Jauni un bagāti

Ieguldījumi kripto ir ļoti strīdīga tēma. Viena cilvēku daļa to uzskata par nejedzīgu laika tērēšanu, kamēr otri – par tehnoloģiju, kas pilnībā izmainīs mūsu nākotni. Trešie kripto tirgū meklē ātras peļņas iespējas, kamē ceturtie to ignorē pavisam. Ir neiespējami uzminēt, kā kripto tehnoloģijas ietekmēs mūsu ikdienas desmit gadu griezumā. Taču, skatoties uz notikumu attīstību, ir iespējams vilkt p...

Ikviens ieguldījums ir saistīts ar risku pazaudēt naudu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka ieguldīšana ir kā kazino, kur iznākums ir praktiski pilnībā atkarīgs no veiksmes. Ir ieguldījumi, kas ir ļoti līdzīgi azartspēlēm – vienīgais veids, kā no šiem nopelnīt, būtu nopirkt lētāk un pārdot dārgāk. Taču ir arī cita veida ieguldījumi – tādi, kas paši par sevi rada ekonomisku vērtību, neatkarībā no to cena...

Esam dzirdējuši par lietu tādu, kā “valsts parāds”. Un ir skaidrs, ka katrs parāds ir jāatdod, citādi var sākties virkne problēmu. Tas noteikti ir skaidrs katram, kas reiz dzīvē ir uzņēmies kredītsaistības. Taču, kā ir ar valsts parādu? Kas notiek gadījumos, kad valstis savus parādus neatmaksā?

Mums, latviešiem, parādi un kredīti nepatīk. Mums tautā pat ir teiciens “parāds nav brālis”. Taču pāris raidījumus atpakaļ runājām par kredītiem un secinājām, ka ne visi “parādi” ir slikti. Ja tos pareizi un apzināt izmanto, tie var pavērt daudz iespējas. Tāpat, ja tos izmanto nepareizi, tie var iedzīt dziļā finansiālā stresā. Bet līdzīgi kā privātpersonām, arī valstīm ir parādi. Šajā raidījumā ru...

Ieguldīšanai un fitnesam ir daudz kopīga. Ja mēs vēlamies paši saviem spēkiem savest kārtībā veselību, ir tūkstošiem rakstu, grāmatu, video un mācību programmu, kur smelties idejas. Ja vēlamies saviem spēkiem sakārtot finanšu dzīvi un mācīties ieguldīt, ir tūkstošiem rakstu, grāmatu, video un mācību programmu, kur smelties idejas. Jo dziļāk raksimies, jo vairāk pretrunu atradīsim – tā vien liksies...

Parastais ieguldītājs pa tiešo biržai netiek klāt. Lai sāktu ieguldīt finanšu tirgos, būs nepieciešams brokeris. Brokeri varētu saukt par starpnieku, kas mūsu vārdā izpilda pirkšanas un pārdošanas rīkojumus, kā arī parūpējas par virkni juridiskām un tehniskām niansēm, kuras pašiem pārvaldīt būtu sarežģīti. Taču brokera izvēle ir tikai viens no punktiem, ko izpildīt pirms sākt ieguldīt finanšu tirg...

Kad izdzirdam par parādu piedziņu, vairums to asociējam ar būdīgiem vīriem, kas atnāks sadot pa rīkli. Varbūt tā bija realitāte agrāk, bet šodien mēs dzīvojam ļoti civilizētā pasaulē, kur parādu piedzinēji ir licencētas iestādes, kas strādā konkrētu likumu normās.  Kas īsti ir parādu piedziņa? Kā rīkoties, kad esam saņēmuši vēstuli no parādu piedzinējiem – kādas ir mūsu tiesības un pienākumi? Šajā...

 “Katram vajag budžetu – sadalīt tēriņus 15 kategorijās, uzlikt stingrus limitus un uzmanīgi sekot līdzi katram iztērētajam eiro!” Tā saka liels vairums finanšu kouču, bet vai budžets patiešām ir atbilde uz laimi dzīvē? Kā katrai lietai, arī budžetam ir savi plusi un savi mīnusi. Esmu mēģinājis dažāda veida budžetus uz savas ādas un nonācis pie secinājuma – stingrs budžets ir ļoti līdzīgs stingrai...

Mums, Latvijas iedzīvotājiem, kredīti īsti nepatīk. Tas ir kaut kas, no kā gribas pēc iespējas ātrāk tikt vaļā, lai mēs kļūtu brīvi no parādiem. Tādēļ vairums cilvēku maksimāli daudz brīvos līdzekļus novirza tieši ātrākai kredīta atmaksai. Bet vai tā ir prātīgākā lieta, ko darīt? Varbūt labāk būtu brīvos līdzekļus novirzīt ieguldījumiem? To apskatām šodienas raidījumā.

Vai būtu motivējoši krāt, ja katru gadu pie iekrātā mums kāds pieliktu papildus 20%? Visdrīzāk, ka jā – iekrāt varētu ievērojami vairāk. Tieši šādu atbalsta mehānismu piedāvā tādi produkti, kā 3. pensiju līmenis un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Veicam uzkrājumus savai nākotnei un atgūstam 20% caur ienākumu deklarāciju. Uzkrātais tiek ieguldīts finanšu tirgū un ilgtermiņā vairojas. Taču arī šie...

Divi ļoti populāri jautājumi, ko cilvēki mēdz regulāri uzdot ieguldīšanas kontekstā, ir šādi: “Ar kādām summām vērts sākt ieguldīt, un cik es nopelnīšu?” Taču patiesībā šie ir nepareizie jautājumi. Pirmkārt, ieguldīšana nav tikai turīgajiem, līdz ar ko nav nepieciešams investēt milzīgas summas, lai panāktu saprātīgu rezultātu – bet pie nosacījuma, ka esam gatavi pagaidīt. Otrkārt, būtu jājautā, ne...

Runā, ka katrs amerikānis zina savu kredītreitingu. Tāds iespaids vismaz ir radies no dažādām filmām un amerikāņu blogiem. Bet kā ir ar latviešiem? Gribam vai nē, bet katram no mums ir savs kredītreitings – skaitlis, kas nosaka mūsu riska līmeni, kad runa ir par naudu. Personas kredītreitingu nosaka ne tikai tas, vai laikā tiek veikti kredīta maksājumi, bet arī tādas lietas, kā kavēti rēķini, neap...

Esam nostabilizējušies dzīvē, ir darbs un paredzama ienākumu plūsma ik mēnesi, un beidzot pienācis viens no lielākajiem dzīves lēmumiem – iegādāties nekustamo īpašumu. Kas jāzina par nekustamā īpašuma iegādi un hipotekārajiem kredītiem? Vai ir iespējams kaulēties ar banku par labākiem nosacījumiem, vai jāpaļaujas uz standartizētu procesu, kur lēmumu pieņem dators? Kas notiek gadījumā, ja kredītu n...

No vienas puses kredīts var būt labs instruments, ja to izmanto pareizi - izvērtējot riskus un iespējas atmaksāt. No otras, kredīts varbūt tikai norāda uz skarbo patiesību, ka mēs vēlamo pirkumu nevaram atļauties, bet tik ļoti gribam, ka esam gatavi to iegātāties ar treknu uzcenojumu. Vai pastāv tāda lieta, kā kredīts, kas patiešām ir nepieciešams? Šajā raidījumā apspriedām nepieciešamību pēc patē...

Par kredītiem gaisā virmo divējādas sajūtas. Viena sabiedrības daļa tos uzskata par ko negatīvu, kamēr citi labprāt izmanto kredītu sniegtās iespējas. Kopumā kredīts var būt labs instruments, ja to izmanto pareizi, patiešām apdomīgi izvērtējot iespējas to atmaksāt. Taču kā kredītiestāde vērtē klientus? Kam tās pievērš uzmanību pirms kredīta izsniegšanas? Kas ir “sarkanie karogi”, skatoties uz klie...

Finanšu krīze ir kā bubulis, no kā baidās daudzi. Tieši tirgus svārstības ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki var nolemt nesākt ieguldīt naudu. Protams, nav patīkami redzēt, ja ieguldījumu vērtība nokrītas par piekto daļu. Taču no krīzēm patiesībā nav jābaidās – tā ir normāla un periodiska parādība. Kad veikalā vistai ir atlaide, tad ir skaidrs, kas vairumam no mums būs vakariņās. Var...

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir sava inflācija atkarībā no patērētām precēm un pakalpojumiem, kas ikdienā tiek lietoti. Baltijas valstis ieņem “līderu pozīcijas” ar augstākajiem inflācijas rādītājiem Eirozonā 2022. gada vasarā. Ar kādiem inflācijas rādītājiem rēķināties uz gada nogali? Šie ir pāris no jautājumiem, kas tika apspriesti ar Latvijas Bankas ekonomisti Ievu Opmani.

Kādēļ precēm mainās cenas? Kādēļ hipotekārais kredīts vienā brīdī var būt dārgāks, bet citā lētāks? Bieži sanāk dzirdēt terminus, kā monetārā politika, procentlikmes, EURIBOR, cenu kāpums, bet ne vienmēr ir skaidrs ko tie nozīmē. Šajā raidījumā runājām ar Kristu Kalnbērziņu no Latvijas Bankas, par Centrālas bankas lomu mūsu ikdienās.

Nauda aizņem ļoti lielu daļu no ikdienas. Tajā pašā laikā sabiedrība ir uzbūvēta tā, ka cilvēki ir ļoti kūtri runāt par naudu. Ikdienā mēs nezinām, cik pelna mūsu draugi un paziņas, kā viņi rīkojas ar naudu, cik iekrāj, cik iegulda, kādi viņiem ir parādi un kā tiek galā ar to dzēšanu. Par naudu runāt “nav pieklājīgi”, un mēs kautrējamies uzdot šos jautājumus pat tuviem cilvēkiem. Rezultātā cilvēki...

Visi noteikti ir dzirdējuši par gada ienākumu deklarāciju un attaisnotajiem izdevumiem, bet ne visi saprot, kā šie rīki strādā. Ja mākam tos pareizi lietot, katru gadu no valsts iespējams atgūt par vairākus simtus eiro. Piemēram, attaisnoto izdevumu čeki nav jāglabā kastītē līdz nākošā gada deklarācijai – ir izveidota ērta mobilā lietotne, kas šo procesu ļoti atvieglo. Attaisnotie izdevumi nav tik...

Kā būtu, ja valdība ieviestu jaunu nodokli – katru gadu jāmaksā 5% no bankas konta atlikuma, jo vairāk uzkrāts, jo vairāk jāmaksā? Veidot uzkrājumus nākotnei būtu nesalīdzināmi sarežģītāk. Bet patiesībā šāds neredzamais nodoklis jau pastāv – mēs to gan nemaksājam valstij, bet inflācijai. Inflācija katru gadu apēd daļu no mūsu uzkrājumiem, un tās negatīvais efekts ilgtermiņā ir patiešām liels. Mācē...

Daudzi Latvijas iedzīvotāji uzauguši vidē, kur nodokļu maksāšana asociējas ar ko negatīvu un “ierēdnis” tiek lietots kā lamuvārds. Tipiski vēlme nemaksāt nodokļus var rasties vienā no diviem veidiem – no neticības sistēmai, kam iemesli var būt daudz un dažādi, vai arī vienkārši no nezināšanas, kas ar šo naudu notiek un kāds mums no tā ir labums. Šajā raidījumā runājam par algām un nodokļiem un kāp...

Dzīvē nereti dažādi negadījumi sakrīt reizē. Piemēram, uznāk finanšu krīze, tiek zaudēts darbs un vēl visam pa vidu salūzt mašīna. Ja šādā brīdī nav izveidots drošības spilvens, var nākties pārdot ieguldījumus ar zaudējumiem. Šajā raidījumā runājām par to, kas ir drošības spilvens, kādas ir tipiskākās amatieru ieguldītāju kļūdas attiecībā uz drošības spilvenu un kādus faktorus ņemt vērā, veidojot...

Pasaulē ir divas ieguldīšanas skolas – aktīvā ieguldīšana un pasīvā ieguldīšana. Aktīvās ieguldīšanas gadījumā tu maksā naudu izglītotam profesionālim, kas pēc speciāli pārdomātas stratēģijas pārvaldīs tavu ieguldījumu portfeli. Pasīvās ieguldīšanas gadījumā tavu portfeli vienkārši “pieskatīs” bez aktīvas iesaistes. Skatoties datos, ir paradokss – jo mazāk aiztiec ieguldījumu portfeli, jo lielāka...

Iepriekšējā raidījumā iepazināmies ar ieguldījumu fondiem un sapratām, ka ieguldījumu fonds ir parastā ieguldītāja draugs. Šajā reizē nedaudz detalizētāk apskatām, kā īsti atšķirt fondus pēc to ieguldījumu struktūras, kā saprast izmaksas, rezultātus, un citas noderīgas lietas, lai būtu soli tuvāk fonda iegādei.