Latvijas Radio 2

Nākotnes pietura

Raidījuma ideja – zinātnieka radio portrets par darbu, pētījuma objektu, mērķiem, sasniegumiem. Par šī brīža Latviju un zinātnes vai jomas vietu tajā. Par dzīvi ārpus darba – citiem aicinājumiem, hobijiem, dzīves piepildījumu. Raidījumu cikls „ Nākotnes Pietura” top sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Autor

Latvijas Radio 2

Kategorie

Society

Web podcastu

lr2.lsm.lv

Nejnovější epizoda

2. led 2025

Kde poslouchat?

Podcasty v aplikaci Replaio Radio Už brzy

Podcasty míří do aplikace už brzy. Nainstaluj si ji teď a jako první uvidíš úplně nový pohled na podcasty

Stáhnout z Google Play Nainstaluj zdarma Android téměř 10 mil. stažení · hodnocení 4,8 iOS už brzy

Epizody

Kādēļ Dziesmu svētkos visi koristi un dejotāji ir tik skaisti? 01.05.2021

Kāpēc Dziesmu svētkos visi koristi un dejotāji ir tik skaisti? Varbūt ne tikai mūzika un kopības sajūta rada svētku laimes formulu? Arī uzvilktais tautastērps ir daļa  no šīs maģijas. Tas māca izsliet galvu, atliekt plecus un iztaisnot muguru, liek acīm mirdzēt, pašiem starot, sajusties tik apgarotiem un pacelties tuvāk debesīm? Nu jau pamazām iedzīvojusies arī tradīcija - 4. maijā - Latvijas neat...

Juris Burlakovs: kāpēc atkritumi nav tikai atkritumi, bet vērtīgs resurss? 24.04.2021

Sestdien Latvija rosījās Lielajā talkā - pucējot, tīrot, grābjot un lasot pudeles (gan stikla, gan plastmasas), maisiņus, papīrus, vecas riepas zeķes un kurpes un,nu jau droši vien arī aktualitāti - sejas maskas un gumijas cimdus – tātad visa veida atkritumus, kas nonāks talkas maisos un pēc tam dosies uz izgāztuvi. Kāds varētu būt tālākais atkritumu ceļš, kāpēc atkritumi nav tikai atkritumi, bet...

Vita Rovīte par Covid-19 vīrusa genoma izpēti 17.04.2021

Pamirā vienai no kalnu grēdām apmērām pirms 100 gadiem esot dots nosaukums „Zinātņu akadēmijas grēda”. Ar  „Nākotnes pieturas” viešņu -  Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošo pētnieci , Dr. biol. Vitu Rovīti saruna ritēja par citām virsotnēm: pētījumu, ko Latvijas Zinātņu akadēmija atzinusi kā vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē, un saistīts ar Co...

Edgara Raginska doktora disertācijas pētījumu objekts - cenzūra 30.12.2020

Šī gada priekšpēdējā dienā, kad LR2 ēterā skan šī gada noslēdzošā „Nākotnes pietura”, vietā , kur studē raidījuma viesis būs jau ausis Vecgada dienas agrs rīts. Esiet pazīstami - Honhongas Baptistu universitātes doktorants Edgars Raginskis, turklāt Honkongas valdības stipendiāts. Radioklausītājiem un TV skatītājiem Edgars pazīstams arī kā aizrautīgs un asprātīgs raidījumu vadītājs, koncertu apmekl...

Maskas un maskošanās Latvijā 23.12.2020

Pamazām mūsu ikdienā, apstākļu spiestas, iesakņojas maskošanās tradīcijas, un dodoties ārā no mājām veicam maskošanās rituālu. Ziemassvētku noskaņās „Nākotnes pieturā” par cita veida maskošanos - kā vienu no svētku sastāvdaļām un no nemateriālā kultūras mantojuma savdabīgākajiem izpausmes veidiem. Maskošanās rituāli, masku gājieni un dejas sastopami daudzviet pasaulē un arī mēs neesam izņēmums. Ma...

Agris Ņikitenko - Latvijas robotu pavēlnieks 09.12.2020

Pēdējā laikā no dažādām pasaules malām parādās ziņas, ka Covid-19 licis sarosīties arī robotikas speciālistiem: Kādā privātā slimnīcā Ēģiptē pie Covid-19 pacientiem dodas attālināti vadāms cilvēkveidīgs robots, kas spējot veikt veikt Covid-19 testu, izmērīt temperatūru un izteikt brīdinājumu masku nenēsātājiem. Japānas veikalos robots pircējiem atgādina par masku nēsāšanas nepieciešamību un distan...

Renātes Rankas interešu lokā seno infekcijas slimību izpēte 02.12.2020

Lai veicinātu sieviešu skaitu, kuras darbojas zinātniskajā pētniecībā, kā arī godinātu zinātnieces viņu galvenajos karjeras posmos, dodot nozīmīgu ieguldījumu zinātnes attīstībā, ar L`ORÉAL un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) gādību 1998. gadā dibināta starptautiskās programmas „Sievietēm zinātnē” balva. Pirms pāris gadiem godalgas pirmo reizi saņēma arī Bal...

Kas spēj pasargāt pret smagu saslimšanu ar Covid-19? 25.11.2020

Sadarbojoties pētniekiem no Tartu, Turku, Oklendas un Daugavpils, respektablajā zinātniskajā žurnālā ''Pathogens'' publicēts prospektīvs pētījums ''Covid-19: tauki, liekais svars, iekaisums, etniskā piederība un dzimuma atšķirības'', kurā secināts, ka Covid-19 slimības gaita var būt smagāka cilvēkiem ar palielinātu viscerālo jeb iekšējo tauku depozītu. Pētījumā atklāts, ka kaut gan Dienvidaustrumā...

Latvijā „Covid-19 seku mazināšanai” līdz gada beigām tiek īstenoti 10 projekti 11.11.2020

Valsts pētījumu programmā „Covid-19 seku mazināšanai” līdz gada beigām tiek īstenoti 10 projekti, kuriem starptautiskie zinātniskie eksperti piešķīruši augstu novērtējumu un kuru galvenais mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus. Vienā no pētījumiem „Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sa...

Edītes Kaufmanes sirds pieder Dobeles Dārzkopības institūtam 04.11.2020

Mūsu valsts dzimšanas dienas mēnesī der atcerēties tās labās lietas, kas mūsu mazo Latviju dara lielu pasaules acīs: pagājušā gadsimta  trīsdesmitajos gados pie mums radīts pasaulē pirmais miniatūrais fotoaparāts "Minox"; sešdesmitajos gados tieši latvietis pielika roku pie pasaulē pirmā trīsdimensiju hologrammas attēla tapšanas; tiek apgalvots, ka Latvija ir arī pirmā valsts pasaulē, kas izveidoj...

Andris Zeltiņš: risinājums cīņai ar koronavīrusu 28.10.2020

Šobrīd atkal esam Covid pandēmijas krustcelēs, tāpēc visai bieži dzirdam veselības speciālistu atgādinājumus, ka nedistancēšanās, roku nemazgāšana un maskas nenēsāšana - tā vīrusa izplatībai dod zaļo gaismu. Ar piesardzības pasākumu ievērošanu, gluži kā ar luksofora dzeltenās gaismas signālu varam šo negantnieku uz brīdi apturēt, bet, protams, visa pasaule cer uz vakcīnām, kas vīrusa ceļā iedegs s...

Ilzes Aizsilnieces misija - palīdzēt, rūpēties un būt mediķei 21.10.2020

„Cilvēks vesels var būt tikai tad, ja mūsu planēta ir vesela” - par to pārliecināta Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Šoruden apritēs 2 gadi, kopš ģimenes ārste dr. Aizsilniece  ir Ārstu biedrības priekšgalā, bet savu misiju – palīdzēt, rūpēties un būt mediķei īsteno jau kopš 15 gadu vecuma, kad slimnīcā sākusi strādāt par sanitāri. Ilze ir pieprasīta ģimenes ārste ar starptaut...

Kā cilvēki jūtas pandēmijas laikā? 14.10.2020

Šobrīd ik dienu tiekam informēti ar skaitļiem, cik Covid testu veikti Latvijā, cik kaimiņvalstīs vai pasaulē. Savukārt interneta vidē klejo visdažādākie testi, kuros visai nosacīti vari izzināt dažādas savas personības šķautnes, sākot ar to, vai, piemēram, esi ekstravertais vai intravertais tips un vai esi pietiekoši harmonisks un beidzot  ar to, kāda frizūra tev vislabāk piestāv vai kādu mājdzīvn...

Cik vērtīga ir „ārzemniece” spirulīna? 07.10.2020

Rudens ir laiks, kad savu ēdienkarti jo īpaši cenšamies bagātināt ar savas dabas dotajām veselīgajām veltēm. Ar superogām dzērvenēm apēdam C vitamīnu, A un B grupas vitamīni, kalcijs, kālijs dzelzs sastopams cidonijās, savukārt ne tikai C, arī E vitamīns koncentrējies smiltsērkšķos. Taču, izrādās, ir vērts palūkoties arī silto zemju „ārzemnieces” spirulīnas virzienā. Tās vērtību skala sastāv sākot...

Aldis Balodis: seno skulptūru izpēte bija jauns izaicinājums 30.09.2020

Pirms vairākiem gadiem latviešu zinātnieku ekspedīcija franču arhitekta Bruno Delāna vadībā, lietojot fotogrametrijas metodi, veica pētījumus Ēģiptes slavenākās – Džosera piramīdas iekšienē un izdarīja unikālus atklājumus. Savukārt šobrīd mūsu pašu zemītē, Kurzemes mazpilsētā Kandavā seno kultūras pieminekļu pētniecībā iesaistījušies Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki. RTU Mašīnzinību, trans...

Mikroskopiskās sēnes notekūdeņu attīrīšanā 23.09.2020

Ir rudens, sēņu laiks. Tāpēc instagramā, facebookā un citviet interneta vidē varam aplūkot laimīgus cilvēkus, kas, lepnumā starojot, atrāda savu vareno rudens „ķērienu” - pilnos sēņu grozus. Galvenokārt jau baravikas. Un jo lielākas, jo labāk. Bet šodien „Nākotnes pieturā” runāsim par citām sēnēm - mikroskopiskām, toties ne mazāk vērtīgām. „Nākotnes pieturas” viešņa, divu augstskolu  doktorante, R...

Dabas inventarizācija jeb dabas skaitīšana Latvijā 16.09.2020

Šajā vasarā viņš uzsāka publisku cīņu ar Spānijas kailgliemežiem, ar savu oriģinālo metodi daloties arī sociālajos tīklos. Izrādās, ka, kā reiz aprakstījis Džeralds Darels - ne tikai ziloņmeitene Rozija, arī kailgliemeži esot traki uz alu un, kam gan ne labāk, ja ne vienam no Latvijas Malakologu biedrības, kas apvieno dabas draugus, kam interesē gliemji un to pētīšana, dibinātājiem, vislabāk zinām...

Agnis Stibe: TRANSFORMS.ME projektēšanas metodika iedvesmo cilvēkus 09.09.2020

Viņa dibinātās kustības TRANSFORMS.ME logotips ir bezgalības zīme, un viņa paša veidols visbiežāk tiek papildināts ar elegantu tauriņu ap kaklu, arī gluži kā bezgalības simbolu. „Nākotnes pieturas” viesis Agnis Stibe ir EM Normandijas biznesa skolas profesors, sociālais inženieris un bieži tiek dēvēts par labklājības vēstnieku. Agnis Stibe ir ieguvis maģistra grādu datorzinātnēs Latvijas Universit...

Zinātniskā fantastika spēj radīt nopietnus zinātniekus 26.08.2020

Ticiet vai nē, bet izrādās, ka tik izklaidējoša lieta kā zinātniskā fantastika spēj radīt nopietnus zinātniekus! Jo zinātniskās fantastikas korifeja Žila Verna grāmata „Noslēpumu sala” bijusi tas iedvesmas avots, kas „Nākotnes pieturas” viesī Artūrā Vrubļevskī radījusi vēlmi izprast lietu kārtību, dabas likumus un izvēlēties zinātnes ceļu. Kādreizējais Rīgas valsts 1.ģimnāzijas zelta stipendiāts A...

Tapusi unikāla sistēma enerģijas taupīšanai 19.08.2020

Ja tradicionālajos sienas kalendāros decembra mēnesis mūs parasti priecē ar kādu sniegoti ziemīgu dabasskatu, tad kalendārā „#ZinātneLatvijai 2020” cildināts Latvijas zinātnes spēks un daudzveidība, tāpēc ik mēnesis veltīts kādam mūsdienu Latvijas zinātniekiem un viņa sasniegumiem un šī gada noslēdzošā mēneša galvenais varonis ir kāds gados jauns zinātnieks Armands Šēnfelds. Viņš ir RTU Elektroteh...

Top inovācija - iespēja augsnē iestādīt augu kopā ar visu podiņu 05.08.2020

Pozitīva ziņa visiem dārzkopības entuziastiem, kuriem „zaļo īkšķīšu” neesamība liedz priecāties par paša stādītu un lolotu krāšņu un zaļojošu dārzu. Visai drīz jūsu likstām var pienākt gals, jo LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē strādā pie inovācijas – iespējas augsnē iestādīt augu kopā ar visu podiņu. Šī podiņa vai augsnē stādāmā konteinera pamatmateriāls ir sapropelis, kas Latvijā visai b...

Vai sikspārņa kodums nekad nesadzīst? 29.07.2020

Senie latvieši savos ticējumos pasaulē vienīgajam zīdītājdzīvniekam, kurš prot lidot - sikspārnim, piedēvējuši samērā negantas īpašības: Sikspārņa kodums nekad nesadzīstot, turklāt, ja sikspārnis iekožot rokā, tad tā roka nopūstot, bet, ja sikspārnis aizbļauj, tad cilvēks paliekot kurls. Savukārt ar sikspārņa kauliem ieteicams veikt dažādus maģiskus rituālus. Šobrīd aktuālajā kontekstā sikspārņi d...

Programmā "Covid-19 seku mazināšanai" tiks īstenoti 10 inovatīvi projekti 22.07.2020

Līdz šim mūsu mazā, bet sīkstā Latvija visai varonīgi turējusies pretī šī brīža pasaules ienaidniekam NR. 1 - koronavīrusam. Lai arī turpmāk ierobežotu vīrusa izplatību, aizsargātu iedzīvotājus, atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, valsts programmas "Covid-19 seku mazināšanai" ietvaros līdz gada beigām tiks īstenoti 10 inovatīvi zinātniski projekti. Viens no aktuālajiem p...

Kristaps Vilks: Kur satikt Latvijas krāšņākos kukaiņus? 15.07.2020

Ja mums visā visumā ir skaidrs, ka entomoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta kukaiņus, tad, izrādās, ka eksistē daudz izsmalcinātāks dalījums apakšnozarēs: Piemēram, koleopteroloģija pēta vaboles, lepidopteroloģija – skaistuļus tauriņus, melitoloģijas uzmanības centrā ir bites, mirmekoloģija interesējas par skudrām, odonatoloģija pievēršas spārēm, bet hemipteroloģija nodarbojas ar blaktīm. „Nākote...

Iveta Pugajeva: uz zinātnes skatuves sievietes bieži spēlējušas galveno lomu 08.07.2020

Pasaules vēsturē varam atrast spožus piemērus tam, ka uz zinātnes skatuves bieži vien sievietes spēlējušas galveno lomu: Poļu izcelsmes zinātniece Marija Kirī bijusi pirmā, kura ieguvusi Nobela prēmiju divās dažādās zinātnēs - ķīmijā un fizikā; Britu ķīmiķe Dorotija Hodžkina saņēmusi Nobela prēmiju par saviem atklājumiem darbā ar penicilīnu un insulīnu; Neirobioloģe Rita Levi-Montalčīni apbalvota...

Poslouchej podcast Nākotnes pietura v Replaio

Rádio a podcasty v jedné aplikaci - zdarma a bez registrace. Nainstaluj si ji ještě dnes a nepropásni premiéru

Stáhnout z Google Play

Replaio není vydavatelem podcastů; názvy pořadů, obálky a audio patří jejich autorům a šíří se přes veřejné RSS kanály