Ekonomikas podkāsts

Četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tā arī nav piepildījušās prognozes, ka zem sankciju spiediena nonākušās agresorvalsts ekonomika sabruks. Tomēr 2026. gadā Krievijas ekonomiskās perspektīvas neizskatās īpaši labvēlīgas. Lai gan šķietami runa nav par katastrofu, Krievijas ekonomika, kas kara laikā sadalījās divos nevienlīdzīgos segmentos, zaudē tempu.  Pēc tam, kad 2022. gad...

Piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās nedrīkst samazināt. Šādu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” atbalstījuši jau vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji iebilst pret šobrīd plānotajām izmaiņām Darba likumā, kas virsstundu piemaksu samazinātu no 100 % uz 50 %, bet svētku dienās – līdz 75 %. Turklāt pēc Saeimas komisijas balsojuma no likuma vismaz pagaidām faktiski pazud...

Raidījumā uzsvars uz obligācijām – aktuālais piedāvājums šobrīd tirgū ir no „Apollo grupas”. Par konkrēto piedāvājumu un kā vispār investoriem izvērtēt un iegādāties obligācijas saruna ar vienu no vadošajiem emisiju izplatītājiem Baltijā – „Signet Banku”. Aizvadītais gads Baltijas un Latvijas kapitāla tirgū bija izteikts obligāciju rekordgads ar labiem rezultātiem un rekordaugstām piesaistītās nau...

Risks, kas var novest pie satiksmes krīzes. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija ir satraukta par Tuvo Austrumu konflikta dēļ radīto degvielas cenu pieaugumu. Ja valsts nerīkosies maksimāli ātri, pārvadātājiem varot nākties pārtraukt pasažieru apkalpošanu. Asociācijā norāda, ka viņiem jau tā šogad trūkst 15 miljonu eiro, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, bet krasais degvielas sadārdzinājums,...

Atveseļošanās fonda labumi.  0:00 Ievads: Elīna ir atbildīga.  1:44 Kas sāp: Elīnai sāp miega paralīze, Uldim sāp Konkurences padomes patvaļa, bet Jānim - auto trokšņu nepārzināšana. 15:15 Smagās ziņas: Irānā, elektroautobusi un VID deklarācijas.  1:14:01 Vieglā ziņa: Rianna noveco, bet Džims Kerijs liek kult mēles.    Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Pēc kara sākuma Tuvajos Austrumos pieaug degvielas cenas pasaules biržās un sekas jau jūtamas Latvijā. Degvielas cenas sākušas kāpt, un izskan prognozes, ka cenu kāpums varētu būt par 10 – 12 centiem litrā. Pagaidām gan ir neskaidrība, kad militārais konflikts atrisināsies. Tikmēr valsts degvielas rezervju krājums pakāpeniski tiek nodrošināts. Cik lielas pašlaik ir valsts degvielas rezerves un kād...

Saeima šodien, 5. martā, noraidīja opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” priekšlikumu ļaut iedzīvotājiem izņemt otrā pensiju līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas uzkrājumus. Partija rosināja dot iespēju šo naudu pilnībā vai daļēji saņemt vēl pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Vienlaikus tika piedāvāts noteikt, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pirms šāda lēmuma būtu jāinformē c...

Pēc pēdējiem notikumiem Tuvajos Austrumos šķiet, ka cerības uz zemākām cenām veikalos sadrūp, jo degvielas tirgotāji ir ļoti operatīvi reaģējuši uz naftas cenu pieaugumu biržās. Par šo tematu un arī citiem valsts ekonomikai būtiskiem jautājumiem, piemēram, sadarbības izbeigšanu ar agresorvalstīm runājam Krustpunktā, kad izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma v...

Ja konflikts Tuvajos Austrumos neieilgs, būtiska ietekme uz Latvijas ekonomiku nav gaidāma. Tā vēsta atbildīgo nozaru pārstāvji. Galvenais risks šobrīd esot energoresursu cenu kāpums, bet ne piegāžu trūkums, jo Latvija ar šī reģiona valstīm lielākoties sadarbojas netieši – caur citām valstīm. Par iespējamo konflikta ietekmi uz energoresursu cenām, piegāžu ķēdēm, transportu, eksportu un finanšu tir...

Esošais partiju finansēšanas modelis ir spēka jau vairākus gadus, un daudzas partijas saņem pat ļoti dāsnu finansējumu no valsts budžeta. Bet cik lietderīgi tas tiek izlietots? Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Studijā diskutē sabiedrības par atklātību "Delna" direktores vietniece Agnija Birule, Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens, politoloģe Iveta Kažoka. Sazināmies...

Finanšu sektora, valsts pārvaldes un citu organizāciju, kā arī starptautiskie eksperti šodien, 4. martā, Latvijas Bankas rīkotā forumā dalīsies ar idejām par finanšu sektora attīstību. Viens no tematiem būs Latvijas licenču izsniegšana kriptopakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile Latvijas Radio atzina, ka Latvija ar to nesteidzas, taču jādod vietu jauniem virz...

Šoziem dabasgāzes patēriņš bijis augsts. Dabasgāzes tirgotāji norāda, ka sasniegti patēriņa rekordi. Šobrīd pēc militārā konflikta sākuma Tuvajos Austrumos pieaug cenas gan naftai, gan dabasgāzei. Piegādātāji saka, ka situācija mainās nevis pa dienām, bet stundām. Vai atlikušajā sezonā dabasgāzes pietiks un kā tas var ietekmēt iedzīvotāju rēķinus?  Pēc Irānas kara sākuma dabasgāzes cena Eiropā pie...

Kopš 2022.gada preču eksporta apjoms uz Krieviju ir samazinājies, bet ne tik lielā apmērā kā gribētos, ja domājam par ekonomisko sakaru saraušanu ar agresorvalsti. Jāuzsver gan, ka Latvijas uzņēmumu skaits, kas eksportē uz Krieviju, ir būtiski samazinājies un liela daļa eksporta bilancē ir preču tranzīts, kas nāk no citām valstīm. Tomēr tā ir mūsu robeža, pār kuru agresorvalstī pērn nonākušas prec...

Tas, kas notiek Tuvajos Austrumos ir aktualizējis globālās ekonomikas risku par traucējumiem energoresursu tirgū. Tas ir šoks, kas pilnīgi noteikti ietekmēs enerģijas cenas. Tā Latvijas Radio sacīja "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Viņa skaidroja, ka cenu kāpums šobrīd ir mērens, bet tālākais būs atkarīgs no konflikta ilguma:

Latvija ir tik liela, cik ir, un lai augtu, uzņēmumiem agri vai vēlu jāskatās uz eksportu. Tā ir arī, raugoties uz uzņēmumiem ar valsts un pašvaldības kapitālu. Un bieži vien tirgi ārpus Latvijas ir vienīgais, kas var sargāt no biznesa sarukšanas. Arī "Latvenergo" pēc enerģētikas tirgus atvēršanas konkurencei devās ar savu piedāvājumu pie kaimiņiem.  Par pieredzi stāsta  Mārtiņš Čakste, "Latvenerg...

Iedzīvotājiem šī gada aukstā ziema atnākusi ar lieliem apkures un elektrības rēķiniem, bet par sniegu un salu priecājas slēpošanas trašu saimnieki. Viņi atzīst, ka šī ziema bijusi labākā pēdējo 10 gadu laikā. Iepriekšējos gados, kad silto ziemu dēļ slēpošanas sezona bija īsa, daži slēpošanas kalni darbu pārtrauca, bet 10 turpina strādāt un šogad izveidotas arī vairākas jaunas distanču slēpošanas t...

Mazumtirgotāji “Maxima” un “Rimi”, iespējams, ir neatļauti vienojušies un savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas. Šādas pazīmes konstatējusi Konkureneces padome, kas veikusi pārbaudes pašos uzņēmumos. Ja vienošanās ir notikusi, tas nav patērētāju interesēs un pārkāpj Eiropas Savienībā noteiktu vienošanās aizliegumu. Abi uzņēmumi gan norāda, ka lēmumus par produktu cenām pieņemot pilnīgi pa...

6. martā risināsies gadskārtējā Karjeras diena, kad studentiem un jauniešiem ir lieliska iespēja aprunāties par darba iespējām ar dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvjiem. Vairāk par Karjeras dienas norisi raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) karjeras konsultante Santa Latkovska, RTU Karjeras dienas pārstāvis, Rīgas Biznesa skolas students Kārlis Sīmanis, lektore RTU Pro...

Par elektroenerģijas ražošanu, šķiet, mums nekad nav bijusi tik liela interese kā pēdējos gados. Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā vispirms pieauga elektrības cena, tad sākām steidzami meklēt alternatīvus elektrības ražošanas veidus. Tālāk to visu ietekmē nepatika pret vēja izmantošanu, cīņa šajā laukā. Ko par to visu saka Latvijas lielais valsts ražotājs "Latvenergo"? Krustpunktā izvaicājam...

2025. gada aprīlī ar valdības lēmumu Ekonomikas ministrijai tika piešķirta nauda, lai veicinātu uzņēmēju iesaisti Čerņihivas apgabala Ukrainā atjaunošanā. Finansējums bija paredzēts dažādiem rekonstrukcijas projektiem, ko īstenotu Latvijas uzņēmēji. Ekonomikas ministrija no piešķirtās naudas iztērējusi vien nelielu daļu, jo neveiksmīgi beidzies apkures katlu iepirkums.  tieši šādu summu pērn aprīl...

Ukrainas uzņēmējdarbība Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi izaugsmi – uzņēmumu skaits pieaudzis ar kopējo investīciju apjomu 137 miljoni eiro. Salīdzinot ar pirmskara periodu, Ukrainas darījumu aktivitāte augusi divas trīs reizes – tā lēš „Lursoft” valdība. Paši ukraiņi saka, ka, neskatoties uz karu, bizness turpina attīstīties un Latvija tiek izmantota kā vieta tālākai ekspansijai Baltijā un Eiro...

Valsts parāds Latvijā ir teju puse no iekšzemes kopprodukta. Lūkojam saprast, vai tā ir problēma un cik tālu ir kritiskais slieksnis, pēc kura iestājas “viss slikti”. No „dzīvot uz parāda nav labi”, līdz „bez aizņemšanās izaugsme ir lēna”. No „bankām jāierobežo kreditēšana un jābūt atbildīgākām”, līdz „bankām jāveicina kreditēšana un jāuzņemas vairāk riska”. No „naudas nav un nebūs”, līdz „naudas...

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Dobeles novada Bērzē, kur pirms pieciem gadiem keramiķe Ieva Jurka izveidoja savu keramikas darbnīcu. Ieva beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un gatavo gan porcelāna traukus, gan lielformāta darbus un uguns skulptūras. Lai izveidotu darbnīcu, Ieva uzrakstīja LEADER projektu. Viņa strādā arī Dobeles mākslas skolā un pērn saņēma balvu nominācijā "Dobeles novada gada...

Latvijas valsts parāds pēdējos gados ir būtiski pieaudzis un pēdējā laikā sabiedrībā izskan karstas diskusijas, vai nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Šodien, 20. februārī, Latvijas Banka rīkotajā diskusijā gan finanšu nozares pārstāvji, gan politiķi un eksperti, meklēja atbildi uz jautājumu, vai valsts parāda kritiskais slieksnis ir tuvu. Valsts parāds veidojas aizņemoties, ja valsts budžetā piet...

Lai samazinātu birokrātiju, iedzīvotāji vienā rosina apvienot trīs darba aizsardzības instruktāžas un ugunsdrošības žurnālus. Tāpat izskan aicinājums vienkāršot instrukciju piemērošanu darba aizsardzībā. Valsts darba inspekcija gan iebilst šādiem ierosinājumiem. Iebilžu pamatā ir fakts, ka katru gadu strādājošie cieš nelaimes gadījumos un viens no iemesliem – nepietiekamas darba drošības apmācības...