Rudens festivālu birums turpinās arī oktobrī, un stabilu vietu tajā jau 17. gadu ieņem Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls "Patriarha rudens". Jau no 3. oktobra tas aicina pieredzēt jauno mākslinieku drosmīgākos meklējumus, atklātus eksperimentus un starpdisciplinārus pārsteigumus – laikmetīgās dejas izrādes, teātra iestudējumus, pilsētvides performances, stude...

Šajā sezonā pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna kļuvusi par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rezidējošo mākslinieci. Viņa atzīst – šāds statuss nozīmē daudz vairāk nekā piedalīšanās atsevišķos koncertos: tā ir ilgstoša radoša sadarbība un iespēja veidot kopīgus projektus ar sajūtu, ka satikšanās turpināsies. "Tā ir tāda iedzīvošanās un satuvināšanās vienam ar otru sadarbībā ar sajūtu, ka...

Raidījums "Meistars Knehts" sāk jauno sezonu un jautā: ko darīt, lai kultūra valsts prioritāšu sarakstā būtu augstāk? Un – ja tevis nav Nacionālajā attīstības plānā, vai tevis nav vispār? Uz šo sarunu mudinājusi priekšvēlēšanu diskusijās pieredzētā kultūras marginalizācija un izpratnes trūkums par kultūru kā vienu no nācijas un valsts pastāvēšanas pamatakmeņiem. Ar ko riskējam, ja kultūra tiek uzt...

Lai arī varbūt dažam UNESCO šķiet tikai abstrakts burtu savienojums, Latvijas dalība Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā ir klātesošāka mūsu ikdienā, nekā to nojaušam. Šoruden aprit 35 gadi, kopš Latvija pievienojusies Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai jeb UNESCO. Bet Dace Resele nupat kļuvusi par UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas jauno ģ...

"…Mani lauki ir auglīgi un apvidus ir tāds, kuru nevarētu atturēties šejienes skatus neuzzīmējis." Tā 1782. gadā savam brālim, ievērojamam filozofam Imanuēlam Kantam raksta Vecsaules draudzes mācītājs Johans Heinrihs Kants. Kopā ar īstenām vecsaulietēm Agritu Hatkēviču, Agru Ķēniņu, Ausmu Saukumu un Rasmu Maldupi ieklausāmies literātu Viļa Plūdoņa un Jāņa Sarmas rakstos par šo vietu, apbrīnojam ba...

1.oktobrī apaļu gadskārtu svinēja Emīla Dārziņa mūzikas skolas klavierspēles pedagoģe Ligita Muižarāja , kura šeit audzēkņus mūzikas ceļā ved jau kopš 1987. gada. Viņas dzimtā puse ir Brocēni, izglītība gūta Saldū, Jelgavas Mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur ļoti nozīmīgs cilvēks bijusi profesore Valentīna Brovaka-Gotlība: "Viņa vienmēr atrada pozitīvo un saprata,...

Politika kai jau politika, a ēst gribīs vysim. Šudiņ vēlejam 15. Saeimu, i zynomā mārā vieliešonys ir politikys svātki – ar dūšonūs iz īcierkni, sasatikšonu i rezultatu gaideišonu. Gūdu saimineicys Vija Škestere (Šķestere) i Anna Strode Rēzeknis nūvoda Rogovkā stuosta kai par gūdu iedīnim Latgolā, tai ari par ēst gatavuošonys tradicejom cauri paaudzem, kaidi iedīni iz vysa vaira pateik latgalīšim,...

Purvains apvidus, seni noslēpumi un divi izmeklētāji, kuri mēģina saprast, kas īsti noticis. Taču zem krimināldrāmas un detektīva konstrukcijas pamazām atklājas stāsts par atmiņu, vainu un pagātni, kas nekur nepazūd arī tad, ja par to gadiem klusē. Ar režisoru Reini Kalviņu runāsim par viņa jaunāko spēlfilmu “Klajumā aiz meža” , par žanra noteikumiem, 90. gadu klātbūtni Latvijas kino, tēva un dēla...

Raidījumā "Mākslas vingrošana" ieskatāmies, kā mainās Latvijas mākslas dzīves ainava un ko nozīmē mākslas demokratizācija šodien. Mākslas kritiķis Vilnis Vējš uz sarunu aicinājis mākslinieci Evu Vēveri , mākslas kuratori un Mākslas stacijas "Dubulti" vadītāju Ingu Šteimani , kā arī mākslinieku un kuratoru Alekseju Beļecki . Sarunas centrā – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāmā izstāde "Poēt...

Natanaels Romans ( Nathanaël Roman ) ir īru mākslinieks, kurš dzīvo Viļņā un darbojas ar pseidonīmu Pipe&Pallet (caurules un paletes). Autors strādā starpdisciplināri, un, kaut gan šobrīd viņa radošā darbība vairāk saistīta ar vizuālo mākslu, vienmēr līdzās bijusi arī mūzika. Veido zīmējumus, kas nereti pārtop arī trīsdimensionālos mākslas objektos. Viņa darbi balstās uz eksperimentiem ar dažādām...

Stāsta pianiste, "Liepāja 2027" vēstnese Agnese Egliņa ; pārraides producente Inga Žilinska Liepājas mūzikas dzīve ir sena un tradīcijām bagāta. 18. gadsimta otrajā pusē šajā pilsētā vairākkārt viesojās Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons un hercogiene Doroteja. Abi bija lieli mūzikas un teātra cienītāji. Ar viņu gādību 1784. gadā starp ostas spīķeriem tika ierīkots pirmais komēdijnams, kurā notikuši...

Raidījuma viesis ir Latvijas Universitātes ekonomikas bakalaura grāda ieguvējs, franšīzes “Ezītis miglā” un citu uzņēmumu līdzdibinātājs, viens no “Ezīšfesta” organizatoriem Lauris Streņģe . Raidījumā uzzināsi, kā Lauris sajauca programmas, kurās stājās, kādēļ uzskata, ka studiju laikā viņš bija “pelēkā pele”, un kādu uzņēmumu viņš atvēra netālu no Bolderājas kapiem. Noskaidrosim arī, kāpēc uzņēmē...

Pēc vasaras brīvdienām Latvijas Radio 1 ēterā atgriežas latviešu valodas stunda. Par valodas aktualitātēm stāsta Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa univeristātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa .

Rakstniece Daina Grūbe savā jaunākajā romānā "Veseris" caur simboliem – elpu, žogu un ceļu – pievēršas cilvēka dzīves izvēlēm, sāpēm un vērtībām. "Elpa – tā ir mūsu dzīves pati būtība. Žogs – tas ir tas, kam mums dzīvē jātiek pāri. Un ceļš tomēr ved kaut kam pretī. Grāmatas noslēgumā nav pateikts, kam. Bet ceļš ir svēts," intervijā Liegai Piešiņai uzsver autore. Romāna pamatā ir patiess stāsts par...

Zīmola un darbnīcas ”Pītenis” īpašniece, klūgu meistare Ina Vaikule no Augšdaugavas novada Naujenes pagasta plūca laurus Pasaules klūgu un grozu pīšanas festivālā, kas šī mēneša sākumā notika Novi Tomislas pilsētā Polijā. 135 pinēju vidū no 66 pasaules valstīm Ina Vaikule ieguva pirmo vietu savā izvēles kategorijā - galantērija. Uzvaras darbs ir saules simbolā iepīta cibiņa.  Rudenīgi lietainā die...

Septembris bijis blīvi piepildīts ar dažādiem kultūras notikumiem. Kultūras rondo runājam ne tikai par kultūras politiku, bet arī saviem izcēlumiem kultūras telpā dalās Latvijas Sabiedriskā medija kultūras žurnālisti Anete Ašmane-Vilsone un Jānis Lācis, teātra zinātniece, mūzikas un teātra kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča un kino zinātniece, žurnāla "Kino Raksti" līdzredaktore Elīna Reitere. Septe...

Voi man šess? Meže bi tik doudz ogs, ka piekranģē pill krieč. (Ak vai! Mežā bija tik daudz ogu, ka pielasīju pilnu grozu.) Tā izloksnē runā dundadznieces Mārīte Jurča, Ilze Petrovica un Lienīte Iesalniece. Lienīte vēl parāda pirmo pagastmāju un izstāsta, kāpēc savulaik Dundagas barons to pārcēla pāris kilometrus tālāk no centra. Savukārt Dundagas gardā zīmola – dižrauša – cepēja Dace Savicka skaid...

Līdz 8. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē skatāma vērienīga zīmējumu izstāde "Iemiesotā doma", kurā iekļauts arī viens ASV dzimušā latviešu izcelsmes mākslinieka Edgara Jēriņa zīmējums. Sarunā ar Ievu Zeidmani mākslinieks stāsta par savu saikni ar Latviju, kuru bērnībā iepazinis caur vecāku stāstiem, un par prieku atkal atrasties Rīgā. "Visu mūžu biju klausījie...

Školuotuoja, literate nu Zīmeļlatgolys Annele Slišāne septembra vydā Rēzeknis nūvoda Rogovkā piec žurejis viertejuma i skateituoju bolsuojuma trejuos kuortuos uzvarēja pīktajā latgaliski rokstūšūs autoru dzejis saceņseibā aba slamā “Rogovkys dzejis voga 2026”.  Daudzim Annele Slišāne ir zynoma kai tekstilmuokslineica ar juos plotai izskaniejušū Latvejis symtgadei veļteitū projektu #100dečiLatvijai...

Tyvojūtīs 15. Saeimys vieliešonom 2026. gods 3. oktobrī, rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz pošu pyrmūs Saeimys vieliešonu, eipašu viereibu dagrīžūt Latgolai. 1.Saeimys vieliešonys Latvejā nūtyka 1922. gods 7. i 8. oktobrī. Vieliešonom dasaceja 88 kandidatu sarokstus nu 31 partejis. Kūpumā vieliešonuos dasadaleja 800 840 piļsūņu, kas beja 8...

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai lobuok saceit „pyune” ci „škiuņs”, itai lobuok – pyune. Agruok beja pyune, kur sīnu likt. Škiuņs ir jaunuoku laiku realeja, i pyune ir naviņ Latgolā, pūne ir ari Kūrzemē. Škiuņs – tys ir dreižuok vydzemnīku vuords. Pyunis palyka naaktualys, i tod...

Pēc sešu gadu pārtraukuma Latvijas folkloras pētnieki atkal devušies zinātniskajā ekspedīcijā. Šoreiz uz Nautrēnu kultūrtelpu Latgalē, kas pērn rudenī tika iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šovakar, 10. jūlijā, ar pasākumu Nautrēnu kultūras namā noslēgsies šīs nedēļas ekspedīcija, kurā 20 pētnieki dokumentēja vietējo iedzīvotāju stāstus par dzīvi, kultūras mantojumu, valod...

Ja jādzied Raimonda Paula dziesmas, tad nevar nebraukt – tik vienkārši savu vēlmi piedalīties kormūzikas koncertā ”Manai dzimtenei” pamato diasporas latvieši, kas šajās dienās no dažādām pasaules malām ieradušies Latvijā. Vakar un šodien viņiem ir intensīvas mēģinājumu dienas, jo koncerts Mežaparka estrādē notiks jau rītvakar, 11. jūlijā. Kopumā tajā piedalīsies vairāk nekā 200 koru no Latvijas un...

Raidījuma uzmanības centrā  vārdi, nosaukumi un to loma mūsu kolektīvās atmiņas veidošanā. Domāt par to Kultūras rondo rosināja iniciatīva portālā „manabalss.lv”, kas aicina pārsaukt Uzvaras parku Rīgā par Saules parku. Ko darīt ar nosaukumiem, kas vēlāku vēstures pavērsienu dēļ kļūst pretrunīgi? Vai un kādos gadījumos tie būtu maināmi, kam par to būtu jālemj un kā līdz ar nosaukuma maiņu neaizsla...

Iespējamais straumēšanas platformu pienākums ieguldīt Latvijas kino un seriālu veidošanā jeb tā sauktais “Netflix nodoklis”, pēc Kultūras ministrijas un nozares vērtējuma, nepalielinās abonēšanas maksu un neliks kādai platformai pamest Latvijas tirgu. Vienlaikus tas varētu nodrošināt finansējumu vismaz divu jaunu, kvalitatīvu seriālu tapšanai ik gadu. Valdība ir atbalstījusi likuma grozījumus, kas...