Brīvības bulvāris

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar filozofijas doktori, reliģiju zinātnieci un ideju vēsturnieci Agitu Misāni par pārejas sabiedrības beigām, Satversmes lasījumu nepieciešamību, nākotnes  vīziju un pēcvēlēšanu diskusijām, kā arī sabiedrības atsvešinātību un tās cēloņiem. Pirms četriem gadiem iznāca Latvijas Universitātes rakstu krājums "Apmaldījušies brīvībā. Anomija mūsdienu Latvijā". Anomija...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar filozofu un politologu Juri Rozenvaldu par to, cik demokrātiska ir Latvija. Kas iepriekšējos “demokrātijas auditos” ir par Latviju identificētās problēmas, kuras novērojamas vēl aizvien mūsdienu Latvijā, kas mainījies Latvijas krievu elektorātā un kādēļ mūsdienu Latvijas politikā tik bieži sākuši piesaukt Kārli Marksu? Latvijas Universitātes profesors, politik...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politikas zinātnieci un Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesori Vitu Matīsu. Par to, vai politika ir vienīgā spēle pilsētā, par 30 gadiem Latvijas demokrātijā un latviešu pielāgošanās dabu. Arī par to, vai varu vajadzētu dot tiem, kuriem augstāka izglītība un sasniegumi akadēmiskajās jomās.  "Vienmēr esmu uzskatījusi, ka laiku, kas man ir piešķirts, gribu i...

Kas ir Saeimas vēlēšanu lielais jautājums, kurš liek mums izvēlēties; kā vēlētāju izvēles ietekmē vai varētu ietekmēt Latviju tuvākajā nākotnē, vai mūsu vēlētāji atpazīst savas kļūdas, vai partijām ir strikta sarkanās un kāpēc jāpiedalās vēlēšanās? Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar rakstnieku un žurnālistu Aivaru Ozoliņu, kurš gandrīz 30 gadus vēro un apraksta Latvijas politiskos procesus  un...

Ķīna Krievijas karā Ukrainā nostājās Putina pusē un aprakstīja NATO un ASV kā krīzes izraisītājus. Vai un kā karš Ukrainā maina un mainīs pasaules ģeopolitiku, kas ir mazas valsts vieta, kad lielvaras veido spēli, tai skaitā Krievija un Ķīna? Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ķīnas pētnieci Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāju, politoloģi Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu...

Dzejnieks un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jānis Peters bija viens no pirmajiem 1986.gadā, kurš satika Mihailu Gorbačovu un šīm tikšanās reizēm ir sava vieta atmiņās par  Latvijas cīņu par brīvību arī pēc 30 gadiem. Peters, kurš šobrīd ironiski sevi dēvē par pašdarbības vēsturnieku, bija pirmais Latvijas vēstnieks Krievijā, kura darbības laikā iekrita gan augusta pučs, gan 90.gadu...

Latvijas Universitātes vēstures profesors Aivars Stranga  savā jaunākajā grāmatā “Latvija: Neatkarības pēdējais cēliens.1939.gada 23. augusts – 1940. gada 17. jūnijs” pēta  Latvijas neitralitāti 30.gadu beigās, savstarpējās palīdzības paktu ar PSRS un notikumus, kuri sagatavoja un veidoja Latvijas okupāciju. Vēsture mācot, kā vajag teikt patiesību, jo tad varbūt vēstures gaita būtu savādāka. Raidī...

Līdz nākamās Saeimas vēlēšanām ir atlicis mēnesis, ko politiskajās kampaņās dēvē par vēlētāju mobilizācijas mēnesi. Kas ir šī priekšvēlēšanu laika tēmas un kā vērtēt Latvijas politisko līdzdalību, par to raidījumā "Brīvības bulvāris" saruna ar Latvijas Universitātes profesoru politikas zinātnē, politologu Jāni Ikstenu. Jūnijā tikai 36 % iedzīvotāju pauda viedokli, ka viņus apmierina, kā Latvijā da...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar vēstures zinātņu doktori un Helsinku universitātes pētnieci Unu Bergmani par Baltijas jautājumu aukstā kara laikā un tā līdzībām ar mūsdienu starptautisko politiku, par vēstures mācībām, par 90. gadu vēstures pagriezienu un to, cik daudz lielvaru pasaules politiķu rīcībā nosaka nedrošība, improvizācija un pēdējā mirkļa lēmumi. Pirms 31 gada notika augusta pučs...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar drošības ekspertu, bijušo Satversmes aizsardzības biroja vadītāju un Valsts prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumus Jāni Kažociņu par to, vai šobrīd iespējams pateikt, kāda ir jaunā pasaules kārtība kopš kara sākšanās Ukrainā un kāda tā varētu būt pēc kara? Kādas ir līdzības starp veco un jauno auksto karu un par domino efektu pasaules politikā. K...

Latvija pēc kara Ukrainā izveidojusies par vienu no vadošajiem Krievijas mediju emigrācijas centriem. Kopš februāra Latvija ieradušies un strādā ap 200 žurnālistiem no Krievijas. Jūlija vidū no Rīgas atsāka raidīt neatkarīgais Krievijas televīzijas kanāls "TV Doždj". Radījumā Brīvības bulvāris saruna ar vienu no vadošajām krievu žurnālistēm, televīzijas kanāla "TV Doždj" informācijas dienesta vadī...

Latvija pēc kara Ukrainā izveidojusies par vienu no vadošajiem Krievijas mediju emigrācijas centriem. Kopš februāra Latvija ieradušies un strādā ap 200 žurnālistiem no Krievijas. Jūlija vidū no Rīgas atsāka raidīt neatkarīgais Krievijas televīzijas kanāls "TV Doždj". Radījumā Brīvības bulvāris saruna ar vienu no vadošajām krievu žurnālistēm, televīzijas kanāla "TV Doždj" informācijas dienesta vadī...

Viduslaikos mēdza teikt, ka pilsētas gaiss dara brīvu. Ja dzimtcilvēks ieradās viduslaiku pilsētā, nodzīvoja tur vienu gadu un vienu dienu, viņš bija brīvs. Arī brīvības kustības bieži sākās pilsētā, te notiek politika, mode. Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar pilsētpētnieci un teātra kuratori Gundegu Laiviņu par urbāno vietradi. Kādēļ pilsētas nevar uzbūvēt līdzīgi cilvēki, kas ir pārejošs un...

Kas ir X stunda, kad tai gatavoties, kāds totālai aizsardzības sistēmai sakars ar uzticēšanos valdībai vai parlamentam,  ko mēs varam mācīties no Somijas vai Šveices totālās aizsardzības sistēmas un kam būtu jābūt šī gada Saeimas vēlēšanu lielajam jautājumam. Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošo pētniec...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar teātra un kino režisoru, pedagogu Pēteri Krilovu par to, kas ir šī laikmeta tēma. Kāda māksla ir iespējama un vajadzīga, kādas attiecības ir varai ar mākslu, vai kultūra var palīdzēt ieraudzīt notiekošo Latvijā un pasaulē, cik kritiska ir kultūra pret varu, cik apkalpojoša, un kādēļ vara Latvijā ir tik augstprātīga. Šķiet, pats biji kaut kur izteicies, ka darb...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar teologu un Latvijas Integrālās izglītības institūta programmu vadītāju Juri Rubeni par to, kādēļ karu iemesli slēpjas mūsos pašos un kā stingri nostāties pret karu, nevairojot agresiju sevī un pasaulē. Ja karš norisinās pietiekami lielā attālumā, mūsu redzeslokā ārējā malā, mēs mēdzam to uztvert kā nenozīmīgu abstrakciju. Taču, kad tas sākas tepat līdzās, tad...

Sociologi esot tie, kuri parādot, kā dažādas cilvēciskās darbības top un kā tās veidojas, kā tās attīstīsies nākotne. Kas ir nākotne, ko mēs varam prognozēt un kas notika ar tām prognozēm, kuras mums bija par nākotni iepriekš? Kādēļ vienas sabiedrības vēlas paātrinātu desovjetizāciju, bet citi turpināja nedzīvot mentāli Latvijā? Vai ir iespējams jauns sabiedriskais līgums un kas būtu tie jautājumi...

Raidījuma Brīvības bulvāris viesis ir filozofs Igors Gubenko, Latvijas Universitātes pētnieks un mācībspēks, kura interešu lokā ir rast dažādību tajā, kā domājam un runājam par pasauli, kurā dzīvojam. Ja 2020. gads tika uzskatīts par tādu kā 21. gadsimta turbulences gadu, par kuru runāja kā par laikmeta robežšķirtni, tad 2022. gads ar karu Ukrainā ir kļuvis vēl par jaunu pagrieziena punktu jaunāko...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar filozofi un Rīgas Stradiņa universitātes docenti Agitu Lūsi par kara izraisītām psiholoģiskām traumām, par posttraumatisko sindromu 20.gadsimta vēsturē, par kara Ukrainā izraisītajām bailēm un emocijām.   

Pēc 9.un 10. maija notikumiem Rīgā un attieksmes pret karu Ukrainā kādā Latvijas sabiedrības daļā kļuva uzskatāmi redzams, ka pēc 30 gadu laikā dažādos līmeņos un jomās realizētām integrācijas programmām jautājums par Latvijas etnosu attieksmi pret vēsturi un politiku turpina šķelt sabiedrību. Raidījuma Brīvības bulvāris viesis – komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns, kura pētniecisko inte...

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar filozofi un semiotiķi Dainu Teters par kara laika zīmēm un to, kā karš vizualizējas un ietekmē mūs, par pieminekļu un vietas nozīmēm, par Krievijas propagandas būvēto pasauli pēc Krimas okupācijas, par Putina būvēto tēlu, Maskavas kā III Romas būvēšanu un impērijas sabrukuma pazīmēm.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Artēmiju Troicki par to, cik ilgs varētu būt karš, kādēļ kritiķis to salīdzina ar situāciju 1939. gadā, kāds varētu būt reālais atbalsts Putina politikai Krievijā un atbalsts karam Ukrainā un kādēļ mūzika un karš ir tik saistītas jomas.

Mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis jau astoņus gadus dzīvo Igaunijā, uz kurieni pārcēlās no Krievijas pēc Krimas aneksijas. Tolaik savu lēmumu turpmāk dzīvot Tallinā Troickis skaidroja ar Krievijā valdošo histērijas militārisma un agresijas atmosfēru. Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā citādi domājošo cilvēku dzīvi Krievijā apgrūtina pastāvīgā kara propaganda Krievijā. Visus šos gadu pēc pārcelša...

“Ielās un laukumos cilvēkam ikdienas ritmā faktiski nav nemanāmākas lietas par pieminekli. Naids pret noteiktiem pieminekļiem uzliesmo kopā ar naidu pret varu, kuras simbolus tie iemieso,” tā pētījumā “Sociālā  atmiņa un identitāte” par atmiņu tekstūru pirms 10 gadiem rakstīja Latvijas Universitātes komunikācijas profesore, vēsturniece Vita Zelče. Raidījumā Brīvības bulvāris Vita Zelče runā par pi...

Krievu kino un teātra režisors Kirils Serebreņņikovs pēc tam, kad pēc 2014.gada Krimas aneksijas kritizēja Putina režīmu, Krievijā pret viņu vairāku gadu garumā turpinājās tiesas prāvas. Viņš vairāk nekā divus gadus pavadīja mājas arestā, no kurienes iestudēja izrādes Avinjonas festivālam, operas,  uzņēma filmas, kuru pirmizrādes notika Kannu kino festivālā bez iespējas tās apmeklēt. Šī gada pavas...