Politikas podkāsts

Масовані удари росії по енергетичній інфраструктурі України цієї зими залишили мільйони людей без світла і тепла. Rihards Plūme у розмові з представником української енергетичної компанії «Чернігів Енергія» Сергієм Переверзою зазирає в повсякденне життя людей, чия робота починається там, де закінчується повітряна тривога, — у відновленні пошкоджених обстрілами ліній, підстанцій та електростанцій....

Krievijas masveida triecieni pa Ukrainas energoinfrastruktūru šoziem bez elektrības un siltuma atstāja miljoniem cilvēku. Rihards Plūme sarunā ar Ukrainas enerģētikas uzņēmuma Černihivas Enerģija (AS "Chernihiv Energy") pārstāvi Serhiju Pereverzu ieskatās to cilvēku ikdienā, kuru darbs sākas tur, kur beidzas gaisa trauksme - apšaudēs bojāto līniju, apakšstaciju un elektrostaciju atjaunošanā. Šajā...

Ja politiķi tuvāko nedēļu laikā neatradīs naudu pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, tas var draudēt ar reisu neizpildi. Tā Latvijas Radio izteicās Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks. Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu kāpums pēc Tuvajos Austrumos sāktā kara jau sasniedzis 30 procentus. Turklāt valdība kavējoties ar gandrīz 10 miljonu eiro piešķiršanu jau iepriekšējo zaudē...

Latvija nolēmusi neizmantot iespēju no Eiropas Savienības aizņemties 2,2 miljardus eiro "Rail Baltica" būvniecībai. Par to neizpratnē ir dzelzceļa projekta īstenotājs – uzņēmums "RB Rail". Viņi to sauc par stratēģisko kļūdu. Sākumā Latvija bija pieteikusies pat astoņiem miljardiem eiro, no kuriem miljards bija plānots tieši "Rail Baltica"  projektam. Vēlāk Eiropā lēma dot iespēju aizņemties mazāk...

Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps sola drīzas Irānas kara beigas. Spriedzes kāpuma spirāle attiecībās starp Ukrainu un Ungāriju. Eiropas politiskās aktualitātes. Aktualitātes analizē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis un atvaļinātais vēstnieks Andris Teikmanis. Irānas karš – vārdu un raķešu zalves Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, pirmdie...

Ne vienmēr var gaidīt, ka Eiropas Savienībā visos jautājumos būs vienprātība. Bet pārāk bieži kompromisi nozīmē arī lēnāku attīstību. Tādēļ tie, kas var, vienojas, bet pārējie dara, kā grib. Par divu ātrumu Eiropu un ko tas nozīmē tās attīstībai, spriežam Krustpunktā. Analizē Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis, Latvija...

Venēcijas mākslas biennāles rīkotāji 4. martā izziņoja šā gada dalībvalstis, un to vidū ir arī Krievija. Krievijas sāktais karš Ukrainā, lai cik briesmīgi tas neizklausītos, ir arvien vairāk normalizējies Rietumvalstu apziņā, un Krievija to izmanto, lai rāptos atpakaļ starptautiskajā apritē caur dažādām it kā nepolitiskām platformām. To mēs labi redzam, piemēram, caur kinofestivāliem, īpaši spilgt...

Krievijas dalība Venēcijas starptautiskajā mākslas biennālē ir absurds un neētiska rīcība, pret kuru ir jācīnās, taču gada lielākā mākslas notikuma boikotēšana Krievijas dalības dēļ nebūtu pareiza taktika. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Latvijas Venēcijas biennales paviliona kuratore Inga Lāce. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs šodien, 11. martā, plāno plašāk informēt par La...

Latvija un Čehija ir līdzīgi domājošas valstis, kuru kopīgajās ilgtermiņa interesēs ir mierīga un spēcīga Eiropa, tāpēc nedrīkst pieļaut, ka Krieviju atalgo, nevis soda par postošo agresiju Ukrainā. To šodien, 10. martā, tiekoties Rīgā, uzsvēra Čehijas prezidents Petrs Pavels un Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Pavels ir uzsācis divu dienu valsts vizīti Latvijā, kuras laikā paredzēts nostipri...

Pēdējā laikā šķiet, ka globālā politika arvien vairāk ir saistīta ar konfliktiem un kariem. Dažādos pasaules reģionos notiek militāras sadursmes, starptautiskās attiecības kļūst saspringtākas, un lielvaru konkurence tikai pieaug. Kad šādi konflikti sākas, ļoti ātri redzam arī ekonomiskās sekas. Naftas cenas pieaug, pārtika kļūst dārgāka, piegādes ķēdes ir traucētas, un pēkšņi ikdienas preces no ma...

Valdība šodien, 10. martā, lems par Kultūras ministrijas sagatavoto likumprojektu Rēzeknes koncertzāles „Gors” pārvaldībai. Dokuments paredz kopīgu valsts un pašvaldības iesaisti „Gora” pārvaldībā, tādējādi nodrošinot kultūras pakalpojumu sniegšanu reģionā. Šis jautājums kļuvis aktuāls, jo Rēzeknes dome, aizbildinoties ar naudas trūkumu, iepriekš pieļāva iespēju „Goru” nodot privātās rokās. Kultūr...

Piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās nedrīkst samazināt. Šādu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” atbalstījuši jau vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji iebilst pret šobrīd plānotajām izmaiņām Darba likumā, kas virsstundu piemaksu samazinātu no 100 % uz 50 %, bet svētku dienās – līdz 75 %. Turklāt pēc Saeimas komisijas balsojuma no likuma vismaz pagaidām faktiski pazud...

Naftas un citu resursu cenu straujais kāpums ķēdes reakcijā ietekmē visu, jo agri vai vēlu tas sadārdzinās preču un pakalpojumu cenas. Uzņēmēji šo kāpumu savās izmaksās pamana uzreiz. Ar kādām sajūtām šo pavasari sagaida lauksaimnieki, jo šis jau nav pirmais izaicinājums, ar ko nākas saskarties? Krustpunktā runājam ar Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieci Dzintru...

Partija "Mēs mainām noteikumus" šā gada rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nosaukusi mērķi iegūt Saeimas vairākumu jeb 51 deputāta vietu Saeimā. Sadarbības partneri būs partijas, kas atbalsta mērķus par vēlēšanu kārtības maiņu Latvijā un birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē. Tā pirmdienas rītā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica partijas "Mēs mainām noteikumus" biroja vadītājs un p...

Karš Tuvajos Austrumos var palīdzēt Krievijas ekonomikai, taču paradoksālā kārtā tas var pavērt iespējas arī Ukrainai, jo ASV interese par miera sarunām ir atslābusi, uzskata bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Viņš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik frontē nav iestājusies situācija, kad kāda no karojošajām pusēm būtu patiesi ieinteresēta miera sarunās. Tāpēc Eiropai...

Notikumi Tuvajos Austrumos ir vistiešākajā veidā skāruši arī mūs. Simtiem tūristu iesprūduši reiz šķietami tik drošajos galamērķos, tagad jādomā, kā viņiem atgriezties mājās. Tepat uz vietas – degvielas cenu lēciens, turklāt praktiski uzreiz, nevis kā vajadzētu būt – ar laika nobīdi. Un, protams, lielais jautājums – ar ko tas viss beigsies? Līdzās tam šonedēļ bijuši arī citi mazāka mēroga notikumi...

Atveseļošanās fonda labumi.  0:00 Ievads: Elīna ir atbildīga.  1:44 Kas sāp: Elīnai sāp miega paralīze, Uldim sāp Konkurences padomes patvaļa, bet Jānim - auto trokšņu nepārzināšana. 15:15 Smagās ziņas: Irānā, elektroautobusi un VID deklarācijas.  1:14:01 Vieglā ziņa: Rianna noveco, bet Džims Kerijs liek kult mēles.    Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Saeima šodien, 5. martā, noraidīja opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” priekšlikumu ļaut iedzīvotājiem izņemt otrā pensiju līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas uzkrājumus. Partija rosināja dot iespēju šo naudu pilnībā vai daļēji saņemt vēl pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Vienlaikus tika piedāvāts noteikt, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pirms šāda lēmuma būtu jāinformē c...

Pēc pēdējiem notikumiem Tuvajos Austrumos šķiet, ka cerības uz zemākām cenām veikalos sadrūp, jo degvielas tirgotāji ir ļoti operatīvi reaģējuši uz naftas cenu pieaugumu biržās. Par šo tematu un arī citiem valsts ekonomikai būtiskiem jautājumiem, piemēram, sadarbības izbeigšanu ar agresorvalstīm runājam Krustpunktā, kad izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma v...

Від двох рішучих жінок — до мережі з понад 800 волонтерами по всьому світу: за чотири роки «Швейна рота» пошила сотні тисяч одиниць адаптивного одягу, допомагаючи одягнути незліченну кількість поранених і зберегти їхню гідність. У розмові з Dīvs Reiznieks одна із засновниць руху Ксенія Самойлич розповідає, як ця ініціатива допомагає не лише військовим, а й самим швачкам — багатьом із них ніколи б...

No divām apņēmīgām dāmām līdz tīklam ar vairāk nekā 800 brīvprātīgajiem visā pasaulē - “Šūšanas rota” četros gados ir sašuvusi simtiem tūkstošu adaptīvā apģērba vienību, palīdzot apģērbt neskaitāmus ievainotos un saglabāt viņu cieņu. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viena no kustības aizsācējām Ksenija Samoiliča stāsta, kā šī iniciatīva spēj palīdzēt ne tikai karavīriem, bet arī pašām šuvējām - daudzām no...

Šodien, 5. martā, paredzētas divas ar veselības aprūpi saistītas protesta akcijas. Pulksten 11 farmācijas uzņēmumi visā valstī ar klusuma brīdi un dzeltenās kartītes pacelšanu prasīs lielāku finansējumu inovatīvajiem medikamentiem, bet sešos vakarā pie Saeimas nama Rīgā jaunatnes organizācija "Protests" akcijā politiķiem pieprasīs konkrētu rīcību valsts apmaksātai veselības aprūpei. Reto hematoloģ...

Ja konflikts Tuvajos Austrumos neieilgs, būtiska ietekme uz Latvijas ekonomiku nav gaidāma. Tā vēsta atbildīgo nozaru pārstāvji. Galvenais risks šobrīd esot energoresursu cenu kāpums, bet ne piegāžu trūkums, jo Latvija ar šī reģiona valstīm lielākoties sadarbojas netieši – caur citām valstīm. Par iespējamo konflikta ietekmi uz energoresursu cenām, piegāžu ķēdēm, transportu, eksportu un finanšu tir...

Jauna realitāte - karš Tuvajos Austrumos. ASV un Izraēlas triecieni Irānā turpinās. Makrons paziņo par nepieciešamību palielināt Francijas kodolgalviņu skaitu. Pakistāna veikusu jaunu gaisa triecienu sēriju pa Afganistānas teritoriju, afgāņi atbild ar uzbrukumiem Pakistānas robežposteņiem. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vadītājs Māris Andžāns un politologs Veiko Spolītis. Irāna...

Esošais partiju finansēšanas modelis ir spēka jau vairākus gadus, un daudzas partijas saņem pat ļoti dāsnu finansējumu no valsts budžeta. Bet cik lietderīgi tas tiek izlietots? Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Studijā diskutē sabiedrības par atklātību "Delna" direktores vietniece Agnija Birule, Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens, politoloģe Iveta Kažoka. Sazināmies...