Mediju anatomija

Nogurums no ziņām: Saruna ar Latvijas Universitātes vadošo pētnieku Andri Saulīti un Latvijas Radio un TV3 žurnālistu Arni Krauzi. Latvijas Radio klausītāju vērtējums par ziņām un aktuālajiem raidījumiem pēdējā gada laikā krities, tā liecina Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma tests. Vai radio klausītāji ir noguruši no ziņām un kāpēc? Vai televīzijas skatītāji vakaros arvien retāk piesl...

Mediju anatomija pēta, kas nogāja greizi medijiem, atspoguļojot 1998.gada 3. marta piketu. Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks savulaik par piketa sižetiem rakstīja, ka tie bija nevis realitātes atspoguļojums, bet sarežģīts producēšanas procesa rezultāts. 1998. gads bija nozīmīgs laiks Latvijas integrācijai NATO un Eiropas Savienībā. Tas ir laiks, kad Latvija ir paudusi savu gribu...

Ukrainas žurnālistu darbs gada laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mainījies. Kara sākumā lēmumi, kas jāpieņem ziņu plānošanas rīta sapulcē, bija ļoti smagi. Šobrīd mediji piemērojušies "jaunajam normālajam". Sarunā ar Ukrainas sabiedriskā medija ziņu dienesta galveno redaktori Angelinu Kariakinu raidījumā Mediju anatomija par to, kā mainījusies žurnālistu ikdiena, kāpēc televīzija...

Mediju satura uzņēmums “Sense Media” ir no Liepājas un februārī svin 10 gadu jubileju. Viņu zināmākais darbs ir animācijas filma “Blinkijs” par īgnu suni un viņa aizmāršīgo saimnieku Brendonu. “Sense Media” uzņēma arī dokumentālo īsfilmu par Kristapu Porziņģi, kad viņš pēc pirmās sezonas ASV atbrauca uz Liepāju trenēties.  Bet ikdienā “Sense Media” veido animācijas un video saturu visdažādākajām k...

Cilvēkiem atklāt dabu un tur notiekošo ir vieglāk ar dzīvnieku palīdzību. Tiesa, mūs vairāk interesē sensācijas. Tā Latvijas Radio atzīst Linda Dombrovska, žurnāla "Medības" galvenā redaktore. Medības ir viņas dzīvesveids un tām veltīts ir arī raidieraksts “Šauj garām”. Raidierakstu var klausīties un arī skatīties. Līdz ar raidījumu ierakstīšanu, Linda aizraujas arī ar Latvijas dzīvnieku filmēšanu...

Latvijas Radio sākās ar mūziku – pirmajā Latvijas Radio pastāvēšanas dienā 1925. gadā skatītāji dzirdēja pārraidi no operas "Madama Butterfly". Mūzika joprojām ir būtiska radio sastāvdaļa. Kā šobrīd mūzika nonāk radio? Kāpēc mūziķiem joprojām ir svarīgi, lai viņu dziesmas atskaņo radio? Kā radio mūzikas redaktori atrod mūziku? Kā Latvijas mūziķu dziesmas nonāk BBC un citās pasaules lielajās radio...

Šobrīd, lai skatītos televīzijas raidījumu, nav nepieciešams noteiktā laikā būt mājās pie televīzijas ekrāna. Televīzijas raidījumi un seriāli redzami gan ierastajā, tā saucamajā lineārajā televīzijā, gan arī straumēšanas platformās. Kā mainījušies skatītāju paradumi un kādas izmaiņas televīzijas patērēšanā varam gaidīt turpmākajā nākotnē - par to raidījumā Mediju anatomija saruna ar producenti Ar...

Latvijas mediju vide vēl joprojām ir nabadzīga ar informāciju un pētījumiem par mūsu valsts ekonomiku un finanšu tematiem. Raidījuma “Mediju anatomija” veidotājām likās svarīgi noskaidrot, kādi tam ir iemesli.  Jau gadu zem audiovizuālā internetraidījuma “Diena pēc” lietussarga var atrast ekonomikas raidījumu “Mediāna”. To veido un vada komunikāciju eksperts Kristaps Pētersons, kurš ilgus gadus ir...

Režisors Staņislavs Tokalovs paziņu lokā tiek dēvēts par vēstnesi starp divām grupām, kas bieži nesatiekas, proti, latviešiem viņš izstāsta, ko domā Latvijas krievi un otrādi. Šobrīd montāžas procesā ir Staņislava Tokalova dokumentālā filma par trīs paaudžu sievietēm viņa ģimenē - par māsu, mammu un vecmāmiņu. Mamma un vecmāmiņa, šķiet, joprojām ar grūtībām pieņem to dzīves kārtību, kāda Latvijā i...

Mums, žurnālistiem, ir sajūta, ka viss jau zināms un pateikts. Un tomēr pasaule ir kļuvusi sarežģītāka un līdz ar to ir mainījušies arī mediji. Pirmajā raidījumā Mediju anatomija uz sarunu aicinām Latvijas Radio Galveno redaktori Anitu Braunu un runājām, par to, kāpēc radio veido raidījumu par medijiem. Sarunā Anita Brauna atzina, ka arī viņai reizēm ir sajūta, ko gan cilvēki nezina par medijiem,...