Kultūras rondo

Septembris bijis blīvi piepildīts ar dažādiem kultūras notikumiem. Kultūras rondo runājam ne tikai par kultūras politiku, bet arī saviem izcēlumiem kultūras telpā dalās Latvijas Sabiedriskā medija kultūras žurnālisti Anete Ašmane-Vilsone un Jānis Lācis, teātra zinātniece, mūzikas un teātra kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča un kino zinātniece, žurnāla "Kino Raksti" līdzredaktore Elīna Reitere. Septe...

Siguldas novads vēlas dzejnieci Valdu Mooru atkal saukt par savējo. Tostarp, atbalstot trimdas dzejnieces, dziesmas "Zilais lakatiņš" vārdu autores, dzejas izlases iznākšanu grāmatā "Atmiņā lakatiņš zilais". Par dzejnieci Andas Buševicas stāsts rubrikā "Vienā laivā". -- Šoruden plānots Valdai Moorai veltīts pasākums viņas dzimtajā Lēdurgā, datums vēl nav precizēts.

Augusta beigās Helsinkos kopīgā laikmetīgās mākslas izstādē "Latvieshi International" satikās seši dažādās valstīs dzīvojoši latviešu mākslinieki. Un kopā pētīja ideju par fona troksni – gan gluži fizisku, gan metaforisku, ar ko ikdienā pārsvarā jau neapzināti sadzīvojam mēs visi. Arī Kultūras rondo bija iespēja būt klāt šai izstādē un neparastā skaņas performancē, ko tai veidoja mūziķi no dažādām...

Ģitārists Gints Smukais nupat kā izdevis jaunu albumu “Ekspresijas 1”. Tajā iekļauti pēdējos piecos gados veidoti divi citu autoru skaņdarbu aranžējumi un desmit oriģinālkompozīcijas, kas ierakstītas gan vienatnē, gan sadarbojoties ar citiem mūziķiem. Tostarp, ar reperi ansi, saksofonistu Arti Gāgu, čellisti Ernu Daugavieti, kā arī ģitāristiem Rihardu Lībieti un Jāni Kalniņu. Kādas tēmas urda viņā...

No 26. septembra līdz 2027. gada 3. janvārim Mākslas muzeja "Rīgas birža" Lielajā zālē norisināsies izstāde “Pilnības rags. Muzeja kolekcija”. Tā pievēršas pilnības raga simbolikai dažādās kultūrās un reliģijās, vienlaikus izjautājot muzeju kā institūciju. Kas muzejs ir šodien - kādas un kam tiek veidotas ekspozīcijas; vai jebkas var kļūt par eksponātu? Vai pilnības ragam ir arī ietilpības robeža?...

Ieskatāmies aktrises Sandijas Dovgānes radītajā vizuālā teātra izrādē “ieelpa:izelpa”. Šajā iestudējumā par galveno varoni kļūst cilvēka elpa, aktrise pēta materialitāti, balsi un elpu starp ieelpu un izelpu. Vajadzīga un unikāla pieredze – tā pēc vizuālā teātra izrādes “ieelpa:izelpa” atzīst skatītāji. Sandija Dovgāne, kura ir gan idejas, gan mūzikas autore, arī režisore un izpildītāja, izrādē pē...

Britu režisors Rasels Dīns (Russell Dean) atbild uz Kultūras rondo jautājumiem par savu iestudējumu Latvijas Leļļu teātrī “Parks, soliņš un kaka”. Tā ir fiziska situāciju komēdija bez vārdiem, kurā caur maskām, kustību un ikdienišķām situācijām atklājas cilvēku attiecību komiskā un absurdā puse. Vai esat kādreiz domājuši, kāda saistība leļļu teātrim, reklāmām un politikai? Tie visi tiecas mums pār...

Iespējams, komponistu darbu aranžijas un pārcēlumus attāli varētu salīdzināt ar literāru darbu tulkošanu un atdzejošanu. Smalks, virtuozs un neredzams darbs, kurā jāspēj atrast reizēm neesoši tilti starp valodām, vārdu spēlēm, gramatikas konstrukcijām… Ieraudzīt šo "oderi" mazliet ļāva diskusija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kurā par mūsdienu latviešu literatūras tulkotājiem, tulkotāja radošaji...

Atceroties komponistu Mārtiņu Braunu 75. dzimšanas dienā, Nacionālajā teātrī 24. septembrī pirmizrāde viņam un viņa teātra mūzikai veltīts koncertuzvedums "Tikšanās blūzs. Mārtiņam Braunam – 75". Kultūras rondo par tūkstošveidi Mārtiņu Braunu teātrī un teātra mūzikā pārrunājam ar iestudējuma režisori Ditu Lūriņu un komponistu Valdi Zilveri. Skan arī Mārtiņa Brauna mūzika, kura, kā ierakstā saka vi...

"Beidzot tas notika! Mazai sapnis ir izsapņots. Ir tieši tāpat, kā pēc Eirovīzijas, tas ir noticis un izdarīts, ir jāatgriežas realitātē un jādodas tālāk," par aizvadīto tūri bilst grupas "Tautumeitas" mūziķes. Etnomūzikas grupa „Tautumeitas” tikko atgriezušās no savas pirmās Eiropas tūres, kur ar savu mūsdienu latviešu etnomūzikas izjūtu iepazīstināja arī tūkstošiem klausītājus savā pirmajā Eirop...

Vai tā nav mazliet augstprātība – dzīvojot Rīgā, veidot izrādi par to, ko nozīmē būt latgalietim? Tas ir viens no jautājumiem, ko iestudējumā „Apjukušais bārns” sev uzdod aktieris Jānis Kronis. Dzimis Gaigalavā, skolā gājis Rīgā. Šī izrāde ir ļoti godīga viņa saruna pašam ar savu latgalisko identitāti. Savukārt saruna ar Jāni Kroni Kultūras rondo.

Kas notiek cilvēka dvēselē, kā tikt galā ar saviem iekšējiem konfliktiem – tas interesē režisoru Dmitriju Petrenko. Īru dramaturga Konora Makfērsona lugā “Mirdzošā pilsēta” atradīsit tieši to, jo visi notikumi un konflikti ir iekšēji. Par jauniestudējumu “Mirdzošā pilsēta” Dailes teātra Jaunajā zālē, arī par sezonas pirmajiem jauniestudējumiem Sidalinnas teātrī Tallinā uzzinām no režisora un Sidal...

Grūti noticēt, bet pagājuši jau gandrīz septiņi gadi, kopš skatītājiem ir slēgta izstāžu zāle „Arsenāls”. Taču – „Arsenāls būs!”. Ar šādu vadmotīvu sācies ceļš atpakaļ pie skatītājiem, kuriem „Arsenāla” durvis pēc rekonstrukcijas atvērs 2028. gada aprīlī. Šo atgriešanos ievada monumentāls izdevums par Arsenāla ēkas un izstāžu vēsturi. Par „Arsenālu” un tā vietu Rīgas vēsturiskajā centrā saruna ar...

Mans draugs – Jānis Streičs. Tā gribētu teikt daudzi, kuriem ko nozīmē kinorežisora Jāņa Streiča filmas un viņa stāstnieka talants. Viņa 90. dzimšanas dienu svinam ar koncertstāstu "Mans draugs – Jānis Streičs" vispirms Preiļos, tad – Rīgā. Kultūras rondo Preiļos pirmatskaņojuma dienā tiekas ar koncertstāsta veidotājiem un dalībniekiem. Sarunājamies ar koncertstāsta režisori Jāņa Streiča meitu Vik...

Šonedēļ Latvijā sāka demonstrēt spēlfilmu "Uļa". Tās pamatā ir aktiera Kārļa Arnolda Avota ideja par pusaudzes identitātes meklējumiem, balstīta Latvijas basketbolistes Uļjanas Semjonovas biogrāfijā. Filmas darbība risinās pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, un tajā atainots Uļas ceļš no nomaļas Latvijas lauku sētas līdz iespējai kļūt par pasaules mēroga sporta personību. Filmas režisors Vie...

Jau otro gadu Pārdaugava gatavojas Starptautiskajam mākslas plenēram. Tā ir gan iespēja satikties vietējiem un ārzemju māksliniekiem, gan vieta, kur iepazīstināt vietējos iedzīvotājus ar māksliniekiem, kuru darbus ikdienā, iespējams, nav nācies sastapt. Pirmajā norises gadā Pārdaugavu vairāku nedēļu laikā iepazina fotogrāfi, kuru darbus vēlāk izvietoja Uzvaras parkā. Savukārt jau šodien, 18. septe...

Aizvadītās sestdienas, 12. septembra, rīts Rēzeknes novada Pleikšņu kalnā bija ļaužu pilns, uz muzikālajām dzejas brokastīm “Gulguošona” te pulcējās literāti, mūziķi un dzejas cienītāji. Savukārt dzejas zīmē aizritējušās dienas noslēgumā Rogovkā norisinājās latgaliski rakstošo autoru sacensība jeb slams “Rogovkys dzejis voga 2026”, kas šogad jau piekto reizi pulcēja krietnu apmeklētāju skaitu. Ies...

Apvienot paaudzes – tāda ir laikmetīgās mākslas mini festivāla “Ražas svētki” programmas kuratores Agates Bankavas iecere. Festivāls Mazsalacā notiek jau ceturto reizi, šogad, paplašinot robežas, viena no dejas izrādēm “Simts vientulības” notiks Sēļu muižā. Programmā dejas izrādes, performance, arī izstāde un sarunas pēc izrādēm. Festivāls sākas šodien un turpinās līdz 19.septembrim. Plašāk stāsta...

Anonīmi pieņemti lēmumi, civilisti bez sejām un vārdiem, kas tos pieņem; kara ziedi un zivis, kas pārdzimst šāviņos – mākslinieku Sandras Krastiņas un Edgara Vērpes darbu izstāde "Tuvais tālums" Ventspils kultūras namā "Jūras vārti". No "Maigo svārstību" darbnīcas 1990. gadā līdz mūsdienām. Izstādi veidojis kurators Arnis Martinelli. Kultūras rondo saruna ar abiem māksliniekiem – Sandru Krastiņu u...

Kultūras rondo kopā ar mākslas zinātnieci, izstādes kuratori Veltu Raudzepu un mākslinieku Mārtiņu Heimrātu ieskatāmies izstādē, kas veltīta Latvijas tekstilmākslas skolas izveidotājam Rūdolfam Heimrātam. Māksla un ideoloģija – kādas bija iespējas un nodevas? Līdz 22. novembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde “Rūdolfs Heimrāts 100. Mantojums”, veltīta izcilā tekstilmāksliniek...

Tā vien šķiet, ka māksliniecei Rutei Martai Jansonei nav bail ne no kā. Šobrīd grāmatnīcā un mākslas telpā “Aminori” atklāta viņas izstāde “Palimpsests”, kurā ieklīdušas vairākas čūskas un pat varde. Patiešām īsti dzīvnieki, kuri kādreiz dzīvojuši mums līdzās. Rutei nav bail ne no tiem, ne no doktora darba veidošanas. Tieši šī pētniecības posma rezultāts ir apkopots izstādē. Apmēram četrus gadus a...

Ceļš mājup Dzejas dienu laikā. Tas ir topošā dzejnieka Raiņa jeb mazā Žaniņa ceļojumus no mājas Berķenelē uz skolu un atpakaļ mājās. Kopumā ap 10 kilometru – gar brīnišķīgiem dabas skatiem, seniem un ne tik seniem vēsturiskiem kultūras objektiem, kuros vīd pat Romeo un Džuljetas mīlas stāsta apvīti motīvi. Tāds bija mazā Raiņa bērnības jeb jauno dienu ceļš, kuru aizvadītajās brīvdienās – Latvijas...

Domāšana par literāriem procesiem ir ļoti būtiska mūsdienu dzīves sastāvdaļa, atzīst starptautiskās konferences "Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību" rīkotāji no Literatūras, folkloras un mākslas institūta. Kultūras rondo izvaicājam institūta vadošos pētniekus Evu Eglāju-Kristsoni un Benediktu Kalnaču. Vaicājam ne tikai par gaidāmo konferenci, bet arī, ko zinātnieki teik...

Festivāla “Homo novus” laikā notika konference, kurā no dažādiem leņķiem aplūkoja to, kā kultūru padarīt pieejamu ikvienam. Uz to lūkojās, gan ņemot vērā aspektus saistībā ar fizisko vidi, gan mākslas saturu un kopienu iesaistes veidošanu.

Kā mainās mūsu priekšstati par memoriālajiem muzejiem, to dažādo saturu un finansējuma šaurību. Kāpēc valstij ir svarīgas šīs atmiņu un iesaistes institūcijas? Kultūras rondo izvaicājam Memoriālo muzeju apvienības direktori Ināru Polmani un Raiņa un Aspazijas muzeja pārstāvi Annu Auziņu, kura atklāj arī ieceri par jauno Raiņa skolu.