latvijasradio.lsm.lv - RSS

Krievā valodā Latvijas sabiedriskajā medijā no 1.janvāra ikdienā vairs saturs nebūs jāveido. Tā nolēmusi Saeima. Ja precīzāk – likums vairs neliks sabiedriskajam medijam radīt saturu mazākumtautību valodās. Tiesa, veidot saturu mazākumtautību valodās būs ļauts, taču krievu valodā, kas pēc Satversmes tiesas sprieduma Latvijā atzīta par pašpietiekamu, saturu varēs veidot tikai ārkārtējās situācijās,...

Savu izvēli Saeimas vēlēšanās jau izdarījuši vairāk nekā 7 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju - cilvēki aktīvi izmantoja iespēju nodot balsi glabāšanā. Militārajā bāzē Lielvārdē iepazīstina ar Latvijas un sabiedroto gaisa un pretgaisa aizsardzības spējām. Ja NATO kolektīvi lems un būs tāda nepieciešamība, Latvijā varēs izvietot kodolieročus. Krievijas uzbrukumu rezultātā Kijivā bija izziņoti šorude...

15. Saeimas vēlēšanās savu balsi līdz šim nodevuši 7,44% vēlētāju. Šodien, 1. oktobrī, rīta pusē vēlētāji varēja nodot balsi glabāšanā vēlēšanu iecirkņos visā Latvijā. Lielākā aktivitāte pirmajās četrās vēlēšanu dienās pagaidām ir Vidzemes reģionā. Iecirkņos sastaptie vēlētāji atzīst, ka pārdomām velta arī ilgāku laiku un daļa izvēli izdara tikai balsošanas brīdī. Savukārt kā būtiskāko prioritāti...

Raidījums Kur kritiķiem nav vietas šajā epizodē pievēršas asa sižeta darbiem – izdzīvošanas trilleris “Skarbās zemes sirdī” uzbur ekrāna ķīmiju starp Bredu Pitu un spilgtu četrkājainu aktieri, savukārt Kristiāna Riekstiņa pilnmetrāžas debijas darbs, laupīšanas filma “Visiem vajag naudu”, ieved sižeta līkločos starp boulinga ķegļiem un neuzlaužamiem seifiem. Ko darīt, ja aktieru provēs piedāvā treš...

Dzimstības rādītāji Latvijā ir zemi. Kaut arī politiķi ar dažādiem lēmumiem mēģina veicināt dzimstību, tomēr tā ir tikai un vienīgi katras ģimenes izšķiršanās, vai mēs gribam vienu bērnu, vai mēs gribam vairāk bērnus. Kāpēc ģimenes neuzdrošinās radīt tik daudz bērnu, cik gribētu, vai vienmēr tās ir bažas par ģimenes finansiālo nodrošinājumu vai tomēr būtiskāki ir citi faktori? Ģimenes studijā disk...

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Jelgavā tiekamies Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju augstskolā, lai runātu par demogrāfijas jautājumiem un migrācijas radītajiem izaicinājumiem.  Diskutē Latvijas B...

Sākam jaunu ierakstu ciklu – „Laimas izrāžu kalendārs”. Mūsu kolēģe Laima Slava šogad ir arī viena no "Spēlmaņu nakts" ekspertiem, un ik mēnesi viņa piedāvās pārdomas un sarunas ar vēl kādu teātra vērotāju par mēneša laikā redzēto un piedzīvoto Latvijas teātros.  Septembrī gandrīz katrā teātrī, arī neatkarīgajos, ir notikušas pa vienai vai divām pirmizrādēm. Mēs izvēlamies izcelt dažas, mūsuprāt,...

Tiekamies ar mākslinieci un scenogrāfi Moniku Korpu, lai iztaujātu viņu ne tikai par gaidāmo izstādi “bez nosaukuma Nr. 20” Čehova teātra galerijā, bet arī par darbu pie operas iestudējuma "Rosa Alchemica" Latvijas Operā nākamā gada maijā.  -- Par izstādi māksliniece izsakās šādi: “m - 20. burts latviešu alfabētā - kļūst par mākslas darba zīmi un sākumu desmit vārdiem, kas skan kā “baušļi” šodiena...

Matiasa Jansona skulptūra “Gadsimtiem ejot” (tautā saukta arī par Laika veci) Cēsīs atklāta 2005. gada jūlijā kā dāvana pilsētais 800 gadu jubilejai. Tajā attēlots vīrs ar lukturi – Cēsu pilsētas simbolu. Šai skulptūrai tēlnieks Matiass Jansons arī radījis savu leģendu. "Sen senos laikos, kad Cēsis no visām pusēm pilnībā apņēma augsti akmens mūri un tajā iekļūt varēja tikai pa milzīgajiem, dzelzīm...

Vēlēšanu emocijās, politisko strīdu un apvainojumu karstumā var apjukt jebkurš vēlētājs. Lai pieņemtu prātīgu lēmumu balsojot, spriežam, kā var palīdzēt zinātniski "atvēsināts" prāts. Vai šādas diskusijas bija arī Latvijas brīvvalsts gados 20. gs sākumā? Kā analītiski lasīt partiju programmas, izpētīt deputātu veikumu un reputācijas? Un vai mākslīgais intelekts tajā ir labs sabiedrotais? Raidījumā...

Lēmumu pieņemšana ir svarīgs process. Kas un kā ietekmē lēmumus, ko svarīgās un ne tik svarīgās situācijās pieņemam, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot . Vērtē zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Marija Ābeltiņa un Latvijas Universitātes profesors Ģirts Dimdiņš . Latvijas universitātes profesors Ivars Austers ierakstā skaidro, ka pirms lēmumu pieņemšanas jā...

During the full-scale war, some Ukrainians have chosen not to live in big cities or abroad, but to move to small towns and rural areas. YouTuber Ivanka Diachuk herself returned to Ukraine after nine months in Canada and now uses her documentary-style videos to tell the stories of people who restore old houses, build new lives in the countryside, and bring change to local communities. In her conver...

Pilna mēroga kara laikā daļa ukraiņu izvēlas nevis dzīvi lielpilsētā vai ārzemēs, bet pārceļas uz mazpilsētām un laukiem. Jūtūbere Ivanka Djačuka pati pēc deviņiem mēnešiem Kanādā atgriezās Ukrainā un tagad savos dokumentālajos video stāsta par cilvēkiem, kuri atjauno vecas mājas, veido jaunu dzīvi laukos un maina vietējās kopienas. Sarunā ar Dīvu Reiznieku Ivanka stāsta gan par “nogurušajiem mile...

Stāsta pianiste, "Liepāja 2027" vēstnese Agnese Egliņa ; pārraides producente Inga Žilinska Liepājas mūzikas dzīve ir sena un tradīcijām bagāta. 18. gadsimta otrajā pusē šajā pilsētā vairākkārt viesojās Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons un hercogiene Doroteja. Abi bija lieli mūzikas un teātra cienītāji. Ar viņu gādību 1784. gadā starp ostas spīķeriem tika ierīkots pirmais komēdijnams, kurā notikuši...

Uzņēmējdarbībā pats svarīgākais ir stabilitāte. Tā šorīt Latvijas Radio uzsvēra Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Viņš kā pozitīvu minēja to, ka aizvadītajā politiskajā ciklā nav mainījies nodokļu slogs. Eksports, investīcijas un mazāka birokrātija - šos punktus Rostovskis min kā galvenos ekonomikas straujākai izaugsmei. Savukārt, jutīgajam jautājumam par darbaspēk...

Vilhelms Munters bija viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas diplomātiem, ārlietu ministrs no 1936. līdz 1940. gadam. Starptautiski pat labāk zināms nekā Zigfrīds Meierovics. Tomēr gadu desmitiem viņa lojalitāte Latvijai tikusi apšaubīta. Kas tad viņš bija - nodevējs (kā raksta Armans Puče) vai vismaz mūžu mūžos aizdomīga persona (kā uzsvēris Valdis Birkavs)? Varbūt tikai spējīgs cilvēks, kura...

Latvijas Teātra darbinieku savienības projekta raidījumu cikls "Teātra garša". Latvijas teātra skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2026. gada sezona. Sarunājas dzīvesbiedri - Valmieras teātra aktrise Elīna Vāne un Dailes teātra aktieris Imants Strads.

Karš Ukrainā nav tikai diktatora Vladimira Putina karš. Tas ir arī Krievijas tautas karš, kurai par to ir jāuzņemas atbildība. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja krievu tautības žurnāliste Oļesja Krivcova. Viņa strādā Norvēģijas pierobežā Hjirkenēses pilsētā izveidotajā vietējā medijā „Barents Observer”. Norvēģijā viņa ieradās, bēgot no mājas aresta Krievijā. Dzimtenē par aktivitātēm sociālajos me...

Šodien Latvijas piekrastē svin Zvejnieksvētkus. 1936. gadā pirmo reizi tos svinēja Pāvilostā kā Zemnieku un zvejnieku svētkus. Deviņdesmit gadu laikā svētki mainījuši nosaukumu, ideoloģiskās nokrāsas un tradīcijas. Pāvilostā tie ir kļuvuši par kultūrvēsturisku notikumu, kas pulcē radus, draugus un bijušos pilsētniekus. Pirms 90 gadiem Zvejnieksvētki radās kā likumsakarīgs turpinājums zvejniecības...

Vladimira Kaijaka stāsta "Visu rožu roze" dramatizējums. 1. daļa. Dārznieka lomā Juris Lisners. Teicējs – Ivars Puga. Dramatizējuma autors Arvis Kolmanis. Režisore Ināra Kolmane. Skaņu režisors Ivo Tauriņš.  Kāds dārznieks, atzīts rožu audzētājs, nolemj izaudzēt vispārāko rozi – tādu, kas būtu visskaistākā un vienlaikus jau kaut kas vairāk par rozi. Rezultāts nav gluži tāds, kā cerēts. Škietami mi...

Cik viegli ir saimniekot kultūrvietā? Un kas ir vieglāk – vietu radīt, vai rūpēties, lai tā aug un turpinās? Monopolā saruna ar K.K. fon Stricka villas saimnieku Mārtiņu Mielavu.