LSM

"Kino ne tikai ietekmē sabiedrību kā medijs, bet arī spoguļo to, kas sabiedrībā notiek. Tāpēc mums likās, ka kino ir tik interesants veids, kā skatīties uz Latvijas vēsturi, jo tur parādās tas, kas ir okei un kas nav," runājot par ieceri izrādei "Tu būsi mana!", kurā latviešu kino klasika nonāk uz Valmieras teātra skatuves, saka dramaturģe Ance Muižniece. 

"Es viņiem mēģinu radīt to vēlmi pašiem radīt savus darbarīkus – mani audzēkņi jau zina, ka man ir tāds iegājies teiciens: sākumā, kad mēs atnākam uz skolu, mums ir tikai zāģis. Un tad mēs pie šī zāģa piepulcinām klāt arī āmuru, un tad mums varbūt nāk klāt vēl kaut kas cits, līdz mēs iegūstam tik daudz instrumentu, ka sākam saprast, ko ar viņiem var izdarīt," par pedagoga darbu Latvijas...

"Es laikam vairāk ar sevi neesmu mierā. Ne ar vidi, ne ar ko, bet ar sevi es neesmu mierā. Tā ir ārdoša lieta, un tā ir nepateicīga, bet līdz ar to tā ved. Es eju ceļus, kas izkāpj ārā no aktiera profesijas kā tādas definīcijas "Vikipēdijā"," par savu radošo ceļu teic skatuves mākslinieks Mārtiņš Meiers. Šajā pavasarī viņš iespējis radīt gan režijas darbu – izrādi bērniem "Runcis zābakos...

Latvijā ik gadu tiek radītas kvalitatīvas un aizraujošas spēles, kuras spēlē ne tikai pašmāju auditorija, bet arī cilvēki visā pasaulē – to apliecina arī nesen notikusī Latvijas Spēļu gada balvas ceremonija. Ko tas nozīmē – būt spēļu izstrādātājam Latvijā, ko tas no cilvēka prasa un vai spēles varam uzskatīt par daļu no augstās mākslas, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" atklāj...

"Mums ir jāiemācās šajās bailēs un šajā bezcerībā rast cerību. Mūzika laikam ir tā valoda, kurai ir potenciāls to dot, un mūziķiem, kas to izpilda, ir potenciāls to izlasīt, pamanīt un gribēt citiem iedot. Ir jāgrib to meklēt un jācenšas to caur sevi izlaist, lai varētu nodot citiem," uzsver pianists Reinis Zariņš. Nesen klajā nācis viņa jaunākais albums "Arefa", kuru, iesaistot savus do...

Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljons 17. aprīlī kļūs par Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijas norises vietu, kas vakara gaitā pārtaps arī eksperimentālajā dzejas notikumā "Dzejas pusnakts". Kāpēc par ceremonijas vietu izvēlēta tik neierasta vieta, kā noritējis žūrijas darbs un kāpēc nominantu sarakstā dažkārt neizdodas ieraudzīt pašam savu favorītu, Latvijas Televīzijas ra...

"Tie bija tik maģiski momenti, kad mēs braucām pilnīgi citā uzdevumā un par to nedomājām, bet pavērās skats uz lauku, kur sieviņa kasa sienu ar grābekli – skats, ko jau reti var redzēt. Mēs nevarējām neapstāties un neaiziet ar viņu vienkārši parunāt. Saruna ar šo cilvēku, viņas dzīvesstāsts jau, man liekas, ir ceļš uz izpratni par to, ko mēs dziedam," ar pērnvasar Latgalē piedzīvoto dalās kopas "G...

Nedaudz sajaukt esošās pasaules kārtību, ļaujot nonākt pie pazīstamā ieraudzīšanas citā gaismā – to par vienu no galvenajiem mērķiem savos darbos nospraudis scenogrāfs un mākslinieks Reinis Dzudzilo, kura jaunāko veikumu varam aplūkot Latvijas Nacionālā teātra iestudējumā "Ugunī". Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" viņš atklāj, kā tapusi izrādes vizuālā valoda, kur rodas iedvesma viņa rad...

Kas notiek, kad skaniski apvieno tradīcijas, kultūru un dziesmas no Latvijas, Āfrikas, Japānas un Dienvidamerikas? To Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" atklāj etnomūzikas grupas "Auļi"dalībnieki Mārtiņš Miļevskis un Kaspars Bārbals, kuri atjaunojuši starpkontinentālo mūzikas projektu "Senču balsis", latviešu etnomūziku apvienojot ar citu tautu melodijām un savus piedzīvojumus iemūžinot a...

"Es tomēr esmu mākslas zinātnieks. Tā to smalki sauc, kaut arī tik ļoti zinātniska es nejūtos," sava darba specifiku raksturo Laima Slava. Viņas mūža ieguldījums pavisam nesen novērtēts ar balvu grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele", un profesionāli radošie plāni turpina tapt. 

"Es vispār ienīstu stāstus, jo kino man nav stāsts. Un tieši šajā filmā es montāžistei arī teicu, ka mēs nevis tamborēsim stāstu, bet rakstīsim dzejoli," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" stāsta dokumentālās filmas "Putnubiedēkļi" režisore Laila Pakalniņa, kura ar spēlfilmas "Nospiedumi" režisori Alisi Zariņu sarunājas ne tikai par to, kā rodas kino stāsti, bet arī par sievietes vie...

"Tā atslēga ir tajā, ka viņš ir bijis īsts savās dziesmās. Ļoti patiess. Nav noslēpums – par vokālu tur var izteikties, par vēl kaut ko, bet tas, cik tas ir īsti un dzīvi… Tas ir tas viņa fenomens, un tāpēc viņš vēl joprojām turpina uzrunāt cilvēkus," par Mārtiņu Freimani izsakās Liepājas teātra aktieris un režisors Mārtiņš Kalita, kurš iestudējis muzikālu izrādi "Freimanis". Kāpēc tapa šī izrāde,...

"Šajās profesijās lielā mērā ir nepieciešama atļaušanās – daudz nedomāt, bet darīt –, un piesardzība ir galīgi nevietā," par saviem arodiem teic dramaturgs un scenārists jeb stāstnieks Lauris Gundars. Nupat klajā laista viņa saturiski un dizaina ziņā košā grāmata "Zāģē nost!". Raidījumā "Kultūrdeva" Lauris Gundars stāsta par jaunāko grāmatu, darbu ar studentiem un to, vai viņš beidzot pierunā...

Laikmetīgā mūzika arvien daļai klausītāju ir līdz galam neatklāta pasaule. Lai atklātu tās radošo neizmērojamību, kinorežisors un operators Andrejs Verhoustinskis radījis filmu "Nošu racēji", kurā seko līdzi komponistu Annas Fišeres un Platona Buravicka skaņu meklējumiem, savukārt no 18. līdz 21. martam laikmetīgās mūzikas šarmu klātienē varēs piedzīvot arī festivālā "DeciBels".

"Ar izstādi es saku, ka eju centra virzienā – pie tā, kas ir svarīgākais, pie tā, kas ir dievišķais," tā savu personālizstādi "Kastanis un Visums" kultūras telpā "Zuzeum" piesaka ilustrators Roberts Rūrāns. 

"Es uzskatu Jāni Streiču par padomju ēras kino ģēniju. Viņš saprata šo sistēmu, viņš to bija atkodis, un viņš ar to rotaļājās arvien negantāk, arvien atklātāk," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" stāsta kino kritiķe Daira Āboliņa, kura vēl dažas dienas pirms režisora aiziešanas mūžībā ar viņu sarunājās par gaidāmo 90. jubileju. 

"Jūtu, ka arvien mazāk un mazāk laika palicis un aizvien mazāk spēku. Visbūtiskākais, ko es varu darīt katru dienu, tomēr ir mūzikas rakstīšana," teic komponists un mūzikas zinātnieks Georgs Pelēcis, kura mūža ieguldījumu mūzikā daudzinās gaidāmajā Lielās mūzikas balvas ceremonijā. Raidījumā "Kultūrdeva" Pelēcis pārlūko skolas laikus, savas ietekmes mūzikā un paša noliktos izaicinājumus kompo...

"Tas ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums – domāt par savu mūziku un vēl sekot režisora norādījumiem. Es nesaprotu, kā viņi to dara. Turklāt bieži vien vēl svešvalodā!" Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" stāsta režisors Aiks Karapetjans, kura iestudētais Pjetro Maskanji viencēliens "Zemnieka gods" nesen piedzīvojis pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā. Kopā ar galvenās lomas atveidotāju...

"Savā ziņā Gints pārstāv šo digitālo laikmetu, un es esmu pilnīgs analogais laikmets," tā mākslinieks Andris Breže puspajokam piesaka atšķirību starp savu izstādi "Aploks" un kolēģa Ginta Gabrāna ekspozīciju "Algoritmu kopienas". Abas izstādes līdz 5. aprīlim skatāmas Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā. Raidījumā "Kultūrdeva" saruna par mākslinieku darbiem un to, vai uz kastes nolikts cimds ir vai na...

Raidījumā "Kultūrdeva" viesojās mākslinieki Gints Gabrāns un Andris Breže – domātāji ārpus ierastajiem rāmjiem.

Raidījumā "Kultūrdeva" viesojās ģitārists Aivars Hermanis.

"Man ir sportiska interese mēģināt izdarīt kaut kādas lietas, kas vēl nav bijušas, ko kāds nav atrisinājis, un iepazīt kādu jomu, par ko man īstenībā nav nekāda lielā priekšstata bijis," raidījumā "Kultūrdeva" atklāj mūziķis, ģitārists, komponists un vienmēr aktīvais daudzu citu profesiju pārstāvis Aivars Hermanis. Ko mūziķis 70 gadu laikā jau paspējis sasniegt, un ko no viņa vēl varam gaidīt?

"Kad es strādāju Jaunatnes teātrī, es nezināju, ka tas ir tik labs teātris. Tikai pēc tam es to sapratu," atzīst režisors Ādolfs Šapiro. Jau vairākus gadus viņš ir viens no Dailes teātra jaunā kursa pedagogiem un uz savas jaunības skatuves pēc Jaunā Rīgas teātra aicinājuma ir iestudējis "Donu Kihotu".

Raidījumā "Kultūrdeva" viesojās rakstnieces Džeina Šteinberga un Zane Zusta.

Raidījumā "Kultūrdeva" viesojās režisors Ādolfs Šapiro. Pēc vairāku gadu desmitu pauzes savulaik leģendārais Jaunatnes teātra galvenais režisors atgriezies Latvijas kultūrtelpā.