Ekonomikas podkāsts

Pasažieri to neredzēs, bet kvalitāti gan jutīs. Rīgā, Brīvības ielā, atjauno pagājušā gadsimta sākumā būvēto 5. tramvaja depo. Tas Rīgā ir vienīgais depo, kur var apsaimniekot zemās grīdas tramvajus. Lai pasažieriem nodrošinātu kvalitatīvu, tīru un rūpīgi pārbaudītu transportu, darbiniekiem ir vajadzīgas mūsdienīgas telpas. Tā par vairāk nekā 32 miljoniem eiro vērto projektu stāsta pašvaldības uzņ...

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pabeigšanai atlikuši vien pieci gadi. Droši vien tas būtu daudz, ja tuneļa galā spīdētu vairāk gaismas. Diemžēl Latvijas trases daļā padarītā uz kaimiņvalstu fona ir ļoti maz, nav arī skaidrības par finansējumu, kurš projekta pirmajā fāzē Latvijā sasniedz 5,5 miljardus, bet līdz šim no tā nav dabūta pat trešā daļa. Kādas izredzes tikt pie nepieciešamās naudas un p...

Neierasti ilgās lietavas, vēsums, applūdušie lauki un dārzi šogad ir ietekmējuši arī bioloģisko dārzeņu ražu, kura ir mazāka un arī kvalitāte daudziem dārzeņiem, īpaši, kartupeļiem ir sliktāka. Lai arī ik gadu kopumā Latvijā pieaug bioloģiskās lauksaimniecības platības, tieši dārzņkopībā to arvien ir maz. Tikmēr pieprasījums pēc bioloģiskajiem dārzeņiem ir krietni lielāks, nekā šobrīd izaudzējam.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz runājam par kosmosu un, kādēļ šajā joma bizness Eiropā nevedās tik labi, ka gribētos.  Kosmosa industrija – tā ir iespēja arī uzņēmumiem, tajā skaitā arī uzņēmējiem no Latvijas. To dzirdam laiku pa laikam, un arī Latvija ir kļuvusi par Eiropas kosmosa aģentūras biedru, paverot durvis arī Latvijas uzņēmumiem. Bet kas notiek šajā biznesa nozarē? Dānijā šā gada kos...

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā darbu uzsāk jauns taksometru pakalpojumu sniedzējs “Ruut”. Taksometru varēs pasūtīt, izmantojot mobilo lietotni un klientu ērtībai izveidots arī klientu serviss, kurā varēs kontaktēties nevis ar runājošu čatbotu, bet uzņēmuma darbiniekiem. Uzņēmumā ieguldīts vietējais kapitāls un tas sadarbosies ar 350 taksometru šoferiem. Kāpēc par jauno taksometru pakalpojumu sniedzēju v...

Pēdējos gados strauji sarukusi ievesto apavu kvalitāte, līdz ar to kurpniekiem darba ir daudz vairāk. Apavu meistari saka – šobrīd liela problēma ir jauno meistaru apmācība un viņu ienākšana nozarē. Redzams, ka interese par šo profesiju ir maza. „Tā ir šujmašīna, vēl viena palīgierīce. Bez tās kurpnieks vai somu remontētājs nevarētu būt.” „Sergeja Bevanse darbnīcas” īpašnieks Sergejs Vasiļjevs šaj...

Valdībā pagājušajā nedēļa amatā iecēla jauno Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Šmiti. Tiesa, viņa padomē jau līdz šim ir strādājusi daudzu gadus. Krustpunktā izvaicājam Ievu Šmiti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Pēdējos teju divus gadus galvaspilsētā uz ekskluzīviem zemes gabaliem – Andrejsalā un tās apkārtnē, kas pastarpināti pieder bijušā premjera Andra Šķēles un pašreizējā politiķa Aināra Šlesera ģimenes uzņēmumiem, attīsta investīciju projektu „Riga Waterfront”. To iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Šlesers aktīvi izmantoja savā priekšvēlēšanu kampaņā. Jānis Aptaks, rīdzinieks, strādā netālu no Andrejs...

Demogrāfijas dati rāda, ka nākotnē būs vairāk pensionāru un mazāk nodokļu maksātāju. Statistika rāda, ka astoņu gadu laikā gandrīz par 17 tūkstošiem audzis to cilvēku skaits, kuri pārsnieguši 80 gadu robežu. Demogrāfiskās bedres dēļ samazinās nodokļu maksātāju skaits, līdz ar to aizvien aktuālāks kļūs jautājums – kurš maksās nodokļus, lai uzturētu nākotnes pensionārus un veselības aprūpes sistēmu?...

Pasta kompānijas pakāpeniski atjauno paku piegādi uz ASV. Lai arī ASV ir pieprasīts gala mērķis, daļa uzņēmumu, tostarp "Latvijas Pasts", pārtrauca šīs piegādes septembrī, jo ASV mainījās nodevas sūtījumiem. Dāvanas ir nekomerciālas preces, tādēļ šo sūtījumu izmaksas uz ASV patlaban tomēr nesadārdzinās, taču komercsūtījumu plūsma gan būs dārgāka, prognozē uzņēmumi.

Latvijas vīriešu un sieviešu volejbola izlases nākamā gada vasaras beigās startēs Eiropas čempionāta finālturnīros, tomēr lielu rezonansi jau raisījis fakts, ka volejbola federācijai trūkst papildu finansējuma, lai abas nacionālās izlases pienācīgi sagatavotu turnīram. Ko Volejbola federācija iesāks, lai izlases startētu? Interesējamies arī, kā finanšu jautājumos klājas Igaunijas volejbola saimei....

No Rēzeknes tehnikuma budžeta pēdējo sešu gadu laikā, iespējams, izkrāpti vismaz 54 tūkstoši eiro, finanšu revīzijā konstatējusi Valsts kontrole. Nauda nelielos maksājumos ik mēnesi pārskaitīta ar izglītības iestādi nesaistītām trešajām personām. Pēc Valsts kontroles pārbaudes augusta beigās par to informēta atbildīgā ministrija un Valsts policija. Par iespējamo krāpniecību uzsākts kriminālprocess...

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz ne tikai par naudu, bet to, kā uzņēmējdarbību savienot ar labumu visai sabiedrībai - par sociālo uzņēmējdarbību. Kāds ir tās stāvoklis Latvijā un aktuālie izaicinājumi? Klasiski jebkura uzņēmuma pamatmērķis ir strādāt ar peļņu un klasiski tas nozīmē atrisināt kādu problēmu – piedāvāt savu produktu, preci vai pakalpojumu, par kuru attiecīgi klienti ir gatavi maks...

Artūrs Jakobsons ir jaunākais piekrastes zvejnieks Ādažu novada Carnikavā un zivis zvejo jau 20 gadus. SIA "Leste" kopīgi strādā seši vīri un lielākās problēmas viņiem sagādā roņi, kas izēd zivis un saplēš tīklus. Artūrs šopavasar sācis vizināt arī tūristus pa Gauju un jūru ar paša atjaunotu, 100 gadus vecu koka laivu.

Zemkopības ministrijas sākusi diskusijas ar lauksaimnieku organizācijām par ārkārtas atbalsta izmaksu nosacījumiem. No Eiropas Savienības (ES) patlaban atvēlēti 4,2 miljoni eiro šī gada nelabvēlīgo laikapstākļu postījumiem. Tikmēr pēdējās aplēses liecina, ka zaudējumi saimniecībām kopumā Latvijā mērāmi 100 miljonu eiro apmērā. Lauksaimnieki norāda, ka nepieciešamas lielāks finansējums, lai varētu...

Ja agrāk jūsmojām par 3D drukātiem atslēgu piekariņiem un pīlītēm, tad mūsdienās fantāzijai teju nav robežu — no drukātām betona masas mājām līdz sapņiem tālā nākotnē drukāt visu sadzīvi uz Mēness un Marsa virsmas. Šoreiz sarunas pamatā mēbeļu drukāšana un ciemos pie Digitālo brokastu galda Matijs Babris. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātos jaunos Rīgas pašvaldības obligāciju izlaišanas noteikumus. Tie ļaus pašvaldībai izlaist zaļās obligācijas un piesaistīt finansējumu, lai attīstītu dažādus investīciju projektus, kuru pašvaldībai ir gana daudz. Kurus projektus iecerēts finansēt un vai Rīgas piemēram varētu sekot citas valstspilsētas?  Pašvaldības aizņēmumus var ņemt Latvijā vai...

Šodien, 17. oktobrī, Ropažu novadā noslēgsies jauno mājokļu projekta “Dreilinga mājas” būvniecība. Sešu gadu laikā nekustamā īpašuma attīstītājs „Bonava Latvija” uzbūvējis 16 daudzdzīvokļu mājas ar 751 dzīvokļiem, līdz ar to radītas mājvietas teju 2000 iedzīvotājiem - aptuveni tikpat, cik šobrīd dzīvo kādā no Latvijas mazpilsētām. Pierīgā populārākais mājokļu segments joprojām ir privātmājas, savu...

Latvijas drošības iestādes pēdējā desmitgadē cieši seko līdzi Ķīnas aktivitātēm mūsu valstī un to vairākkārt min kā potenciālu drošības riska avotu. Ķīna atbalsta Krieviju karā pret Ukrainu, bet tai piederoši kuģi Baltijas jūrā apdraud zemūdens sakaru un enerģētikas tīklus. Mārtiņš Hiršs, politikas zinātņu doktors, starptautiskās drošības pētnieks: „Tas, ko dara Ķīnas drošības dienesti, ir, pa lie...

Kāpēc pirkt vietējo ražotāju pārtiku? Viena no atbildēm varētu būt tāda, ka pašmāju ražojumiem piemīt sava unikalitāte. Kāda tā ir? Arī to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Provinces produkti" vadītāja Agnese Arne un SIA "Meduspils" īpašnieks, bitenieks Jānis Vainovskis. Sazināmies ar asociācijas Lauku ceļotājs prezidenti Asnāti Ziem...

Pēdējos piecos gados teju dubultojusies summa, ko pašvaldības maksā par pilngadīgo personu uzturēšanos aprūpes centros, sasniedzot gandrīz simts miljonus eiro. Demogrāfiskie dati norāda uz novecojošu sabiedrību un tas nozīmē, ka par veco ļaužu aprūpi sabiedrībai nāksies maksāt aizvien vairāk. Kāda ir pažreizējā situācija veco ļaužu aprūpē un vai valsts un pašvaldības gatavojas nākotnes izaicinājum...

Šodien, 15. oktorbī, paredzēta tradicionālā nākamā gada budžeta portfeļa iesniegšana Saeimā. Nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē paredzēts iekļaut gandrīz 50 dažādus likumprojektus, kurus vakar apstiprināja valdība. Uzņēmēju organizācijas kopš budžeta izstrādes ir bijušas kritiskas, ka valdība par maz ir meklējusi iespējas ietaupīt, tāpēc gandrīz 18 miljardu eiro tēriņi būs iespējami...

Ministru kabinets sēdē 14. oktobrī akceptēja valsts 2026. gada budžeta projektu, kura prioritātes ir drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība. Nākamā gada budžetā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā, kas būs attiecīgi par 6,2 % un 4,7 % vairāk nekā šogad. Budžeta deficīts tiek lēsts 3,3% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Galvenās budže...

Dabasgāze gan Latvijā, gan kopumā Eiropā ir pietiekamā līmenī ar atbilstošiem uzkrājumiem, turklāt pasaulē aug gāzes piedāvājums. Tas ir skaidrojums tam, ka dabasgāzes cena Eiropas biržās ir atgriezusies 2021. gada līmenī, svārstoties ap 30 līdz 35 eiro par megavatstundu. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Igaunijas gāzes giganta "Eesti Gaas" meitasuzņēmuma Latvijā "Elenger" valde...

Latvija spēj iztērēt līdz 99 procentiem no pieejamā Eiropas Savienības (ES) atbalsta pirms fondu slēgšanas, un tas ir labs rādītājs. Bet jauna finansējuma apguvē temps ir lēns. Skatoties uz ES budžetu kopumā galvenais secinājums - ES budžetā 2024. gadā kļūdaini izlietoti tiek 3,6 procenti naudas. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas pārstāvis Eiropas Revīzijas palātā Mihail...