Mediju anatomija

Baltijas mediju pētījums jau 10 gadu garumā mēģina apzināt, kas notiek Baltijas mediju nozarē – ekonomiski, strukturāli, saturiski. Pētījums iznāk reizi gadā un top ar Rīgas Ekonomikas augstskolas atbalstu, bet tā autori ir Baltijas valstu žurnālisti. Raidījumā Mediju anatomija par pētījumu stāsta divas tā autores – Aija Krūtaine, kura ikdienā vada portāla „Delfi” Biznesa nodaļu, un Anastasija Tet...

"Mans uzdevums nav panākt Ukrainas uzvaru vai to, ka ASV piegādā ieročus Ukrainai. Mans uzdevums ir izstāstīt patiesību, lai cik skarba tā būtu," tā par savu žurnālista arodu saka Džošua Jaffa, prestižā žurnāla "The NewYorker" žurnālists, kurš 10 gadus strādājis Maskavā, šobrīd ziņo gan no Ukrainas, gan attālināti cenšas saprast Krievijā notiekošos procesus.  Džošua Jaffa ir īpaši ieinteresēts mor...

"Mans uzdevums nav panākt Ukrainas uzvaru vai to, ka ASV piegādā ieročus Ukrainai. Mans uzdevums ir izstāstīt patiesību, lai cik skarba tā būtu," tā par savu žurnālista arodu saka Džošua Jaffa, prestižā žurnāla "The NewYorker" žurnālists, kurš 10 gadus strādājis Maskavā, šobrīd ziņo gan no Ukrainas, gan attālināti cenšas saprast Krievijā notiekošos procesus.  Džošua Jaffa ir īpaši ieinteresēts mor...

Mediju anatomijā saruna par tendenci, kas parādījusies Latvijas tiesu prakse – mediju sodīšana par nepietiekami precīzu un neitrālu informāciju. Advokāte Gabriela Šantare raidījumā atzīst, ka šo tendenci viņa novēro pēdējo divu gadu laikā, pēc tam, kad pieņēma likuma grozījumus par „precizitāti un neitralitāti”, veicinot viedokļu apmaiņu. „“Precizitāte un neitralitāte” – jaunais žurnālistikas stan...

Mediju anatomijā ar sabiedrisko mediju ombudu Andu Rožukalni runājam par uzbrukumiem žurnālistiem, mediju kvalitātes definēšanu un redakcionālo neatkarību sabiedriskajos medijos tagad un pēc tam, kad būs izveidots apvienotais sabiedriskais medijs. Šajās nedēļās mediju uzmanības lokā nonākuši paši mediji. Latvijas Radio redakcionālā padome zvanīja trauksmes zvanu par vārda brīvības sašaurināšanos,...

Marta sākumā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane uzrakstīja atlūgumu, ko vēlāk atsauca. Kādā intervijā pēc tam jau to raksturoja kā palīgā saucienu, jo nejutās sadzirdēta par valodas jautājumu. Ko tieši viņa nedzirdēja un kāpēc Sanita Upleja-Jegermane tomēr palika amatā?  Saeima jau apstiprinājusi Nacionālās drošības koncepciju, kas paredz...

Mediju anatomijā saruna ar žurnālisti Aneti Ašmani-Vilsoni un mediju eksperti Ritu Rudušu par to, ko varam mācīties pēc Latvijas TV raidījumā „Kultūršoks” publiskotajiem stāstiem par seksuālu uzmākšanos Mūzikas akadēmijā; par to, kāpēc svarīgs uzmanīgs valodas lietojums, ziņojot par seksuāliem pārkāpumiem un kas būtu rakstāms mediju vadlīnijās, lai žurnālisti par šiem tematiem varētu runāt prasmīg...

Mediju anatomijā saruna ar žurnālistēm Ingu Spriņģi un Inesi Braži par to, kāpēc, viņuprāt, ir jārunā par un ar Latvijas krieviem, par to, vai un kā viņas tiek galā ar kritikas vilni par savu darbu, kā arī par žurnālistu darbu, ziņojot par seksuālu varmācību Latvijas augstskolās. Teātra izrāde kā terapija un iespēja atgūt pārliecību, ka žurnālistu darbs kādam ir nepieciešams. Tā savu debiju uz teā...

Mediju ziņas regulāri dzirdam par reformām, dažādiem protestiem – mainās tikai nozares. Veselība, izglītība, lauksaimniecība. Bieži vien gan tālāk par dažādu viedokļu atspoguļošanu žurnālisti netiek. Kāpēc medijiem ir tik grūti stāstīt par reformām? Raidījumā Mediju anatomija atbildi uz šo jautājumu meklējam kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju un multimediju programmas doktoranti Aij...

Sarunu raidījumā Mediju anatomija rosināja notikumi, kas risinājās ap portāla „LSM.lv” 24. februārī Ukrainas kara gadadienā publicēto "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Nākamo nedēļu laikā notikušo ap šo publikāciju vērtēs sabiedrisko mediju ombude. Savukārt raidījumā uz sarunu aicinājām šveicieti Dāvidu Šilteru. Viņš jau 17 gadus ir komiksu izdevniecības „Kuš” redaktors. Komiksam...

Divus gadus par notikumiem Ukrainā Latvijas Radio ēterā no turienes ziņo Indra Sprance. Savukārt pusotru gadu podkāstā Drošinātājs Dīvs Reiznieks kopā ar kolēģiem analizē ģeopolitisko situāciju un sarunājas ar visdažādākajiem Ukrainas cilvēkiem. Sarunā ar abiem žurnālistiem Mediju anatomijā spriežam par žurnālistu darbu, atspoguļojot ziņas no Ukrainas. Sarunu sākām ar kolēģu atmiņām par dienu, kad...

Eirobarometra pētījums rāda atšķirību starp Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu mediju lietotājiem. Pie mums temati, kas interesē ir cilvēkus, ir karš Ukrainā, ekonomika un kodolieroču konflikts. Savukārt citviet Eiropā pirmajā vietā ir klimata pārmaiņas. Mediju anatomijā saruna par to, kādi iemesli šādai interešu atšķirībai un kāpēc ziņas par klimata pārmaiņām mūs interesē mazāk. Vērtē Rud...

Kad ziņas no Latvijas vai par Latviju nonāk lielo pasaules mediju uzmanības lokā, visbiežāk šo rakstu vai sižetu sagatavošanā palīdzējuši arī pašmāju, Latvijas žurnālisti. Mediju anatomijā runājam par to, kādi temati par Latviju un Baltiju šobrīd ir pasaules mediju uzmanības lokā, kā tie ir mainījušies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un kā notiek ārvalstu mediju darba organizēšana. Saruna ar Juri...

Edgars Kupčs vada Latvijas Radio arodbiedrību, savukārt Agita Cāne-Ķīle ir Latvijas Televīzijas arodbiedrības priekšgalā. Mediju anatomijā saruna par sabiedrisko mediju darbinieku attieksmi pret apvienošanu. Radio darbinieku arodbiedrība atklātā vēstulē pauda bažas, ka tā nebūs apvienošana, bet gan radio pievienošana televīzija. Sarunā cenšamies arī saprast, vai sabiedrisko mediju darbiniekiem ir...

Oksfordas Universitātes paspārnē strādājošais „Reuters” žurnālistikas pētījumu institūts katru gadu veic pasaulē lielāko pētījumu par cilvēku ziņu lietošanas paradumiem, kā arī mediju darba izmaiņām. Pētījumam gan ir limiti, piemēram, tas neaptver Krievijas un Ķīnas medijus un mazā mediju tirgus dēļ arī netiek veikts Baltijas valstīs, tomēr tas jau kopš 2006. gada pēta tendences un jaunumus mediju...

Oksfordas Universitātes paspārnē strādājošais „Reuters” žurnālistikas pētījumu institūts katru gadu veic pasaulē lielāko pētījumu par cilvēku ziņu lietošanas paradumiem, kā arī mediju darba izmaiņām. Pētījumam gan ir limiti, piemēram, tas neaptver Krievijas un Ķīnas medijus un mazā mediju tirgus dēļ arī netiek veikts Baltijas valstīs, tomēr tas jau kopš 2006. gada pēta tendences un jaunumus mediju...

Naids – definēts kā intensīva, ilgstoša un stabila nepatika pret tā adresātu, ir galvenais spēks, kas motivē naida runu. Un to visbiežāk saasina kādi notikumi Latvijā un pasaulē, ziņas par tiem medijos. Tā Latvijas Cilvēktiesību centrs ir secinājis, pētot komentārus sociālajos tīklos un ziņu portālos. Naida runas izpausmēm patīk publiskums un mediji ikdienā daudz un dažādos veidos ar to sastopas....

Uzzinām vairāk par to, kā Latvijas mediji izmanto mākslīgo intelektu savā labā un uz sarunu aicinām pievienoties Artūru Medni, kurš pašlaik katru nedēļu dažādos semināros izglīto dažādu nozaru pārstāvjus par mākslīgo intelektu.  Raidījumā mediju vadītāji atzīst, pašlaik viņu prātus nodarbina kādā veidā veiksmīgi integrēt un izmantot savā labā mākslīgā intelekta iespējas. Piemēram, kolēģi no lsm.lv...

Atskatoties uz tikko aizvadīto gadu, Mediju ānatomijā runājam par ētiku medijos. Raidījuma viešņa Skaidrīte Lasmane, filozofe, emeritētā profesore Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, kā arī Latvijas Mediju ētikas padomes locekle.  Sarunā ar Skaidrīti Lasmani par to, kāpēc šobrīd žurnālistika mazāk runā par morāli, kādas sūdzības par žurnālistu darbiem saņem Mediju ētikas padome, kā c...

Žurnālistu darbs kara apstākļos, diskusijas un politiski lēmumi par mediju saturu krievu valodā, jautājumi par cenzūru un pašcenzūru, mākslīgā intelekta ienākšana mediju vidē, kā arī vienreizēji sporta sasniegumi televīzijas tiešraidēs - 2023. gads mediju darbā ir bijis pavērsieniem bagāts. Mediju anatomijā atskats uz zīmīgākajiem aizvadītā gada mediju notikumiem.

Šogad, pēc Mediju anatomijas veidotāju domām, vērienīgākais mediju notikums bija sporta tiešraides. Daudzi ar lielu aizrautību skatījās hokeju, basketbolu, fanoja, juta līdzi un domās ne reizi vien pabija uz laukumu spēļu izšķirošajos brīžos. Vai esam televīzijas sporta pārraižu skatītāju lielvalsts? Šo jautājumu Mediju anatomijā pārrunājam ar Tomu Circeni, „Go3 Sport” kanālu programmu direktoru ,...

"Šobrīd ir mūsu "me too" vilnis, un žurnālisti un redakcijas tam netiek līdzi," saka Maija Krastiņa, biedrības "Sievietei paveicās" izveidotāja, komentējot pēdējo nedēļu ziņas par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.  Vai nepieciešamas vadlīnijas par to, kā medijiem ziņot par vardarbības gadījumiem pret sievietēm? Kāpēc žurnālisti un juristi pirms publicēšanas pārbaudīja valodu, kāda iz...

Par kādu mediju saturu esam gatavi maksāt? Raidījumā Mediju anatomija diskutē Filips Lastovskis, portāla "Delfi" galvenais redaktors, un Ivars Lubāns, „Go3” produkta komandas vadītājs. Vairums Latvijas mediju, lai pastāvētu, naudu pelna no abonementiem un reklāmām. Tā kā pēdējos gados lielākā daļa reklāmu naudas aiziet sociālajiem tīkliem, tad medijiem arvien būtiskāka ir lasītāju, skatītāju gatav...

Pēc dažu dienu pamiera Tuvajos Austrumos atsācies Izraēlas un „Hamās” karš. Lai gan konflikts šajā reģionā gruzd gadu desmitiem ilgi, tieši šobrīd notiekošais licis žurnālistiem rūpīgi pārdomāt, kā strādāt šādā situācijā. Pēc Latvijas Radio ierosinājuma top sabiedrisko mediju vārdnīca Izraēlas un „Hamās” konflikta atspoguļošanai.  Kāpēc tāda vajadzīga, runājam ar Gintu Amoliņu, Latvijas Televīzija...

"Putns ir atbrīvots," tā pirms gada amerikāņu miljardieris Īlons Masks rakstīja tviterī, pēc tam kad paziņoja, ka par 44 miljardu ASV dolāru nopircis tviteri. Toreiz viņš paziņoja, ka šo darījumu veicis, jo civilizācijai esot svarīgi, lai būtu kopīgs digitāls laukums, kur veselīgā veidā bez vardarbības var notikt debates par plašu uzskatu spektru. Sarunu ar kolēģi, raidījuma Digitālās brokastis ve...