Nākotnes pietura

Muca var kalpot ne tikai vīna darīšanai un kāpostu skābēšanai. Kāda visai neparasta viesnīca Vācijā saviem apmeklētājiem piedāvājot izbaudīt naktsguļu mucās, kuras aprīkotas ar logu, gultu un pat vannas istabu. Latvijā popularitāti iekaro mucu pirtis. Ik pa laikam uzzinām arī par kādu ekstrēmi noskaņotu pārgalvi, kas ķer adrenalīnu, mucā traucoties lejup no Niagāras ūdenskrituma. Izrādās, ka muca...

Dziesmu svētki izskanējuši, bet joprojām ar saviļņojošām atmiņām un brīnišķīgām emocijām tie atbalsojas ne vien mūsu sirdīs, bet arī „Nākotnes pieturā”. Pamazām tiek izgulēts arī svētku virpulī neizgulētais miegs, tāpēc nu jau mierīgākā noskaņā varam atkal aicināt uz Mežaparku, šoreiz arī tos, kas nebija to gandrīz 16 tūkstošu izredzēto, proti, koristu vidū un kam svētku laikā nebija iespēja pavie...

Šonedēļ - kur vien skaties - laimīgas, priecīgas, smaidošas un starojošas sejas, plecu pie pleca dziedātāji, roku rokā dejotāji, vienā ritmā plaudē skatītāji - bez 2 metru distances, bez sejas maskām, tomēr, cerams, ar tīrām rokām Pirms 3 gadiem bijām lielā neziņā, vai kādreiz to vispēr vēl piedzīvosim. Un pat  pirms gada vēl nebija pārliecības, jo dzīvi bija apturējis Covid. Vai šobrīd Covids tik...

Šoreiz „Nākotnes pieturā” pievērsīsimies Ancēm, Vizmām, Ausmām, Ilmām, Vijām, Elitām, arī Baibām - karaliski purpurvioletām,  maigi rožainām, ugunīgi sarkanām, saulaini oranžām, zeltaini dzeltenām, žilbinoši baltām, kas ik gadu, sākot ar aprīli, Latviju pārsteidz ar krāsu pārbagātību. Pie mums šīs burvīgās būtnes galvenokārt priecē mūsu acis, bet, ja gadīsies būt, piemēram, Nepālā, Indijā vai Turc...

Hokeja priekiem un kaislībām mazliet pierimsot, mūsu ikdienas priekšplānā izvirzās divi citi aktuālie temati- lielais sausums un tuvojošies dziesmu svētki. Un, ja puķes un dobes Rīgas parkos prasa nemitīgu laistīšanu un kopšanu laistīšanu, tad pavisam drīz mūsu galvaspilsēta uzplauks absolūtā un nevīstošā krāšņumā, jo tās ziedošo rotu izkonkurēs tautastērpu košums no Latvijas un pat pasaules malu...

Skaistais un saulainais laiks ļauj ne tikai mums pašiem pievērsties gadalaikam atbilstošai un gaisīgākai garderobei. Jaunu un krāšņu ietērpu ieguvuši arī Rīgas parki – Arkādijs, Grīziņklans, Mežaparks, Ziemeļblāzas parks un citi. Vērmanes dārzu rotā apaļā dobe kā Suitu dižā sakta, Esplanādē virmo ziedošas tautisko brunču krāsas un raksti, arī citur mūs priecē puķu stādījumu latviskie simboli un mo...

Mūzika mūs pavada ik uz soļa - putnu treļļi parkā, mīļākā radiostacija braucot automašīnā vai kaut kas uzmundrinoši ritmisks austiņās, kas kājām liek ašāk kustēties, veicot ikrīta skrējienu. Arī hokeja prieku vēl lielāku pavisam nesen darīja kopīga fanu dziesma un bungu ritms ledus arēnās. Un, protams, bez komentāriem - šīs vasaras tik ļoti gaidītais, lielais notikums Dziesmu svētki, kas līdz ar M...

Ja neesam apmierināti ar savu izskatu un aprisēm, tās uzlabot varam ar dažādām vairāk vai mazāk radikālām procedūrām, iegūstot mākslīgo skaistumu. Ja negribam laistīt, pļaut, kopt, ravēt un sabojāt mākslīgos nagus, glābiņš ir mākslīgais zālājs. Ja acis no ilgas lūkošanās datora ekrānā kļūst sausas, zem mākslīgajām skropstām iepilinām mākslīgās asaras. Ja nevaram atļauties dabīgos, tad rotājamies a...

Šoreiz „Nākotnes pieturas” uzmanības centrā  būs zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību, atklāj un apraksta pagātnes notikumus, noskaidro pagātnes norišu kopsakarības. Termins „historiogrāfija” cēlies no latīņu un grieķu valodas un ar to tiek apzīmēts arī publicēto vēstures pētījumu kopums. Bet mums tik ierastais vārds „vēsture” un tā atvasinājums „vēsturnieks” šogad svin savu 155. gadadi...

Vienīgā Meksikas vilciena maršruta izbūve pasaulē lielākajā Vara kanjonā esot prasījusi 100 gadus. Kamēr mēs vēl joprojām gaidām mūsu jauno satiksmes brīnumu,  kas Baltijas valstis integrēs Eiropas dzelzceļu tīklā un, cerot, ka nepārspēsim Meksikas rekordu, cenšamies nešķendēties par pārvietošanās neērtībām, kuras jāpiecieš „Rail Baltica” būvēšanas procesā, tikmēr „Nākotnes pietura” pētīs, kas tad...

Ne tikai rudens lapu zeltā krāsotais novembris, arī ķiršu un ievu ziedu baltumā šķīstītais maijs Latvijai ir nozīmīgs mēnesis. Tieši ar maiju, kad svinam divus mūsu valstij svarīgus datumus - Satversemes sapulces sasaukšanas dienu 1. maijā un Neatkarības atjaunošanas svētkus 4. maijā „Nākotnes pieturas” viesim ir īpašas attiecības. Turklāt droši vien visā pasaulē nemaz nav tik daudz tādu valstu, k...

„Nākotnes pieturas” viesis reiz bijis amatieru teātra „Vinnijs” aktieris un TAD „Akčkups” dejotājs, vēl nesenā pagātnē Stradiņa slimnīcas „Covid-19” nodaļas vadītājs. Dakteris, kurš par savu galveno slimību nosaucis slinkumu, kas šķiet visai paradoksāli cilvēkam, kura visai aktīvā darbošanās pamanīta gan Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadībā un rezidentu padomē, gan Latvijas Ārstu biedrības vald...

Latvijā iestājies brīnišķīgais pavasaris, kad priecē ne tikai saule un gaisa temperatūra, kas tuvojas + 20 grādiem, bet arī doma, ka reizē ar pavasari saruks apkures rēķini. Arī dienas pastiepušās un garākas un gaišākas, līdz ar to mazāk tiks tērēta elektrība. Un, ja taupība ir mūsu prioritāte, tad varbūt jau laikus jāsāk asināt nažus un pīt grozus, un gatavoties nākamajai sēņošanas sezonai, jo, i...

„Nākotnes pietura” šoreiz caur zinātnes prizmu raudzīsies uz kultūru. Jēdziens „kultūra” cēlies no latīņu „colere”, kas nozīmē apstrādāt, kopt zemi, rūpēties, kultivēt, uzcelt, attīstīt. Senromiešu filozofijā kultūrai  piedēvēja dvēseles kopšanas funkciju, 18. gadsimta apgaismības laikmetā kultūru izprata kā sabiedrības pilnveidošanas un progresa procesu, to pretnostatot barbarismam. Savukārt 19....

Šoreiz „Nākotnes pieturā” nedosimies Visuma plašumos, neurbsimies zemes dzīlēs un neskaldīsim atomus. Kaut gan varbūt nedaudz pievērsīsimies matu skaldīšanai ap mūsu klausītāju vidū ļoti pazīstamu parādību, kas pagājušā gadsimta 20tajos gados kļuva par modes vārdu un pirmās nepieciešamības preci, kas saukta  par internacionālu krāmu un žanru, kuram nav ne mazākās aistētiskās vērtības, kas jāatzīst...

Laiku pa laikam no dažādām pasaules malām mūsu uzmanības lokā nonāk satraucošas ziņas par dabas kataklizmām - vulkānu izvirdumiem, viesuļvētrām vai zemestrīcēm. Un tiek uzdoti jautājumi: Kāpēc tieši tur un tieši tobrīd? Vai to bija iespējams prognozēt? Vai tiešām tauriņa spārnu vēdas Brazīlijā var izraisīt tornado Teksasā? Un vai kosmosa laikmetā, kad tepat un ar roku šķiet aizsniedzams Mēness un...

Mēs dzīvojam datorsimulāciju laikmetā, kad ar dažādu matemātisko moduļu palīdzību iespējams prognozēt ne tikai nākotni, bet arī ielūkoties pagātnē. Piemēram, simulācijā, izmantojot fizikas un meteoroloģijas likumus, pārbaudīts Bībelē sacītais par Mozu, kas, pāršķirot Sarkano jūru, izvedis Izraēlas bērnus no verdzības Ēģiptē. Datorsimulācijā, kas ģenerē sniegpārslas, variējot temperatūras un tvaika...

Visā pasaulē aktīvajā saziņā tiek lietotas vairāk nekā 6700 dažādas valodas. Ap 15 no tām, tostarp ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu runā puse cilvēces. Visvairāk cilvēku - 885 miljoni runā ķīniešu valodā, savukārt,  visplašāk izplatītā valoda pasaulē ir angļu valoda, kas dzimtā ir apmēram 400 miljoniem. Tikai aptuveni 200 valo...

Populārajā stāstā par pasaulē visslavenāko lācīti Vinniju Pūku varam lasīt šādu padomu: „Dzīvot Londonā un laiku pa laikam neaiziet uz Zooloģisko dārzu vispār nav iespējams. Bet vai visi māk to pareizi darīt? Daži sāk no sākuma, ko sauc par Ieeju, tad skrien, ko kājas nes, gar visiem būriem uz Izeju, un cauri ir. Prātīgs cilvēks iet tieši pie sava vismīļākā zvēra un paliek tur.” Droši vien šis iet...

Jau 20 gadus, kopš 2003. gada  lai rūpētos par latviešu valodas attīstību un pievērstu uzmanību nevēlamu vārdu ienākšanai latviešu valodā, ikviens tiek aicināts iesaistīties aptaujā par Gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Un tiešām – mūsu leksikā „iedzīvojušies” savulaik par Gada vārdiem atzītie „zīmols”, „mēstule”, „jaunuzņēmums” un „zibakcija”. Tomēr joprojām lietojam arī nevārdus „aplikāc...

Jo īpaši pēdējā laikā arvien cītīgāk domājam par to, kā dzīvot veselīgāk, saprātīgāk un dabai draudzīgāk. Uz pārtikas iepakojuma pētām E vielas, sliktos taukus un kalorijas, bet nekur nevaram izlasīt, no kā ražota, piemēram, pati konservu kārba un vai gadījumā tās sastāvā nav svins. Arī svētku galdā celtās greznās kristāla glāzes savu spožumu un dzidro skaņu ieguvušas, pateicoties ražošanas tehnol...

Kamēr laiku pa laikam sabiedrībā uzbango kaislības par šlāgeri - kā labu vai sliktu parādību un Latvijas mūzikas mīļi dalās pat divās naidīgās nometnēs - šlāgerpiekritējos un tā noliedzējos, tikmēr mūzikas zinātnieku pasaulē šim populārās mūzikas žanram tiek veltīti nopietni pētījumi, preparējumi un diskusijas. Runājot par vēsturi un vecajiem labajiem zelta laikiem, kad pagājušā gadsimta 30. gados...

Mazpamazām dzīvojam jau vasaras krāšņākā notikuma gaidās, kad mūs saviļņos un līdz Mežaparka galotnēm uzvīsies tūkstošbalsīgais Dziesmu svētku koris. Bet kā klājas konkurējošajam kolektīvam - dabas skanīgākajam brīnumam - varenajam Putnu korim sarkanrīklīšu soprāniem, ūbeļu altiem, strazdu tenoriem, baložu basiem un ornitoloģiju šī gada galvenās solistes godā ieceltajai lakstīgalai? Starptautiskos...

Šoreiz „Nākotnes pietura” pievērsīsies dižām un varbūt arī ar mazliet mistiskiem noslēpumiem apvītām lietām. Izrādās, ka varam lepoties un lolot ne tikai savus sirmos dabas pieminekļus - dižkokus, bet īpašas izpētes cienīgi ir arī citi dabā atrodami objekti, kas glabā visai aizraujošas pagātnes liecības. Tie saukti gan dažādu latviešu dievību vārdos, gan saistīti ar leģendām, kurās galvenais varon...

Janvāris tradicionāli ir tas mēnesis, kad, atskaties uz pērno gadu, tiek apkopoti dažnedažādi sasniegumi, noskaidroti un kronēti labākie - gan labākais aktieris, režisors un filma, sportists un sportiste, gan Gada dziesma, Gada cilvēks Eiropā, medicīnā un literatūrā, piešķirta Gada balva arhitektūra, dizainā un uzņēmējdarbībā. Taču ir jomas, kur „Gada” tituls tiek piešķirts avansā - tā, piemēram,...