē un iegādā...

Pēdējos gados mežu izciršana Latvijā uzņēmusi rekordlielus apmērus. Ja pirms desmit gadiem līdz apstrādei nonāca 11 miljoni kubikmetru koksnes, tad pērn no mežiem izveda jau 16 miljonus. Krista Burāne, režisore un dramaturģe: „Es redzu, ka Latvijas dabas daudzveidība un meži, kā tas pamats, viens no lielākajiem, tiek nogalināti.” Aizbildinoties ar birokrātijas samazināšanu, klimata mērķiem un ģeop...

Tie ir aptiekās nopērkami medikamenti. Pavisam legāli – pret ārsta recepti. Taču to lietošanas sekas var būt smagas. Inita, cieš no medikamentu atkarības: „Tu nokļūsti kaut kādā tādā šausmīgā baiļu stāvoklī.” Latvijā ik dienu vairāki desmiti tūkstoši cilvēku lieto miega vai prettrauksmes zāles, kas var izraisīt atkarību. Benzodiazepīni paredzēti akūtām krīzēm un īslaicīgai lietošanai, taču realitā...

2024. gadā no vardarbības Latvijā ir cietuši 439 bērni. Tas ir par 118 vairāk nekā pirms pieciem gadiem, kad no vardarbības cieta 321 bērns.    Inese, vardarbībā cietuša zēna mamma: „Viņš spēra pa vēderu ar kājām, skrāpēja, sita. Tas nopietnākais bija sitiens ar dūri pa galvu.” Apmēram puse bērnu cieš no seksuālas vardarbības. Inga Lubāne, juridiskā psiholoģe: „Tie ir bērni, kuriem aiztiek krūtis,...

Par diskrimināciju dzimuma dēļ Ārlietu ministriju ir iesūdzējusi tiesā tās darbiniece – diplomāte un divu mazu bērnu mamma. Viņa uzskata, ka ministrijas īstenotā politika pret sievietēm diplomātēm ir negatīvi ietekmējusi viņas privāto dzīvi un karjeru. Kristīne Rimša, Ārlietu ministrijas darbiniece: „Tas bija drusku tāds šoka moments. Nu nevar būt, tas taču ir brutāli! Tā nevar! Nevar pārtraukt lī...

Latvijā strauji attīstās digitālā transformācija jeb pāreja no fiziskiem uz e-pakalpojumiem. Taču ir cilvēki, kas joprojām izmanto podziņtelefonus, rēķinus dodas apmaksāt uz pastu un viedierīces neizmanto. Ināra, pensionāre no Korģenes, Limbažu novadā: „Cilvēkam ir vecums, cilvēkam ir redze, cilvēkam ir pirksti, kas ir līki sastrādāti un nevar vairs to tik ātri izdarīt. Tāpēc veciem cilvēkiem tā i...

Latvijā ir gandrīz 42 tūkstoši bērnu, par kuriem rūpējas tikai viens no vecākiem. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik ir iedzīvotāju visā Cēsu novadā. Otra vecāka vietā uzturlīdzekļus maksā valsts. Jana (vārds mainīts), māte divām meitām: „Kā viņš vienreiz izmeta: „Kāpēc man tai valstij kaut ko maksāt?”” Pēdējos divos gados alimentu nemaksātāju parāds valstij turpina pieaugt un pārsniedz pusmiljardu...

Katru gadu sabiedriskais sektors Latvijā izsludina vairāk nekā desmit iepirkumus mobilo sakaru pakalpojumiem.  Ingmārs Pūķis, SIA „Latvijas mobilais telefons” viceprezidents: „LMT gribētu vinnēt vēl biežāk. Šobrīd mēs vinnējam apmēram 70% no konkursiem.” Par daudzmiljonu eiro vērtajiem līgumiem sīvi cīnās vien dažas kompānijas. Raimonds Janševskis, SIA „Tele 2” Biznesa nodaļas vadītājs: „Ja tur bū...