Ekonomikas podkāsts

Covid pandēmijas laikā visās Latvijas skolās ieviesa gaisa kvalitātes mērītājus, kas izmaksāja aptuveni 4,3 miljonus eiro. Gadu pēc tam Valsts Kontrole ziņoja, ka mērītāji ir uzstādīti, bet gaisa kvalitāte skolās kopumā ir slikta. Tagad, vēl pēc pāris gadiem, Valsts Kontrole secina, ka, par spīti iztērētajiem miljoniem, risinājums iepriekšējais – atvērt logus. Bet ilgtermiņa risinājums, lai uzlabo...

Ārkārtas apstākļi lauksaimniecības nozarē šogad īpaši izgaismo arī nepietiekamās graudu kaltēšanas un uzglabāšanas jaudas Latvijā. Līdz ar to kooperatīvi spiesti izmantot tūlītēju eksportu, kas ne vienmēr nozīmē lielāku peļņu. Gadu gaitā saimniecības iegūst arī arvien lielākas ražas, bet uzglabāšanas infrastruktūra attīstījusies salīdzinoši lēni, jo tam nepieciešamas lielas investīcijas. Nozares p...

Raidījumā Pievienota vērtība daudz interesantu atziņu un detaļu par darba tirgu, gan par to,  kas notiek tagad, gan – ko varam sagaidīt tuvākā vai tālākā nākotnē.  Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" nesen paziņoja taisnīgākos atalgojuma maksātājus Latvijā. Raidījumā vairāk runājam par dažām interesantām tendencēm, kuras vērts pamanīt, neatkarīgi no tā, va...

Augusta beigās izsludināja ikgadējo sociālās uzņēmējdarbības piču konkursu „Tam labam būs augt”. Par konkursu un citiem ar sociālo uzņēmējdarbību saistītiem jaunumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītājas vietniece Līva Švarce, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, sociālā uzņēmuma "...

Septembra sākums mūs lutināja ar siltu laiku, bet vairs nav tālu līdz apkures sezonai. Šoreiz nerunāsim par gāzes vai šķeldas cenām, ko izmanto centralizētajā siltumapgādē, bet pievērsīsimies kurināmā veidiem, ko izmanto mājsaimniecības. Ar kādām granulu, brikešu un malkas cenām šosezon jārēķinās privātmāju īpašniekiem un vai mainās iedzīvotāju paradumi, kad iegādājas kurināmo – vasarā vai rudenī?...

Šonedēļ Latvijā noslēdzas Mājas kafejnīcu dienas, un Tukuma novada Vānes pagastā viesus gaidīs arī Kristiāna un Mārcis Kūmi, kas turpina šogad pāragri mūžībā aizgājušā Kristiānas tēva biznesu - vada kafejnīcu un veikalu "Ogle". Jaunie saimnieki audzē dārzeņus un ogas, pārstrādes cehā gatavo konservus un žāvē gaļu.

Latvijā aug sociālo uzņēmumu skaits – ja pērn bija 226, tad šogad jau ir 271 uzņēmums. Sociālā uzņēmuma mērķi var būt saistīti ar dažādu cilvēku grupu dzīves līmeņa un kvalitātes uzlabošanu, bet tie var būt saistīti arī ar plašākiem jautājumiem, kas ietekmē mūsu visu dzīvi – piemēram, vides un dabas aizsardzību, izglītības pieejamību un kvalitāti un citām jomām. Uzņēmumi, kas ieguvuši sociālā uzņē...

Eiropas Savienībā (ES) turpinās diskusijas par to, ko darīt ar iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem vairāku simtu miljardu eiro vērtībā. Atbalstu nav guvis atsevišķu valstu aicinājums konfiscēt šos līdzekļus, lai tos novirzītu visa veida palīdzībai Ukrainai. Tāpēc Briselē izskata citas iespējas, kā izmantot šo naudu tā, lai tā nestu pēc iespējas lielāku labumu Ukrainai. Kopš Krievijas pilna mēr...

Iedzīvotāju pirktspēja atkopjas, un banku analītiķi uzskata, ka līdzīgas tendences saglabāsies arī turpmāk. Augot ekonomikai, pieaug arī vidējā darba alga nodarbinātajiem. Tomēr pārtikas ražotāji ir piesardzīgi, jo atsevišķās nozarēs sarūk saražotās pārtikas apjoms. Īpaši to var teikt par premium segmentu jeb dārkākiem produktiem. Gada inflācija augustā Latvijā pieaugusi līdz 4,1 % un lielā mērā p...

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada gada augustā, salīdzinot ar 2024. gada augustu, pieauga par 4,1%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, svaigu augļu, olu, sviesta, siera un biezpiena cenu pieaugumam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumam gada inflācija šā...

Diaspora nav tikai kultūras vai emocionālās piederības simbols, tā ir arī globāli aktīva un ekonomiski kompetenta kopiena, kuras ieguldījumi var būtiski stiprināt Latvijas ilgtspējīgu attīstību. Tā ir sacījusi Latvijas Universitātes tenurprofesora Inta Mieriņa. Viņas teikto apstiprina arī Pasaules Bankas dati, ka 2022. gadā no ārvalstīm caur Latvijas bankām mājsaimniecībām ieskaitīts vairāk nekā m...

Raidījumā Pievienotā vērtība galvenais uzsvars uz vienmēr aktuālu tematu – finanšu pratību. Runājam par praktiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem ieguldījumu pasaulē, kā iegūt zināšanas par ieguldījumiem un to, kā pārvarēt un strādāt ar savām bailēm.  Protams, ieskatīsimies arī norisēs Baltijas biržā un savos ieguldījumu portfeļos. Vairāk nekā trešdaļai Latvijas sabiedrības nav vai ir nepietieka...

Valsts parāda pieaugumu nevar skatīt nošķirti no ekonomikas attīstības, intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas deputāts un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens no “Progresīvajiem”. Esot jāskatās, kā iekustināt ekonomiku un gūt vairāk ieņēmumu, tajā skaitā eksporta tirgos, investīciju sadaļā un patēriņā, kas pēdējos mēnešos ir nīkuļojis...

Energo naatkareiba, vieja parku atteisteiba Latvejā i Latgolē ir temys, par kurom pādejā laikā daudz runuots, i taišni vieja parku projekti ir radejuši bažys i pretesteibu sabīdreibā. Kaida ir komunikaceja nu politikim, īriednim i atteisteituojim, kai ari kū sabīdreiba sagaida, parkū tik daudz runoj par dezinformaceju itymā vaicuojumā, i ari par tū, cik vieja parku byus Latgolā, itūreiz sarunā pīs...

Vairāku miljonu eiro – tik lieli zaudējumi varētu būt uzņēmumam „Baltic Pork”, kurā šīs nedēļas sākumā atklāja bīstamo cūku slimību Āfrikas cūku mēri. Šis ir pēdējo gadu lielākais slimības uzliesmojums mājas cūkām. Cūkkopji saka – tas ir šoks visai nozarei un cietīs ne tikai nozare, bet visa ekonomika. Pārstrādes uzņēmumi gan piebilst, ka cenu tas būtiski neietekmēs, jo cenas svārstās atkarībā no...

Nākamā gada budžeta likumprojekts būs pašreizējās valdības viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo koalīcijas balsu pārsvars Saeimā ir ļoti trausls. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja deputāts Andris Kulbergs no opozīcijā strādājošā Apvienotā saraksta. Viņš apgalvoja, ka Apvienotais saraksts topošo budžetu neatbalstīs. Kā iebilžu piemēru viņš minēja valdības šonedēļ lemto, ka vals...

Valdība turpina meklēt naudu nākamā gada tēriņiem. Viens no priekšlikumiem, kas guvis valdības atbalstu, ir valsts kapitālsabiedrību budžetā maksājamo dividenžu paaugstināšana līdz 90% no peļņas. Tas ir ievērojami vairāk, nekā līdz šim. Ministrijām uzdoti arī dažādi uzdevumi, tostarp, virkni grozījumu plānots pārskatīt Zemkopības ministrijā, kas saistīti arī ar mežu ciršanas apjomu. Vides organizā...

Cik maksāt par nostrādātajām virsstundām? Darba devēji un darba ņēmēji par to nav vienojušies, un lēmums būs jāpieņem Saeimai. Valdība ir atbalstījusi izmaiņas Darba likumā, kas ļauj par virsstundām maksāt vien 50% apmērā. Kā tas ietekmētu ekonomiku un strādājošos? Krustpunktā diskutē Latvijas Brīvo arodbiedŗibu savienības jurists Kaspars Rācenājs, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku...

Ministrijas ir pārskatījušas savus tēriņus un kā nesen noziņoja Finanšu ministrija, valdības noteiktais mērķis par 150 miljonu eiro samazinājumu publiskajā sektorā 2026. gadā ir izpildīts. Tomēr tas nenozīmē, ka budžets ir kļuvis plānāks – budžeta deficīts arī nākamajos gados tiek prognozēts virs pieļaujamā līmeņa. Par to, ka būs jātaupa, ka nauda vajadzīga aizsardzībai, runā nemitīgi jau visu gad...

Būtu ideāli, ja primāri mēs izvēlētos Latvijā ražotu pārtiku, bet mūsdienās tikai ar patriotismu cauri netiksi. Vietējam ražotājam nepieciešami trumpji, ar ko pārliecināt patērētāju izvēlēties pašmāju preci. Ar ko iespējams "pārtrumpot" importēto pārtiku? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītī...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nodarbinātības veicināšanai pirmajā pusgadā ir izsniegusi 10200 uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu ārvalstniekiem, un vairāk nekā 4000 no viņiem ir kravas automobiļu vadītāji, kam pēc skaita seko palīgstrādnieki celtniecībā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atklāja pārvaldes priekšniece Maira Roze. Augsti kvalificēts darbaspēks, piemēr...

Šodien ne tikai pie mācību galdiem atgriežas skolēni, bet arī raidījums Pievienotā vērtība atsāk jauno sezonu.  Lai gan pasaule ir neprognozējama un pēdējos gados jebkura nākotnes pareģošana bija liels risks, nedrīkst atteikties no plānošanas un domāšanas par to, kas notiks pēc vairākiem gadiem. Jau pēc dažiem gadiem sāksies jauns Eiropas Savienības plānošanas periods ar jaunām iespējām izmantot E...

Lai gan valstī vērojams darba roku trūkums, cilvēkiem ar invaliditāti atrast darbu joprojām ir problēmas. Cik pieprasītas darba tirgū ir personas ar invaliditāti un kā ieinteresēt darba devējus nodarbināt šādus cilvēkus? Par integrāciju darba tirgū sarunā piedalās biedrības "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam" un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja Liene Reine-Miteva, Invalīdu un viņu draugu ap...

Paaudzes mainās, bet nemainīga ir tradīcija 1. septembrī uz skolu nest ziedus. Cenas ziediem ir dažādas - dārgākas ziedu salonos un veikalos, lētākas tirgū, bet lietainā vasara nelabvēlīgi ietekmējusi arī vietējos ziedu audzētājus un veikalos pašmāju ziedus aizstāj ārvalstīs audzētie. „Bez gladiolām es neiedomājos 1. septembri, asteres un saulespuķes ir top puķe arī, bet tagad nes ļoti daudz arī p...

Ciemojamies Dienvidkurzemes novada Pāvilostā pie Jansonu ģimenes, kas izveidojuši divus uzņēmumus – pirms 13 gadiem laivu nomu, bet pirms 10 gadiem rotu darbnīcu un veikalu "Jūras rotas". Bizness ne no kā jeb ar mazu finansējumu – tā rotu darināšanu no jūras krastā izskalotiem stikliņiem raksturo Rolfs. Aktīvākā darba sezona ir vasara, bet rudenī kopā ar meitām Jansoni dodas mazbudžeta ceļojumos.